"Polijas rūpju bērni ir valūta un procentu likmes"
"Die Presse"
— 2000.05.05.
Kādreizējai paraugskolniecei Austrumeiropas reformvalstu vidū Polijai grūtības rada makroekonomika. Arī valdības ekonomiskā politika nav gluži veiksmīga.
Pēdējos gados Polija kopā ar Ungāriju ir uzskatītas par paraugskolniecēm pāriešanā uz tirgus ekonomiku. Tagad ekonomika piedzīvo satricinājumu. Vīnes Starptautiskās ekonomikas salīdzināšanas institūta eksperts Leons Podkaminers saka, ka valdības pēdējo gadu ekonomiskā politika nav bijusi pārāk veiksmīga. Sekas ir augstas procentu likmes, pārspīlēti augsta zlota vērtība un bezdarba koeficients 13% apmērā. Sākot ar aprīli, zlots ir kļuvis brīvi konvertējams. Un jau tagad valūtas vērtība samazinās, turklāt ar jūtamām sekām. Ekonomika jau bija pieradusi pie augstās zlota vērtības un ar to saistīto lēto importu. Apmēram 20% patēriņa preču un arī izejmateriāli tika importēti. Polijā attiecīgās produkcijas kapacitātes daļēji vairs neeksistē.
Importa sadārdzināšanās vēl vairāk palielina tirdzniecības bilances nelīdzsvarotību. Eksperti rēķinās, ka tirdzniecības bilances deficīts, pēc 7,5% pagājušajā gadā, varētu sasniegt 8% iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomiskā attīstība varētu saglabāties 4% līmenī. "Tas ir pārāk maz, jo arī ES ekonomiskā attīstība ir plānota šādā pašā līmenī. Tādējādi Polija nespēs samazināt starpību ar Savienības vidējo līmeni." Pēdējos gados Polija strukturālās pārmaiņas bieži vien realizējusi neveiksmīgi.
Nākamajos divos trīs gados Varšava ir ieplānojusi privatizācijas vilni, kura laikā īpaši apkalpoti tiks ārzemnieki. Vienlaikus Polijai pēc trim līdz četriem gadiem būs jāsāk atmaksāt parāds ārvalstīm, kas jau ir pārstrukturēts un daļēji samazināts.
Smagā parādu apkalpošanas nasta, pēc Podkaminera domām, varētu būt vēl 12 gadu.
Ēriks Horns