Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi!

Pirms izskatām darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” un iekļaut to 16.maija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Nav iebildumu.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut pirms sadaļas “Lēmumprojekti” Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu par Andreja Požarnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Nav iebildumu.

Sākam izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka 12.maijs ir Starptautiskā māsu diena un tā tiek atzīmēta visās Eiropas Savienības valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās Eiropas valstīs tieši pēc Starptautiskās māsu padomes ieteikuma. Starptautiskā māsu padome ir viena no lielākajām starptautiskajām veselības aizsardzības organizācijām, un tā savulaik radās Londonā 1899.gadā. Starptautiskās māsu padomes centrs patlaban atrodas Šveicē, Ženēvā.

12.maijs ir pasaulē slavenās māsas Florences Naitingeilas dzimšanas diena, un viņa ir devusi būtisku ieguldījumu māsu profesijas attīstībā. Florence Naitingeila formulēja māsu profesijas pamatmērķus un bija pirmā, kas uzsvēra, ka māsas prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe, un viņas iesāktais virziens atbalstīt veselības kopšanu un novērst slimības kā galvenais mērķis turpinājās arī turpmāk mūsdienu medmāsu praksē.

Es gribētu uzsvērt to, ka Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienības valstīs, citās Eiropas valstīs, māsas ir pelnījušas savus profesionālos svētkus, vēl jo vairāk tāpēc, ka reāli katru gadu šajā dienā medmāsu sabiedrībā tā tiek atzīmēta, bet tā nav ierakstīta kalendārā.

Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt un papildināt ar 12.maiju — Starptautisko māsu dienu — pēc tam, kad ir arī šī Mātes diena. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns priekšlikums un praktiski realizējams bez budžeta līdzekļu piesaistes.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 52. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Pieci Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Mums jālemj par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā.

Viens var runāt “par”. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Labrīt, godājamā Saeima ! Izdarot grozījumus Satversmē, kurus esam pieņēmuši, mēs it kā esam pateikuši — hop!, bet grāvim līdz galam pārlēkuši pāri neesam. Pieņemtie grozījumi Satversmē, nostiprinot latviešu valodas statusu, mūsuprāt, ir nepietiekami un neatrisina latviešu valodas lietošanas problēmas valsts un pašvaldību iestādēs.

Ja jau mēs esam apzinājušies, ka ir nepieciešami grozījumi Satversmē — mūsu pamatlikumā — lai nostiprinātu latviešu valodas statusu, iekams pieņemam grozījumu Vēlēšanu likumā, ja mēs esam atzinušies, ka nepaļaujamies uz mūsu sabiedrības izpratni un prātu un šādā veidā nomierinām sabiedrisko domu, tad iesim līdz galam un izdarīsim savu darbiņu līdz galam, neatstājot nekādas spraugas, nekādas šaurās vietas, un, tādā veidā pamatlikumā pieņemot mūsu priekšlikumu, mēs veicināsim un stimulēsim latviešu valodas reālu nostiprināšanos citos noteikumos, likumos, naudas piešķiršanas iespējās, padarot šo valodu par tādu, kas reāli attīstās, plaukst un nostiprinās visas valsts dzīvē un sadzīvē.

4. pants, protams, līdz šim skaitījās neaizskarams tādā nozīmē, ka tas sagādā lielas grūtības, ja mēs tam ķeramies klāt. Bet, manuprāt, mēs jau esam lakonismu zaudējuši ar tiem papildinājumiem, kurus esam ierosinājuši līdz šim, un ieklausieties šajā 4. pantā, kas tagad tādā nozīmē ar šo priekšlikumu skanētu šādi: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Valsts un pašvaldību iestāžu darba valoda ir valsts valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.” Manuprāt, te pat nejūt jebkurš lasītājs, kurš pirmo reizi lasa Satversmi, ka šeit ir kaut kas jauns, ka šeit ir kaut kas būtisks un ka šeit ir kāds svešķermenis.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstiet!

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija ziņojumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 10, atturas — 43. Netiek iekļauts.

Prezidijs saņēmis 10 deputātu ierosinājumu ar lūgumu lēmuma projektu “Par Andreja Požarnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu” un lēmuma projektu “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku” iekļaut kā pirmos pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

5 deputāti ierosina izskatīt likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pēc darba kārtības 5.punkta. Nav iebildumu.

Izskatām Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu “Par Andreja Požarnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Andreja Požarnova iesniegumu, kurā viņš, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 5.pantu, lūdz atjaunot deputāta pilnvaras. Atbilstoši minētajam Kārtības ruļļa pantam Mandātu un iesniegumu komisija par šādu iesniegumu ziņo tuvākajā Saeimas sēdē, un deputāta mandāts tiek atjaunots ar šī paziņojuma brīdi. Tātad atjaunotas ir deputāta Andreja Požarnova pilnvaras, un ar šo pašu ziņojuma brīdi deputāta pilnvaras zaudē Vents Balodis, kurš pildīja deputāta pienākumus, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pildīja ministra pienākumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pateicamies par darbu deputātam Ventam Balodim un aicinām Andreju Požarnovu ieņemt vietu zālē. (Aplausi.)

Nākamais — lēmuma projekts “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Jāņa Gaiļa iesniegumu, ar kuru viņš dara zināmu, ka vēlas izstāties no 7.Saeimas sastāva un nolikt deputāta pilnvaras, vienlaikus informējot par to, ka Jānis Gailis pildīja deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētais deputāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pildīja ministra pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā ir Vents Balodis. Jūsu rīcībā ir dokuments, kurā ir redzams, ka Vents Balodis ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kuru lūdz jūs atbalstīt, un aicina apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.

Paldies! Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Pateicamies par darbu deputātam Jānim Gailim un aicinām ieņemt vietu zālē deputātu Ventu Balodi. (Aplausi.)

Tagad ir nepieciešama tehniska pauze 10 minūtes.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms sākam izskatīt likumprojektu, es aicinu jūs izņemt no balsošanas aparatūras identifikācijas kartes un atkārtoti ievietot, lai varētu piedalīties balsošanā.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrajam lasījumam šim par steidzamu atzītajam likumprojektam Juridiskā komisija saņēma rindu priekšlikumu. Dokumentā nr.4441C ir šie priekšlikumi norādīti.

1.priekšlikums, kuru iesniedza deputātes Seile un Prēdele, ierosina papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 4.pantu, kurā ir norādīts šobrīd, ka var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds 5.pantā minētais ierobežojums, papildināt ar vārdiem, ka var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kas vēlēšanu dienā vecāks par 21 gadu un prot valsts valodu atbilstoši augstākajai — trešajai Valsts valodas prasmes pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. un 23.panta prasībām. Un attiecīgi tālāk pēc vecā teksta.

Juridiskā komisija, bez šaubām, šo priekšlikumu izdebatēja ar visiem pārējiem priekšlikumiem, kas attiecas uz 4. un 5.pantu un regulē šos jautājumus, un pēc rūpīgām diskusijām atzina, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo Juridiskā komisija izveidoja savu 6. priekšlikumu, kurā līdzsvaroti un sabalansēti centās iekļaut visus tos jautājumus, kurus uzskatīja par tiesiski nepieciešamiem un saprātīgiem, un atbilstošiem jēdzieniem “pilntiesīgs Latvijas pilsonis” attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām attiecībā uz ievēlēšanu Saeimā. Tādā veidā mēs nolēmām balsojot neatbalstīt deputātes Seiles un deputātes Prēdeles 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs savukārt uzskatām, ka šis priekšlikums visnotaļ būtu atbalstāms, jo jautājums ir ļoti nopietns. Mūsuprāt, ir trīs tādas ļoti būtiskas un svarīgas lietas, kuru dēļ katram deputātam būtu nopietni jāpārdomā un tomēr jāatbalsta šis priekšlikums pēc būtības.

Pirmām kārtām, pirmais iemesls ir tas, ka mēs papildinām šo 4. pantu ar valodas prasību atbilstoši tā, kā to prasa un nosaka mūsu Satversme. Tātad pirmais ir Satversme, uz ko mēs balstāmies.

Otrām kārtām. Ja šo priekšlikumu nobalso pozitīvi, tad saskaņā ar šī paša likuma 11.panta 3.punktu katram, kurš kandidē, ir jādeklarē sava valodas prasme vai arī izglītība atbilstoši tam, kā to nosaka Valodas likums. Tātad runa ir jau par spēkā esošu likuma normu.

Un trešām kārtām. Ir ļoti aplami domāt, ka šajā priekšlikumā runa ir tikai un vienīgi par kādām populistiskām pārdomām par to, ka valoda ir jālieto un valoda ir vajadzīga. Latviešu valoda ir svēta un dārga mums visiem. Jā, valodu var tā vai citādi labāk un sliktāk lietot savā ikdienā. Ir ļaudis, kuri to mācās, kuriem vēl šī valoda nav raita, un viņi nav apguvuši valodu pilnībā, taču šeit, Saeimā, valodai ir jābūt... valoda ir galvenais ierocis, ar ko mēs šeit strādājam. Un prasība, lai Saeimas deputāts ne tikai sadzīves līmenī, ne tikai šā tā un mazliet runātu latviski, tas neder. Ir nepieciešamība zināt katru niansi, katru valodas izjūtu, ieviest likumā tā, kā tas būtu arī latviski pareizi. Tāpēc es vēlreiz atgādinu šīs trīs lietas — Satversme, deklarēšana un pārliecība par to, ka likumdevējam ir jāzina valoda visaugstākajā pakāpē, ir šī priekšlikuma pamatā.

Taču es gribētu izteikt arī savas tādas personiskas pārdomas, jo pārāk bieži es šajā tribīnē nekāpju. Tomasam Mannam viņa romāns par Jāzepu un viņa brāļiem iesākas ar tādu skaistu domu par to, ka dziļa un reizē nepārskatāma ir vēstures aka. Un nākotne no šīs pagātnes akas izrauj pa vienam otram gaismas mirklim un apgaismo atsevišķus notikumus, atsevišķas sejas. Un mēs tajā brīdī, kad šie notikumi notiek, pat nevaram iedomāties, tieši kura nianse nākotnē tiks izgaismota, kura seja nonāks priekšplānā. Un bieži vien tie ir ne tie ļaudis, kuri šajā savā laikā ir pirmajās rindās, pirmajā plānā, bet varbūt pat pavisam mazāk ievērojami ļaudis tiek vēsturē izgaismoti, un vēsture un nākotne viņam personiski pajautā — kā tieši tu rīkojies, kāda bija tieši tava atbilde uz vienu vai otru jautājumu? Un man, tāpat kā jums, ir ļoti liels prieks un bieži vien liela bauda lasīt un pārdomāt Latvijas vēsturi. Tas, ka mēs esam ienākuši šajā namā un mums nākotne ir ļāvusi balsot un spriest par ļoti svarīgiem un tautai būtiskiem jautājumiem, patiesībā ir milzīgi liela atbildība un milzīgi liels pienākums, ko mēs savā ikdienas darbā, darot savu rutīnas likumdevēju darbu, ļoti bieži aizmirstam. Mēs aizmirstam, ka mēs it kā nospiežam podziņu, it kā izsakām kādu priekšlikumu, to atbalstām vai neatbalstām, mums liekas, ka tā ir tāda parasta ikdiena, bet patiesībā mēs darām darbu, par kuru mums reiz tiks prasīts norēķins. Un mana pārliecība ir tāda, ka...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Prēdele. ... šis jautājums par valodu ir katra mūsu personiski atbildams jautājums. Un vēsture neprasīs par frakciju viedokļiem, par frakciju piederību, un droši vien arī, iespējams, mūsu partijas piederības aizmirsīs. Bet to, ko mēs esam darījuši ar sev doto vēstures atbildību, par to gan mums pajautās.

Un tāpēc darīsim to, ko mēs varam, neraugoties uz dažādiem citiem apstākļiem, darīsim, ko mēs varam, sargājot savu valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es apsveicu tos, kas pagājušoreiz galīgi negribēja runāt par latviešu valodu, ka vismaz daļēji jūs esat nākuši pie prāta. Acīmredzot jūs tomēr uztraucaties par tuvākajiem notikumiem rudenī. Pagājušoreiz ar vareniem izteicieniem vienkārši izmeta ārā visus tos punktus no Vēlēšanu likuma, kas vispār runā par latviešu valodas prasmi. Visus izmetāt ārā vēsā mierā. Tagad ir nākusi lielā apskaidrība dažiem, un nu ir sākuši strādāt no jauna pie priekšlikumiem. Vai tad nevarēja uzreiz runāt par redakcijām? Nē, vispirms vajadzēja visu izsvītrot un tagad kaut ko konstruēt, kaut kā piebraukt tam latviešu pilsonim, lai nu vismaz sevi parādītu, ka galīgi jau nu nenoniecina mūsu valodu. Kas tad ir vainas šim priekšlikumam? Izlasiet uzmanīgi! Jūs tā mierīgi noraidāt un sveiki! Šeit ir runa par ļoti skaidriem jautājumiem.

Pirmais. Pilsonis, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Nu, es ceru, ka tik daudz iespēju mums valstī ir, lai noskaidrotu, cik kuram pilsonim ir gadu.

Otrais. Arī skaidri minēts ir likums, Valsts valodas likums. Un ir minēts šā likuma 6. un 23. pants. Runa ir par atbilstību Valsts valodas likumam. Tad kur ir iemesls šādu priekšlikumu neatbalstīt? Iesniedzēji aicina jūs tikai uz to, ka kandidātiem ir jāievēro konkrēta likuma konkrēts pants un tā prasības. Bez tam te taču ir vēl pielikts klāt. Runa ir arī par minētajiem ierobežojumiem. Arī viss ir skaidrs. Tātad kāda ir bijusi balsojuma būtība? Vienkārši izņemt ārā kā tādu, pat neiedziļinoties. Šeit jau ir tas gadījums, kas mums bija jāredz Strasbūrā. Starp citu, joprojām ir arī mans jautājums — kur ir Strasbūras tiesas lēmums, ko mums dažas kompetentas personas jau sen apsolīja nolikt uz galda, pirms mēs ķeramies pie izmaiņām Vēlēšanu likumā? Labi atceros, visaugstākās valsts amatpersonas solīja, ka Strasbūras tiesas lēmums varētu mums noderēt, strādājot pie Vēlēšanu likuma. Kur tas viss ir palicis? Kas tad galu galā? Mums tur ir galīgi nemākuļi, kas nav spējīgi iztulkot tiesas lēmumu latviešu valodā un pavairot?

Es gribētu tomēr dzirdēt... vismaz kāds te varētu atnākt un pastāstīt, kāpēc tas tā ir? Tas tā, starp citu. Ja mēs runājam par nopietnu attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem un par mūsu startu ārpus Latvijas.

Tāpēc neredzu nekādas problēmas. Strasbūras tiesas lēmumā, cik var spriest pēc tā, ko mēs dažs zinām, skaidri pateikts, ka mūsu likumiem nav nekādas vainas un ka neviens nejauksies mūsu likumos no malas. Un, ja mēs atsaucamies priekšlikumā tikai uz saviem likumiem, tad kāds ir pamats balsot “pret”? Lūdzu, nāciet kāds un paskaidrojiet, kas jums nepatīk! Jums nepatika, ka vecāks par 21 gadu? Nu, ielieciet 81 gadu, ja jums nepatīk 21 gads! Ielieciet kaut ko tādu reālu savos priekšlikumos. Ielieciet kādu citu likumu un pantu! Bet šeit jūs esat balsojuši “pret” nevis tāpēc, ka jums ir kādi uzskati. Nē, šeit ir runa par to, ka vajag šito sviest ārā un tad kaut kādu mīkstmiesību pēc tam iebalsot iekšā, lai patēlotu, ka mēs jau arī cīnāmies par latviešu valodas ietekmi.

Tā ka man nekas cits neatliek kā aicināt balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Annas Seiles un Aidas Prēdeles priekšlikumi, kā jūs redzat, iedziļinoties, ja vēlamies iedziļināties to būtībā, ir pilnīgi pieņemami, izsvērti, un grūti pret tiem patiešām iebilst.

Ko tad prasa? Lai deputāta kandidāts būtu pabeidzis latviešu skolu vai jāuzrāda attiecīga apliecība par valsts valodas prasmi. Es domāju, ka lielās debates jau ir aiz muguras, un šodien diez vai mēs atkal atsāksim tā kā iepriekšējā lasījumā, arī es to nedarīšu, jo es pateicu iepriekšējā reizē plenārsēdē visu, ko domāju šajā sakarībā. Bet vēlreiz tomēr atgādināšu: kolēģi, nepieļausim šo kļūdu, kuru pēc tam nākamajās Saeimās būs ārkārtīgi grūti labot. Jo iedomāsimies vienkāršu situāciju, ka PCTVL piedāvās pavisam nopietni deputātu kandidātus, kuri neprot latviešu valodu. Tādu viņiem ir atliku likām. Un Saeimā sēdēs kādi 20 deputāti, kuri nepratīs latviešu valodā absolūti neko. Ko tad? Ko tad? Viņi par varītēm kāps šeit tribīnē un runās krievu mēlē. Un pamēģināsim tad viņiem aiztaisīt muti, jo viņi tūlīt kolektīvi dosies uz starptautiskajām tiesām un vēl, un vēl uz visām institūcijām un kliegs par cilvēktiesību pārkāpumiem. Un vēl mēs sagaidīsim visdažādākos brīnumus. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Nu sapratīsim elementāras lietas! Un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, es to vidū, nevis formāli aizstāvam pašlaik šīs pozīcijas, bet ar absolūtu pārliecību, ka mēs aizstāvam mūsu vēlētāju un ne tikai mūsu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlētāju, bet daudzus Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un sociāldemokrātu vēlētājus, kuri ir par latviešu valodu, par latviešu valodas neaizskaramību. Tā nedrīkst būt, kolēģi! Tā nedrīkst notikt, ka faktiski mēs šādā veidā, izsvītrojot no Vēlēšanu likuma šo prasību, valsts valodas, latviešu valodas prasmi, faktiski mīdām savu valodu kājām. Tas ir vienkārši kauns!

Tādēļ es lūdzu atbalstīt, patiešām pārdomāt vēl un vēlreiz, laiks vēl ir līdz balsojumam, un atbalstīt Annas Seiles un Aidas Prēdeles priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu frakcijas izvirzītais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir darījis visu, lai sakārtotu armiju atbilstoši NATO prasībām. Un mūsu frakcijas uzdevums ir darīt visu, lai arī Saeimā tiktu nostiprinātas valsts valodas prasības, un aizmuguriskas sarunas, kā mēs dzirdam, nevis oficiāls pieprasījums — izsvītrot šīs valodas normas, manuprāt, nav ļoti nopietni vērā ņemams.

Īstenībā man šķiet, ka nopietna attieksme pret darbu Saeimā var būt tikai tad, ja visi pārvalda valsts valodu. Un, ja šeit sēdēs grupa klusētāju vai tie, kas strādās vēlāk ar tulka palīdzību, es domāju, tā nav nopietna attieksme pret darbu Saeimā.

Un man šķiet, ka jābalso ir pēc sirdsapziņas, jo patiesība vienmēr uzvar. Agrāk vai vēlāk. Un tad daudziem būs kauns par savu balsojumu, ka mēs esam nepienācīgi aizstāvējuši savu valodu.

Un ko tad mēs prasām šajā priekšlikumā? Tikai to, lai atbilstoši Valsts valodas likumam deklarētu, kā tas ir noteikts šā paša likuma 11.panta trešajā daļā, katrs deklarētu savu valodas prasmi. Šeit nav nekādu diskriminējošu normu. Uzrakstīt deklarāciju: “Esmu beidzis skolu latviešu valodā” vai: “Man ir valsts valodas prasmes apliecība attiecīgajā pakāpē”. Es aicinu izšķirties un drosmīgi balsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Katrā ziņā Sociāldemokrātu savienības frakcija šo priekšlikumu atbalsta, uzskata to par nepietiekamu, bet visnotaļ labu.

Pats galvenais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka praktiski Sociāldemokrātu savienība ar saviem Satversmes grozījumiem, kuri diemžēl neguva arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstu, piedāvāja plašāku formulu, jo ne tikai deputātu savstarpējās darba attiecībās, pašvaldībās un Saeimā, bet arī tātad pašvaldību institūcijās, tas ir, pašvaldību un valsts uzņēmumos, pašvaldību valsts iestādēs, būtu šīs darba valoda — lietvedības un dokumentos lietojamā valoda — latviešu valoda.

Es, protams, saprotu, ka ir jābalso pēc sirdsapziņas. Un es esmu pārliecināts, ka kolēģi visi ir balsojuši pēc sirdsapziņas. Arī tie, kas noraidīja šo Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu Satversmē. Tas ir viens.

Bet tagad parunāsim par šā priekšlikuma būtību. Tātad, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, ko tad Eiropas drošības un sadarbības organizācijas misija un visi ārzemju kolēģi, kas uztur šo prasību par Vēlēšanu likuma grozījumiem, mums, Latvijai, prasīja? Viņi prasīja mums vienu: lai mēs zināmā mērā paejam pretim Rietumu demokrātijas principiem un tajā pašā laikā saglabājam savas kā demokrātiskas un nacionālas valsts pamatus. Un arī EDSO misijas Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs skaidri un gaiši apliecināja sarunās ar deputātiem, ka ir iespējams kompromiss, ka tiek atcelta nevis vispār latviešu valodas prasmes pakāpe, bet tikai augstākā pakāpe. Nu, kā mēs redzam, kārtējo reizi valdības partijas ir pārcentušās, un tagad vispār nav obligātas šīs latviešu valodas zināšanas, un automātiski ir situācija tāda, ka deputātu kandidāts var vienīgi apliecināt to, ka viņš prot vai neprot latviešu valodu, to izdarīt absolūti subjektīvi, un ar to mums ir arī gana. Un, ja, teiksim, tas ietekmēs kādu vēlētāju pozitīvi balsot, ka viņš neprot, tad viņš ietekmē pozitīvi, ja negatīvi, tad negatīvi.

Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka bez latviešu valodas Saeimā nevar strādāt. Tas ir viens. Bet mēs nevaram aprobežoties ar šīm divām šaurajām sfērām — deputātu savstarpējām attiecībām sēdēs un komisijās, vienalga, vai tās būtu pašvaldības vai Saeimas.

Kolēģi! Tieši tāpēc es arī gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā es aicinātu arī apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsot pēc sirdsapziņas arī tad, kad iesniedz priekšlikumus kāda cita politiskā partija, ne vienīgi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kaut vai tā būtu Sociāldemokrātu savienība vai kāda cita politiska partija. Tad jau arī būtu labi.

Otrs, kas mums šeit ir redzams. Ir pilnīgi skaidri redzams tas, ka netiek arī rūpīgi uzklausīti mūsu rakstnieki un Rakstnieku savienība. Ir pie Saeimas, pie Ministru kabineta, pie Finansu ministrijas, pie Izglītības un zinātnes ministrijas griezusies ar savu rezolūciju Rakstnieku savienība. Un te ir teikti ļoti nopietni vārdi. Es citēju: “Priekšvēlēšanu laikā Latvijas rakstnieki aicina tautas priekšstāvjus demonstrēt savu attieksmi pret valsts valodu ne vien vārdos, bet arī darbos. Latvijas rakstnieki aicina vēlētājus, izvērtējot partijas, par kurām balsot nākamajās vēlēšanās, par vienu no kritērijiem izvirzīt partiju politisko gribu un spēju stiprināt latviešu valodu, jo tas ir visas Latvijas sabiedrības interesēs.” Tā ir šā gada 3.maijā pieņemtās Latviešu rakstnieku savienības rezolūcija.

Kolēģi! Mūsu pašu attieksme pret latviešu valodu. No mūsu pašu gļēvuma vai stājas būs atkarīgs, cik tālu, cik stiprināt vai vājināt latviešu valodu. Un tas ir atkarīgs no mūsu balsojuma. Un ne tikai šajā gadījumā, kad varam atbalstīt deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikumus, bet arī tad, ja to iesniedz citas frakcijas, kuras nav valdības frakcijas. Es domāju, pieiesim šiem jautājumiem lietišķi un skatīsimies, ko mēs varam darīt, lai latviešu valoda kārtējo reizi nebūtu tādā situācijā kā 7.Saeimā, nepārtraukti pavājinot tās pozīcijas. Pēdējo trīsarpus gadu laikā praktiski mēs varam teikt, ka latviešu valodas pozīcijas ir sistemātiski vājinātas, gan pieņemot šos liberālos valodas likuma grozījumus, ko piedāvāja savulaik attiecīgi van der Stūla kungs, gan arī izstrādājot Ministru kabinetā šos Ministru kabineta noteikumus nr.296, kas dod iespēju arī pārdevējiem, frizieriem un bārmeņiem nezināt latviešu valodu. Diemžēl tāda ir realitāte.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām dažādas versijas par šī priekšlikuma būtību, bet es domāju, ka nevienam nav nekādu ilūziju. Faktiski tas ir priekšlikums atgriezties atpakaļ un atcelt tos grozījumus, to koncepciju, par ko mēs nobalsojām otrajā lasījumā šajā likumprojektā. Pat burtiski, ja mēs lasām šo tekstu, tad redzam, ka šis ir priekšlikums atgriezties atpakaļ pie tā paša formulējuma, kas bija iestrādāts 1998.gadā. Bet, cienījamie kolēģi, kopš tā laika tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi “Par valsts valodas prasmes līmeņiem”, un tur ir jau sešas kategorijas, nevis trīs. Un šeit jūs to vispār neatzīmējat. Tātad augstākā ir trešā, tad tur ir “A” un “B”. Vismaz par to vajadzētu padomāt un papūlēties, nevis automātiski skatīties uz pagātni.

Cienījamie valdošās koalīcijas deputāti! Es ļoti lūdzu jūs parūpēties par to, lai patiešām Dobeļa kungam būtu pieejams Strasbūras tiesa spriedums tajā valodā, ko viņš saprot. Jo Dobeļa kungs ir vienīgais deputāts Saeimā šodien, kas joprojām nav sapratis, par ko Strasbūras tiesa tomēr ir nolēmusi. Tā ka tas patiešām ir ļoti būtiski.

Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu, neblefojiet un, lūdzu, nemaldiniet vēlētājus un kolēģus! Šīs normas esamība vai neesamība likumā nekādā veidā neietekmēs nākamās Saeimas deputātu sastāvu. Jūs atsaucāties uz PCTVL. Ticiet man, mums ir pietiekami daudz kandidātu ar ļoti labām latviešu valodas zināšanām. Mēs nācām uz Saeimu un mēs nāksim uz Saeimu, lai strādātu. Un diemžēl dažās citās frakcijās joprojām ir ļoti daudz deputātu, kas joprojām nav sapratuši, kas ir fundamentālas cilvēka tiesības, kas ir pilsoņu tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, kas ir diskriminācija pēc valodas pazīmes. Manā skatījumā tas ir daudz lielāks trūkums nekā varbūt ne gluži pareiza latviešu valoda vai akcents. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts — Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribēju vienkārši atbildēt uz deputāta Dobeļa jautājumu par tulkojumu, kas attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Podkolzinas lietā. Tātad dokuments ir bijis izplatīts latviešu valodā 29.aprīlī visām ziņu aģentūrām un ir pieejams arī politika.lv mājaslapā gan franču valodā, gan latviešu valodā, un ārlietu ministrs šos dokumentus iesniedzis Ministru kabinetā 3.maijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, liels paldies, ka vismaz šodien, tad, kad jau ir jāpieņem likums otrajā lasījumā, man ir jāuzzina, ka dokuments kaut kur esot. Toreiz runa bija par to, ka katrs deputāts pirms izskatīšanas saņems šo dokumentu. Tā ka tomēr atvainojiet, kaut kas nav nostrādājis tā, kā vajadzētu.

Tālāk es gribētu teikt, ka Ministru kabineta noteikumi jau nu neattiecas uz Saeimas vēlēšanu likumu un būtu nevietā tos šeit pieminēt. Tam nav nekāda sakara ar Saeimas Vēlēšanu likumu.

Tālāk. Ir te bijusi runa par dažādām versijām. Nē, nav dažādu versiju. Šinī mūsu priekšlikumā runa ir tikai par atsauci uz konkrēta likuma konkrētiem pantiem un par to, ka būtu jau nu labi, ka kandidāts nekautrētos un uzrakstītu deklarāciju. Tas jau nu laikam nav tik grūti.

Tālāk es gribētu teikt, ka te ir atkal jāievēro vienkārši tikai procedūra. Ja mēs noraidām, tas nozīmē, ka mēs noraidām šīs iespējas atbilstību likumam. Vairāk neko citu. Citu argumentu nav. Un kolēģi, kas šeit nāk runāt par šo mūsu priekšlikumu un piemin dažādus citus balsojumus, nu tā nevajadzētu darīt, vajadzētu runāt par lietu. Tikpat labi es šodien varu pateikt, ka vakar... tas nosaukums “nacisma sagrāve” vienmēr man ir izraisījis smīnu, jo bez komunistu un nacistu vienošanās nebūtu sācies Otrais pasaules karš. To arī vajag šad tad atgādināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Diemžēl, cienījamais Dobeļa kungs, es nākšu runāt, un man atkal izraisa smīnu jūsu ideoloģija, jo patiešām laikam, ja nacisms nebūtu sagrauts, es domāju, Dobeļa kungs, jūs šodien atrastos varbūt kaut kur Sibīrijas nomalēs vai kādā citā nezināmā vietā vai vispār būtu pasaulē... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Beidz propagandēt!”) Nē, nu, ja ir viena propaganda, Kārli, tad ir arī otra... Tā ka nevajag, lūdzu... tam ir domāta Saeima, un tā kā es lasu tavus rakstus presē, tu tieši aicini, lai notiktu diskusijas Saeimā, bet nevis uz ielas...

Tālāk par šo priekšlikumu. Man gribējās teikt ar Tabūna kunga vārdiem — mīļā latvju tauta! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tiešām?”) Cik tālu mēs esam nokļuvuši! Kā šī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, kurai tajā skaitā vienmēr... bija viens tāds labs deputāts Zīgerists, kas nu patiešām staigāja ar tulku kopā pa Saeimu un beigās viņu izmeta ārā no Saeimas par to, ka viņš neieradās uz sēdēm un nemācēja latviešu valodu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi darīja!”)

Mūsu frakcija, lai cik slikta, bet tomēr valsts valodu pārvalda. Un jūs neesat varējuši pārmest to... Vienīgais, jūs paši atteicāties noklausīties zvērestu latviešu valodā šeit, ko mēs bijām ar mieru atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

M.Lujāns. Es piekrītu, bet es skaidroju jūsu frakcijas biedram loģiku.

Un šinī brīdī es aicinātu neatbalstīt diemžēl šo iniciatīvu. Jo es vēl gribētu arī “Tēvzemi un Brīvību”/LNNK nomierināt, ka mūsu partija, Tautas saskaņas partija, aicina savus koalīcijas partnerus uz vēlēšanām virzīt visus tos kandidātus, kas labi pārvalda... Protams, ja Tabūna kungs tiks nākamajā Saeimā, viņam būs jāklausās mūsu viedoklis un, iespējams, no opozīcijas rindām varēs klaigāt un būt dziļi sašutušam.

Bet es gribu norādīt vēl vienu jautājumu. Ja mēs ieliekam šīs normas, man liekas, bieži vien tie paši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti... viņu valodas līmenis nu gan neatbilst trešās kategorijas līmenim. Un man ir aizdomas, ka reizēm, iespējams, šie krieviski runājošie cilvēki labāk pārvalda literāro valodu nekā atsevišķi kolēģi no “Tēvzemes” frakcijas.

Bet nu tas ir mans viedoklis. Un es aicinu diemžēl šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tik tiešām, Juridiskā komisija lēma pēc būtības. Lēma pēc būtības par šo priekšlikumu! Un Juridiskās komisijas atzinums bija skaidrs un viennozīmīgs. Deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums ir atgriešanās faktiski pie vecā teksta, ko mēs pirmajā balsojumā svītrojām no 5.panta, izsvītrojot tur 7.punktu. Nevienam nav šaubu, ka, izdarot grozījumus Satversmē attiecīgi par Saeimas darba valodu, precizējot vēl citas personu tiesības lietot latviešu valodu, mēs tur nostiprinājām latviešu valodas stāvokli un statusu kā valsts valodu. Un tik tiešām, Baldzēna kungs, rakstnieku aicinājums darīt darbus (es gribētu pasvītrot) un nostiprināt latviešu valodu — es domāju, akcentu liekam — darīt pareizi darbus, pareizi nostiprināt latviešu valodu gan praksē, gan arī pareizi to darīt juridiskajos tekstos, tātad, ko mēs darām arī šeit, neatbalstot deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikumu.

Dobeļa kungs aicina šeit runāt par lietu. Nu tad parunāsim par lietu! Nu tagad mēs atsauksimies uz jūsu aicinājumu un nobalsosim par šo priekšlikumu. Kādas būs tālākās sekas, cienījamais Dobeļa kungs? Tādas pašas kā tajā mežā, kur jūs tos ģenerāļus izvedāt un nezinājāt, kādas sekas?! (No zāles deputāts Dobelis: “Tas bija tāds laiks!”) Jūs zināt, cik tālu un cik tuvu kādām sekām jūs bijāt? Es šeit citēšu deputātu Godmani, kurš teica, vēlreiz atkārtoju, ka nav drošības ar tādu rīcību, kā jūs uzvedaties, vai mūs uzņems NATO, bet droši ir, ja mēs to neizdarīsim, ka mūs tur neuzņems. Tad man rodas jautājums, cienījamie deputāti no jūsu frakcijas. Aktīvi darbojas jūsu ministrs, šeit viņš mums pirmajā lasījumā pauda valdības viedokli. (No zāles deputāts Dobelis: “Tas ir valdības viedoklis.”) Skaidrs un gaišs ir valdības viedoklis, skaidrs un gaišs ir ministra viedoklis. Kas tad jūs esat par tādu grupu, Dobeļa kungs un vēl daži deputāti, kuri raksta šādus priekšlikumus, provocē mūs uz tādiem lēmumiem un tādā mierā uz to noskatās, cerot tik tiešām, ka mēs nenobalsosim! Un mēs nobalsosim, un kas būs tālāk? Jā... Tātad komisijas vārdā es pasvītrošu, ka tas nav tik tiešām tik daudz juridisks kā politisks lēmums, to mēs Juridiskajā komisijā esam konstatējuši, arī attiecīgie spriedumi... attiecīgajā Strasbūras tiesā ir par kaut ko citu un norāda par kaut ko citu, tātad juridiski mēs šeit par šo jautājumu nerunājam tik daudz kā politiski. Un tas ir arī Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis, kā es saprotu.

Un tāpēc, cienījamie deputāti, mēs arī ne tikai juridiski, bet arī politiski, un ne tikai politiski, bet arī juridiski nevaram atbalstīt nekādā gadījumā 1. — deputātu Seiles un Prēdeles priekšlikumu. Aicinu to noraidīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 26, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! 2. — deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums, kuru mēs rūpīgi debatējām, mēs viņu daļēji atbalstījām, bet uzskatījām, ka šis priekšlikums ir iestrādājams 11.panta 4.punktā, protams, debatējot par tā saturu, izteiksmi un tā tālāk.

Tātad ir runa par latviešu valodas prasmes līmeņa norādīšanu. Kāds bija Juridiskās komisijas apsvērums, šeit neko nedarot, 5.pantā atstājot pirmā lasījuma redakciju, — izslēgt 5.panta 7.punktu? Mēs precīzi nodalām 5.panta prasības no Vēlēšanu likuma 11.panta prasībām. Tātad 5.pants pēc būtības, kā arī bija nedaudz precizēts manā priekšlikumā par preambulu, par panta preambulu, ko es vēlāk noņēmu. Šeit ir runa, kuri tad ir tie pilntiesīgie pilsoņi, kurus, sasniedzot 21 gada vecumu, var pieteikt par kandidātiem un Saeimā ievēlēt. Tātad ir uzskaitīts šis te... šie te seši defekti, kā sacīt, kuriem pastāvot, nevar ievēlēt Saeimā un līdz ar to nevar pieteikt par kandidātiem. Tātad mēs uzskatījām, ka apspriešana par to, kas un kā jādara ar valodas līmeni, tas ir jārisina pie tiem jautājumiem, kas ir risināti 11.pantā un nosaka prasības, zināmus paziņojumus, zināmas deklarācijas, zināmu informāciju jeb ziņas, kā saka, 11.panta ceturtajā daļā, kas ir deputāta kandidātam jāiesniedz Vēlēšanu komisijai.

Bet 5.pants runā par skaidrām, precīzām juridiskajām prasībām, kurām kandidātiem ir jāatbilst. Un, ja nav šis rādītājs, tad nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt. Tādēļ 2.priekšlikumu mēs pārbīdījām uz 11.pantu, un šeit to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Iepriekšējā sēdē ar balsu vairākumu pārliecinoši tika izsvītrota norma par to, ka Saeimas deputātam obligāti jāprot latviešu valoda. Šobrīd, kā jūs redzat, 5.pantā, tajā daļā, kas ir izsvītrota, ir piedāvāti divi priekšlikumi. 2. priekšlikums, par kuru notiek debates pašlaik, un 4. — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa, kas arī attiecas uz 5.panta 7.redakciju un kurā mēs piedāvājam mazliet citu kārtību. Proti, nevis kādas konkrētas iestādes izdotu izziņu par deputāta kandidāta valodas prasmes līmeni, bet deputāta pašrocīgi parakstītu deklarāciju, kurā viņš liek parakstu zem tā, ka viņš saprot, kas Satversmē, Valsts valodas likumā un Saeimas Kārtības rullī ir sacīts par valsts valodas lietošanu Saeimā, ka viņš saprot, ka tā ir latviešu valoda un ka viņš personīgi novērtē savu prasmi kā pietiekamu, lai veiktu deputāta profesionālos pienākumus, nevis vienkārši tikai sēdētu Saeimā, jo tikai šādi, protot valsts valodu, viņš arī spēj pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Tādējādi tiek uzlikta morālas dabas atbildība gan uz katra saraksta katru deputāta kandidātu, gan uz to partiju vai politisko organizāciju, kas šo kandidātu ir likusi sarakstā. Un, ja visas politiskās partijas ir godprātīgas attieksmē pret latviešu valodu Latvijā, tas garantē, ka varētu būt maksimāli maz tādu kandidātu, kuri startē uz Saeimu un tiek ievēlēti, neprotot latviešu valodu.

Aicinu pievērst sēdes vadības uzmanību tam, ka 2. un 4.priekšlikums būtībā runā par vienu un to pašu. Tajā pat laikā 2.priekšlikums ir no komisijas daļēji atbalstīts. 4.priekšlikums nav atbalstīts. Tādējādi pēc loģikas Saeimas sēdē kā pirmais būtu jābalso 4.priekšlikums, jo tas vairāk atšķiras no komisijas viedokļa šajā konkrētajā jautājumā, un pēc tam jābalso 2. priekšlikums, kam es aicinu arī sēdes vadību pievērst uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām Juridiskajā komisijā mēs pēc šādas loģikas arī balsojām. Tikai mēs uzskatījām, ka 3.priekšlikums ir visradikālākais, pēc tam 4. un pēc tam 2. Ja kāds, protams, uztur 2.priekšlikumu, tādējādi, ja mēs pārlemjam, tad mums jādebatē par visiem trijiem priekšlikumiem kopā un tad jālemj balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es piekrītu Muciņa kungam, ka priekšlikumi būtu izskatāmi sekojošā secībā: 3., 4. un 2. Nav iebildumu?

L.Muciņš. Atļausiet par 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

L.Muciņš. Tātad 3. — deputāta Čevera priekšlikums — papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu par to, ka trīs sasaukumus pēc kārtas deputāti var nepārtraukti pildīt Saeimas locekļa vai Ministru kabineta locekļa pienākumus. Nu, Juridiskajā komisijā mēs apspriedām šo priekšlikumu. Vēsturiski nekādas analoģijas, izņemot to, ka valstu prezidenti, tātad atsevišķas personas, vienas personas, ir ierobežoti atkārtotībā pildīt Valsts prezidenta amatu, kas, protams, ir ieviests bailēs no kāda autoritārisma, no kāda pārliekas personiskās ietekmes nostiprināšanās, taču mēs uzskatījām — Juridiskā komisija, ka Saeima ir kolektīvs valsts orgāns, Ministru kabinets ir kolektīvs valsts orgāns, un šādos kolektīvos valsts orgānos šāda bīstamība nepastāv. Mums arī nav nekādu konkrētu tādu faktu, ka mēs varētu runāt par pretējo attiecībā uz mūsu valsti. Un mēs arī griezāmies pēc izziņas Juridiskajā birojā, kur arī nevarēja atrast neko analoģisku citās valstīs gan vēsturē, gan šodienā. Līdz ar to mēs neatbalstījām 3. — deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons pieteicies debatēs.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No loģikas viedokļa varētu jau piekrist Muciņa kungam par visu to, ko viņš teica un pamatoja, un tik tiešām tādi ierobežojumi nav nevienā valstī. Bet, ņemot vērā to, ka nāk Saeimas vēlēšanas, jo tuvāk nāk vēlēšanu datums, jo muļķīgākus likumus, atvainojiet, mēs arī pieņemam. Ja mēs atgriezīsimies atpakaļ, pāris nedēļu atpakaļ, mēs pieņēmām Amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumu. Atvainojiet, Muciņa kungs, kāpēc tad mēs negribam šādus ierobežojumus ierakstīt? Tāpēc, ka saskaņā ar šo te likumu, kuru atbalstīja parlamenta vairākums, par Saeimas deputātu reāli vai ministru, vai premjeru, par jebkuru valsts amatpersonu var kļūt tikai cilvēks, kurš ir bārenis, kurš nav precējies, kuram nav nekādu radinieku. Un vislabāk, ja viņš strādā par sētnieku. Un no šī viedokļa nu tad atbalstām šo likumu. Mēs pieņēmām likumu “Par Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroju”, un visi šie te likumi, kurus mēs esam kļūdainus pieņēmuši, atvainojiet, tos vajadzēs mainīt nākamajai Saeimai. Tie ļoti skaisti izskatās no tā konteksta, ka, redziet, pirms vēlēšanām mēs visi pasludinām — mēs iestājamies par valsts valodu, mēs cīnāmies ar korupciju, bet rezultāta jau nav nekāda. Mani vienu otru reizi kaitina tās debates, kuras notiek no šīs te tribīnes, aizstāvot valsts valodu. Es neuzskatu, ka ir normāli, ka man kā latvietim ir jāsniedz zvērests un uzticības apliecinājums latviešu valodai, ko mēs pieņēmām labojumos Satversmē. Tāpat es neuzskatu par normālu un pieņemamu, ka no Saeimas vēlēšanu likumā šī prasība par to, ka ir jāzina valsts valoda, tiek izņemta. Tas arī ir absurds. Bet ir cits absurds, ka bieži vien parlamenta vairākums pieņem gan dažādus likums, gan grozījumus Satversmē ar vienu mērķi — lai tikai viens vai otrs cilvēks nevarētu balotēties Saeimas vēlēšanās. Tā tika pieņemti grozījumi, kuri bija attiecināmi gan pret Juri Bojāru, gan pret Kaulu, gan pret Zīgeristu tāpēc, ka valodas ierobežojumi parādījās pilnīgi loģiska iemesla dēļ, tāpēc, ka Zīgerista kungs, atrodoties parlamentā, nevarēja un nemācēja nevienu vārdu latviešu valodā. No šīs loģikas tad arī vajadzētu saglabāt šos ierobežojumus. Bet, ja jau mēs pieņemam tik tiešām dažādus ne visai pārdomātus lēmumus, tad kāpēc neatbalstīt Jāņa Čevera priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā es domāju, ka Čevera kunga priekšlikums ir labi domāts, bet nebūs īsti izdevies, un es domāju, ka arī viņš pats diez vai uzturēs to spēkā un balsos par to.

Vispirms, ko es gribētu šeit uzsvērt, ir sekojošais. Tādā gadījumā mēs ierobežojam tautas izteikto gribu. Piemēram, 5., 6., 7.Saeimā strādā pēc kārtas gan Māris Grīnblats, gan Oskars Grīgs, gan Anatolijs Gorbunovs. Vai ir pareizi mums, Saeimas deputātiem, liegt viņiem tiesības kandidēt uz 8.Saeimu? Mans viedoklis, ka to lems tauta, nevis Saeimas deputāti. Tas ir daudz pareizāk, un pie šī principa ir arī jāpaliek. Cita lieta, ka te varam domāt par to, cik ilgi pēc kārtas varētu būt kaut kādā izpildvaras struktūrā, piemēram, Finansu ministrijā, 12 gadus pēc kārtas vai būtu labi, ja mēs gribam tādus, bet prakse jau rādīs to, ka ilgāk par četriem gadiem diez vai kāds īsti noturēsies. Un, ja būs nu pēkšņi tik labs ministrs un nebūs neviena problēma ar viņu bijusi ne presē, ne citām politiskajām partijām, ne sabiedrībai kopumā, nu tad lai viņš arī tur būtu. Bet, pats galvenais, mums ir jāsaprot šeit, ka mēs nedrīkstam ierobežot tautas vēlmi un gribu virzīt tos cilvēkus, kurus viņa ir pārbaudījusi un atzīst par pareiziem, ka viņiem ir jābūt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nekādus juridiski argumentētus iebildumus es šeit par labu šī priekšlikuma atbalstīšanai nedzirdēju. Un, ja Ādamsona kungs kaut ko izteicās, tad vairāk varbūt par to, ka pēdējos trijos mēnešos varbūt vajadzētu Saeimai aizliegt pieņemt likumus. Bet nu to mēs atļauties nevaram. Līdz ar to nekādu argumentu, lai atbalstītu deputāta Čevera priekšlikumu, mums nav.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt deputāta Čevera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par 3. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 56, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt par 4.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinātu jūs pareizi orientēties visā tajā dokumentu jūklī, ko ir izsniegusi Juridiskās komisijas vadība, un ielūkoties dokumentā nr. 4441D.

Šajā dokumentā 6.lapaspusē ir jauna 6. priekšlikuma redakcija. Kāpēc runāju par 6. priekšlikumu? Tāpēc, ka šorīt Juridiskā komisija bija sanākusi uz ārkārtas sēdi. Un šeit vairākums, pret kuru iebilda tikai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti Māris Grīnblats un Dzintars Rasnačs, un arī Burvja kungs, šķiet... tā bija... pret kuru iebilda tātad, ir jauna norma. Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi. Tas ir viss, kas ir palicis no visiem lielajiem, diezgan racionālajiem, precīzajiem priekšlikumiem. Kad es mēģināju izdibināt, kas tad šo normu ir ieteicis, es saņēmu informāciju, ka tā esot Tautas partijas frakcija. Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi.

Kas tad būs šis pašnovērtējums? Es debatēju par to šobrīd, jo, ja jūs nobalsosiet pret 4. priekšlikumu, tad attiecīgi nepaliks nekas vairs likumā.

Kas tad būs šis pašnovērtējums? Ko tas kandidāts tur rakstīs? Viņš rakstīs — apmierinoši? Būs kāds muļķis, kurš rakstīs — neapmierinoši? Es zinu vienu, ka deputāts Lujāns noteikti rakstīs, ka viņš latviešu valodu zina izcili.

Tā vietā, lai jūs normāli sagatavotu normu, kurā ir minēts, kādas valodas plūsmas skolu ir beidzis, tas ir viens... vai krievu vai latviešu, tā vietā, lai minētu, kādas kategorijas valodas prasmes apliecība, kur un kad izdota viņam ir. To mēs visu varējām mierīgi saskaņot un iekļaut. Tā vietā mēs rakstām kaut kādu izplūdušu frāzi par pašnovērtējumu.

Kolēģi, tāda attieksme pret steidzamiem likumiem nav nopietna! Tāda attieksme nav nopietna. Ja mums pārmet starptautisko tiesu spriedumos, ja mums pārmet to, ka mūsu pieeja, mūsu procedūra ir nepareiza, tad nevajag mesties otrā grāvī un vispār atcelt jebkādus normatīvus. Tagad ar šo balsojumu tiks panākts pretējais. Tiks panākts tas, ka Satversmes tiesā varēs apstrīdēt to, ka mēs izslēdzam valsts valodas prasības, jo valodas prasības ir noteiktas Satversmē.

Mans aicinājums būtu šo projektu tomēr atdot Juridiskajai komisijai un vienoties par kopīgu redakciju, kurā mēs prasām deputāta kandidātam precīzi deklarēt, uzskaitīt, kādas valodas plūsmas skolu ir beidzis, kādas pakāpes apliecība šim cilvēkam ir, lai tas tiktu uzrādīts. Ne velti mēs 13.pantā neiekļāvām šo svītrošanas elementu, par ko bija vislielākās pretenzijas. Taču vēlētājam ir tiesības zināt, par ko viņš balsos. Un, ja jūs domājat, ka no 1400 kandidātiem, kas startēs vēlēšanās, tāds vidējais skaitlis apmēram, no 1400 kandidātiem vēlētājiem būs iespēja ar katru no viņiem tikties, nu tad jūs arī stipri vien maldāties. Viņi skatīsies tos dokumentus labākajā gadījumā, kas ir vēlēšanu iecirknī, bet tur viņš uzrakstīs... izlasīs tikai to, ka tas ir vai nu apmierinošs vai labs, vai ļoti labs, vai izcils... nu varbūt kāds kādu citu apzīmētāju savam valsts valodas prasmes pašnovērtējumam varēs dot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Paldies Dievam, ka vismaz sēdes gaitā mēs sākam ievērot pareizo secību, kādā ir jāizskata priekšlikumi! Ja mēs būtu izskatījuši otro un, piemēram, nobalsojuši par to, tad mūsu priekšlikumu — ceturto — vairs nevarētu izskatīt, kā jūs paši saprotat. Tā ka, Muciņa kungs, jūs esat viltīgs, es teikšu skaidri un gaiši. Lūk!

Bet nu, es tā saprotu, ka šodien premjers ir savai partijai devis tādu norādījumu — ar tādu vieglu joka pieskaņu izturēties pret jautājuma izskatīšanu šīsdienas sēdē. Nu diemžēl tā izskatās!

Ko tad mēs atkal piedāvājam? Skaidri piedāvājam tikai to, ko prasa mūsu likumi! Un kāpēc jūs tā kautrējaties pieprasīt no deputāta apstiprinājumu tam, ka viņš ir vispār spējīgs te kaut ko darīt? Nu savēlēs šitādus te atkal iekšā, ja... Viens neatzīst okupāciju, otrs blandās riņķī un vispār te nerādās plenārsēdēs. Par nopietniem jautājumiem viņi vispār nenāk un nerunā šeit. Apskatieties, kāds patīkams klusums ir PCTVL rindās! Jūs vispār te kādu varat dabūt tribīnē? Ar traktoru! Nu Cilevičam ienāca prātā parunāt par vispārīgām cilvēktiesībām, nu viņš cīnās par vispārīgām cilvēktiesībām, un viņš cīnās par vispārīgām cilvēktiesībām. Cileviča kungs, vajag pabraukāt uz karstākiem pasaules rajoniem, uz tādiem karstākiem! Pasēdēt, piemēram, Jeruzalemes centrā, aiziet uz kaut kādu boulinga zāli vai uz kādu diskotēku, un tad jūs tur apskatīsities cilvēka tiesības! Ja no tiem cilvēkiem būs tur kaut kas pāri pēc tam palicis.

Tā ka esiet tik laipns, salīdziniet Latviju, kura visu atmodas laiku ir praktiski izdzīvojusi bez upuriem, tāpēc ka mēs zinājām, kā aizstāvēt savu patiesību. Viena nelaime — nevajadzēja jūs te ielaist iekšā! Tā ir mūsu kļūda, tā ir mūsu rupjākā kļūda vispār! Bet to kļūdu mēs vēl pacentīsimies izlabot. Neceriet uz tādiem drīziem panākumiem! Un tāds Lujāns jums ir vajadzīgs kā tāda izkārtne, ko paņemt...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par 4.priekšlikumu!

J.Dobelis. Jā, tas nav par 4.priekšlikumu. Lujāns tiešām neattiecas uz 4.priekšlikumu.

Labi. Tātad kāds ir mans piedāvājums? Paskatieties mūsu priekšlikumu, 4.priekšlikumu! Runa ir skaidri un gaiši, par kādu deklarāciju mēs esam izteikušies un ko kandidāts šajā deklarācijā uzrāda. Jo 2.priekšlikums jau ir tāds “pašķidrs”, tur jau ir runa tikai vispārīgi — “latviešu valodas prasmes līmenis”. Ko tas nozīmē vispār — “prasmes līmenis”? Mēs runājam par to, ko jāprasa no kandidāta, jo viņam šeit būs jāstrādā. Tie ir mūsu skaidrie priekšlikumi par konkrētu lietu.

Un, Muciņa kungs, tomēr, lai arī tas nav par lietu, es jums teikšu par tiem diviem ģenerāļiem: es nenožēloju, es nenožēloju! Es redzēju, kā krievu ģenerālim trīcēja bikses tāpat kā dažiem latviešu valstsvīriem! Un pasaku skaidri un gaiši: žēl, ka viņus tik tālu nevarēja aizvest. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu tiem, kuri nav Juridiskās komisijas locekļi, un vēl jo vairāk tām partijām un frakcijām, kuru pārtāvji nav komisijā, kāpēc ir tā, ka šī te doma par to, ka tomēr vēlētājiem būtu tiesības saņemt informāciju par to, kādas ir deputātu kandidātu valodas zināšanas, kāpēc viņu nedrīkstētu iekļaut šajā pantā, bet kāpēc tas būtu jāatbalsta tur, kur Juridiskā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi.

Pirmkārt, es domāju, ka nav jēgas strīdēties par terminoloģiju. Deklarācija, paziņojums, ziņas. Patiesībā, ja mēs pārtulkojam vārdu “deklarācija” latviski, tad tas ir gandrīz viens un tas pats. Deklarācija varbūt ir nedaudz svinīgāk, taču, tā vai citādi, tās ir ziņas. Un Juridiskā komisija to atbalstīja citā pantā, tieši šādā terminoloģijā.

Ar ko atšķiras 5.pants un 11.pants? 5. pantā ir uzskaitīti visi tie iemesli, kuriem iestājoties jau sarakstā iekļauts deputāta kandidāts tiek no šī saraksta sviests ārā. Un tas ir: Centrālā vēlēšanu komisija nevar zināt, kad viņa saņem sarakstu, vai šī persona ir vai nav rīcības spējīga, vai šī persona gadījumā nesēž cietumā, vai viņa nav sodīta par tīšiem noziegumiem. Viņu vispirms iekļauj sarakstā, un pēc tam griežas kaut kur ārpusē esošās institūcijās, kuras ir kompetentas, tad saņem ziņas un uz šo ziņu pamata tad slēdz ārā no sarakstiem.

Turpretī ko piedāvā Juridiskā komisija? Ka šīs... Jā, patiešām pašnovērtējumā, paša vērtētās ziņas par savām valodas zināšanām, jo tieši šis termins atbilst tiem NATO uzstādījumiem, kurus mēs cenšamies sasniegt, tieši šīs pašnovērtētās ziņas tiek pievienotas visām citām ziņām, kas arī ir obligātas par deputāta kandidātu. Par to, kāds ir deputāta kandidāta vārds, kādu skolu viņš ir beidzis, kāds ir viņa ģimenes stāvoklis un tā tālāk, un tā tālāk. Bet, ja šo ziņu trūkst, tad Centrālā vēlēšanu komisija to sarakstu nemaz nevar pieņemt. Nav runa par jau pieņemtā sarakstā kāda ārā svītrošanu, bet vienkārši, ja šo ziņu nav, tad partijai tiek pateikts: “Aizejiet mājās, pa nakti sagatavojiet vai rīt no rīta sagatavojiet visus nepieciešamos dokumentus, un tikai tad mēs varēsim pieņemt jūsu sarakstu.” Cita lieta ir tā, ka patiešām, ja mēs šobrīd atbalstīsim Juridisko komisiju, un tas ir korekts risinājums, ko Juridiskā komisija piedāvā, kā no juridiskā viedokļa, tā no ārpolitiskā viedokļa, tad patiešām būs tā, ka neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks norādījis šajās ziņās par sevi, viņš var godīgi arī pateikt: “Šobrīd neprotu pietiekami, bet apņemos mēneša laikā vai pusgada laikā apgūt.” Viņš drīkst rakstīt arī tā, ja viņš to vēlas, prasīt viņam to neviens neprasa. Un patiešām, pat ja viņš atzīst savu relatīvo neprasmi, viņu neviens no saraksta ārā nesviedīs. Taču, ja viņš nebūs norādījis savu vērtējumu par savām zināšanām, tad sarakstu nevarēs pieņemt. Tad būs jāaiziet, jāsagatavo saraksts atbilstoši, tad jāatnes, un tikai tad varēs partijas kandidēt vēlēšanās kā kopums, kā kolēģi, kā politiķi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka pulksten 12.35 Sarkanajā zālē satiekamies uz komisijas sēdi. Ja darba laiks plenārsēdē būs ātrāk, tad satiekamies ātrāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs un Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Rindas tādas patukšas diemžēl. Tas nozīmē, ka visu jau jūs esat izlēmuši, kā rīkoties un kā darīt, un sevišķi lielas intereses vairs nav, bet es tomēr runāšu par šo priekšlikumu, jo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikums ir loģisks un absolūti nepieciešams, jo palūkojieties tekstā, ko prasa vai ko piedāvā šis priekšlikums!

Spēju pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas Kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jo, saprotiet, ir pilnīgi elementāras lietas, lai deputāts vispār varētu veikt savus pienākumus. Pilnīgi elementāras lietas. Vai to var apšaubīt? Nu, protams, ka nē, ja mēs rīkotos pēc sirdsapziņas. Žēl, ka deputāts Muciņš nav zālē, bet es tomēr viņam atbildēšu. Varbūt, ka viņš, dzerot kafiju, dzirdēs mani.

Viņš pārmeta Dobeļa kungam, ka Dobeļa kungs kopā ar citiem drosmīgiem vīriem uzlika roku dzelžus padomju ģenerālim un aizveda uz mežu. Patiešām rīkojās drosmīgi. Žēl, ka spēciņa toreiz mums bija par maz un šo un citus ģenerāļus nevarēja aizvest līdz robežai un pārstumt pāri viņus tur, lai vācas prom uz savām mājām. Diemžēl Muciņa kungs atzīst laikam, ka drosme ir bijusi atstāt Latvijā, jo to izdarīja “Latvijas ceļa” deputāti. Atstāt Latvijā 90 tūkstošus atvaļināto padomju virsnieku. Nu, ja tā ir drosme, es atvainojos, no latviešu puses, tad mums te, tā sakot, debatēt nav ko ar Muciņa kungu. Es domāju, ka tā bija nodevība, un iepriekšējā plenārsēdē man Godmaņa kungs arī par šo lietu teica. Un teica, ka jā, tas esot bijis viens pareizs solis. Nebija pareizs solis! Tā bija nodevība — atstāt šeit, Latvijā, tagad gan viņi ir viena liela daļa aizvākusies, vairs nav 90 tūkstošu, ir drusciņ mazāk par 30 tūkstošiem, bet kopā ar ģimenes locekļiem tā ir ārkārtīgi bīstama bumba ar laika degli. Lūk, par šīm lietām, par ko mēs te šodien cīnāmies, ka mēs nevaram runāt latviešu valodā visā valstī un saprasties ar cilvēkiem, un likt cienīt latviešu valodu šeit sabraukušajiem. Arī tiem pašiem ģenerāļiem un visādiem citiem šeit palikušajiem padomju armijas vīriem. Tāpēc, ka mēs viņus atstājām toreiz šeit. Un žēl, ka Muciņa kungs un arī citi, kuriem it kā rūp latviešu valoda, bet tikai tā pavirši, starp citu. Mēs vakar daudzi “tēvzemiešu” deputāti bijām Lestenē, lai godinātu latviešu karavīrus, kuri parādīja izcilu drosmi cīņā par valsts valodu, par latviešu valodu, par savu zemi. Un tad, kad Vācija bija kapitulējusi, Kurzemes cietoksnis, pateicoties latviešu drosmīgajiem vīriem, vēl palika neieņemts. Tur Muciņa kungs nav redzams. Nekad. Tad viņš vismaz klusībā būtu aizbraucis un paskatījies, kas tur notiek, kā tur latvieši ziedo savus līdzekļus, pensionāri, invalīdi un tā tālāk, samet pa latiņam, lai taptu šis piemineklis. Tā ir drosme. Un šodien patiešām izšķirsies un izšķiras...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. ... būt drosmīgam latvietim vai padoties, būt zaķapastalam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Diemžēl apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti kārtējo reizi mēģina maldināt gan mūs visus, gan arī radioklausītājus. Dobeļa kunga zināšanai es biju gan Jeruzalemē, gan arī citās “karstās” vietās, pirms mēneša izbraukāju Kosovu, Melnkalni un Serbiju kā Eiropas Padomes ziņotājs par bēgļiem Dienvidslāvijā. Protams, ka Dobeļa kungam tas nav zināms. Bet vai ir vērts lielīties ar savu nezināšanu? Protams, tā ir viņa personīgā lieta.

Kas attiecas uz to, ka situācija Latvijā attīstījās miermīlīgi. Patiešām tā tas arī ir. Bet es esmu pārliecināts, ka galvenais iemesls tam bija tas, ka Dobeļa kungam un viņam līdzīgiem nebija vienmēr atļauts rīkoties tā, kā viņi to gribētu. Jo savādāk man ir grūti iedomāties, kas notiktu. Kas... Man šķiet, ka patiešām tas ir bērnišķīgi, ka Dobeļa kungs iedomājas, ka viņš ielaida mūs Saeimā. Dobeļa kungs, jums ļoti strauji attīstās lieluma mānija, šķiet. Nevis jūs ielaidāt mūs Saeimā, bet mūs ievēlēja Latvijas pilsoņi, un jūsu vārdi kārtējo reizi liecina par absolūtu demokrātijas izpratnes trūkumu. Un tas pats attiecās arī uz šo 4. priekšlikumu, tas arī ir maldinošs, kā Dobeļa kungs teica, ka it kā jau Satversmē un citos likumos jau ir ietverti ierobežojumi pēc valodas pazīmes deputātu kandidātiem. Bet tā tas nav. Gluži otrādi! Satversmē ir ietverti cilvēktiesību principi, kas garantē visiem pilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem. Satversmē ir ietverts arī diskriminācijas aizliegums, tajā skaitā arī pēc valodas pazīmes, jo, kā mēs labi zinām, Satversmē ir atvērta antidiskriminācijas norma.

Un ļaujiet man atgādināt, ka vēl pagājušā gada decembrī Valsts prezidente tieši vērsa mūsu uzmanību uz šo problēmu, un tieši tāpēc viņa arī ierosināja atcelt šos valodas ierobežojumus. Bet šis 4.priekšlikums nav nekas cits kā vēl viens mēģinājums atkal iestrādāt likumā tās ierobežojošās un diskriminējošās normas, ko mēs ar balsu vairākumu izslēdzām pirmajā lasījumā.

Tā ka es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām ļoti nopietnu jautājumu par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā un Pilsētas domes, novadu domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Mums nodeva tikai pirms sēdes dokumentus. 4442—D, 4441—C, 4441—E un 4442—C. Kāpēc visi šie dokumenti netika sagatavoti, rūpīgi sagatavoti pēc pagājušās sēdes, apkopoti vienā dokumentā un nodoti Saeimas deputātiem 7. maijā vai vismaz 8.maijā? Risinot ļoti nopietnus jautājumus, kas attiecas uz zvērēšanu, un sevišķi grozījumi, kuri tiek ierosināti, nevar būt tā, ka šajos risinājumos veido kaut kādu haosu, veido haosu dokumentu apritē, un galu galā deputāti tagad sēž un strīdas, kas par ko un kurš tad tas dokuments ir galvenais. Dokumentiem vienmēr ir jābūt rūpīgi sagatavotiem, ja iet uz tādu nopietnu jautājumu, sakārtotiem. Muciņa kungs to ļoti labi zina. Viņš to prot darīt un nav saprotams, kāpēc tas nav izdarīts šodien.

Vienīgi varu pateikt to, ka, jo vairāk sarežģī kādas izmaiņas, jo vieglāk var iestrādāt tajā kaut kādas kārtējās viltības. Likumos, kuri tika pieņemti 5., 6. Saeimā, šādas viltības ir diezgan daudz, un, cienījamie kolēģi, tās tiek iestādātas arī 7.Saeimas pieņemtajos likumos.

Un mans priekšlikums: pārtraukt šīs debates. Juridiskajai komisijai sakārtot dokumentu vienā... lai tas būtu viens dokuments, bet ne četri, un 16.maija sēdē to akurāti izskatīt. Nebūs šo strīdu, pa šo laiku varēs deputāti iepazīties ar visiem priekšlikumiem, arī Juridiskā komisija varēs tos apstrādāt tā, kā tie ir iesniegti. Un lai nenotiek tā, ka mums vajadzēs pēc kāda mēneša vēlreiz kaut ko mainīt vai kaut ko iestrādāt.

Un, cienījamie kolēģi, es ierosinu arī skatīties uz to, lai līdz 8.Saeimas vēlēšanām mums kārtējo reizi nebūtu piespēlēti šādi nesagatavoti dokumenti, kur mēs varam kļūdīties un būs ļoti lielas nepatikšanas mūsu kolēģiem, kas atnāks uz Saeimu pēc mums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Man jāatzīst, ka daļēji Leonam Bojāram ir taisnība. Ja reiz Juridiskā komisija uz pēdējiem grozījumiem sanāk 15 minūtes pirms plenārsēdes sākuma un pieņem vai noraida iespējamos grozījumus, tas rāda to, ka darbs īsti labi nav veikts. Bet ne par to ir runa. Tagad mēs gribētu vēlreiz atgriezties par to jautājumu, vai vajag vai nevajag šajā 5.pantā tomēr zināmā mērā garantēt šo nepieciešamību Saeimas deputātam pārzināt šo latviešu valodu un strādāt pilnvērtīgi Saeimā.

Sociāldemokrātu savienība vienmēr ir uzskatījusi un uzskata, ka Saeimā deputātam ir jāzina latviešu valoda, lai viņš varētu veiksmīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Un pilnīgi vienalga, vai tie būtu, teiksim, Borisa Cileviča vai Pētera Tabūna piekritēji, viņiem ir jābūt spējīgiem strādāt šeit, Saeimā. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, to, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Aizvien mūsu Ministru kabinets un arī ārlietu pārzinātāji nav spējuši strādāt ar Rietumu valstu demokrātijām un vienmēr ir spējīgi tikai vienpusējā kārtā piekāpties maksimāli visos jautājumos, ko mums prasa. Un tas ir pats bēdīgākais. Es jau reiz minēju, ka Rietumu puse, arī oficiālās un neoficiālās sarunās, gaidīja no Latvijas puses zināmas piekāpšanās, bet kompromisus, bet šeit jau atkal ir naturāla ciniska kapitulācija. Un praktiski ir runa par to, ka latviešu valodas zināšanu prasme vispār tiek svītrota kā obligāta, nevis samazināts tās līmenis, kā piedāvāja vesela virkne augstu Rietumu tātad pārstāvju, tai skaitā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros. Tas vien parāda, ka mēs esam gatavi būt atsaucīgāki, piekāpīgāki, nekā Rietumi no mums prasa. Jo, kad viņi mums prasa, viņi atstāj mums arī iespējas saglabāt pašcieņu un godu. Bet mēs diemžēl ar savu kalpa garu, latvisko kalpa garu, gadsimtos izkopto, esam arvien spiesti rēķināties, ka diemžēl Saeimas vairākums ir tāds, kas gatavs piekāpties visā, ko mums prasa. Un šeit ir pilnīgi tāda pati analoģija, vai mēs ejam uz Eiropas Savienību un mēģinām aizstāvēt lauksaimnieku intereses, mūsu tautsaimnieku intereses, ražotāju intereses, tad atkal mēs vienmēr visur piekāpjamies desmitreiz vairāk, nekā mums vajag, nekā to dara igauņi, lietuvieši un citi... vai ungāri vai čehi. To jūs varat paskatīties kaut vai “Dienas Biznesā”. Palasiet “Dienas Biznesu”, Paidera rakstu, ja jūs tik tiešām nezināt, tad varu minēt jums konkrētus piemērus un jums nocitēt, un jūs varēsiet skatīties uz to visu. Un tas pats ir šeit arī NATO.

Otrkārt, par šo drosmi, ko te runāja. Kolēģi, drosmei ir jābūt balsot ne tikai par saviem priekšlikumiem, bet arī par citu deputātu priekšlikumiem, un šinī gadījumā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tik tiešām nebija drosmīga un nespēja... nespēja balsot par Sociāldemokrātu savienības priekšlikumiem. (No zāles deputāts Dobelis: “Par lietu runā!”) Dobeļa kungs jau šeit sāk klusu aurot, bet es domāju, ka viņš to darīs skaļāk un atbalstīs jautājumu ne tikai šeit, Saeimā, deputātiem jāzina valoda, bet arī valsts un pašvaldību institūcijās. Tā ir lielākā bēda, Dobeļa kungs, ka jūs balsojāt “pret”!

Nākamais, ko es gribētu norādīt, tas, ka liela jau tā drosme nebija ar tiem ģenerāļiem, ka mēs viņus arestējām, uz īsu brīdi aizvedām uz mežu un atlaidām atpakaļ. Toties trīs gadus ilgāk Skrundas lokators strādāja Latvijā, nekā to varēja panākt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu jums nolasīt Strasbūras tiesas lēmumu par to, vai Saeimas deputātam ir jāprot vai nav jāprot valoda. Es ļoti brīnījos, kāpēc šis dokuments tik ļoti tiek slēpts no deputātiem. Un ja Elferta kungs šeit iznāca priekšā, tad godīgāk būtu bijis pateikt, ka šī tiesa nekad nav prasījusi kaut ko atcelt. Mums ir jārunā konstruktīvi un jārunā par pavisam citām lietām.

Tātad lieta “Ingrīda Podkolzina pret Latviju” Strasbūrā 2002.gada 9.aprīlī. Ko tiesa savā sprieduma daļā raksta? Tiesa konstatē, ka iesniedzēja tika svītrota no kandidātu saraksta saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 7.punktu.

Un tālāk. Tiesa nevar apstrīdēt šo argumentu. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts interesēs ir nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību... Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts interesēs, nodrošinot savas institucionālās sistēmas normālu darbību, neapšaubāmi, ir likumīgas. Tādējādi šī ir izvēle, kuru diktē specifiski vēsturiski vai politiski apsvērumi. Ieklausieties šajos vārdos, ko mēs baidāmies lietot: specifiski vēsturiski un politiski apsvērumi. Tiesa nebaidās šos vārdus ierakstīt spriedumā. Un beigās. Tādējādi, ņemot vērā valsts — atbildētājas — rīcības motīvus, tiesa secina, ka tas, ka no nacionālā parlamenta deputāta kandidāta tiek prasīts, lai viņam būtu pietiekamas valsts valodas zināšanas, ir nepieciešams leģitīmam mērķim.

Vai mūsu šodien iesniegtie priekšlikumi būtu kaut kādā pretrunā ar šo tiesas spriedumu? Es domāju, ka ne. Šodien, starp citu, ir ļoti zīmīga diena. Jā, vakardien mēs svinējām Otrā pasaules kara beigas un pieminējām kritušos, bet šodien ir zīmīgs datums arī latviešu tautai, jo tas atgādina, ka 1945.gadā Centrālā Eiropa nonāca verdzībā uz veseliem 45 gadiem. Un, ja tika nosodīta Molotova—Ribentropa pakta tā saucamā Ribentropa daļa, tad nekad, nekur un neviens nav nosodījis Molotova mantojumu. Ja jūs man neticat, palasiet Stabilitātes paktu, kur ir teikts, ka agresoru upuri paši sarunu ceļā panāk visu jautājumu atrisināšanu ar agresoriem.

Tātad šodien par ko mēs strīdamies? Šeit ir divu principu sadursme — pilsoņu tiesības vēlēt un tautas tiesības — novērst okupācijas sekas, jeb, kā saka, tiesas spriedumu specifiski vēsturiskos apstākļos.

Es domāju, ka mums būtu tomēr jāņem vērā arī nākamais šis tiesas sprieduma punkts, kurā ir teikts, ka mērķiem būt samērojamiem... ka sasniedzamajiem mērķiem būt samērojamiem. Tātad sasniedzamajiem mērķiem būt samērojamiem ar līdzekļiem un es domāju, ka mēs šeit pārāk savā starpā varbūt strīdamies, jo nav jau liela pretruna arī ar nākamo priekšlikumu. Es nedomāju personīgi, ka tas novērtējums jeb pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi būtu kaut kas slikts vai to vajadzētu kaut kādā veidā, teiksim, šeit noniecināt, es domāju, ka, ja mēs balsotu par 5.priekšlikumu un atbalstītu pašnovērtējumu par latviešu valodas prasmi, tad mēs būtu ievērojuši arī šo Strasbūras tiesas spriedumā ieteikto principu, ka šim mērķim ir jābūt samērojamam.

Es gribētu atgādināt te dažiem iepriekšējiem runātājiem, ka viņi nebija pārāk precīzi. Lujāna kungs teica, ka Zīgerists ir bijis “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Zīgerista kungs nebija ne “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā, ne LNNK un Zaļās partijas frakcijā, jo viņam tieši tika dota iespēja sešos mēnešos iemācīties valodu. Tā kā viņš to sešos mēnešos neizdarīja, viņš nekļuva par šīs frakcijas deputātu. Tātad arī tad viņam Saeima deva iespēju, tātad samērojami ar šo mērķi — šo valodu iemācīties.

Es domāju, ka nebūs nekas briesmīgs, ja mēs nobalsosim par 5.priekšlikumu, jo mēs esam ... Jā, es atbildu, Dobeļa kungs! Nevis 4., bet par 5., jo tur nav tā pretruna tik liela, jo mēs atbalstīsim šo samērības principu.

Es arī nedomāju, ka, ja kāds uzrādīs savas valsts valodas zināšanas, ka viņš ļoti samelos, jo tie grozījumi, kas ir ieviesti gan Kārtības rullī, gan Satversmē, neļaus viņam šeit nākt un teikt, ka viņš zina valodu labāk, nekā viņš ir ierakstījis savā deklarācijā. Bet tajā pašā laikā viņam tiek dots laiks uzlabot savas valodas zināšanas.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. Tāpēc es faktiski atbalstīju, godīgi sakot, nākamo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ļoti žēl, ka neviens negrib runāt tieši par mūsu priekšlikumu, kur mēs skaidri norādām, ko mēs gribam. Mēs gribam, lai Saeimas deputāta kandidāts apliecina savu vēlmi — ievērot mūsu likumus. Vairāk neko mēs negribam. Bet šeit runātāji runā... es nezinu, par ko. Cilevičs kārtējo reizi parāda, ka viņš neko nesaprot no tā, kas šeit notiek zālē. Diemžēl, braukādams riņķī pa pasauli, protams, viņš arī nevar saprast.

Un, starp citu, tomēr vienu teikumu par Cileviča braukāšanu. Par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudu šis cilvēks braukā pa pasauli un runā visādas blēņas, cenšoties iztapt Krievijas pārstāvjiem, bieži vien kopā ar Krievijas pārstāvjiem iesniedzot ļoti apšaubāmus priekšlikumus. Tā ka šeit plātīties ar kaut kādu braukāšanu ir lieki.

Cileviča kungs! Brauciet uz Jeruzalemi un panāciet, lai tur vairs neko nespridzina. Un tad es teikšu, ka jūs esat kaut ko vismaz izdarījis.

Tālāk par Baldzēnu. Baldzēna kungs, jūs esat palicis jocīgs. Nu jūs esat tāds pats, kā Cilevičs. Man liekas, jūs drīz mainīsiet uzvārdu un sauksieties Baldzēns—Cilevičs, jo acīmredzot jums ir vienāda...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu.

J.Dobelis. ... vēlētāju kaut kāda tieksme, saprotiet. Jo ķēzīt šeit citas organizācijas, ķēzīt nacionālo organizāciju, kas tomēr cenšas kaut ko darīt, tas jums godu nedara. Fui, Baldzēna kungs! Es jums pateikšu — par velti jūs aizgājāt no Bojāra.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums. Nevēlas? Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Man ļoti patīkami bija dzirdēt ļoti konstruktīvo, manuprāt, Kiršteina kunga uzstāšanos, kur tika konkrēti minēti arī fakti par šo tiesu — Strasbūras tiesu. Protams, es nepiekrītu tam, ka vajadzētu atbalstīt nākamo priekšlikumu — 5.priekšlikumu, Juridiskās komisijas, bet es esmu par to, lai atbalstītu mūsu priekšlikumu, kas, manuprāt, ir ļoti precīzs un ļoti saturīgs. Mums pārmet to, ka līdz ar to, ka mēs esam pret mainīšanu kaut ko Vēlēšanu likumā, teiksim, valodas ņemšanu ārā, līdz ar to mēs esam pret NATO. Nē, mēs neesam pret NATO.Mūsu partijai ir ļoti svarīga cena, kas tiek no valsts puses un no tautas puses maksāta par šīm lietām. Cena, ar ko mēs maksājam par daudzām lietām. Piemēram, Lietuvas—Latvijas jūras robežlīgums. Apbrīnojami diletantiski veidots un faktiski arī parakstīts šis līgums, zināmā veidā kāda šī robeža šobrīd ir novilkta, ko mums vajadzētu ratificēt. Mēs nevaram to darīt — atdot simtiem tūkstošu, es atvainojos, simtiem kvadrātkilometru, teiksim, teritorijas, kuras mums pienākas tieši tā, kā tas vajadzīgs pēc visiem noteikumiem. Mēs no tā vienkārši atteiksimies? Arī tā ir cena. Ko mēs par to pretī dabūjam? Tas ir vienmēr šis jautājums.

Nākamais. Es domāju, ka nevajag par zemu novērtēt frakciju PCTVL. Tā strādā konsekventi pēc saviem mērķiem, viņi, protams, ir zināmā veidā instruments kāda spēka rokās, bet viņiem arī ir diezgan nopietni instrumenti, ar ko viņi panāk to, ko viņi arī deklarē. Viņi panāca to, ka tika izmainīts Valodas likums, panāca to, ka tika atvērti “logi”, panāk arī šobrīd to, ka no Vēlēšanu likuma mēs svītrojam šīs normas. Es domāju, ka... un panāca vēl arī to, ka Rīgas domē diemžēl sociāldemokrāti ir nonākuši viņu pakļautībā. Arī tas ir panākts.

Nākamais solis. Es redzu, Mitrofanova kungs tur sēž. Nu ir taču tā, ka nākamais solis būs no 2004.gada nu, teiksim, atcelt šo te normu. Jā, jūs mājat ar galvu. Taisnība. Tas ir nākamais.

Aiznākamais solis ir faktiski tas, ko EDSO augstais pārstāvis šeit pauda žurnālistu klātbūtnē, — reālas divvalodības veicināšana Latvijā un arī ieviešot. Jā, Mitrofanova kungs māj ar galvu. Tātad guberņa faktiski tiek būvēta ļoti konsekventi un ļoti perfekti. Redziet, arī... paskatieties uz procesiem, kas notiek šobrīd Eiropā. Paskatieties un padomājiet, kāpēc ir Austrija, Francija, ir Nīderlande, ir daudzas citas valstis. Man ir jāvaicā — tās nav demokrātiskas valstis? Ir demokrātiskas valstis. Viņu pilsoņi nav paēduši? Viņu bērni ir badā? Viņiem ir kādas milzīgas sociālas problēmas? Nav. Kāpēc tad šāds labējo zināmā veidā ieguvums, kā šobrīd mēs redzam, kas notiek vēlēšanās, tas ir viena vienīga iemesla dēļ. Kaut arī viņi ir savās valstīs 80% pamatnācijas, viņi baidās par to, ka viņi zaudēs savu kultūru, savu valodu, savu identitāti. Viņi baidās par to, ka visam tam, ko viņu senči ir izdarījuši līdz šim, faktiski tiks zināmā veidā pārvilkts krusts. Lūk, tur ir tā galvenā problēma!

Un arī mums ir jāskatās, kas mēs īsti gribam būt un par ko mēs gribam kļūt.

Es lūgtu šinī jautājumā par 4.priekšlikumu tomēr būt, tā teikt, cietpaurīgiem un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Straumes kungs nākamreiz Dobeļa kungu apsauks, nerēķināsies ar to, ka viņš ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs tāpat kā attiecīgi pats Straumes kungs. (No zāles deputāts Dobelis: “Par lietu runā!”) Es jūtu, ka Dobeļa kungs ir ļoti tāds uzskrūvēts un ļoti tāds bēdīgs, ka viņš reizēm neprot atbalstīt labus priekšlikumus, un lamājas šeit no tribīnes, bet es domāju, ka šis jautājums būs tomēr zināmā mērā jāsakārto pašam Saeimas priekšsēdētājam un viņš ar to tiks galā.

Turpmāk. Ko es gribētu šeit arī pateikt. Kolēģi! Ir šinī gadījumā jāatbalsta “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, un tas ir arī pareizi, un vienīgais, kas ir “Tēvzemei” trūkums, ka viņi spēj balsot vienīgi par saviem labiem priekšlikumiem un valdības priekšlikumiem citreiz un nav spējīgi atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, kad tie ir labāki. Diemžēl šī politiskā greizsirdība Dobeļa kungam ir raksturīgākā īpašība, un nekāds paškritikas trūkums viņam nav tik raksturīgs kā politiskā greizsirdība.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Baldzēna kungs, nu, protams, ka mans kolēģis Dobeļa kungs drusciņ iekarsa. Bet es domāju, ka jūs saprotat un saprot visi, ka nekāds brīnums nav, ja ir grūti saglabāt mieru, ja rit cīņa par latviešu godu. Un kas attiecas uz jums, Baldzēna kungs, tad jūs esat gudrs vīrs un šoreiz patiešām... ne šoreiz, bet iepriekšējā reizē, kad jūs uzstājāties, jūs sarunājāt muļķības, jo, pirmkārt, jūsu priekšlikums vēl nemaz nav izskatīts. Un, kad pienāks kārta jūsu priekšlikumam, es balsošu par to droši vien. Bet, otrkārt, nelaime jau ir tā, ka jūs saskatāt un kritizējat tos, kuri visvairāk cīnās par... šajā konkrētajā gadījumā par latviešu valodu, par valsts valodu. Bet nekritizējāt... Vai jūs kritizējāt tos, kuri balsoja pret... diemžēl ne. Jūs kritizējāt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri vienīgie ar ļoti nelielu atbalstu iepriekšējā reizē balsoja pret... saprotiet... pret šādiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

Un tādēļ vajadzētu, nu, tā sakot, reālistiski paskatīties uz šīm lietām un salikt akcentus tādus, kādi tie pienākas, tā sakot, pēc nopelniem.

Tauta, latvieši ir patiešām uztraukušies. Man vakar zvanīja viens vīrs un teica, ka viņš veselu nedēļu organizējis vienu pasākumu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. ... piketu pie Saeimas sakarā ar Valodas likumu, bet diemžēl viņš ir sasirdzis un līdz galam nevarējis to, tā sakot, noorganizēt. Tā ka cilvēki ir ārkārtīgi uztraukušies par to, ko šodien mēs lemjam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Augsti godājamais Kuduma kungs, paldies par augsto mūsu frakcijas darbības novērtējumu! Bet viena piebilde: jā, mums ir zināmi mērķi, kuri ir saistīti ar izglītību un valodu, bet par guberņu vai par kaut kādiem... par tādām lietām es aicinu jūs nerunāt, jo tā nav taisnība, un tas nav nekur minēts mūsu dokumentos un pat mūsu domās.

Tā. Bet Dobeļa kungs šodien izrāda izbrīnu, kāpēc mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti, uz kuriem galvenokārt attiecas valodas ierobežojumi Vēlēšanu likumā, šodien ne īpaši aktīvi piedalās diskusijā par šo ierobežojumu atcelšanu vai rediģēšanu, vai mīkstināšanu. Jā, tiešām, kāpēc mēs atturamies no ilgām runām par šo tēmu? Atbilde ir vienkārša: mēs neuzskatām, ka šis jautājums ir svarīgs valsts iedzīvotājiem. Mēs arī neuzskatām, ka šim jautājumam ir kaut kāda praktiska nozīme mūsu frakcijas liktenī. Desmit gadu laikā mēs esam pierādījuši, ka spējam izdzīvot un pārvarēt politiskos šķēršļus, kurus likusi mūsu ceļā nacionālā elite, tai skaitā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mēs izdzīvojām situācijā, kad pirms desmit gadiem mūsu partijas vecākie biedri bija daļēji izslēgti no politiskās dzīves politisko ierobežojumu dēļ. Mēs pārvarējām problēmas, kad deputāti zaudēja tiesības uzstāties krieviski Saeimas sēdēs. Mēs atradām pareizus risinājumus, kad mūsu partijas biedrus sāka svītrot ārā no vēlēšanu sarakstiem, pateicoties valodas ierobežojumiem. Un šis pareizais risinājums bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas izmantošana. Un es gribētu apliecināt, ka jebkurā gadījumā — vai valodas ierobežojumi saglabāsies Vēlēšanu likumā vai ne — mēs atradīsim pareizos risinājumus, lai nodrošinātu mūsu vēlētāju adekvātu pārstāvniecību Saeimā un vietējās pašvaldībās.

Es aicinu ātrāk pārtraukt vai izbeigt šodien tukšo, neauglīgo diskusiju par ļoti nenozīmīgo jautājumu un ietaupīt nodokļu maksātāju naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es jūs aicinu izmantot Kārtības ruļļa 69., 70., 73. un 74.pantu, jo es no sākuma gribētu mazliet parunāt arī par procedūru.

70.pants nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Šodien mēs esam dzirdējuši...

Sēdes vadītājs. Tad, kad jūs runāsiet par procedūru, tad runāsiet! Bet tagad mēs izskatām 4.priekšlikumu!

J.Ādamsons. Paldies! Bet es arī jūs, Straumes kungs, aicinu ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Paldies! (No zāles deputāts Urbanovičs: “Nevajadzēja dot viņam vārdu!”)

J.Ādamsons. Nākamais...

Sēdes vadītājs. Runājiet par 4.priekšlikumu!

J.Ādamsons. Runājot par 4.priekšlikumu, godīgi sakot, es nesaprotu, kur šeit ir strīdus ābols. 4.priekšlikums ir daudz normālāks un labāk izstrādāts nekā 5.priekšlikums.

Ko paredz 4.priekšlikums? Iepriekšējā lasījumā mēs izņēmām no Vēlēšanu likuma... izslēgt punktu — “neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei”. Mēs to izsvītrojām. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvātais priekšlikums nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Strasbūras Cilvēktiesību tiesas lēmumu, tas atbild uz šiem te jautājumiem. Un es tik tiešām nesaprotu, kur šeit ir diskusiju būtība. “Šajā likumā noteiktā kārtībā nav iesnieguši deklarāciju, kurā kandidāts ar savu parakstu apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas Kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams deputāta profesionālo pienākumu veikšanai.” Kur šeit ir problēma? Es nedomāju, ka kādam šeit no klātesošajiem ir problēmas izpildīt šī piedāvātā grozījuma... strādāt šo grozījumu ietvaros.

Kāpēc mēs nevaram šo priekšlikumu atbalstīt? Un vēl jo vairāk, nu nekādā veidā tas nav saistīts ar NATO. Piedodiet, kolēģi! Tad mēs ar katru gadu pieņemam arvien cietākas un cietākas likuma normas, liedzot vieniem vai otriem kandidēt vēlēšanās, un pēc tam pēkšņi atbrīvojam šīs slūžas.

Es aicinu tik tiešām izbeigt neauglīgās debates, apvainot vienam otru, raitāk virzīties uz priekšu un atbalstīt 4.priekšlikumu — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai pārtrauktu lamāšanos Latvijas Republikas Saeimā, ierosinu vasaras brīvdienās izgatavot krusta zīmi, novietot zem ģerboņa, un, par cik deputāti visi ir ticīgie, visi staigā uz baznīcu, tad vismaz turpmāk pārtrauks lamāšanos zem krusta zīmes. Ļoti nepatīkami tas, ko var dzirdēt no šīs tribīnes!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Nu esam tikuši arī pie valsts ģerboņa un krusta zīmes. Tas ir viss kārtībā.

Cienījamais Tabūna kungs! Jūsu iebildumi Baldzēnam par to, ka viņš nav muļķis. Viss pareizi! Viņš tāds nav, bet viņš ir naivs. Jo savā laikā, ne tik sen, viņš noticēja, tajā skaitā arī “tēvzemnieku” mūžīgajai runai par to, ka balsošana mums notiks pēc sirdsapziņas. Un viņš noticēja arī tiem vārdiem, ko cienījamie kolēģi teica darba grupā, gatavojot grozījumus Satversmē.

Un šodien apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar savu balsojumu par Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu pierādīja, ka jūsu darbi un vārdi nesaskan. Tad es nezinu, vai jūs runājat pēc sirdsapziņas vai strādājat pēc sirdsapziņas? Un tad nu patiešām Baldzēns ir naivs kaut vai tāpēc, ka arī šobrīd viņš bija tas, kurš mūsu frakcijā uzstāja, ka 4.priekšlikums ir jāatbalsta, bet vai tad tas garantē, ka jūs kaut ko darīsiet tālāk, kā jūs pašlaik runājat? Absolūti to negarantē! Jo, tā vai savādāk, bailes no tā, ka latviešu valoda netiks izmantota pašvaldību un valsts institūcijās, jums ir palikušas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Mēs balsosim par 4.priekšlikumu, jo tas saskan ar mūsu programmu, ar visu gaitu, kādā mēs esam gājuši šajā virzienā. Jūs taču zināt, ka mēs esam ar jums sabiedrotie jautājumā par Vēlēšanu likuma grozījumiem. Vai tas nav galvenais, Juri un Pēteri? Vai tas nav galvenais? Bet es neuzskatu par savu pienākumu demonstrēt te politiskās greizsirdības piemērus un kritizēt jūs par jūsu nekonsekvenci, par to, ka daži jūsu biedri šeit no tribīnes nereti runā tā, kā patīk publikai, bet balso pilnīgi pretēji. Es negribu tā darīt, jo tāds nav mūsu uzdevums, un nevajag mums tādos saasinājumos iet!

Baldzēns pateica, ka mēs atbalstīsim to, bet jūs neesat tik neaizskarami, ka nevar jums bilst nevienu kritisku vārdu. Lūdzu, ievērojiet to! Jūs mums bieži vien “uzgāžat” šeit, no tribīnes, vai aizmuguriski, runājot par tādiem pašiem sarkaniem sociāldemokrātiem, kā kaut kur citur, nesaprazdami, ka mēs ar jums bieži vien nacionālās pašapziņas jautājumos ejam vienu ceļu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Debates bija garas, saturīgas, ļoti plašas. Varētu pat teikt, bez robežām. Bet es jūs atgriezīšu atpakaļ, kā sacīt, pie dzimtā deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikuma. Un vēlreiz pasvītrošu šeit un izskaidrošu, ja tas netika izdarīts, par Juridiskās komisijas pozīciju. Juridiskā komisija pasvītro, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.pants nosaka reālus ierobežojumus, nosakot, kuras personas nevar pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem un kuras personas nevar ievēlēt līdz ar to Saeimā. Tātad izskaidro Satversmes 9.pantu, kurš nosaka, kuri ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi tādā izpratnē attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām. Tātad kuras nevar ievēlēt. Un līdz ar to šajā pantā, ja agrāk bija attiecīgi mums 7.punktā “neprot valsts valodu”, tātad tā bija skaidra juridiska prasība. Neprot valodu, nav pieskaitāms, izcieš sodu, ir bijis sodīts par tīšu noziegumu un tā tālāk. Šeit nav vietas un nevar būt vietas citāda rakstura priekšlikumiem, kuriem ir vieta un kurus mēs varam apspriest un debatēt pie 11.panta — par dokumentiem, deklarācijām, ziņām, paziņojumiem, kas ir iesniedzami Vēlēšanu komisijai un kurus tālāk Vēlēšanu komisija vienā vai otrā veidā dara zināmus vēlētājiem, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli. Tas ir pirmām kārtām. Tādēļ aicinu jūs šeit uzmanīgi vērtēt visus priekšlikumus. Visus priekšlikumus, arī Juridiskās komisijas deputātu Lībanes un Muižnieces priekšlikumus, ko komisija nosprieda neiekļaut šajā pantā. Mēs attiecamies pret visiem priekšlikumiem vienādi. Mēs nevienu neizcēlām un nevienu nediskriminējām, Dobeļa kungs!

Tādējādi mēs sakām, ka jautājums ir jādiskutē pie 11.panta. Un es tagad negribu izvērst par to diskusiju, ko mēs diskutēsim pie 11.panta. Es tikai vēlreiz pasvītroju, ka šis jautājums ir par reāliem aizliegumiem.

Kas attiecas uz pašu aizlieguma saturu. Juridiskā komisija, ziņojot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, pasvītroja, ka ierobežojums vai neierobežojums vai šī ierobežojuma atcelšana par valodas zināšanu deputātiem nav juridisks jautājums. Un pareizi jūs teicāt. Un citi referenti atzīmēja... Kiršteina kungs konkrēti. Ka tas neizriet no Cilvēktiesību tiesas sprieduma Ingrīdas Podkolzinas lietā pret Latviju. Un tas neizriet arī no Juridiskās komisijas izpratnes par 1966.gada paktu par politiskām tiesībām, ko nez kādēļ mums šeit piedāvāja valsts prezidentūras uzaicinātie tā saucamie eksperti, kuri atsūtīja mums šo vēstuli, kur bija apgalvots, ka šī diskriminācija neatbilst 1966.gada ANO paktam par politiskām tiesībām. Juridiskā komisija tā neuzskata. Tas izriet arī, protams, no tā, kā attiecīgā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ingrīda Podkolzinas lietā ir tulkojusi attiecīgo Eiropas cilvēktiesību konvenciju. Arī no tās neizriet šāda prasība! Un šeit mums ir taisnība visiem un visos jautājumos. Bet šis ir politisks priekšlikums. Un mēs šeit, cienījamie deputāti, lemjam politisku jautājumu. Un mēs šeit, cienījamā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lemjam, būt vai nebūt mums NATO. Un tā ir arī mūsu izšķiršanās. Tādējādi no juridiskā viedokļa es jums jau izskaidroju, un attiecībā no politiskā, protams, katrs var izdarīt savus slēdzienus atkarībā no savas partijas programmas, nostādnes un tā tālāk.

Kas attiecas uz Cilvēktiesību tiesas spriedumu Podkolzinas lietā, tad neviens to nekur neslēpj. Šeit jūs dzirdējāt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra paskaidrojumus, kur tas ir pieejams. Es nebiju slinks un paņēmu, nokopēju priekš jūsu frakcijas. Es tūlīt jums to izsniegšu. Jūs to varēsiet rūpīgi studēt, Dobeļa kungs! Es aicinu neatbalstīt 4. — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža, Dobeļa priekšlikumu komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 20, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai otra priekšlikuma iesniedzēji uztur balsojumu? Neuztur.

Tālāk, lūdzu! 5.priekšlikums.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.4441D. 5.priekšlikums skatāms no šorīt izdalītā “D” varianta. Juridiskā komisija šorīt savā rīta sēdē nedaudz modificēja savu 6. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

4441D. Un vienīgā atšķirība starp jums vakar izsniegto dokumentu un šorīt izdalīto dokumentu ir 4.punkta G apakšpunkts, kur ir ierakstīti šādi vārdi: “pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”.

Tātad 5. priekšlikums, kurā mēs daļēji arī iekļāvām 2. priekšlikumu pie 5.panta, tika Juridiskās komisijas sēdē modificēts un izveidots par 6.priekšlikumu, ko atbalstīja Juridiskā komisija.

Tātad pēc būtības tika grozīti divi 4.punkta apakšpunkti. Tehniski tika grozīts tātad arī A apakšpunkts. Pie tautības ir pievienota norāde “ja vēlas”. Attiecībā uz dzimumu mēs šādu norādi pagaidām vēl neievietojām. Mēs precizējām D punktu, papildinot ar vārdu “novads”, par cik tāds šobrīd veidojas. Tad mēs precizējām E punktu, papildinot darba vietas un ieņemamos amatus ar vārdiem “arī arodbiedrībās”. Tur nāk tāds viens vārdiņš klāt. Un, protams, bez “g” apakšpunkta ir viens jauns un liels “i” apakšpunkts, kur tiek jaunā redakcijā izklāstīts, kādā apjomā, kādā veidā un kas ir jādeklarē attiecībā uz īpašumu.

Tātad šie visi kopumā ir tie jautājumi, ko Juridiskā komisija papildus ievietoja vai modificēja, vai uzlaboja, un atšķirībā no 5.panta tātad jūs redzat, ka šeit šīs problēmas ir nedaudz ar citu raksturu. Šeit ir akcents uz to, ka tiek iesniegtas ziņas. Tiek iesniegtas ziņas Centrālā vēlēšanu komisijā, un tālāk Centrālās vēlēšanu komisijas vai likumā noteiktajā kārtībā šīs ziņas tiek izplatītas oficiālos izdevumos, attiecīgi ievietotas sarakstos vai biļetenos attiecībā no tā, kā katrā gadījumā šī informācija tiek izmantota.

Tādā veidā šis jautājums ir risināts.

Kas attiecas uz pašu strīdīgāko — uz 4. punkta “g” apakšpunktu, tātad arī šis “g” apakšpunkts, kā jūs redzat, Juridiskā komisija sākumā bija sliekusies par labu vienam variantam, tad šorīt savā atkārtotajā sēdē, vēlreiz debatējot, grozīja savu viedokli. Kaut gan no juridiskā viedokļa, salīdzinot ar iesniedzēju iesniegto priekšlikumu, kur gāja runa par kādas speciālas deklarācijas ieviešanu, Juridiskā komisija arī atteicās, un arī 8.— deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumā, kurš ir analogs piedāvājumam pie 5.panta, arī šeit ir minēta deklarācija. Juridiskā komisija neizšķīrās par labu deklarācijai. Juridiskā komisija izšķīrās par labu ziņām, kas tiek sniegtas. Arī deputātes Birznieces 7.priekšlikums tādā veidā netika atbalstīts, bet pēc būtības tātad... pēc idejas mēs viņu tā, var pat teikt, esam daļēji atbalstījuši, kaut gan te mēs esam ierakstījuši, ka neesam atbalstījuši.

Līdz ar to kopumā es esmu apskatījis visus priekšlikumus, un mums šeit acīmredzot arī ir jāizvēlas kaut kāda... Mēs komisijā, manuprāt, sākām ar 8. ... tad 7., un tad Juridiskās komisijas 6. priekšlikumu. Man būtu priekšlikums priekšsēdētājam, arī ierosinājums varbūt tādā veidā debatēt un balsot par šiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pirms sākam debates, jāvienojas par to, kādā kārtībā izskatām priekšlikumus par 11.pantu. Mans piedāvājums sākt ar 8., pēc tam 7., pēc tam 5. un tad 6.priekšlikumu. Ir iebildumi? Nav.

Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Māris Grīnblats.

Nu tā jau arī ir, 5.priekšlikums ir priekšpēdējais. 6. ir pēdējais.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es jau gatavojos runāt par procedūru, bet sēdes vadītājs mani, par laimi, apsteidza un nosauca tieši tādu secību, kādu es arī gribēju pamatot. Jo 11.pants kopumā attiecas tātad uz dokumentiem, kas obligāti pievienojami kandidātu sarakstiem, un tādējādi tas garantē, ka vēlētāji iegūst pietiekami plašu priekšstatu par to, kādi ir šie saraksti, kādi ir šie kandidāti, kas izvirzīti. Un mūsu frakcija priekšlikumā, kuru parakstījuši Grīnblats, Rasnačs, Balodis un Dobelis, ierosina papildināt kandidātu sarakstam pievienojamo dokumentu klāstu ar 5.punktu, kurā katrs kandidāts deklarē, ka viņš spēj pildīt savus deputāta amata pienākumus atbilstoši tam, kā noteikts Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas Kārtības rullī un citos normatīvajos aktos, kā arī prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams deputāta profesionālo pienākumu veikšanai. Tādējādi šī darbība ir brīvprātīga. Deputāts pats kā kandidāts uzņemas atbildību par šādu deklarāciju, tai pat laikā neviens nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās, neparakstot šādu deklarāciju. Ja deputāta kandidāts ir negodīgs, ja negodīga ir politiskā partija, kas šādu sarakstu iesniedz, protams, ka viņa var rekomendēt cilvēkam, kurš neprot latviešu valodu pietiekamā apjomā, vienā mierā šādu dokumentu parakstīt. Tomēr, cerot, ka vairums politisko partiju ir godīgas, šāda norma varētu darboties pietiekami efektīvi un kalpot kā politiska un morāla svira nepieļaut Saeimas sarakstos iekļaut deputātu kandidātus, kuri valodu pietiekami neprot, un nepieļaut arī viņu ievēlēšanu.

Tādējādi mēs aicinām Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, kas nebūtu izslēdzoša norma, tai pat laikā tomēr pozitīvi pamudinātu katru deputāta kandidātu un katru partiju padomāt par to, lai viņu kandidāti maksimāli atbilstu tām prasībām, kuras Saeima ar nospiedošu balsu vairākumu nupat atbalstījusi Latvijas Republikas Satversmē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši vairākus priekšlikumus, taču, nonākot pie 8.priekšlikuma, es aicinu pievērst uzmanību vienam ļoti nopietnam jautājumam. Tātad tas ir jautājums par to, vai mēs izpildām tās prasības, kuras it kā mums nosaka starptautisku tiesu spriedumos un kuras mums nosaka arī politiski ceļā uz NATO.

Cienījamie kolēģi no “Latvijas ceļa” un Tautas partijas! Es jums apliecinu, ka ar šo priekšlikumu mēs piekrītam tiem nosacījumiem. Spiediena rezultātā pēc jūsu iniciatīvas mēs esam izslēguši 13., tātad 13.panta redakciju — svītrošanas iespēju. Tas ir viens. Mēs esam izslēguši nekandidēšanas nosacījumu, ja nav šī deklarācija. Tas ir divi.

Cik tālu mēs piekāpsimies? Vismaz šo, es lūdzu, atbalstiet, tas ir 8.priekšlikums, ļoti sakarīgs priekšlikums, un, starp citu, tas neizslēdz Juridiskās komisijas priekšlikumu par tā saucamo pašvērtējumu, kas ir citā deklarācijā. Tas to neizslēdz.

Es aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu! Kolēģi, ja man kāds no šīs tribīnes pierādīs, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar cilvēktiesībām, mēs to varam noņemt. Bet neviens to nav pierādījis. Tas precīzi iederas 11.pantā, precīzi!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka mēs pietiekami skaidri pierādām to, ka esam gatavi spriest par jebkuru priekšlikumu. Par jebkuru, kur mēs varētu dabūt deputātu atbalstu — kaut vai nedaudz, bet tomēr nostiprināt latviešu valodu. Lūk! Nu tad, lūdzu, nāciet, godātie juristi, profesionāļi, es nezinu, cilvēktiesību mīlētāji vai nīdēji, nāciet un parādiet savu attieksmi pret mūsu priekšlikumu un pasakiet, lūdzu, kurā pantā ir šīs pretrunas, jo daudzi no jums vienkārši tiešām balso tīri politisku iemeslu dēļ. Un nekādi citi iemesli te nav redzami. Šeit ir ļoti skaidrs, mierīgs, maigs priekšlikums! Pavisam maigs, kas neuzliek nekādas obligātās saistības, kas neierobežo nekādas tiesības. Nu vai tiešām mēs būsim beigu beigās tik “mīksti”, ka mēs vairs neko negribam darīt? Mums varbūt vispārīgi, obligāti uzspiedīs, lai vārdi “latviešu valoda” nebūtu mūsu likumos iekšā? Tad runāsim tikai “valsts valoda” un “valsts valoda”, nepieminēdami vārdu “latviešu”?

Kolēģi! Es nezinu, nu nāciet, pastāstiet, kādi ir argumenti šo priekšlikumu neatbalstīt. Tiešām būtu interesanti! Labie, kreisie, vidējie, es nezinu, kādi te vēl ir sanākuši, sarkanie, zilie, galu galā, zaļie. Lūdzu, nāciet un pastāstiet, kādas jums ir pretenzijas, ar ko jums ir nepieņemams šis mūsu priekšlikums? Šoreiz tiešām varētu būt diezgan interesanta diskusija šeit, kā reiz, tieši tagad neviens nav pieteicies, neviens vairs ... Apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lamāt negrib, neviens vairs kritizēt mūs negrib, nu ir aizmirsti ģenerāļi un viss kaut kas ir aizmirsts. Lūdzu, es jums piedāvāju, mūsu piedāvājums ir atrast kaut cik kopīgu valodu ar visiem šeit tiem, kas kaut kā grib palīdzēt latviešu valodai. Lūdzu! Nāciet un spriedīsim tagad par šo priekšlikumu, jo tiešām tas ir vismaigākais no mūsu priekšlikumiem, kādus mēs esam iesnieguši! Nāciet un pierādiet, kurā pantā, kurā apakšpunktā, kurā teikumā ir kaut kādas pretrunas, kaut kādas noliedzošas normas, kaut kādas cilvēktiesību neievērošanas.

Es tomēr aicinātu šo atbalstīt, jo tas nekādas nelikumīgas saistības neuzliek!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Vai tiešām klusēšana ir piekrišana, vai klusēšana ir ignorance? Atkārtoti es lūdzu... Nu, varbūt tad man jāvēršas ir personīgi pie cienījamās Lībanes kundzes, kas ir “Latvijas ceļa” frakcijas vadītāja, un pie cienījamās Muižnieces kundzes. Visu cieņu jums! Lūdzu, nāciet šeit, tribīnē, un pierādiet Latvijas sabiedrībai un arī šeit deputātiem, ka 8.priekšlikums kaut kādā veidā ir diskriminējošs. Es jūs ļoti lūdzu pierādīt, ka tas ir diskriminējošs, ja jūs to nevarat izdarīt, tad, lūdzu, vismaz pamatojiet, kāpēc jūs to neatbalstāt? Tāpēc, ka frakcijā tā nolēma? Es jūs tiešām ļoti lūdzu, cienījamās kundzes!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane atsaucas uz lūgumu.

K.Lībane (LC). Kolēģi! Ja jau tik sirsnīgi lūdz, tad jānāk vien ir. Lai gan es domāju, ka būtu pieticis ar visām tām diskusijām, kas notika Juridiskajā komisijā kā atbildīgajā komisijā, jo mēs visi zinām, ka šīs diskusijas nenotika sasteigti, komisijas sēde ilga vairākas stundas, un visiem, kā priekšlikumu iesniedzējiem, tā arī pārējiem interesentiem, bija iespējams iepazīties ar visiem “par” un “pret”.

Jāatzīst, ka patiešām, šo likumprojektu izskatot kā šobrīd Saeimas sēdē, tā arī atbildīgās komisijas sēdē, kopā savijās juridiski un politiski argumenti. Un arī šie politiskie argumenti ir tik bieži cilāti, ka tos šeit atkārtot acīmredzot ir bezjēdzīgi, vēl jo vairāk to cilvēku labā, kas tajos tik kategoriski nevēlas ieklausīties.

Kas attiecas uz to, vai šīs te ziņas... Jo, kā jau es teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, vai nu to saucam par deklarāciju, par ziņām vai par paziņojumu, latviešu valodā pēc jēgas tam nav nekādas būtiskas nozīmes. Vai to vajag ietvert kā vienu no 4.punkta apakšpunktiem, apzīmējot ar kādu no burtiņiem, kā to var izvēlēties darīt Juridiskā komisija, vai ietvert to atsevišķā apakšpunktā ar ciparu “5”, kā to ir izvēlējušies darīt cienījamais Rasnača kungs, Grīnblata kungs un citi kungi. Manuprāt, pareizāk 4., jo 4.punkta nu tā “galviņa”, tā pamatnorma jau ietver sevī vārdus “pašu kandidātu parakstītas ziņas”. Un tad šīs ziņas tiek uzskaitītas. Ja mēs 4.punktā uzskaitām visas parakstītās ziņas un 5.punktā nezin kāpēc atkal kaut ko runājam par parakstīšanu, tad jautājums: kāpēc mums līdz šim ir eksistējusi šī izvērstā, garā ceturtā daļa, kur jau ir uzskaitītas visas citas ziņas, kuru nav mazums, un kāpēc mums būtu jātaisa jauna daļa, nu, principā ar to pašu gramatisko un tiesisko saturu? Un tikai no jēdzīgas panta struktūras un likumdošanas tehnikas viedokļa Juridiskā komisija ir vadījusies juridiski. Pēc būtības tā ir vadījusies pēc politiskiem argumentiem, neviens to neliedz un nenoliedz, un neviens par to šeit nekaunas, Rasnača kungs!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš. Nevēlaties runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāte Birzniece uztur balsojumu par 7. priekšlikumu? Neuztur.

Par 5.priekšlikumu balsojums netiek uzturēts.

Atklājam debates par 6.priekšlikumu — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Var saprast, ka steidzamas izmaiņas veido arī diezgan interesantas lietas. Tātad 11.pants un 4.punkts par steidzīgo izmaiņu, kur es jau teicu, ka viņa nav vienmēr pilnīga. Un tagad, ja mēs paskatāmies to “i” apakšpunktu. Tur nav ierakstīts iekšā, ka jāuzrāda ofšora kompānijas, kuras ir ļoti daudz un ļoti daudziem pieder Latvijā. Konti ārzemju bankās, radinieku īpašumi un bagātības, kuras parādās pēkšņi un ļoti lielos apjomos. Citās valstīs, uz citām valstīm pārvestās ražotnes un citās valstīs dibinātās ražotnes. Tur jūs to visu neatradīsiet. Bet diemžēl tas notiek. Tas jau ir noticis, un tas arī notiks tālāk. Un tāpēc vieni paliek, protams, bagāti, un viņi ir svēti, un tie pārējie, kas paliek Latvijā, nu, lai viņi dzīvo un kuļas, ka viņi var atrast sev kaut kādu darbiņu vai kaut kādā veidā sevi apgādāt ar nepieciešamo. Tur, protams, ir uzskaitīts, kāda tur nauda un viss. Bet to pašu galveno, kas ir jāuzrāda, lai mēs redzētu, kas tad tie cilvēki ir, ar ko viņi nodarbojas un cik tad viņi svēti ir pret tiem likumiem, kurus te pieņem steigā un visdažādākā veidā tos saražo, diemžēl Juridiskā komisija nav atradusi par cienīgu iekļaut iekšā.

Tātad, cienījamie Juridiskās komisijas locekļi un visi, kas tur nodarbojas ar visām tām lietām, diemžēl jūs ražojat neproduktīvas likumu izmaiņas, kam ir jau bijušas negatīvas parādības, ir un arī būs. Un tāds būs arī novērtējums no ārzemēm. Jo viņi ļoti labi zina, ko dara mūsu cilvēki ārzemēs un kas tur notiek. Un tāpēc, slēpjot kaut ko, kā tas ir noticis, kā tas notiek un kā tas arī iestrādāts, lai notiktu, mēs nepanāksim mūsu Latvijas laba tēla rādīšanu Eiropas Savienībā, vai arī pasaules mērogā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi, tieksme sasniegt kompromisu vienmēr ir apsveicama. Un vēl vairāk jāatbalsta mēģinājums nodrošināt vēlētājus ar pēc iespējas izsmeļošāku informāciju par deputātu kandidātiem. Bet man ir nopietnas aizdomas, ka šis grozījums nesasniegs šos abus mērķus. Jo faktiski patiešām kādu informāciju šeit ir piedāvāts sniegt vēlētājam? Pašnovērtējumu par latviešu valodas prasmi. Cik lielā mērā šis pašnovērtējums atbilst reālam valsts valodas prasmes līmenim? Ir vairāki pētījumi, psiholoģiskie pētījumi par to, kā cilvēki novērtē pašu zināšanas, pašu intelektuālo līmeni un tā tālāk. Un, protams, ka daudz labāk būtu, ja vēlētājiem būtu pašiem iespēja izdarīt savus secinājums par to, cik labi vai slikti viens vai otrs deputāta kandidāts runā valsts valodā. Un es domāju, ka tiem vēlētājiem, kas interesējas, šādas iespējas ir, un vismaz jāveicina, jānodrošina šādas iespējas.

Bet šeit es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, cik cilvēki ir paši prasīgi pret savu zināšanu līmeni. Tā kā tā informācija ir drīzāk maldinoša nekā patiesa un drīzāk vienkārši samudžina lietu un traucēs vēlētājiem izdarīt pareizu izvēli, nekā palīdzēs viņiem.

Kas attiecas uz tām visām mantiskajām ziņām. Nu mēs labi zinām, kādas ir problēmas, un diez vai tomēr lielākā daļa vēlētāju iegūst informāciju par deputātu kandidātiem no tām oficiāli publicētajām ziņām. To varbūt pēta speciālisti, varbūt studenti, tur doktoranti un tā tālāk. Bet cilvēki galvenokārt saņem informāciju par deputātu kandidātiem no masu medijiem. Un mēs labi zinām, ka kampaņas laikā visas vadošās partijas lietos lielu naudu, lai tomēr publicētu tādu informāciju, ko viņi grib. Tātad vēlētāji zinās par deputātu kandidātiem to, ko pašas partijas uzskatīs par vajadzīgu viņiem sniegt. Un šī oficiālā informācija tiks publicēta ļoti ierobežotā skaitā, un es apgalvoju, ka absolūti lielākā daļa vēlētāju šīs ziņas nelasīs vispār.

Tā kā, es domāju, šis grozījums, protams, ir zināmā mērā kompromiss, bet tas tikai samudžinās šo lietu, diez vai palīdzēs. Sarežģīs dzīvi gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan arī deputātu kandidātiem, būs vairāk tehnisko problēmu, tehnisko kļūmju, un manā skatījumā, tas absolūti nav nepieciešams.

Tāpēc es aicinu jūs balsot pret šo priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Nu, kolēģi, redziet nu... Pat jūsu vismīkstākās vēlmes, pat jūsu... es nezinu, vislielākie reveransi Latvijai ne sevišķi labvēlīgi noskaņotu cilvēku priekšā nav guvuši atbalstu.

Jūsu priekšlikumi tapa arvien mīkstāki, arvien mīkstāki. Visus kaut cik jēdzīgos jūs paši noņēmāt. Četru dažādu politisko spēku pārstāvji izstrādā priekšlikumu, pēc tam šeit jau plenārsēdes laikā to noņem. Kāda jēga tad bija šādus priekšlikumus izstrādāt?

Tagad ņemat nost. Un kāpēc jūs ņemat nost? Jūs taču ņemat nost šos priekšlikumus tikai politisku motīvu dēļ. Un ne jau juridisku motīvu dēļ. Nu jūs skaidri dzirdējāt vērtējumu šim priekšlikumam. Pasakiet, lūdzu, ar ko tad šis jūsu priekšlikums juridiski atšķiras no mūsu 8. priekšlikuma? Ar ko tas atšķiras? Nu taču — ne ar ko.

Tāpat mēs piedāvājam kandidātam apliecināt, pašam apliecināt savu atbilstību kaut kam. Savu atbilstību pildīt to, ko no viņa prasa šeit Saeima. Šis te mīkstais, mīkstum mīkstais priekšlikums nu... tas tiešām ir tik naivs, ka asaras tek no acīm, to lasot, un jo tu vairāk to lasi, jo skumīgāks prāts paliek. Un pat šāds priekšlikums negūst ne mazāko ievērību. Balsos “pret”. Jā, tie ir ievērojuši savus spēles noteikumus, viņi zina, ko viņi dara. Viņu žurnālisti uzrakstīs tā, kā vajag, un visi, kas rakstīs, krievu valodā rakstīs vienādi. Latviešu žurnālisti... te tur Ozoliņš pirmīt skraidīja riņķī, tagad varbūt sēž kaut kur, vienā avīzē rakstīs vienu, otrā — otru, trešajā — trešo. Atkarībā no tā, kāds politiskais spēks ir šinī brīdī jāatbalsta. Krievu avīzēs jūs vienādu novērtējumu praktiski izlasīsiet rītā visam tam, kas šeit šodien notika. Tur ir standarta tipi. Tur ir tāpat kā bija Gebelsam, un Globkem bija standarta tipi, tā krievu presei arī ir standarta tipi. Tas ir nelietis, tas ir cilvēkēdājs, un tas ir labs cilvēks.

Pēc tāda principa viņi arī strādās. Lūdzu, tieši tāpēc. Jā, mēs par šo konkrēto priekšlikumu, pat lai cik tas mīksts nebūtu... Tā kā tas tomēr runā kaut ko par latviešu valodu, mūsu frakcija šeit ir gatava to atbalstīt un nobalsot “par”, lai kaut kas tur būtu iekšā. Un tieši tāpēc mēs nobalsosim “par”, ka tie tur nebalsos “par”. Tikai tas nenozīmē, ka mēs gala lasījumā esam gatavi par tik mīkstām izmaiņām. Vispirms jūs izravējāt ārā visus priekšlikumus! Visu izravējāt: pantus izravējāt ārā, ar saknēm izrāvāt! Tagad jūs sākat kaut kādus “mīkstumus” tur bāzt iekšā! Labi, es saku, es jau to vājo cilvēka dabu cenšos izprast un, kur var, tur tomēr pieciest to, vienkārši pieciest, ja ne citādāk. Bet jebkurā gadījumā es domāju, ka šis balsojums atkal kārtējo reizi noliks visu savās vietās un pateiks, kas ir kas. Un tāpēc nevajag te lolot kaut kādas naivas cerības un lietot kaut kādu vārdu “integrācija”, vienam otram tas vēl ir palicis mutē, nesaprotot, ko šis vārds vispār nozīmē. Acīmredzot tie cilvēki, kas šo vārdu lieto, nav skolā mācījušies un nezina, kas ir matemātika.

Lūk! Tā ka es varu pateikt, protams, tikai mūsu viedokli. Acīmredzot vismaz lielākā daļa no mūsu frakcijas balsos “par”. Bet tas ir tāds “ielāps”.... tas nu ir vienkārši unikāls ielāps, un vairāk nekas cits šis priekšlikums nav.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederošā deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu tikai viens jautājums. Vai tad tikai tagad latviešu valoda ir palikusi apdraudēta? Jau tad, kad tika parādīta nepietiekama uzmanība latviešu valodas mācībai skolās un arī latviešu valodas mācībai tiem pilsoņiem, kas valodu neprot, jau tika zināmā mērā apdraudēta latviešu valodas nostiprināšanās. Ne vienmēr ir bijis pietiekams atbalsts valsts programmām, kas nostiprina latviešu valodu, tāpat arī Valsts valodas centram, lai šī institūcija spētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi realizēt likumā paredzētās funkcijas. Tāpat manī izbrīnu rada pēkšņā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlme nostiprināt latviešu valodu. Kāpēc par to jūs nerunājāt jau iepriekš, un kāpēc par to jūs nerunājāt regulāri? Jo, galu galā, jūsu partijas pārstāvji vada Ārlietu komisiju, vada Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un arī aizsardzības ministrs jau sen bija informēts par to, ka šāda prasība varētu tikt izvirzīta no starptautiskām organizācijām. Man rodas vēl viens jautājums: vai 5., 6. un 7.Saeimā darba valoda bija kāda cita valoda? Vai mēs esam runājuši kādreiz krievu, poļu vai kādā citā valodā? Tā vienmēr ir bijusi latviešu valoda. Un nevajag maldināt klausītājus ne Grīnblata kungam, ne Ādamsona kungam, ka latviešu valodas zināšanas tiek svītrotas no likuma! Tāpat darba valoda Saeimā ir un paliks latviešu valoda, un tikai tas ir papildus nostiprināts Satversmē ar tiem grozījumiem, kas nesen tika apstiprināti. Un šis dokuments ir, teiksim, noteicošais normatīvais dokuments Latvijas Republikā. Tiešām, attieksme nav nopietna, Rasnača kungs, drīzāk tā izskatās provokatoriska. Jo jūs zināt, ka šodienas balsojumi un arī turpmākie balsojumi par šo likumu radīs atbalsi Reikjavīkā. Un Reikjavīkā 15.maijā notiks regulārā Eiroatlantiskās partnerības valstu ārlietu ministru sanāksme, kas ir pēdējā ārlietu ministru tikšanās pirms izšķirošās NATO valstu vadītāju tikšanās Prāgā, kad sagaidāma arī Latvijas uzaicināšana aliansē. Tātad arī par šiem balsojumiem, iespējams, spriedīs arī Prāgā. Un varbūt tie cilvēki, kas uzstājās pret Saeimas vēlēšanām neatkarīgajā Latvijā, arī uzstājās pret Latvijas pasu ieviešanu, varbūt viņi arī pašreiz uzstājas pret Latvijas esamību NATO, tikai slēpjoties aiz valodas lozunga. Tad esiet atklāti un nebaidieties parādīt vēlētājiem savus patiesos mērķus! Un tāpēc es gribu aicināt atbalstīt visiem šo te 6.priekšlikumu, jo tas ir juridiski pareizs, un tas tomēr nostiprina neatkarīgi no tā, ko saka citi, nostiprina latviešu valodas statusu atbilstoši mūsu galvenajam likumam — Satversmei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamā Ūdres kundze! Es ļoti pateicos frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas vārdā, ka jūs viņus šoreiz neaizskārāt savā uzstāšanās un ka uzbrukāt tikai mums! Jo vienā no nesenajām slavenās avīzes “Vesti Segodņa” jūsu intervijām jūs skaidri melns uz balta teicāt vai rakstījāt, ka tik liekulīgas valdošās partijas jūs neesat savā dzīvē pieredzējuši un ka visa šī ākstīšanās ar valsts valodas nostiprināšanu ir viena liekulība. Jūs laikam atceraties to, ja? Bet ne jau tāpēc es nācu uz šīs tribīnes, lai parādītu, cik zemu jūs esat krituši, ka jūs varat dot interviju šādai melnsimtnieciskai avīzei. Man liekas, to mani kolēģi visi saprot.

Ziniet, es balsošu pretēji savai frakcijai pret šo 6.priekšlikumu. Un kādēļ? Nu, ja slēgsiet ārā, lūdzu! Jo tādēļ, ka mēs esam šinī kosmopolītiskajā katlā tiktāl savārījušies, un mēs esam tā zaudējuši savu identitāti, un mēs tā bez mugurkaula esam palikuši, ka mēs ļaujam saviem vēlētājiem par sevi vai nu zināt, vai es esmu latvietis vai krievs, vai ebrejs, vai Dievs vien zina, kas vēl, vai ne. Tā ir mana paša vēlēšanās.

Es šim spārnam, kas tur stāv pa kreisi, gribētu pateikt, ka viņi ļoti daudz zaudēs, ja viņi šo priekšlikumu atbalstīs. Šovinistiski norūpējušais elektorāts, kas par jums balso, ja viņi neredzēs, ka tur balotējas viens krievs vai pārkrievojies latvietis, vai Kirhenšteina tipa politiķis, viņi par viņu nebalsos!

Tā ka es jums ieteiktu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tad jums zudīs elektorāta atbalsts, jo viņi nevarēs izvēlēties, tie, kas šodien skraida gar Uzvaras pieminekli. Jo viņiem latvietis asociējas ar fašismu, nacismu un tā tālāk, tā ka, lūdzu, solidarizējieties ar mani, jo pārējās frakcijas, cik es jūtu, atbalstīs šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir jau patīkami redzēt, ka cilvēki, kas gadiem ilgi neko nav darījuši, iesprukuši Saeimā, sāk lasīt morāli, kura izklausās diezgan smieklīga. Un acīmredzot šad un tad ir jāatgādina tas, ko saka vēsture.

Tā ka te vienai jaukai dāmai es gribētu atbildēt. Mana cīņa par latviešu valodu ir bijusi desmitiem gadu garumā, un klausīties, ka mēs te kaut ko darām tādu, lai Latvija netiktu NATO, ir vairāk nekā nožēlojami!

Ūdres kundze, jūs vēl nebijāt piedzimusi, kad es darbojos Latvijas Republikā toreiz, jo es uzskatīju, ka juridiski Latvijas Republika vienmēr ir bijusi. Esmu dibinājis LNNK 1988.gadā. Jūs es tur neredzēju. Toreiz bija riskanti, pat 1988.gadā, tur atnākt. Un šodien klausīties, ka mēs, cilvēki — Juris Vidiņš, kas ir “Helsinkos” darbojies un vairāki citi, ka mēs esam te kaut kādi slēptie NATO nepiekritēji. Kāpēc jūs to darāt? Es jūs aicinu nākt un runāt par mūsu priekšlikumiem! Bet ko jūs daudzi šodien darāt? Jūs nevis runājat par priekšlikumiem, bet jūs gānāt citas partijas, jūs gānāt cilvēkus, cerēdami uz kaut kādu iekļūšanu kādā partijā, kādā frakcijā. Daži no jums nav nolēmuši, kurā partijā jūs vēl balotēsities un vai jūs vispār balotēsities?

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikums, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Runāsim par priekšlikumiem tomēr. Es teicu, ka šo priekšlikumu mēs atbalstīsim, jo tas kaut cik palīdz latviešu valodai. Bet tas nenozīmē, ka mēs atbalstām šādus grozījumus kopsummā, jo kopsummā tā ir mūsu gļēvā piekāpšanās Rietumiem. To nu es nevaru noliegt. Arī Austrumiem.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts Dobelis: “Kā ar okupāciju?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā Juridiskā komisija? Viņa piedāvā ierakstīt: “Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”. Pēc tās histērijas, kuru pacēla šeit apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, es domāju, ka tieši viņiem vajadzētu aiziet pie psihiatra, paņemt izziņu un tikai pēc tam novērtēt savas zināšanas.

Sēdes vadītājs. Jūs esat tribīnē nevis kā dakteris psihiatrs, bet kā deputāts šodien. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, Dobeļa kungs un Golubova kungs uzlika man smagu atbildību, bet pievērsīsimies juridiskajiem aspektiem. Juridiskie aspekti šajā lietā un Juridiskās komisijas priekšlikumā es redzu tikai divus. Viens, kas bija saistīts ar cienījamā Leona Bojāra izteikumiem, ko es pilnīgi un kategoriski noraidu, es aicinu jūs uzmanīgi lasīt 4.punkta “I” apakšpunktu, kur ir noteikts, kas ir jādeklarē. Šeit nav nekas izlaists. Nekas nav aizmirsts, nekādi ofšori, ārvalstu bankas un tā tālāk. Šeit ir teikts “daļas un akcijas uzņēmumos, naudas noguldījumi vai skaidrā nauda virs zināma minimuma”. Tas nozīmē visu un visur, un netulkojiet šeit kaut ko ačgārni, lai pēc tam kāds, kas būs aizmirsis, pēc tam uz jums neatsaucas. Lasiet uzmanīgi! Lasiet uzmanīgi! Vilcienā ir rācija...

Otrs jautājums ir par to aspektu, kas tika izteikts arī Juridiskajā komisijā. Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam no politiskā viedokļa, tad tika izteikta tāda doma, un es domāju, ka arī reālajā dzīvē daudzas partijas uzturēs tādu stāvokli, ka tik tiešām virzīs par deputātiem tikai tos kandidātus, kas zina latviešu valodu, bet tika izteikta tāda doma, ka Saeimā daudzi deputāti, kuriem latviešu valoda bija diezgan sliktā stāvoklī, pa šo laiku ir diezgan būtiski uzlabojuši savu valsts valodas prasmi un zināšanas. Es domāju, tas ir arī mūsu praktisks ieguldījums un atbilst piedāvātajam priekšlikumam, un es aicinu tādā veidā atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 16, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk 9. — deputāta Čevera priekšlikums.

L.Muciņš. 9. — deputāta Čevera priekšlikums — netika atbalstīts, bet tas arī nav balsojams, jo pēc būtības mēs vienreiz jau noraidījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

L.Muciņš. Tagad es aicinu deputātus paņemt pēc tam izdalīto dokumentu nr.4441E, kurā ir Juridiskās komisijas 9–a.priekšlikums — tīri tehnisks, aizstāt burtiņu “I” ar burtiņu “j” 15.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9–b. — par tādu pašu grozījumu izdarīšanu 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un tālāk mēs pārejam pie 10. — deputāta Baldzēna priekšlikuma. Deputāts Baldzēns piedāvā šeit diezgan radikālu priekšlikumu, tas ir, ka svītroto kandidātu vietā vēlētājs var ierakstīt citu kandidātu vārdus un uzvārdus, kas atrodas kādā citā tā paša vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā. Tātad tā ir atgriešanās pie grozāmajiem sarakstiem, kas pēckara Saeimas vēlēšanās nav tikusi izmantota. Pirms kara tāda prakse bija. Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu pirmām kārtām tādēļ, ka tas zināmā mērā veido strīdīgu teoriju par to, vai, balsojot par vienu sarakstu, mēs varam balsot par kādiem citiem deputātu kandidātiem no cita saraksta. Šeit varētu izsvērst garu diskusiju, tāpēc mēs neatbalstījām.

Un otrs. Bija arī Juridiskā biroja tehniskie iebildumi tīri par to kārtību, kādā veidā ierakstīto uzvārdu var izprast, teiksim, mums ir daudzi Bērziņi un tā tālāk. Tātad šeit var parādīties uzvārdu neprecīza ierakstīšana un tā tālāk.

Bet visādā ziņā, kaut gan man liekas, ka tas tehniskais ir nebūt ne galvenais, Juridiskā komisija tātad neizšķīrās par šādu radikālu Vēlēšanu likuma grozīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 10. priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, daži paziņojumi.

“Ar šo paziņoju, ka likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” balsojumā par TB/LNNK priekšlikumu vēlējos balsot par šo priekšlikumu, ko arī apliecinu ar šo paziņojumu. Diemžēl kļūdījos. Pēteris Tabūns.” (Zālē izsaucieni, aplausi)

Kristiānai Lībanei paziņojums.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Visi, kas esat Latvijas–Itālijas parlamentu sadarbības grupā, bija izsludināta sapulce, tā būs pavisam īsa, un rakstīts uz lapiņām bija Sarkanajā zālē. Sarkanā zāle būs aizņemta, tāpēc sanāksim lūdzu tepat Dzeltenajā zālē. Pavisam īsa.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Ilmārs Geige, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks beidzies. Turpinām debates par grozījumiem Vēlēšanu likumā.

Izskatām 10. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Vārds debatēs Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit es gribētu uzsvērt to, ka Sociāldemokrātu savienība ir iesniegusi savu priekšlikumu par daļēji grozāmo sarakstu atjaunošanu, sarakstu, kā tika vēlēti Saeimas deputāti 1., 2., 3., 4. Saeimā un kas deva daudz lielākas iespējas vēlētajiem izdarīt savu politisko izvēli ne tikai starp politiskajām partijām, bet arī starp tām dažādu partiju politiskajām personām, kuras viņi uzskatīja par labākajiem pārstāvjiem no dažādām politiskām partijām.

Principā tas deva iespēju nobalsot par konkrētu politisku partiju, un, ja kāds no tās pārstāvjiem nepatika, viņu izsvītrot un ierakstīt citas politiskas partijas pārstāvi, kas arī pelna šī vēlētāja uzticību.

Tas būtībā nemainīja deputātu, teiksim, frakciju, samēru attiecību Saeimā, kā rāda visi pirmskara Latvijas pētnieku rezultāti, bet tas reāli mainīja pavisam kaut ko citu. Tas mainīja to, kuri tad deputāti nokļuva Saeimā. Un nokļuva Saeimā tie deputāti, kurus tauta uzskatīja par tiem, kas ir viņu uzmanības vērti, un arī attiecīgi viņus vērtēja.

Tātad vai mēs gribam atbalstīt šādu demokrātisku tradīciju, kas paplašina tautai dotās iespējas izvēlēties un arī atbalstīt deputātu kandidātu paplašinātu izvēli, kas var nokļūt Saeimas deputātu amatā. Es domāju, ka tā ir ļoti normāla tradīcija arī pēc Latvijas Republikas atjaunošanas. Šādi mēģinājumi bija un pašvaldību vēlēšanās arī startēja, arī tehniski visas šīs problēmas atrisinot, tā ka es domāju, ka šeit nav problēmu, kāpēc to nevar atrisināt. Ja pašvaldību vēlēšanās, kurās bija daudz lielāks skaits deputātu kandidātu un daudz vairāk līdz ar to arī jārisina šī problēma, nebija problēmu, arī Saeimas vēlēšanās nevarētu būt problēmu.

Es domāju, ka mūsu uzdevums tik tiešām ir nostiprināt vēlētājiem izvēles brīvības iespējas, darīt tās plašākas, un tāpēc es aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nav neviena, kam piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 16, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Līdz ar to 11. un 12. priekšlikums nav skatāms. Piekrītat, Baldzēna kungs?

13.priekšlikums. Lūdzu, Muciņa kungs.

L.Muciņš. 12. — deputāta Baldzēna priekšlikums — saistīts ar iepriekšējo 11. — deputāta Baldzēna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 13.priekšlikums.

L.Muciņš. Es atvainojos, jā. Tātad 13. priekšlikums — par likuma spēkā stāšanās termiņu. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalstīja 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, atturas — 4. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

10 deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

10 deputāti ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmumu projektus “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā”, kā arī “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Saimnieciskajā komisijā”. Priekšlikums šos lēmumu projektus izskatīt tūlīt. Iebildumu nav.

Un arī ir saņemts iesniegums... 10 deputātu iesniegums ar ierosinājumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Civildienesta likuma trešajam lasījumam līdz šā gada 16.maijam. Arī šo lēmuma projektu ierosina iekļaut tūlīt. Nav iebildumu.

Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu Civildienesta likuma trešajam lasījumam līdz šā gada 16.maijam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4442C un 4442D. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Un faktiski šajā likumprojektā mēs risinājām Juridiskajā komisijā analogus šos jautājumus saistībā ar deputātu valodas zināšanas jautājumiem.

1. — deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums — atbalstīts, iestrādājot to 17.panta 3.–g apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikums — netika atbalstīts aiz iepriekš izteiktajiem argumentiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, politiskā klanīšanās ir notikusi. Saeimas vēlēšanu likumā ieklanījām visu to, ko nu te katrs bija iecerējis, bet varbūt drusku citādāk vajadzētu izturēties pret to, kam ir jānotiek pašvaldībās. Vismaz!

Vai tiešām mūs nepārliecina tas, kas notiek daudzās Latvijas Republikas pašvaldībās, kur vispār reti dzird latviešu valodu vai reizēm nedzird nemaz. Un atkal. Mēs taču šeit piedāvājam tikai iesniegt dokumentu, kurā kandidāts ar savu parakstu apstiprina... Tikai apstiprina to, ka viņš ir spējīgs pildīt šos pienākumus. Un te ir minēta Satversme, Valsts valodas likums, Likums par pašvaldībām. Nu, ja cilvēks nav spējīgs pildīt šos likumus, nu, nebūtu vēlams, lai viņš kandidētu uz pašvaldībām. Šeit tomēr ir ikdienā ārkārtīgi stingra saruna starp pašvaldību darbiniekiem un apmeklētājiem — Latvijas Republikas pilsoņiem, vai tad to jūs nesaprotat? Atkal tiešām, protams, pēc tādiem pašiem principiem noņemsim to kaut cik jēdzīgo priekšlikumu, kur atkal ir četru dažādu politisko grupējumu pārstāvji apvienojušies. Un viņi visi četri tagad vienotā korī atsakās no sava... nu vismaz no kaut kāda prasoša priekšlikuma un iebalso atkal mīkstum mīksto priekšlikumu. Nu, padomājiet, varbūt ka attieksmē pret pašvaldībām vajadzētu izturēties drusku citādāk?

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt, protams. Un viena tāda maza piezīme. Redziet, mums iet ļoti grūti ar labklājības sfēru, un īpaši ar veselības sfēru. Šeit bija ļoti labs piemērs nupat.

Ja Saeimas deputāts Golubovs, kura specialitāte ir ausis, kakls un deguns, nāk šeit spriedelēt par psihiskām problēmām, tad acīmredzot daudzi ārsti tagad dara tā. Izglītība ir viena, bet lien iekšā pavisam citos lauciņos. Acīmredzot drīz viņš arī sāks nodarboties ar ķirurģiskām operācijām. Tad, nedod Dievs, tiem pacientiem, kas pie viņa aizies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā te “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Viņi piedāvā deklarēt, ka kandidāts var pildīt savus pašvaldības deputāta amata pienākumus, ja prot valsts valodu, lai risinātu arī savu pienākumu veikšanu.

Bet padomājiet arī par to, ka pavisam drīz jūs balsosiet par to, lai dotu iespēju vēlēt pašvaldības Eiropas Savienības pilsoņiem. Jūs to darīsiet! Un tad tas Eiropas Savienības pilsonis pieprasīs no sava deputāta atbildi nevis valsts valodā, bet savā valodā. Un Eiropas Savienība viņam palīdzēs to dabūt. Es esmu pārliecināts par to. Un es nevienam neteicu, ka viņš ir psihiski slims, es tikai piedāvāju jums aiziet pie psihiatra.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Kolēģi, es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu viena iemesla dēļ. Šobrīd pašvaldībām ir uzliktas ļoti lielas funkcijas. Šobrīd pašvaldības ir daudz savādākas un ar daudz lielākiem pienākumiem, nekā tas bija agrāk. Šobrīd pašvaldību uzdevums ir ļoti sekot līdzi tam, kas notiek valstī, sekot līdzi likumiem. Ja tie būs valsts valodā un ja viņi to nepratīs, šie cilvēki, tas vienīgi novedīs pie šī pagasta atpalicības. To mēs nevaram pieļaut! Starptautiskos projektus, Eiropas projektus un dažādus citus projektus arī ir nepieciešams virzīt, risināt un strādāt pie tiem. Tur arī būs vajadzīga gan valsts valoda, gan arī angļu valoda, varbūt citas valodas. Tā ka šiem deputātiem jābūt ļoti izglītotiem. Bet pamatu pamats ir valsts valoda. Lūdzu, atbalstiet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu tad dažus vārdus par to pašu Eiropas Savienību. Nu ja nav vairs iespējas baidīt ar PSRS, nesen ar Krieviju reizēm, tad parādās Eiropas Savienība. Tad varbūt es dažiem nemākuļiem varētu atgādināt to, ka vispirms ir jāiestājas Eiropas Savienībā. Par to būs atsevišķa tautas nobalsošana, un par to būs ļoti nopietnas sarunas. Tik daudz jau nu vajadzēja saprast, kas vispirms notiks.

Otrkārt. Nu, cienījamie oratori, ja jūs tik gudri runājat, ka Eiropas Savienības pārstāvis pieprasīs runāt savā valodā, nu, aizbrauciet uz Franciju kaut vai. Pamēģiniet vienā Francijas pilsētā kaut ko pieprasīt, it īpaši krievu valodā! Jums būs ļoti interesanti. Protams, Parīzē ir kapi, kur ir apglabāti baltgvardi un dažādi visādi citādi no cara Krievijas aizmukušie, nu, tur jūs varbūt varat runāt krievu valodā. Tikai neko jūs prasīt tur nevarat. Līdz ar to tomēr vajadzētu saprast. Ja jūs nākat šeit runāt, tad vajadzētu saprast. Ir jau Eiropas Savienība. Eiropas Savienībā ir ļoti daudzas valstis jau iestājušās. Kaut kā neesmu dzirdējis, ka kādas valsts pārstāvis aizbrauktu uz citu valsti Eiropā un sāktu briesmīgi pieprasīt, arī tad, ja būtu kaut kur piedalījies, lai nu viņa valodā tur kāds ar viņu runātu. Ja nu jums kādu reizi ir tā gadījies, ka kāds ar jums nevēlas runāt krievu valodā, Golubova kungs, nu, atvainojiet, Staļina tētiņam bija plāni iekarot visu pasauli un doma, ka visa pasaule runās krievu valodā. Nesanāca! Ne jau velti tas pats Staļina tētiņš nepiedalījās 9.maija parādē aiz lielām skumjām, ka nav iznācis pasauli iekarot. Un tāpēc es atgādinu to, ka, kamēr ar komunistiem un komunistiski domājošiem pasaule netiks galā, līdzīgi spriedelējumi te būs jādzird.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamais kolēģi Golubova kungs! Ziniet, es Zviedrijā esmu daudzkārt bijis un dzīvojis pie vienas ģimenes, kur viens ir Zviedrijas pilsonis, bijušais Latvijas pilsonis, un viņa sieva bija Anglijas pilsone, un viņa dzīvoja Zviedrijā. Un viņai bija tiesības piedalīties Zviedrijas pašvaldību vēlēšanās. Bet ziniet, tādu tumsonību, ko jūs pašreiz sakāt, es nebiju pieredzējis, jo principā tie Eiropas Savienības citu valstu pilsoņi, kas ierodas kādā citā Eiropas Savienības valstī un tur strādā, viņi uzskata pašu par sevi saprotamu, ka viņiem ir jāzina tās valsts valoda, vai ne? Un tādēļ vai nu viņiem ir labākas spējas apgūt valodu, salīdzinot ar šiem 500 tūkstošiem, kas pie mums dzīvo, vai viņiem vienkārši ir nepieciešams tas kā cieņas izrādīšana pret mītnes zemi. Un, kamēr jūs strikti iestāsities par to, it kā aizstāvot cilvēktiesības, ka vienai daļai Latvijā uzturošamies nelegāliem imigrantiem nav jāzina šī valoda, tās tautas valoda, kas ir devusi viņiem šeit dzīvošanas iespējas, tikmēr nekas mums nesanāks. Es ieteiktu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Dobeļa kungs, ja taisa ekskursus vēsturē, tad es atgādināšu to, ka Parīzes krievu kapos nav cilvēku, kas ir aizmukuši no cariskās Krievijas, bet tie bija tie, kuri bija spiesti pamest ... krievu cilvēki bija spiesti pamest Krieviju tikai tāpēc, ka nevarēja pakļauties komunistiem, un tie bija tādi cilvēki, kuri mācēja runāt visās Eiropas valodās, tāpēc, oponējot “bitēm”, nav vērts piesaukt cilvēkus, kuri mācēja runāt gan itāliski, gan franciski un Latvijā runāja latviski. Tie bija krievu cilvēki.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Patīkami, cienījamie kolēģi, ka šodien ir Vidiņa, Dobeļa un Tabūna diena. Bet es gribētu norādīt cienījamajam Vidiņam, ka nevajag jaukt parametrus. Šie cilvēki šeit ir piedzimuši, un viņus nevajag kvalificēt kā imigrantus. Pavisam cita lieta, Vidiņa kungs... (Troksnis zālē.)

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Pēc Kārtības ruļļa, ja izveidojas troksnis zālē, iespējams, jāaizrāda trokšņa radītājiem...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. Jā... Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami ir dzirdēt, ka Helsinku grupas aktīvists Vidiņa kungs tagad bļaustās un mēģina norādīt, ka daudzi šodien nosauktie it kā imigranti savā laikā vismaz ļoti aktīvi atbalstīja Latvijas valsts neatkarības iegūšanu. Protams, es saprotu, ka Vidiņa kungs ņems šo piemēru par vērtējuma kritēriju.

Bet vēlreiz es saku, ka nevajag lolot idejas par to, ka mēs varēsim vienai trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nostādīt imigrantu statusu. Es esmu arī patiešām šinī laikā pastāvīgi ticies gan ar to Eiropas Savienības kandidātvalstu pārstāvjiem, gan arī ar Eiropas valstu pārstāvjiem, kuri norāda: kamēr mēs paši šo problēmu demokrātiski neatrisināsim, Latvijai būs ļoti apgrūtināta iestāšanās Eiropas Savienībā un arī tāpat Vidiņa un cienījamā Kristovska kunga mīlētajā NATO struktūrā. Vidiņa kungs, jums vajag izvest pārrunas ar cienījamo Kristovska kungu. Viņš jau ir labojies, viņš jau ir sācis saprast, un pareizi, kā pūš NATO vēji, jūs šodien spēlējat to stabuli, kuru es nezinu... tas nav saprotams. Jūs traucējat Latvijas tuvināšanos NATO. Es ceru, ka vasaras brīvlaikā Kristovska kungs paņems trijotni kādā armijas nometnē un pāraudzinās beidzot, izvedīs normālu pāraudzināšanas darbu, kā padomju laikā bija armijā, katru dienu mācīs, kā tuvināties pareizi NATO.

Un tādēļ es aicinātu: cienījamie kolēģi, diemžēl šo radikālo “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu mēs nu nevaram šinī brīdī atbalstīt. Tādēļ, es vēlreiz norādu, ka mums tik un tā būs problēmas, nerisinot šo vienas trešās daļas Latvijas iedzīvotāju naturalizāciju, maksimāli nepaātrinot naturalizāciju, mēs nevarēsim normāli iestāties nevienā starptautiskā institūcijā. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais ir tas, ko Vidiņa kungs, Tabūna kungs un arī Dobeļa kungs slēpj. Tas ir tas, tā saucamais... tukša vieta nekad nav. Ja šos cilvēkus... pat kaut kā mākslīgi panāks izspiešanu, nu tad es nezinu... desmit gadu laikā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to nav mācējusi realizēt ne valdībā, nekur, tad šo vietu aizpildīs ļoti daudzi citu tautību pārstāvji. Un es vēlreiz saprotu, ka ... (No zāles deputāts Dobelis: “Ko tu esi darījis Latvijā?”) Es neesmu šodien pētījis, kāda ir mēneša fāze, kādēļ šī trijotne tik strauji un skaļi klaigā. Piedodiet...

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Diskusija ir pārāk nopietna. Un es domāju, ka nav vērts veltīt tik daudz uzmanības šiem interfrontiešiem, jo ne Lujāna kungs, ne Urbanoviča kungs, kas, šķiet, ir latvieši, kur nu vēl Golubova kungs un viņam līdzīgie, viņus mēs nekad nepārliecināsim, tāpēc nav ko kult tukšus salmus.

Viņi dara savu, un pie tam smieklīgākais ir tas, ka viņi runā šeit, it kā aizstāvot šos krievvalodīgos simttūkstošus, faktiski viņi aizstāv tikai savas intereses. Viņi grib sēdēt šeit, Saeimā, lūk, braukāt pa pasauli, baudīt attiecīgos labumus, bet viņus neinteresē — es jau esmu teicis no šīs tribīnes — viņus neinteresē šie cilvēki, šie nepilsoņi, šie pilsoņi, kuri ir vai nu krievi, ukraiņi, baltkrievi, vai kādas citas tautības. Viņus neinteresē viņi! Ja viņus interesētu, tad viņi runātu pavisam savādāk, viņi runātu, lai viņi iedzīvojas, lai viņi šeit cienī pamattautu, lai mācās valodu un tā tālāk, un tā joprojām.

Ja mēs runājam par krievvalodīgo presi, kas Latvijā mudžēt mudž, tā ir pretvalstiska! Es saku to ar visu atbildības sajūtu. Katru dienu viņi balansē uz naža asmeņa, faktiski ceļ naidu, lai konfrontācija starp latviešiem un krievvalodīgajiem pēc iespējas būtu lielāka. Tas ir ārkārtīgi bīstams darbs, ko viņi dara. Tāpēc nav ko runāt par viņiem, bet runāsim pavisam par ko citu. Runāsim par tām partijām, par tām frakcijām Saeimā, kurām ir jāsaprot, jāaizstāv latviešu intereses. Runāsim par tiem, kuri neatbalsta, lūk, visos iepriekšējos balsojumos, arī iepriekšējā lasījumā, “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK, arī citus priekšlikumus, kurus (Baldzēna kungs smaida) iesnieguši arī viņi. Tādēļ jāsaprot mums pašiem, mums, latviešiem, jāsaprot, kā mums rīkoties! Tikai mēs varam izlemt — paldies Dievam, mēs vēl varam izlemt šajā 7.Saeimā — Latvijas, latviešu, latviešu valodas likteni! Tad lemsim, ļoti atbildīgi lemsim! Var notikt, ja tā turpināsies šī mīkstčaulība, šī nepārtrauktā padošanās, šī locīšanās un tā tālāk, un tā joprojām, viss ar mīnusa zīmi, tad drīz vien Saeima vai, pareizāk sakot, latvieši nespēs lemt sev par labu. Tad darīsim to, kamēr vēl mēs varam!

Ar šiem lieki debatēt... Tiem ir sava misija, lai viņi te pastāvētu, un to viņi dara un darīs. Es apelēju pie pārējo partiju frakciju deputātu prāta, sirdsapziņas, jo vēl mēs to varam izdarīt.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tāpat kā iepriekšējā likumprojektā Juridiskās komisijas motivācija, noraidot šo priekšlikumu, bija analoga, jo attiecīgais 9.pants Pašvaldību vēlēšanu likumā nosaka kritērijus, kuras personas pašvaldību līmenī pasīvo vēlēšanu tiesību jautājumā netiek atzītas par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tātad: nepieskaitāmie, sodītie, attiecīgi sastāvējušie vai darbojušies un tā tālāk, un arī, protams, pirms tam bija tie, kuri neprot valsts valodu. Mēs šādu prasību pirmajā lasījumā izsvītrojām. Līdz ar to tagad otrajā lasījumā piedāvāt šeit šādu problēmas risinājumu nav juridiski korekti. Mēs šo jautājumu debatēsim un apspriedīsim attiecīgi saturiski pie 17.panta, kur, es atļaušos piezīmēt cienījamiem iesniedzējiem, ir iesniegts tieši tāds pats priekšlikums nr.8. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža, Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! 3. — deputāta Muciņa priekšlikums — papildināt 10.pantā to personu skaitu, kuras nedrīkst tikt iesauktas šobrīd obligātajā Militārajā dienestā. Par cik mēs pieņemam likumu par alternatīvo dienestu, tātad mēs ierosinājām un atbalstījām Juridiskajā komisijā priekšlikumu — papildināt ar vārdu “alternatīvajā”.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. — deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums — tātad attiecas uz 17.panta 3.punktu. Šeit tiek piedāvāta jauna 3.punkta redakcija. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas attiecīgajā 5.redakcijā.

Arī 6. — Birznieces priekšlikums. Un 7. un 8., ko jau es minēju. Acīmredzot šie priekšlikumi, tāpat kā iepriekšējā likumā, būtu balsojami jau iepriekš mums izstrādātajā secībā, sākot ar 8. un beidzot ar Juridiskās komisijas priekšlikumu. Nu, motivācija un informācija tātad par Juridiskās komisijas 5.priekšlikumu, es jūs tuvāk varu informēt. Tātad 3.punkta attiecīgie apakšpunkti ir precizēti: “a” apakšpunkts par tautību precizēts, “c” apakšpunkts par amatiem arodbiedrībās ir papildināts, “g” — tātad šeit mums ir jāņem attiecīgi izdalītā tabula nr. 4442 un jāskatās. Tātad “g” apakšpunkts mums ir jaunajā variantā savādāks. Juridiskā komisija šorīt to pārlēma. “Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”, analogi, kā ir Saeimas vēlēšanu likumā. Un “i” apakšpunkts. Tātad deklarācija par mantu, īpašumiem un finansu naudu. Tātad iemesli un motivācija ir tieši tāda pati kā Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms par priekšlikumu izskatīšanas secību. Nav iebildumu, ka mēs sākam izskatīt ar 8. un kā pēdējo izskatām 5. — Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu?

Sākam debates par 8.priekšlikumu. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Vesela virkne priekšlikumu par 17.pantu. Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti. Tātad tā ir informācija, kuru Saeima atvēl zināt Latvijas vēlētājam, vēlot pašvaldības. Mūsu piedāvājums pēc tam, kad Saeimas vairākums ir svītrojis prasību, ka deputātam obligāti jāprot latviešu valoda, par ko Saeima diemžēl nobalsoja, ir iekļaut šajā pantā 5.punktu, kas nosaka, ka katrs kandidāts, startēdams pašvaldību vēlēšanās, sākot no Rīgas, beidzot ar mazāko pašvaldību, paraksta deklarāciju, ka viņš spēj pildīt deputāta amata pienākumus tā, kā tas paredzēts Satversmē, Valsts valodas likumā, Likumā par pašvaldībām, kur, cerams, tuvākajā laikā tiks nostiprināta norma, ka pašvaldības sēžu, dokumentu un darba valoda ir latviešu valoda, ko mūsu apvienība iesniedza jau pagājušajā gadā, kā arī prot valsts valodu apjomā, kāds nepieciešams pašvaldības deputāta profesionālo pienākumu veikšanai. Mūsu apvienība īpaši aicina pievērst uzmanību tam, ka latvieši ir mazākumā gan Latvijas septiņās lielākajās pilsētās, gan veselā virknē Latvijas austrumu pašvaldību, tādējādi šīs normas nozīme nav tikai dekoratīva, šīs normas nozīme ir principiāla, lai latviešu valoda, kas formāli tiek atzīta visur, valdītu arī Daugavpils domē un citās pašvaldībās, kur šobrīd diemžēl situācija ir slikta. Tā ir ievērojami sliktāka nekā šeit, Saeimā, kur šobrīd latviešu valoda, protams, pagaidām, par laimi, nav apdraudēta.

Kas attiecas uz iepriekš minēto, ka ar iestāšanos Eiropas Savienībā arī Eiropas Savienības pilsoņiem būs tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, varam teikt, ka pirmām kārtām jānobeidz sekmīgi iestāšanās sarunu process.

Otrām kārtām tautai jādod tiesības izvēlēties balsot “par” vai “pret” šajā principiālajā balsojumā.

Un trešām kārtām norādīsim uz to, ka vairums Eiropas Savienības valstu pilsoņi — vācieši, zviedri un citu tautību pārstāvji, kas ieradušies Latvijā 90.gados vai pavisam nesen, ir sekmīgi, vairāk vai mazāk sekmīgi, apguvuši latviešu valodu. Un, ja nav to apguvuši, tad izdarīs to tuvākajā laikā. Un mēs uzskatām, ka šiem cilvēkiem nekādu problēmu nebūs piemēroties šim likumam. Diemžēl problēmas ir tiem, kas iebraukuši Latvijā okupācijas laikā un joprojām nesaprot, ka elementāra cieņa pret valsti prasa šīs zemes valodas apgūšanu kaut vai elementārā līmenī. Un pašvaldību deputātu šīs profesionālās prasības varbūt pat nav tik augstas kā Saeimas deputātam. Tādējādi aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šī 8.priekšlikuma nozīme šajā likumā ir pat krietni lielāka nekā Saeimas Vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par tiem citu valstu pilsoņiem. Vakar Lestenes Brāļu kapos bija ieradies Somijas pārstāvis, kurš raksta par karavīriem, kurš rakstīs arī tagad par latviešu karavīriem, par leģionāriem. Un intervijā valsts televīzijai viņš pietiekami jaukā latviešu valodā prata izskaidroties, ko diemžēl daži arī no šeit klāt esošajiem nav spējīgi izdarīt. Tā ka es domāju, ka šeit ir jautājums par cieņas izteikšanu pret to valsti un pret to tautu, starp kuriem tu gribi grozīties, un nevis par kaut ko citu.

Tagad otrs. Kāpēc mēs šodien šeit cenšamies izteikties un nākam šad un tad un runājam, un liekas, ka it kā velti runājam, jo balsojumu jau var paredzēt.

Pirmkārt, kā jūs redzat, balsotāju skaits “par” un “pret” mainās. Tātad arī domas mainās. Tātad daļēji ir iespējams kaut ko pateikt.

Otrkārt, tas viss paliks vēsturē. Patīk jums vai nepatīk, bet tas viss paliks vēsturē! Un tad lai jau nu nākamās paaudzes vērtē, kurš te kā ir rīkojies un kas no tā labs vai slikts ir sanācis. 20 tūkstošu militārpensionāru atstāšana Latvijā nav nekas labs kopā ar viņu ģimenes locekļiem. Lai vēsture to vērtē! Pilsonības likuma grozījumi galīgi nav nekas labs. 50 tūkstoš jaunizceptu pilsoņu, daļa no kuriem praktiski nerunā arī latviski. Diemžēl. Lūk, un politikā vispār neko nesaprot. Tas arī nav nekāds ieguvums Latvijas valstij. Tā ka mēs turpināsim savu darbu. Kā nacionālpatriotiska organizācija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr atgādinās kolēģiem, vai viņiem patīk to dzirdēt vai nepatīk, tā ir viņu darīšana. Un nāksies nākt šeit un runāt, kā piemēram, par šo mūsu 8.priekšlikumu, kurš ir maigāks par maigu kārtējo reizi un runāt tikai par prasmi strādāt pašvaldībās. Atkal jums ir politiski iemesli to neatbalstīt? Vai tiešām darbs pašvaldībās ir tik šausmīgi svarīgs uzņemšanai vai neuzņemšanai NATO. Nu, es nezinu, acīmredzot Daugavpils ir kaut kāds īpašs objekts varbūt NATO pārstāvjiem. Līdz šim gan viņi nekādu īpašu interesi par to nav izrādījuši.

Un tagad, Burvja kungs, kur jūs pazudāt? Aizmukāt kārtējo reizi. Es gribētu gan kaut ko par vēsturi pateikt. Jo Burvja kungs vienkārši acīmredzot vēsturi sāk skatīties tikai no 1917.gada. Tad viņam laikam tiešām parādās šie jēdzieni, ka cara Krievijas vairs nav. Es gribētu atgādināt, ka 19.gadsimta otrajā pusē Krievijā bija pietiekami daudz visādu neliešu un noziedznieku, kas mēģināja ar teroristisku aktu palīdzību novākt vai nu caru, vai augstākos valsts ierēdņus. Pie tam reizēm šie cilvēki Krievijai bija ļoti daudz laba izdarījuši. Varbūt es jums atgādināšu kaut vai atentātu pret Stolipinu. Tāpēc nu ne visiem izdevās, protams, pēc tam aizmukt no Krievijas, Uļjanova brālim nesanāca. To caru ierēdņi noķēra un pakāra, un pareizi darīja. Tāpēc jau...

Sēdes vadītājs. Runājot lūdzu turieties tuvāk tēmai.

J.Dobelis. Labi. Es no Uļjanova brāļa pāriešu tuvāk. Nē, es vienkārši gribēju Burvja kungam atgādināt, kā muka no cara Krevijas, muka noziedznieki un visādi nelieši. Un lielākoties uz Parīzi, un tur viņi arī guļ. Labi, tas tā, starp citu.

Tātad, kolēģi, es tomēr jūs aicinātu padomāt kaut vai par šo normu, jo tā nav vairs politiska, tāda politiska norma, par kurām mēs runājām pirmīt. Un atkal jāsaka vēl vienreiz: juridiski nav nekādu pretrunu starp mūsu 8. priekšlikumu un pārējām normām. Nekādu! Tātad runa atkal ir tikai un vien par politisko gribu. Un par prasmi pierādīt jebkuram ierēdnim, jebkuram pierādīt, ka pašvaldības jau nu ir tik svarīgs mūsu pašu iekšējais jautājums, ka nevajag to jaukt ar iestāšanos NATO.

Es tomēr aicinātu vismaz vēl padomāt un nobalsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs izlasīt šī priekšlikuma tekstu: katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, kurā tas apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus un tā tālāk. Ļaujiet man atgādināt, ka mēs apspriežam gozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Sakiet, lūdzu, cienījamie iesniedzēji, vai patiešām jūs uzskatāt, ka pašvaldību deputāta kandidātam būtu jāspēj pildīt Saeimas deputāta pienākumus?

Tabūna kungs, jūs teicāt, ka jūs vēl varat pieņemt lēmumus. Neko jūs nevarat! Jūs pat nevarat sagatavot kārtīgi savu priekšlikumu šim likumprojektam. Un es domāju, ko vajadzētu izdarīt patiešām, ir tas, ka lai katrs deputāta kandidāts ar savu parakstu apliecinātu deklarācijā, ka viņš saprot starpību starp Saeimu un pašvaldībām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Kad es izlasīju pamatdokumentu, es kaut kā padomāju, ka varbūt es nepaņēmu to dokumentu, kurš ir vajadzīgs pašreiz. Tad es paņēmu papildu dokumentu, bet tur ir rakstīts tas pats. Un es domāju, kā tad iznāca, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza tādus priekšlikumus? Varbūt pašvaldības vēlēšanās mēs vēlam Saeimu? Tā kā šeit ir rakstīts.

Varbūt tagad pašvaldības deputāti, kuri būs ievēlēti, atnāks šeit un varbūt tagad Saeima nodarbosies ar pašvaldības lietām? Ja nu tā, tad nu es nezinu... Bet tas, ko pateica Dobeļa kungs, ka dokumenti ir ļoti korekti un juridiski pareizi formulēti... šis priekšlikums formulēts, tam es piekrist nevaru. Tā kā piedāvāju balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Par to lietu, ko norādīja Cileviča kungs, varbūt viņam ir taisnība, bet es domāju, ka tur visvairāk vainīga ir tomēr komisija, kas izskata šo priekšlikumu.

Bet es gribētu atbildēt tieši šī priekšlikuma sakarā, ko runāja manis cienītais kolēģis Lujāna kungs. Lujāna kungs, ne NATO, ne Eiropas Savienība nestāv uz vietas! Un to, ko šeit runāja no šīs tribīnes Robertsona kungs, kad viņš teica, ka tās prasības var mainīties, es viņam pilnīgi piekrītu. Jo tādēļ, ka, ja mēs izvērtējam situāciju Rietumeiropā, kā Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, tagad Francijā, tad nedomājiet, ka tas būs sastindzis mehānisms un ka tur viss ies tikai uz liberalizācijas pusi, jo nacionālisms nekad nav miris, un es domāju, ka tas pacels galvu sev pienācīgā stāvoklī. Tas ir viens.

Otrs. Lujāna kungs! Es nebūt neatbalstu tādas metodes, ko man pienācās savā dzīvē pieredzēt 1988. gada augusta sākumā, kad mēs pastāvējām par jūsu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Toreiz Atis Lejiņš — un viņš to ir uzrakstījis savā “Mūra drupinātavā” — viņu paņēma ciet, mani paņēma ciet, mani paņēma ciet... Viņķeļa kungu paņēma ciet, pirms tam izpeldinot kanālā un pirms tam sasitot fotoaparātu. Un tad tas viens jūsu domubiedrs pateica Atim Lejiņam, ka viņš iemācīs šo lielo starpnacionālo saziņas valodu Atim Lejiņam divu stundu laikā. Jā, divu stundu... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Baigi talantīgs cilvēks!”)

Jā, ziniet, es tādu metodi nebiju pieredzējis, ka divu stundu laikā vienam cilvēkam, kas nevienu vārdu neprot krieviski, var iemācīt.

Ziniet, jūs varētu savam elektorātam arī — nu, nevis divu stundu laikā, nu, divu gadu laikā — palīdzēt iemācīties, jo Atis Lejiņš tomēr nāk no Rietumiem, laikam tas mācītājs bija sadomājis, ka viņš ir ļoti spējīgs un ka spēs to izdarīt divu stundu laikā.

Bet, Lujāna kungs, es mūžīgi šaubos, vai bija vērts pastāvēt, lai jūs atbrīvotu? Ziniet, un ne tamdēļ, ka jūs pašreiz esat Saeimā, bet es domāju, vai jūs jau tanīs laikos nepildījāt kādu sevišķu “goda” uzdevumu tās organizācijas vārdā, kas saucās par VDK vai krieviski, kas jums ir droši vien mīļāk, par KGB. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs apgalvo, ka es kļūdos. Un tagad jūs paskataties dokumentu 4442C, kur ir grozījumi pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, un tad 8.priekšlikumā ir ierakstīts: “kuri apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amatu”.

Cienījamie kolēģi! Vai tad tik rupji var sagatavot dokumentus uz Latvijas Republikas Saeimas sēdi, ka nevar pat pārbaudīt, ko raksta šajos dokumentos! Un pēc tam jūs pasakiet, ka tie ir korekti un labi izstrādāti likumi, kurus pieņem! Tās ir rupjākās kļūdas, kuras pielaist nevar! To nedara pat skolās skolnieki, kur skolotājs ar sarkanu zīmuli vai tinti izlabo viņu kļūdas. Diemžēl te vesela komisija un vēl, kā saka, konsultanti visi, kas ir, un nevar atrast šīs rupjās kļūdas! Un mēs tagad izskatām šo dokumentu. Man ir kauns, cienījamie kolēģi, ka mēs esam nonākuši tādā, nu, nepatīkamā lomā, ka pieņemam dokumentus ar rupjākām kļūdām. Un to taču dzird arī mūsu vēlētāji. Un kāds tad reitings būs Saeimai, ja mēs neprotam strādāt diemžēl?! Šis dokuments ir jāatstāj uz nākamo sēdi, un nevar izskatīt tādā veidā!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cileviča, Golubova kungam es nemaz neatbildēšu, nav vērts.

Bet es gribu vērst, kolēģi, jūsu uzmanību uz Latgali, runājot par pašvaldību vēlēšanām. Es Latgali pazīstu ļoti, ļoti, ļoti labi. Kas tur notiks? Vai jūs esat iedomājušies, kas tur notiks, ja savēlēsim visus, jebkuru, kuri neprot latviešu valodu? Kas notiks tur Zilupes pusē un vēl, un vēl — pagastos, kur vēl šodien ir grūti atrast, ievēlēt “pagastveci” vai “pagastsievu”, kas prot latviešu valodu? Vai mēs atstāsim šādā traģiskā situācijā Latgali? Vai mēs vēl padziļināsim ar šādu likumu? Iedomājieties: tā ir ārkārtīgi traģiska situācija. Kad es esmu Daugavpilī un tiekos ar latviešiem, tur sievas raud par šo traģisko situāciju Daugavpilī. Latvietis Daugavpilī nejūtas savās mājās! Viņš nejūtas neatkarīgā Latvijā! Tā ir tikai juridiski Latvija, faktiski tā ir Krievija vai... kurā valda Krievijas tikumi un likumi, un runā tikai krieviski. Un drīz vien, ja tā turpināsies, latviešus Daugavpilī rīdīs ar suņiem par to, ka viņš prasīs maizi latviešu valodā. Vai tik tālu mēs gribam nonākt? Nebrīnieties! Tā tas ir. Tie, kuri pazīst šo situāciju tur, to apgalvos. Jo tā taču nedrīkst būt! Pagastos savēlēs bez latviešu valodas zināšanām. Tas ir vienkārši komiski, smieklīgi līdz asarām!

Paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Tātad, cienītie kolēģi! Tie, kas nāca ņirgāties par dokumentu, es domāju, ka jūs paņirgājāties paši par sevi.

Pirmkārt, šī ņirgāšanās liecina, ka jūs galīgi neiedziļināties tajā jautājumā, par ko mēs runājam. Ja jūs paņemtu pārējos dokumentus, tad jūs redzētu, ka tur nav vairs vārda “Saeima”. Un, ja nu komisija savā steigā skrējusi ir briesmīgi un šorīt no rīta tikai iedevusi mums to pēdējo dokumentu. Tur jau ne tikai tā kļūda vien ir. Paskatieties to dokumentu uzmanīgi! Jūs atradīsiet arī citas drukas kļūdas. Vārdā “pašvaldībām” ir sajaukti burti. Nu un tad tagad jūs varen nāksiet runāt par katru komatu, par katru vārdiņu. Lūdzu, nāciet šurp!

Tas tikai liecina, ka jums nav nopietnu argumentu. Jums nav ko citu teikt. Jūsu “katliņā” nav citu iespēju! Un tāpēc te nāk un smejas par kaut kādām drukas kļūdām. Tāpēc, ka jums vienkārši nav argumentu. Tā kā jūs tikai lieku reizi pierādāt, cik jūs esat morāli vāji. Jūs šeit tikai izmantojat iespēju, to iespēju, ka daži, diemžēl valdībā esošie, ir pārāk uzmanīgi, pārāk piesardzīgi un, pat pašvaldību lietas skatot cauri, norobežojas no tā, ka ir jāprasa stingri, lai jebkurš pašvaldības deputāts skaidri prastu lietot latviešu valodu. Tā ka lūdzu! Uz priekšu! Ņemiet nākamo likumprojektu, un es galvoju, ka jūs atkal atradīsiet kādu komatiņu vai burtiņu. Tas liecina par to cilvēku, kas te uzstājās, garīgo līmeni. Bet augsts tas nav!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, vajadzētu runāt par pašu priekšlikumu, un patiešām mums arī ir citi priekšlikumi, kurus var atbalstīt. Līdz ar to mums nav tikai jārunā par cienījamo Grīnblata, Baloža un Dobeļa kunga priekšlikumu.

Un tagad es gribētu atbildēt uz cienījamo kolēģu priekšlikumiem. Pirmkārt, es gribēju norādīt, ka juridiski nekad nelieto tādu terminu kā “normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”. Jo normatīvie akti — tas ir ļoti plašs traktējums, kurā var pieplusot ne tikai prasību zināt valodu, bet arī prasību, teiksim, cik matiem jābūt uz galvas, vai vēl kaut kādas prasības. Un līdz ar to tas aptver šā likuma plašu traktējumu.

Tālāk. Man rodas sajūta, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas aktīvisti naktī ir rakstījuši, īsti labi nesaprazdami, ko paši ir sarakstījuši, bet, galvenais, atnesuši uz Saeimu, lai būtu ko parunāt. Un patiešām tas ir ļoti nepatīkami, un nevajag šinī brīdī uzvelt autoriem savu profesionālo neizdarību. It sevišķi, ja es skatos, ka šeit ir parakstījies arī jurists Rasnača kungs — Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Nu tad bijušajam tieslietu ministram vismaz vajadzēja iedziļināties tekstā, ko pats ir parakstījis. Jo man liekas, ka šie kungi paši nav sacerējuši, bet kāds viņiem ir iedevis šo lapu un viņi ir parakstījuši vienkārši. Un tāda tā shēma izskatās. Un tā ir patiešām morālā ziņā vāja. Un iespējams, man liekas, ja uzmanīgi ieskatītos, ka garīgais līmenis dažiem autoriem nav augsts. Un tas ir nopietni jāpārdomā.

Un pie tam es vēlreiz saku: nevar aicināt Saeimu balsot par nekvalitatīvu, neprofesionāli sastādītu tekstu, bet vienkārši pārvērst par politisku pļāpātavu, kur katra minūte maksā cik tur.... vienreiz “Tēvzeme” rēķināja vairāk nekā 300 latu, patiešām, tas nav īsti pareizi!

Protams, es saprotu, tuvojas vēlēšanas, un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti labi pretendē uz vienu no sliktākajām partijām, kura strādā Ministru kabinetā, tas ir fakts, un tādēļ es nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Beidz pļāpāt!”)

Un vēl es tomēr gribu atbildēt arī cienījamam Vidiņa kungam, kurš laikam ir tagad pazudis no zāles. Cienījamie kolēģi! Diez vai kāds atrastos, sēdētu cietumā tikai, kā Vidiņa kungs teica, pēc KGB atbalsta. Tad tam ir jābūt īpatnēji. Bet es varētu piedāvāt šoreiz apmaiņai, lai Vidiņa kungs pasēž Brīvlatvijas cietumā, un es centīšos aizsargāt viņas tiesības, izteikt savu viedokli. Apmaiņa pret apmaiņu. Un cerams, ka varbūt arī, ja vēl Dobeļa kungs nesen kliedza, ka dažus Latvijas aktīvistus nelaida ārā uz mītiņu vai vēl kaut kur, es ceru, ka mani varbūt laidīs, gan jau kaut kā aizbēgšu no Latvijas Drošības policijas un ceru, ka varbūt kanālā neiemetīs. Bet pie prokuratūras piketā “Par Vidiņa brīvību!” es stāvēšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums šodien izvērtās pietiekami emocionāls dialogs un strīds par šo jautājumu. Kopumā es piekrītu diskusijā, ka mums ir politiska izvēle. Mēs sākām iepriekšējās plenārsēdēs, kur skatījāmies Satversmi, šodien šo politisko izvēli mēs pabeidzam, izskatot arī jautājumu par Vēlēšanu likumu gan parlamenta, gan pašvaldību līmenī. Protams, esmu pārliecināts, ka arī uz priekšu mums būs jāatgriežas ne vienu reizi vien pie šiem jautājumiem.

Pie karstās diskusijas es gribētu mazu akmeni iemest Juridiskās komisijas dārzā. Domāju, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK partija justos drusku ērtāk, ja Juridiskās komisijas vērtējums būtu, ka nevis viņu priekšlikums ir noraidīts, bet daļēji atbalstīts un iestrādāts Juridiskās komisijas izveidotā redakcijā. Es domāju, tas būtu pareizi, jo faktiski nekādas īpašas pretrunas ar to, ko izveidoja Juridiskā komisija, šeit nav.

Bet ko es gribētu teikt, un kas mani neapmierina. Tas, ka, aizstāvot savu viedokli, tiek ņemti argumenti un piesaukti, un baidīti cilvēki, sabiedrība ar Latgali un Daugavpili. Es gribu pateikt, ka nevajag šos jēdzienus aiztikt, ja tos nezina. Daugavpilī, Latgalē lielākajās pilsētās, mazajās, jā, krievu cilvēku ir daudz, un varat ticēt, viņi savā starpā gan domās, gan uz ielas un ģimenē vēl daudzus gadus uz priekšu runās krievu valodā. Un uz ielas patiešām krievu valoda ir dzirdama pietiekami nopietni, pamatīgi. Es domāju, ka mēs to dzirdēsim vismaz 30, 40 gadus. Es domāju arī, ka Daugavpils un Latgales latvieši to izprot un normāli ar šiem cilvēkiem kontaktējas. Runā tajā valodā, kurā mēs abi viens otru saprotam. Bet, ja mēs runājam par krievu cilvēkiem, mēs varam pateikt, ka šodien, runājot par izglītības sistēmu, lielajās pilsētās, visās pilsētās mēs vienkārši nevaram atrisināt jautājumu: mums nepietiek skolu, latviešu skolu, kur krievu bērnus izmitināt, nesamazinot iespējas latviešiem. Mums vienkārši nav naudas, lai uzceltu jaunas skolas. Bet diskusijā ar krievu atsevišķiem ekstrēmistiem un Krievijas valsti mēs nevaram vienkārši kādu krievu skolu optimizēt. Tur ir tā problēma. Bet krievu ģimenēs ļoti normāli ieiet cilvēki integrācijas procesā. Tas ir šodien, un rīt un parīt tas būs.

Ja mēs runājam par apkalpojošo sfēru. Pat ja kaut kur mums nespēj šodien atbildēt, nevis nevēlas, bet nespēj, nekādā gadījumā nav ignorance. Un varat ticēt, uz priekšu, desmit gadu laikā, šo cilvēku valodas prasme ir pastiprinājusies, un to saprot gan cilvēks, kurš stāv aiz letes, jebkurā līmenī, gan īpašnieks, kurš šo cilvēku noliek. Šos procesus lūdzu neignorēt un ar šiem procesiem nespēlēt. Spekulācijām šeit nav vietas. Latgales procesi normāli attīstās solīti pa solītim, bet, kas attiecas uz šodienas politisko izvēli, jā, mēs par to izšķīrāmies, mēs to darām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad, runājot par to, ka vēl 30, 40 gadus runās Latgalē krieviski, tā ir ļoti bēdīga perspektīva, jo es ļoti novēlu, lai krievu cilvēki mierīgi runā krievu valodā vēl 100, 200, 300 un 500 gadus. Kaut vai tāpēc vien, ka Latvijā dzīvojošie krievi ļoti bieži runā “pa krieviski”, nevis krieviski. Un daudz latviešu runā latviski sliktāk nekā krieviski. Bet šī panta un šī labojuma būtība, tā vai savādāk, ir vērsta uz to, lai pašvaldībās visās institūcijās darbs noritētu latviešu valodā. Un tāpēc man varbūt bija ļoti nepatīkami, ka šodien “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nobalsoja pret sociāldemokrātu priekšlikumu, kas bija virzīts tieši uz to, lai nodrošinātu visu institūciju darbu, tātad oficiālo valodu, valsts valodu, latviešu valodu nodrošinātu savās pozīcijās, un šī diskusija, ja būtu notikusi šeit, tad viss būtu bijis kārtībā. Bet tā kā mēs diskutējam, ka... jau kā zālē viens no deputātiem teica: ir jāsoda nepilsonis, kurš ir nomocījis zirgus un suņus, jo tie jau saprata tikai latviski, bet viņš latviski nemācēja. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tik tiešām, protams, pieņemot likumu steidzamības kārtībā, rodas dažādas problēmas, tāpēc arī jūs vairākos likumos saņēmāt vairākas tabulas. Un, pārbaudot pamatotās deputātu sūdzības no labās un kreisās puses, mēs konstatējām, ka Juridiskajā komisijā ir ielavījusies drukas kļūda. Tāpēc šeit vārds “Saeima” ir svītrojams. Bet es saprotu, ka tādā ... es atvainojos par to, ka tādā veidā mēs nozagām jums pusstundu, jo citādāk jau nebūtu bijis labajai un kreisajai pusei ko runāt.

Tāpat šis priekšlikums ir balsojams bez vārda “Saeimas”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.— deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža, Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 16, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

4., 6. un 7. priekšlikums netiek uzturēts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 15, atturas — 1. Priekšlikums gūst atbalstu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Un pēdējais 9. — deputātes Lībanes, Lauska, Muižnieces, Stalidzānes priekšlikums — par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Šis priekšlikums tika atbalstīts. Par to gan šeit nav atzīmes...

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 13, atturas — 3. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamos jautājumus, ir saņemts 30 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompāniju “IMS Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanu izveidošanu”. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Ir jābūt 34!”)

Ir arī desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šo lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Mums ir jālemj par to, lai iekļautu Prezidija ziņojumu par šo lēmuma projektu darba kārtībā.

Viens var runāt piecas minūtes “par”, viens — “pret”. Mēs vēl neesam tik tālu tikuši... “Par” runās deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu paskaidrot maniem kolēģiem, kas pašreiz uztraucās, ka nav 34 parakstu no opozīcijas, jo šoreiz opozīcijā nav absolūtas vienprātības. Ir deputāti, kas kategoriski atteicās parakstīt.

Tātad 30 deputāti parakstīja. Automātiski tas nozīmē to, ka Saeima ir tiesīga pati lemt un skatīt un nav obligāti Saeimas vairākumam jāatbalsta šis priekšlikums.

Bet tagad par lietas būtību. Kāpēc mēs ierosinām? Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs gribam noskaidrot patiesību, mēs negribam nevienam uzvelt vainu, ja viņš nav vainīgs un ja kāds ir bijis, teiksim, pārsteidzīgs informācijas sniegšanā, tad arī pateikt, ka viņš ir bijis pārsteidzīgs, nevis ka viņš ir melojis, bet, ja kāds ir melojis, tad arī pateikt, ka viņš ir melojis. Vienalga, vai tā būtu augsta amatpersona vai tas, teiksim, būtu žurnālists vai kāds cits informācijas avots. Un šeit būtība ir sekojoša, kas skar 400 miljonus ASV dolāru, šo it kā investīciju vai ieguldījumu, un tas jautājums ir par to, vai šis ieguldījums ir reāls šajā ledus halles un atpūtas centra izveidē, vai šis skandāls, kas šeit veidojas, neradīs situāciju, ka beigu beigās 2006.gadā Latvijā vispār nebūs attiecīgi šāds hokeja starptautiskais čempionāts... pasaules čempionāts Latvijā. Tas ir ļoti nopietni.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir jānoskaidro, kāpēc augstu amatpersonu izteikumi ir tik pretrunīgi, — vai tas ir informācijas trūkums, vai kāds ir sniedzis viņiem dezinformāciju, vai tā ir, teiksim, bijusi nolaidība, nekompetence un tamlīdzīgi. Mums ir jānovērš iespējamie draudi arī valsts budžetam, jo tādas domas ir izteiktas arī presē, ka šeit ir iespējams, ka kāda persona ir uzņēmusies galvojumu. Un atkal mums ir jānoskaidro, kura amatpersona un vai viņa ir bijusi tādā gadījumā tiesīga, un vai vispār tas ir noticis. Un, ja tas nav noticis, tas arī skaidri un gaiši ir jāpasaka. Tas ir viens.

Otrkārt, mēs redzam arī to, ka pretendenti ledus halles celtniecībai tiek lielā mērā izvēlēti bez konkursa, un tas tomēr skar šos 400 miljonus ASV dolāru. Tālāk ir svarīgi arī tas, ka ir valsts amatpersonām veselai virknei šeit izveidojušies interešu konflikti ar savu līdzdalību šajos visos projektos. Un atkal šis jautājums tomēr ir jāizvērtē arī Saeimas deputātiem.

Ko es šeit gribētu uzsvērt? Kā tad galu galā izvēlas šo firmu, starptautiskos skandālos iesaistītu, kāpēc izvēlas tieši šo? Vai nav šī informācija pieejama, vai ir bijusi šī informācija pieejama? Kāpēc nav gūta šī informācija, un kas tās ir par komisijas naudām, par kurām atklāti raksta prese, tātad 7,5%, kas ir apmēram 30 miljoni ASV dolāru? Pietiekami liela summa Latvijai! Atcerēsimies, ka savulaik “Tilts Communications”, Latvijas Republikas un “Lattelekom” starpā noslēgtajā līgumā arī bija paredzēti honorāri — 15 miljoni ASV dolāru. Kas no tā visa izvērsās? Tāpēc es aicinātu deputātus šeit izskatīt šo iespēju un atbalstīt, un ierosinu iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” runās deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu noskaidrot situāciju un pateikt to, ka Nacionālās drošības komisija jau ir pieprasījusi minēto informāciju, par ko runāja Baldzēna kungs. Neviens neaizliedz arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai to darīt, jo man nav arī skaidrs, kāds tad būs Saeimas lēmuma projekts — aizliegt melot vai, teiksim, nepārdomāti izteikties ministriem vai Ministru prezidentam? Tāpēc es domāju, ka nav lietderīgi tērēt Saeimas budžetu, un komisijas var noskaidrot šo jautājumu, ja tas ir nepieciešams, jo pašreiz neskaidrību ir ļoti daudz. Un galu galā, ja tas ir tiesas vai tiesībsargājošo orgānu uzdevums, tad viņi to arī darīs.

Paldies par uzmanību! Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija ziņojumu par Saeimas lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 21, atturas — 8. Iekļauts dienas kārtības beigās.

Tātad, tā kā šis Prezidija ziņojums ir iekļauts darba kārtībā, vai ir iebildumi pret to, ka šo jautājumu izskatām šīsdienas sēdē? Viens deputāts ir cēlis iebildumu. Mums ir jālemj par to, lai skatītu šo jautājumu... iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 16, atturas — 9. Iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Bekasova, Rastopirkina, Golubova, Sokolovska, Urbanoviča, Plinera, Lujāna, Maksimova, Mitrofanova un Tolmačova pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta (Rīgā) organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju “IMS Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā sēdē izskatīja šo desmit Saeimas deputātu pieprasījumu, uzklausīja Ministru prezidenta sniegto informāciju un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Atvainojiet! Atklājam debates. Atsaucam balsošanas režīmu! Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, kad ir jautājums par 400 miljoniem, Leiškalna kungam kaut kādas olas interesē. Jā, Latvijā ir ieviesusies ļoti kaitīga un rijīga naudas sērga. Un šī sērga ir par kuru katru cenu parakstīt līgumu, lai iegūtu 10% komisijas naudu. Tātad šī komisijas nauda katrā gadījumā ir ļoti iespaidīga, un tāpēc Latvijas nacionālās intereses vienmēr tiek ignorētas. Arī šajā konkrētajā gadījumā no 400 miljoniem dolāru tā būtu 40 miljoni dolāru. Kas tad bija sagatavojies saņemt šo naudu?

Ja mēs paskatāmies no vēstures, “Lattelekom”, “Windows”, sarūsējušā kuģa lieta, “Latvijas gāze”, tagad sporta halle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība— viscaur figurē šie 10%. Un ar kādu neatlaidību tiek meklēti visdažādākie līdzekļi un visdažādākā pierunāšana, lai tikai varētu izpildīt to vai citu līgumu, lai tas būtu noslēgts. Kādas tam būs tālākās sekas un ko no tā iegūs Latvija, un kā Latvija cietīs — nevienu diemžēl neinteresē, kas bīda šos līgumus.

Un tagad, ja mēs paskatāmies, cienījamie pozīcijas deputāti! Ja jūs ar tādu pašu intensitāti, ar uzstājību atbalstītu Latvijas zemniekus, lauksaimniecības attīstību Latvijā, bērnu pabalstu palielināšanu no 4 latiem līdz 12 vai patiesībā vajag līdz 20 latiem, pensionāru un īpaši invalīdu atbalstu, lai viņi dzīvotu cilvēciskos apstākļos, lai viņiem neatņemtu dzīvokļus, lai viņus neiedzītu parādos, lai viņi būtu nodrošināti ar medikamentiem un lai vispār vecumdienas viņiem būtu nodrošinātas, tas būtu ļoti apsveicami. Diemžēl, kad paceļas šie jautājumi, it sevišķi zemkopības jautājumi vai atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, tur nez kāpēc tādas intensitātes no jūsu puses nav.

Dotajā momentā, ja mēs izskatām visu šo skandalozo lietu, kura ir ļoti neskaista, es domāju, ka tai būs diezgan smagas sekas, jo ārzemnieki pielaistās kļūdas nepiedod! Viņi nepiedod tās kļūdas, jo viņi grib Latvijā nopelnīt naudu. Un viens no biznesa veidiem ir noslēgt visdažādākos neizdevīgos līgumus, kaut ko piesolīt tiem cilvēkiem, kas viņus atbalsta vai virza, un pēc tam Latviju iedzīt nepatikšanās.

Agrāk uzrādītās lietas jau to rādīja. Un, ja mēs arī tagad paskatāmies, vai tad ir bijusi veikta kaut kāda aptauja, ir bijusi kāda tiešā atklātība un kā tas viss ir noticis ar tās slavenās hokeja halles celtniecības līgumu? Kāpēc ir tieši šie 400 miljoni dolāru?

Cienījamie kolēģi! Pēc izziņām, Sidnejas stadions uz 110 000 skatītājiem, kurš aizņem vairāk nekā 17 hektāru, izmaksāja 395 miljonus. Bet tas taču ir briesmīgs stadions! Vai tad mēs arī veidosim tādu stadionu? Vai tā būs hokeja halle tādā plašumā, kura nu būs izveidota zem kaut kāda klājuma un kuru varēs izmantot tikai šiem jautājumiem?

Presē parādījās, ka tur vēl būs uzcelti kazino un visas citas izpriecu iestādes. Bet tur parādījās ļoti interesanta lieta, ka 51% piederēs kaut kādam konsorcijam, un būs cilvēki, kas rīkosies šī konsorcija vārdā, turpretī Latvijas valdībai, tajā skaitā Rīgas domei, būs it kā tikai 49% , un tad tā nebūs nekāda lēmēja, jo visu tad darīs tas konsorcijs.

Cienījamie kolēģi! Man arī pārsteidz tas: kad paceļas jautājums, teiksim, par izglītību Latvijā, tad nezin kāpēc netiek domāts par to, ka jauniešiem ir jāiegūst izglītība. Ne visi var samaksāt tās ļoti lielās summas, un Latvijas Universitātē vēl tās paaugstināja Juridiskajā fakultātē, un mēs nepadomājam, ka vismaz 60% jauniešu augstākā izglītība ir jāiegūst bezmaksas tā kā ļoti daudzi no mums ir ieguvuši.

Un tālāk, ja mēs izskatām visas tā darbības, kas ir notikušas ar šo halli. Cienījamie kolēģi! Pārsteidz tas, ka iet meli, meli un vēlreiz meli! Tā vienā gadījumā it kā visi ir redzējuši tos cilvēkus, kas ir piedalījušies šīs halles projekta vai pirmsprojekta apspriešanā vai nodomu līguma radīšanā, un tur ir parādījies pilsonis no Eiropas valstīm Takača kungs, kas ir tā kā tā projekta gandrīz vai galvenais organizētājs un virzītājs. Un ja jau valdības ministri, mūsu premjers varēja ar šo kungu satikties, veikt kaut kādas pārrunas, it kā parakstīt kādus dokumentus, pēc tam iebilst, ka neviens viņu nav redzējis, viņš nav pazīstams, viņš nav atpazīstams, un neviens neko nezina, kas ir noticis. Kas tā ir? Tā ir melošana vai tā ir apzinīga Latvijas iedzīvotāju maldināšana? Diemžēl ir kā viens, tā otrs. Jo Takača kungs mierīgi apgalvo: “Jā, dokuments bija parakstīts un Latvijā ir cilvēki, kas ļoti labi zina, kas parakstīja no Latvijas puses kādu dokumentu!” Kāpēc mums, Saeimas deputātiem, tāds dokuments nav redzams, un droši vien mēs arī neredzēsim, jo tas jau notika janvāra mēnesī, un pa šo laiku varēja jau tas kaut kur arī nozust.

Un tagad par hokeja halli. Jā, protams, ka celtnes ir vajadzīgas Latvijā. Varbūt tās arī ir izdevīgas. Bet kas veic aprēķinus pirms tam, kad tiek sastādīti tie vai citi nodomu protokoli, vai tiek veidota kāda koncepcija? Kur ir ekonomiskais aprēķins? Kur ir mūsu finansu ministra Gundara Bērziņa apstiprināts, ka Finansu ministrija ir izskatījusi tādu nodomu protokolu, atbalsta vai neatbalsta. Diemžēl mēs tādu dokumentu neesam redzējuši. Arī Gundars Bērziņa kungs tagad taisnojas, ka viņš arī neko nezina.

Vēl ir jāpārskata arī tāds jautājums. Ja jau tiek celts Rīgā, tad kā tad Rīgas dome par to visu ir zinājusi vai nezinājusi? Kā notiek tā aptauja? Kā zinām no masu medijiem, tad arī Rīgas domē nekas prātīgs nav bijis, un vienīgi ir izveidota interesanta komisija, kas veiks it kā šīs halles dokumentu izstrādāšanu. Bet kas ir virzījis šos cilvēkus uz šo komisiju? Ja jau ir tāds grandiozs projekts, kurš izmaksā 400 miljonus dolāru, tad kāpēc Saeimā neviens vārds nebija teikts janvāra mēnesī, februāra mēnesī, marta mēnesī, aprīļa mēneša beigās un tagad, maija mēnesī, ar preses palīdzību kaut kas tiek noskaidrots. Kur tad ir tie slavenie konkursi, kuri izvirza tos vai citus pārstāvjus uz tādām naudīgām, es vēlreiz saku, naudīgām darbavietām. Diemžēl to konkursu un to izvirzīšanu nav! Kas ir nozīmējis šos cilvēkus? Jūs neatradīsiet nevienu pierādījumu. Tātad Latvijā eksistē tā aizkulišu spēle, ar kuras palīdzību pārdomāti vai vēlami cilvēki tiek izvirzīti šādu grandiozu projektu realizēšanai, un pats galvenais ir tas, ka neviens nedomā, kādas būs sekas Latvijā. Un, ja mēs sveicam šādas darbības, tad kāds tam ir novērtējums no ārzemju valstu vai politisko vadītāju puses? Novērtējums ir negatīvs! Tāpēc arī mēs saņēmām tādu nozīmīgu novērtējumu, ka Latvija ir pārdotā valsts, un pret to neviens iebildis nav, un nezin kāpēc arī starptautiskā tiesā valdība negrib nodot šo... šī novērtējuma speciālistus. Jo, protams, ka nekāda tur veikšana nebūtu tādā tiesas prāvā, jo tik tiešām viss tas tā notiek.

Un tagad rodas vēl jautājums: kurā vietā tad ir sagatavotā tā zeme, kas būs domāta šīs halles celtniecībai, un cik tā izmaksās? Tā kā tas notiek ar zemes sagatavošanu, kura vairākas reizes ir pirkta un pārdota Latvijas Nacionālās bibliotēkas it kā celšanai. Par to jūs arī neziniet un nezināsiet! Tas būs tā, kā par tilta pārvada celtniecību bija pie VEF kultūras nama, kur zeme bija novērtēta 10 reizes vairāk, nekā tā maksāja.

Cienījamie kolēģi! Rada arī izbrīnu tas, ka mūsu Ministru prezidents nevar dot nekādu skaidrību par tām pārrunām, kuras ir notikušas, kā tās ir notikušas, kāpēc tās tika risinātas un kāpēc tās tika risinātas slepenībā. Un tikai ar preses palīdzību, kad parādījās avīžu slejās šie dokumenti un dažādas korespondentu izmeklēšanas lietas, kuri to personīgi atrada, tad kaut ko sāka risināt, kaut ko sāka skaidrot, bet diemžēl, ja saliek visus tos paskaidrojumus kopā, tie ir ļoti melīgi. Līdz kādai nožēlojamai robežai mēs nonākam, nicinot mūsu valsts nacionālās intereses!

Cienījamie kolēģi! Vai tad tik tiešām, ministri atrodoties savos izpildāmos augstumos, nevar saprast, ka, sasaistoties ar personām, kuras nav zināmas Eiropā vai kurām ir ļoti slikta reputācija tur, viņi nevar padomāt par to, ka tādā veidā vest pārrunas, ievilkt Latviju visdažādākos darījumos, kuru rezultātā Latvija cietīs kā materiāli, tā morāli, tas ir pazemojoši?

Tāda novērtējuma nav, nav bijis, un tagad visdažādākajā veidā visi kungi, kas ir piedalījušies, katrs spodrina spalviņas, kā nu kurš prot.

Tas ir nožēlojami, jo diemžēl valdības prestižs arī no tā cieš, un cieš ne tikai Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu acupriekšā, bet arī ārvalstu partneru priekšā. Vai Eiropā nav kompāniju vai organizāciju, kuras var tik tiešām nodrošināt tādas halles celtniecību, kur nebūs zagšanas, kur nebūs krāpšanas un kur nebūs mānīšanas? Ir kompānijas, bet diemžēl līdz šim laikam Latvijā vienmēr mēģina iesaistīt tādus partnerus, kuri ir ļoti apšaubāmi un no kuru darbības Latvija cieš. Jūs paskatieties, cik rūpīgi patiesībā no Saeimas deputātiem tiek slēpta “Lattelekom” visa tā darbība, un cik tad mēs maksājam tiem advokātiem! Un es jums pateikšu, ka tie dokumenti droši vien, kurus parakstīja un kuru parakstus tagad slēpj kā viena, tā otra puse, nesīs Latvijai lielus zaudējumus, jo tur vajadzēs atkāpties. Atkāpšanās naudas ir lielas, un to pa klusītiņām nomaksās mūsu Finansu ministrija, kā neviens vien rēķins tiek nomaksāts.

Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka mūsu budžetā parādās deficīts, un nav arī brīnums, ka Latvijas ārējais un iekšējais parāds pārsniedz 700 miljonus latu. Tas ir briesmīgi, jo mēs ejam uz kritisko pusi. Kāpēc? Kas atmaksās šo gigantisko naudas summu, kuru ar katru gadu mēs apzināti palielinām?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šo lietu ar visu halli ir jāpārtrauc un nekādas darbības nevar būt, un attiecīgās personas, kuras tās ir veikušas, viņu darbības ir jāizmeklē.

Mums pietiek ar to komisiju, kuru mēs esam radījuši, un vēl jau arī strādā tieši Tieslietu ministrijas pārraudzībā tādas vai citas organizācijas. Lai viņi nodarbojas un noskaidro, kas ir vainīgs, kas to ir radījis, kāpēc un cik lielu naudas summu viņi ir mēģinājuši iegūt priekš savas kabatas vai priekšvēlēšanu kampaņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājuma būtība faktiski būtu sekojoša: ko mēs gribam panākt? Mēs gribam saņemt vienkāršas atbildes vai atrast arī kādu risinājumu visā šajā problemātikā? Es domāju, ka mūs vairāk interesē atrast risinājumu. Loģiski jau būtu, ka visi tie cilvēki, kuri atbalstīja lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā plenārsēdē par jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, tagad atbalstītu šo te pieprasījumu. Tāpēc ka pēc būtības ir ļoti svarīgi dzirdēt Ministru prezidenta Andra Bērziņa viedokli par šo te iespējamo afēru un par iespējamiem parakstītiem vai neparakstītiem dokumentiem. Ļoti žēl, ka viņa pašreiz arī nav zālē. Viņa atbildes būtu vitāli svarīgas. Vienīgais veids, kā mēs un sabiedrība varam kaut ko uzzināt, ir panākt, ka Ministru prezidents sniedz savu skaidrojumu un redzējumu uz visām šīm te problēmām. Dabiski, ka mani arī pārsteidz tas, ka, izskatot tik nopietnus jautājumus kā 400 miljonu ASV dolāru investīciju piesaisti, netiek ievākta nepieciešamā informācija, kur nebūtu nekādu problēmu uzdot mūsu tiesībaizsardzības institūcijām ievākt attiecīgo informāciju par vienu vai otru firmu, kura piedalās vienā vai otrā konkursā. Bet uz visiem šiem te jautājumiem es gribētu saņemt atbildi tieši no Ministru prezidenta Andra Bērziņa nākamajā plenārsēdē, kad viņš varētu sniegt atbildes uz pieprasījumu. Un tāpēc es aicinu visus kolēģus atbalstīt šo pieprasījumu un nepārveidot to par jautājumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 26, atturas — 32. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Salkazanova, Lejas, Baldzēna, Paula, Mežecka, Čevera, Barčas, Stalidzānes, Bojāra un Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumiem nr.377.

Pieprasījumu komisijas vārdā — Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja minēto desmit Saeimas deputātu pieprasījumu, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates par šo pieprasījumu uzsāksim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Uzsākam debates par pieprasījumu Ministru prezidentam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka parlaments ir pieņēmis likumu, manā skatījumā un arī iesniedzēju skatījumā — ļoti pozitīvu likumu, kas skar atvieglojumu piemērošanas kārtību... kas skar atvieglojumus uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām, kas brīvprātīgi iesaistās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmās. Jāsaka, ka šīs normas likumā un arī pēdējie grozījumi ir bijuši gala rezultātā ļoti pozitīvi, jo tās normas, kas līdz šim bija likumā, tika dažas palabotas, bet ir pašlaik spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.377, kas ir pieņemti 2000.gada 31.oktobrī. Un jāsaka, ka iesniedzējus mazliet šokēja varbūt tā situācija, kāda veidojas ar publisko tiesību deleģēšanas jautājumiem. Līdz šim Latvijas prakse bija tāda, ka publiskās tiesības tika deleģētas bieži vien privāttiesību subjektiem, valsts bezpeļņas organizācijām, bezpeļņas SIA, bezpeļņas akciju sabiedrībām, dažādām valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībām, bet dibinātāji šajās sabiedrībās parasti bija valsts vai pašvaldības. Bija arī cita veida gadījumi, kad publiskā vara tika deleģēta sabiedriskām organizācijām. Vai tā ir Ārstu biedrība vai Pašvaldību savienība, vai tā ir Olimpiskā komiteja. Jāsaka, ka gan par pēdējo Olimpisko komiteju, Bērnu fondu un Kultūrkapitāla fondu ir interesanti tas, ka deleģējums ir gājis tādā virzienā, ka uz šīm organizācijām deleģē arī jautājumus, kas saistīti ar nodokļiem.

Bet nebija vēl Latvijas praksē gadījuma, kad kaut kāds deleģējums tika dots privāttiesību subjektam, kura dibinātājs nav ne valsts, ne pašvaldības. Un tas ir bezpeļņas SIA “Latvijas zaļais punkts”, kam ir deleģēta jautājumu risināšana, kas saistīta ar dabas resursu nodokli, ar tām nodokļu atlaidēm, kas tiek piešķirtas uzņēmējiem no 60% līdz 80% no nodokļu masas, lai šīs te brīvprātīgās iepakojuma apsaimniekošanas programmas uzņēmēji veiktu pie sevis.

Jāsaka, ka šī lieta mazliet radīja pārdomas. Kas tad ir šis “Zaļais punkts”, kas ir tā dibinātāji? Jāsaka, ka dibinātāju sarakstā pēc LURSOFT datu bāzes mēs atradām tādas sabiedrības kā “Tetrapak”, “Gutta”, “Laima”, SIA PTC, Latvijas Iepakojumu asociācijas sabiedrisko organizāciju un SIA “Latvijas Iepakojumu institūts”. Katram no viņiem pieder attiecīga daļa šajā SIA, bet zīmīgi, ka viena liela daļa, ļoti liela daļa no šā uzņēmuma pieder vienai fiziskai personai vārdā Viesturs Tamužs.

Jāsaka, ka visas šīs lietas rosināja uz pārdomām, vai dabas resursu nodokļu apsaimniekošana, pamatojoties uz to, ka Tamuža kungs ir arī Iepakojumu apsaimniekošanas padomes loceklis un gatavo priekšlikumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram lēmuma pieņemšanai par atlaižu piešķiršanu, vai nav Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi šajās te darbībās, jo viena un tā pati persona parādās ne tikai Iepakojumu apsaimniekošanas padomē, “Zaļajā punktā”, bet parādās vēl vairāk nekā desmit uzņēmumos, kas ir ļoti cieši saistīti ar šo darbību — ar iepakojumu un cita veida izejvielu otrreizējo pārstrādi.

Jāsaka, ka attiecībā par šiem Ministru kabineta nr. 377 noteikumiem, lai saņemtu dabas resursu nodokļu atvieglojumus un atlaides, uzņēmums iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā dažādus dokumentus. Tajā skaitā “Latvijas Zaļā punkta” apliecinājumu par darbību šajā organizācijā, jo uzņēmums ir “Latvijas Zaļā punkta” dalībnieks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumus un “Latvijas Zaļā punkta” darbības principus, nosaka kritērijus un prasības brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām.

Godīgi sakot, mazliet iepriecināja Pieprasījumu komisijā tas, un arī saruna ar Makarova kungu, ka vesela rinda šo jautājumu tiek laboti. Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuros šīs te kompetences nodalīšana “Zaļajam punktam” vairs neparādās normatīvajā aktā, taču reālā prakse nenoliedzami turpina palikt tāda pati, kāda tā ir. Jo “Zaļais punkts” pastāv, īpašuma sadalījums ir tāds, kāds tas ir. Iepakojuma apsaimniekošanas padomes sastāvā vairs šī persona nav, kas atradās interešu konfliktā. Un jāsaka, ka no rītdienas stājas spēkā mūsu pašu pieņemtais likums par interešu konfliktiem, kur acīmredzami, ja kāds var teikt, ka Korupcijas likuma pārkāpuma nav, tad interešu konflikts reāli pēc jaunā likuma no rītdienas, kad tas stājas spēkā, uz šo personu būtu attiecināms, ja viņa vēl strādātu Iepakojuma apsaimniekošanas padomē. Kā jau es teicu, pēc ministra atbildes jāsecina, ka viņa vairs tur nav. Bet jebkurā gadījumā gribētos vērst deputātu uzmanību uz to, ka pašlaik, izejot cauri visiem 188 uzņēmumiem, kuriem ir deleģēta valsts vara vai valsts funkciju veikšana kaut vai pakalpojumu veidā, šis ir pirmais gadījums, kas liek būt uzmanīgiem, jo šis ir pirmais gadījums, kur ir privātuzņēmums bez valsts kapitāla daļas līdzdalības. Un, ja kapitāla daļas līdzdalības nav, tad rodas jautājums — kāda ir deleģējuma forma no publiskās varas privātai varai veikt darbības ar nodokļiem, kuru apjoms 1999.gadā — kopējais dabas resursu nodoklis bija 10 miljoni latu, no šī nodokļa pēc jaunās shēmas uzņēmumos uz vietas paliktu pašu apsaimniekošanai apmēram 2—3 miljoni latu. Bet kā starpniekorganizācija, nenoliedzami, veidojas šis “Zaļais punkts”, kur ir dažāda veida meitas uzņēmumi, pirmkārt, jau “Zaļais punkts 1” un “Zaļais punkts 2”, kur valsts vienā no tiem pašlaik mēģina realizēt pilotprojektu, kura naudas izteiksme ir vairāki simti tūkstoši latu. Tajā pašā laikā liekas, ka ir pārāk maza valsts iespējamā kontrole, un deleģējuma procedūra reāli no valsts uz privāttiesību subjektu nav atrunāta līdz šim likumdošanā, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas šo deleģējumu reglamentēs, pašlaik nav reglamentēts. Tā ka ministrijas dara, kā tās uzskata par vajadzīgu. Aicinu atzīt par pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 7.Saeimā kā nekad tiek veidotas visdažādākās organizācijas. Diemžēl šīs organizācijas lietišķu neko nedara, bet ļoti kaitē mūsu mazajiem uzņēmējiem, vidējiem, mūsu tautsaimniecības attīstībai un arī individuālajiem uzņēmējiem. Un kas tad ir? Mēs paskatāmies pārtikas ražošanā. Tātad Labklājības ministrija kontrolē, Pārtikas un veterinārā dienesta tur kopējā sadarbība, tad mums parādās “Zaļais punkts”, parādās “Karote”, parādās vēl pieci, seši uzņēmumi, kuri patiesībā izpilda valsts iestādes funkcijas ar noteiktiem likuma ierakstiem. Bet patiesībā viņi dublē to, kas jau ir. Man rada izbrīnu tas, ka arī Saeimā viņi tiek atbalstīti, tiek viņu darbība kaut kā reglamentēta, un tagad paskatieties, kas tad notiek ar viņu darbību. Viņi tikai kaitē mūsu rūpniecības attīstībai. It sevišķi kas attiecas uz pārtikas produkcijas ražošanu. Jūs parunājiet ar zemniekiem! Parunājiet ar ražotājiem! Tas taču ir brīnums, kas notiek ar lauksaimniecības produkcijas nodošanu vai tās saražošanu, un visi tie ierobežojumi, kuri tiek speciāli veikti. Un tas noved līdz tam, ka mēs samazinām savu ražošanu, toties iekš viena miera attīstās ievestās produkcijas daudzums. Un ievestā produkcija lielākajā daļā ir nezināmas izcelsmes, tas ir viens. Un otrs. Tā “Zaļā karote” un tie visi zaļie punkti un kas vēl tikai nav, tie taču nekontrolē to. Tātad mūsējos viņi spiež, viņi visādā veidā iedarbojas uz tiem negatīvi, bet tajā pašā laikā tur, kur vajadzētu varbūt viņiem piedalīties, to viņi nedara.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir kaitīgi, un turpmākā darbībā mums ir jāapstādina visu šo dažādo organizāciju veidošana, kuras izlieto budžeta līdzekļus nelietderīgi, bet toties rada sev vēlamu personu nodarbināšanu ar diezgan labām un lielām algām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam “Par Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumiem nr. 377”. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 45, atturas — 14. Pieprasījums noraidīts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, deputāts Ketlers ir iesniedzis paziņojumu Prezidijam, kurā viņš dara zināmu, ka, balsojot par likumprojektu ar dokumenta numuru 4442—C, ir balsojis “par”, bet nezināmu iemeslu dēļ protokolā ir nodrukāts, ka viņš nav piedalījies balsojumā.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šī gada 9. maijā deputātam Romānam Mežeckim.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības.”

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4439.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvos materiālus par ceļu satiksmes pārkāpumu, kuru ir izraisījis deputāts Jānis Ādamsons.

Jums ir pieejami, izdalīti gan paskaidrojums, gan pats administratīvais protokols, gan arī, kur es gribu īpaši pievērst jūsu uzmanību, medicīniskās pārbaudes protokols alkohola ietekmes noteikšanai, kurā ir konstatēts, ka diemžēl ir izraisīts ne tikai ceļu satiksmes negadījums, bet deputāts ir sēdies pie stūres alkohola reibumā.

Mandātu un iesniegumu komisija, ņemot vērā pārkāpuma nopietnību, kā vienmēr, aicināja uz sēdi arī deputātu Jāni Ādamsonu un saņēma rakstisku lūgumu izskatīt šo jautājumu bez viņa klātbūtnes, atzīstot savu vainu un visu dokumentos norādīto.

Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija, izpētot dokumentus un ņemot vērā deputāta lūgumu, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmumu! (No zāles deputāts Urbanovičs: “Aizliegt 5 gadus dzert alkoholu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — piekrist 7. Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie Saeimas deputāti! Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 14, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 4316 B. Komisija nav saņēmusi uz otro lasījumu nekādus priekšlikumus, un līdz ar to es lūdzu nobalsot pēdējā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts “Valsts kontroles likums”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4450 un izskatām priekšlikumus likumprojektam “Valsts kontroles likums” trešajam lasījumam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un izteikusi attieksmi par sekojošiem priekšlikumiem.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts 3. — atbildīgās komisijas priekšlikumā — un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 4. un 5. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 8 un 9. — Juridiskās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts arī 10. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — 3. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 11. — Juridiskā biroja priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 14. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 16. un 17. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 18. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 19.— Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 21. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 24. priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 26. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un nav atbalstīts arī 27. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 28. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 24, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 34.panta redakcijas precizēšanu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 30. — deputāta Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 36.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts arī 32. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Šobrīd es lūdzu deputātus sameklēt 13.lappusi, kura tehnisku iemeslu dēļ nav nokopēta un sasieta kopā ar kopējo materiālu, bet visiem deputātiem ir izdalīta.

Un 33. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt 43.pantu ar trešo daļu izteiktajā redakcijā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 34. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 34.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Es atgādināšu jums, ka savā laikā bija tāda spiedīga vajadzība likumprojektu “Valsts kontroles likums”, izskatot pirmajā lasījumā, pirms tam nodot to tikai vienai komisijai, tas ir, atbildīgajai komisijai — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Un, lai mēs ātrāk varētu virzīties uz Eiropu, tas netika nodots citām komisijām, visādā ziņā parasti tradīcija ir tāda, ka jautājumus, kas saistīti ar Valsts kontroli, nodod arī Juridiskajai komisijai, jo valsts kontrolieris saistībā ar valsts budžetu ir Saeimas Juridiskās komisijas ikgadējs viesis. Tāpat kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts prezidenta kancelejas direktors.

Kāpēc tad šie ļoti augsta amata cienījamie kungi apmeklē Juridisko komisiju? Un saistībā ar valsts budžetu tieši Juridiskajā komisijā stāsta un Juridiskās komisijas deputāti klausās par stāvokli ar šo institūciju budžetiem un par stāvokli šajās institūcijās.

Pirmām kārtām, tāpēc, ka tāda ir tradīcija. Mēs cienām tradīcijas. Otrām kārtām, tādēļ, ka Saeima un Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa ir nevis vienkāršas valsts institūcijas, bet tie ir seši ar mūsu Satversmi individuāli nodibināti, personificēti valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni. Un, tāpat kā Saeimai, Valsts kontrolei ir sava zināma īpatnība, darbības īpatnība, kas tieši izriet no ierakstiem Satversmē un netieši izriet no doktrīnas, no teorijas un no attiecīgās Eiropas, civilizētās Eiropas, Eiropas, uz kurieni mēs virzāmies, valstu prakses. Un šī prakse ir, ka šīm sešām institūcijām vienai no otras un savstarpēji ir zināma autonomija. Un viens no šīs zināmās autonomijas aspektiem ir zināma finansu autonomija. Un savā laikā Saeimas Kārtības rullī mēs iestrādājām jau noteikumus par to, ka Saeimai ir finansu autonomija un ka Saeimas budžeta pieprasījumu bez Saeimas piekrišanas līdz budžeta projekta nodošanai Saeimā nevar grozīt.

Juridiskās komisijas pārliecība bija, ka arī Valsts kontrolei nepieciešams piešķirt zināmu finansiālu patstāvīgumu. Šeit mēs varam debatēt par to, cik lielam šim patstāvīguma līmenim jābūt. Vai jābūt tādam pašam kā Saeimai? Juridiskā komisija domā, ka ne. Bet tajā pašā laikā 34. priekšlikums, kas ir vērsts uz to, ka ir jābūt kādai finansu patstāvībai, lai varētu nodrošināt kādu reālu autonomiju jeb, latviski sakot, patstāvību, tātad ir jābūt šiem aspektiem.

Tādēļ arī Juridiskā komisija izstrādāja un iesniedza pirmām kārtām savu 34.priekšlikumu, kurš papildina 44.panta pirmo daļu ar papildu teikumu. Ne tikai ka Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta, bet arī to, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga. Un attiecīgi iesniedza savu 35. priekšlikumu, kas noteic, kādā veidā Valsts kontroles budžeta pieprasījums būtu ietekmējams vai neietekmējams.

Pati atbildīgā komisija pirmajā un otrajā lasījumā pieņēma diezgan augsta līmeņa finansiālās autonomijas piedāvājumu, ko bija iesnieguši likumprojekta izstrādātāji, bet juridiski par likumprojektu, protams, kā iesniedzējs atbild un juridisko atbildību nes atbildīgā komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Divos lasījumos šis jautājums netika apstrīdēts. Nu, bet Juridiskā komisija, jūtot, ka tā tas līdz trešajam lasījumam nepaliks, izstrādāja un iesniedza savu 35. priekšlikumu, kurš viņai liekas savstarpēji sabalansēts starp diezgan augstu autonomiju pieprasošo atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu un iepriekšējos izdalītajos dokumentos piedāvāto... nu, nekādu autonomiju, jo tur vispār bija paredzēts šo jautājumu svītrot no 44.panta otrās daļas. Līdz ar to tāpēc mūsu šis piedāvājums — 34. priekšlikums — ir svarīgs, un es domāju, ka tas ir atbalstāms neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim par nākamo — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribas mazliet atgriezties atpakaļ pie vēstures. Mēs jau trešo reizi skatām šo dokumentu, varbūt mazliet, mazliet savādākā redakcijā, it sevišķi tagad, pēdējo reizi. Kāpēc tad to nevarēja izskatīt uzreiz? Tikai tāpēc, ka Ministru kabinets iesniedza priekšlikumu nr.44 pēc 21.februāra, tātad pārkāpjot Kārtības rulli. Tādēļ Baloža kungs kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs uznāca tribīnē un noņēma šo jautājumu no izskatīšanas divas ceturtdienas atpakaļ. Apstaigājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus, pajautājot, kad tad bija šī komisijas sēde, atbilde skanēja: “Sēde nav bijusi!” Tādējādi komisijas vadītājs vienpersonīgi paziņoja lēmumu par nenotikušu sēdi. Tika pārkāpts Kārtības rullis un jautājums izņemts no dienas kārtības. Kādu apsvērumu pēc? Apsvērums katrā gadījumā ir viens — Ministru kabineta vēlme šo autonomo institūciju, kas ir Satversmes 87.pantā nostiprināta kā autonoma, neatkarīga institūcija, pataisīt par atkarīgu. Jo Ministru kabineta priekšlikums paredzēja svītrot 44.panta otro daļu. Esošo redakciju. Ko tad izdara Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Pēc būtības tā svītro otro daļu, izveidojot to pavisam citā redakcijā, ka Valsts kontroles budžeta pieprasījumus iesniedz normatīvos aktos noteiktā kārtībā. Autonomija, kas bija līdz šim, tiek likvidēta. Jāsaka, ka Juridiskās komisijas priekšlikums, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga, katrā gadījumā mazliet nostiprina atpakaļ to ideju, ko Satversmē ir ielikuši tās veidotāji, — ka Valsts kontrole nedrīkst būt pakļauta šinī gadījumā valdošās koalīcijas iegribām kaut vai tajā svarīgajā svirā, kas ir saistīta ar šīs institūcijas budžeta veidošanu. Katrā gadījumā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt 36. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir vērsts uz Valsts kontroles Satversmes 87.pantā noteiktās autonomijas ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šeit varētu pilnīgi piekrist Juridiskās komisijas formulējumiem. Ir jābūt neatkarībai tām institūcijām, it sevišķi Valsts kontrolei, kas veic kontroli pār visu mūsu sistēmu un tās finansēm. Protams, ir cits jautājums, ko pēc tam dara ar atzinumiem. Tur vēl ir noteikti nopietni jāstrādā, kā reaģē prokuratūra uz Valsts kontroles atzinumiem, vai tur tos nopietni skata, un kādā formā tālāk izmanto šo iegūto informāciju. Vēl jau bez Valsts kontroles mums ir arī tiesas — Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, kas kā nabagi pirms faktiski budžeta... kad mēs apstiprinām budžetu, iet uz Ministru kabinetu un pie ierēdņa ar izstieptu roku un saka: “Dodiet mums tam, dodiet mums tam, dodiet mums tam naudiņu.” Pēc tam tiek veidots šis budžets, atsūtīts uz Saeimu, kur praktiski neko īpaši arī nevar labot, un, ja arī labo, tad ļoti minimāli. Un rezultāts ir tāds, ka šobrīd, piemēram, mēs valstī nespējam cīnīties ar noziedzību, ar organizēto noziedzību, jo, piemēram, nav pat tādas kopīgas programmas prokuroru, izziņas izdarītāju un tiesnešu apmācībai, jo vienkārši nav naudas. Nav mūsu tiesnešiem, prokuroriem un izziņas izdarītājiem naudas, par ko braukt uz ārzemēm mācīties un arī pieaicināt augstas klases speciālistus. Līdz ar to rezultāta nav un nebūs!

Un vienu reizi šis mezgls ir jācērt. Es domāju, ka pietiekami kompetenta ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mūsu Saeimā. Arī nākamā būs kompetenta, par to es esmu pilnīgi pārliecināts un viņa spēs diskutēt ar šīm institūcijām un liks pieņemt pareizos lēmumus.

Tā ka es lūgtu atbalstīt šinī gadījumā Juridisko komisiju!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Budžeta autonomija ir viena no problēmām, kas mūsu valstī ir liegusi iet konsekventi tiesiskas valsts ceļu. Budžeta autonomijas trūkumā šobrīd ir tiesu vara, budžeta autonomijas trūkumā šobrīd ir Valsts kontrole.

Arī šādā trūkumā bija mūsu parlaments līdz tam vēsturiskajam brīdim, kad Latvijas Republikas Saeima izveidoja 183.prim panta redakciju Saeimas Kārtības rullī.

Katram no jums ir izdota šāda grāmatiņa, kur ir Latvijas Republikas Satversme un Saeimas Kārtības rullis.

Ja jums ir iespēja, šī priekšlikuma oponenti... ja jums ir iespēja, tad, lūdzu, vismaz ielūkojieties 183.prim pantā, kurā ir rakstīts melns uz balta: “Saeima ir finansiāli patstāvīga.” Precīzi vārds vārdā. Tas pats.

Līdz ar to kaut kādi iebildumi pret 34. priekšlikumu, es domāju, nevarētu būt.

35. priekšlikumā savukārt varbūt redakcionāli dažas lietas ir precizējamas, bet pēc būtības arī 35. priekšlikuma jēga ir skaidri saprotama.

Es domāju, ka vienreiz pietiktu. Vienreiz pietiek, kolēģi, iet šo ceļu, ka visu un vienīgi nosaka Finansu ministrija. Ja Valsts kontrole noteiks uzrēķinu Finansu ministrijai par pārkāpumiem, kāda te pēc tam neatkarīga Valsts kontrole būs budžeta veidošanas stadijā, procesā? Jo tā būs lūdzēja pie Finansu ministrijas durvīm un bijīgi klauvēs, vai drīkst ienākt, vai drīkst iesniegt sava pieprasītā budžeta projektu. Tā mēs nedzīvosim tiesiskā valstī!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nevarētu piekrist Kuduma kungam, ka nav naudas, kā apkarot kontrabandu. Nauda ir! Un naudai ir jābūt. Bet galvenais, ir jābūt, lai valdība un Saeima gribētu apkarot kontrabandu un ēnu ekonomiku. Diemžēl tādas gribas nav.

Pierādījums ir tāds. Divas reizes 7. Saeimā tika izskatīts jautājums — izveidot speciālu komisiju, kura izskatīs un kontrolēs, kā tiek izpildīti Valsts kontroles atklātie pārkāpumi ļoti lielu naudas summu izsaimniekošanā. Ko izdarīja cienījamās valdību sastādošās partijas? Jūs šās komisijas izveidošanu neatbalstījāt.

Nu tad kāda var būt runa par kontrabandas apkarošanu? Ja jūs ejat pret to, tātad kontrabanda lai zeļ, un tāpēc jau arī tā sastāda ar to visu ēnu ekonomiku kopā pāri par 40%.

Un es domāju, ka tā ir vēl lielāka, jo tur ir vēl daudz kas slēpts. Un mēs modernizācijai Valsts ieņēmumu dienestā katru gadu piešķiram pa 10—12 miljoniem latu. Kur tad aiziet šīs naudas līdzekļi? Cik viņi varēs ilgi tur pilnveidot to Valsts ieņēmumu dienestu, kā svaru nebija uz robežas, tā nav, kā svērt nevar kravas, tā nevar. Tad viņiem tās pavadzīmes ne tādas, tad zibens sasper visas novērošanas ierīces, tad salūst zīmogi, un kādas tikai bēdas mūsu Valsts ieņēmumu dienestā un visās tajās institūcijās, kas nodarbojas ar šo lietu!

Diemžēl Valsts kontrole nesaņem attiecīgu atbalstu ne no Saeimas, ne no Ministru kabineta. Un mēs tagad arī runājam par to: vajadzīga vai nevajadzīga, vai neatkarīga. Protams, Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai iestādei, kura tik tiešām var izpildīt tās funkcijas, kuras visā pasaulē tā izpilda, bet tikai ne Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit gribētu norādīt uz pavisam elementāru lietu, par ko mēs tagad strīdamies. Vai mēs gribam Valsts kontrolei dot finansiālu patstāvību? Viens variants. Vai gribam finansēt no valsts budžeta, tātad padarīt atkarīgu no Ministru kabineta? Ja mēs paskatāmies 1.pantu, kur rakstīts, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas iestāde Latvijas Republikā, augstākā audita iestāde Latvijas Republikā, un, ja tai ir jābūt pakļautai vienīgi likumam, tad darīsim tā, kā tas ir rakstīts 1.pantā, un nepakļausim to vēlreiz Ministru kabinetam un budžetam.

Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir visnotaļ konsekvents un metodoloģiski skaidrs. Aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un radīt situāciju, lai Valsts kontrole var pilnasinīgi veikt savus pienākumus un neskatīties pār plecu, ko teiks finansu ministrs, ko teiks Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es no cita aspekta gribēju šo jautājumu aplūkot, un tieši no tā aspekta, kā citās Eiropas Savienības valstīs šo jautājumu kārto. Tātad, ja mēs ņemam Dāniju un Spāniju, tad budžetu nosaka parlaments šai kontroles institūcijai, Apvienotā Karalistē līdzīgi, Beļģijā — līdzīgi, Somijā — līdzīgi. Grieķijā, Portugālē, Itālijā, Īrijā, Zviedrijā un Vācijā izpildvarai ir zināma loma augstākās revīzijas institūcijas budžeta pieprasījuma izskatīšanā, bet vienalga šeit paliek liela autonomija jeb noteikšana parlamentam.

Tātad visur ir šis jautājums kārtots tā, ka valsts revīzijas augstāko institūciju finansēšanu pamatā nosaka tieši parlaments bez izpildvaras dalības budžeta iesniegšanas procesā. Es gribētu vēl piebilst to, ka būs arī 35.priekšlikums, kur Eiropas integrācijas birojs (direktors Kušnera kungs) norāda, ka tas arī ir par mīkstu, jo vēl tas it kā drusku ierobežo šo finansu noteikšanu. Un arī es saprotu, ka Latvija saskaņā ar iestāšanās sarunu pozīciju “Finansu kontrole” ir apņēmusies līdz ar jaunā likuma pieņemšanu nodrošināt atbilstošu funkcionālo un finansiālo Valsts kontroles neatkarību. Tāpēc laikam mums ir jāsoļo tajā kontekstā, kā veidojās likumdošana šajā ziņā, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, un — agri vai vēlu — to būs vēlams unificēt.

Tāpēc es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums ir diezgan sarežģīts, tas nav tā, kā to traktē viens vai otrs debatētājs, — vai nu tiek finansēta no valsts budžeta, vai ir finansiāli patstāvīga. Ir gan finansiāli patstāvīga, gan arī tiek finansēta no valsts budžeta. Ir abi šie gadījumi, un tieši tāpat kā Saeima. Saeimas Kārtības rullī 183.prim pantā un likumā “Par budžeta un finansu vadību” 19.panta 4.daļā, ko savā laikā finansu ministrs Edmunds Krastiņš mums šeit pasniedza Šķēles kunga valdības laikā, ja mani atmiņa neviļ, piedāvāja izslēgt šo Saeimas finansiālo autonomiju un izslēgt to, ka Saeima tiek ... Saeimas budžets nevar tikt grozīts Ministru kabinetā un Finansu ministrijā tā pieprasīšanas laikā, tas ir šīs konkrētās finansu autonomijas saturs. Saeima ir finansiāli autonoma, un šīs finansiālās autonomijas saturs tātad tiek konkrēti noteikts likumā. Šeit arī tiek ierakstīts, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga, un tālāk nākamajā pantā tiek noteikts šīs finansiālās autonomijas saturs. Tātad — kādā veidā? Un šeit ir pirmajā un otrajā lasījumā apstiprinātais variants tāds pats kā Saeimai. Es domāju, ka diez vai tāds pats kā Saeimai varētu būt, bet nevarētu būt arī tāds izplūdis un nekonkrēts priekšlikums, kāds ir tālāk: “noteiktā kārtībā”. Jo nekāda cita kārtība nav noteikta, un kaut kādi solījumi par laimīgo nākotni, kas pēc sešiem mēnešiem tiks izstrādāta un iekļauta likumā “Par budžetu un finansu vadību”, es domāju, diez vai realizēsies. Tādēļ ir gan pareiza pirmā daļa, gan arī 2. teikums, ko Juridiskā komisija šeit piedāvā. Un nerunā viens otram pretim, un juridiski šeit viss ir korekti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka dažādi valdošā koalīcija un opozīcija var interpretēt neatkarību, kas ir šajā Satversmes pantā. Neatkarību var interpretēt tādējādi, ka neatkarīgs nav nekas. Viss ir atkarīgs no Saeimas balsojuma par budžetu, jo to arī nosaka Satversme.

Bet esošā redakcija runā par to, ka šī neatkarība ir līdz tam brīdim Valsts kontrolei, kamēr tā iesniedz budžeta projektu Saeimā. Tālāk attiecībā par budžeta jautājumiem šī neatkarība beidzās Saeimā, jo Saeima pieņem budžetu, jo to arī nosaka Satversme, nevis kaut kādi citi pakārtoti likumi, kā mēģina šeit visu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ielikt zem kādiem pakārtotiem likumiem, par kuriem vēl neviens neko nav ne dzirdējis, ne redzējis, vai arī Ministru kabineta noteikumiem, kas ir vēl traģiskāk.

Attiecībā pret Satversmi. Es negribētu, lai pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pieņemtās redakcijas vai arī valdošās koalīcijas uzspiestās redakcijas mums nāktos griezties Satversmes tiesā, apstrīdot Satversmes panta pārkāpumu.

Es nevaru atbalstīt Muciņa priekšlikumu vai, pareizāk, Juridiskās komisijas nākamo priekšlikumu, ka šis jautājums ir neatkarīgs līdz iesniegšanai Ministru kabinetā. Tā nav neatkarība, ko prasa Satversmes pants! Līdz iesniegšanai Saeimai, jo Saeimai ir tiesības apstiprināt budžetu jebkurai neatkarīgai institūcijai, tajā skaitā arī tiesai, Valsts kontrolei un arī citai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Māris Vītols — komisijas vārdā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Māri, tu tikai īsi!”)

M.Vītols. Godātie deputāti! Godātais Muciņa kungs un godātais Rasnača kungs! Komisijā, jāteic, lielākās debates bija par 35. — Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par 44.panta otro daļu un 44.panta pirmās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu, netika atbalstīts vairāku iemeslu dēļ, bet arī viens no iemesliem bija tas, ka Valsts kontrolieris Černaja kungs, kurš piedalījās komisijas sēdē, arī uzskatīja, ka šādā veidā papildinātā pirmajā daļā nebūtu precīzi izteikta šīs lietas būtība.

Nav korekti, Rasnača kungs, salīdzināt lietas — Saeimas finansiālo patstāvību un Valsts kontroles finansiālo patstāvību. Valsts kontroles finansiālā patstāvība būtu vienīgi un tikai tajā gadījumā, ja tā pati apstiprinātu savu budžetu, bet tas tā diemžēl nav, jo atšķirībā no Saeimas Valsts kontroles budžetu apstiprina Saeima, pieņemot Valsts budžeta likumu, līdz ar to par pilnīgu Valsts kontroles finansiālo patstāvību, ka Valsts kontrolei būtu sava ieņēmumu bāze, kurā tiktu ieskaitīti uzrēķini, kā tas bija līdz 1998.gadam, vai tiktu sniegti maksas pakalpojumi, no kā tā tiktu finansēti, mēs šeit nevaram runāt atšķirībā no Saeimas, kur Saeima tiešām, pieņemot Budžeta likumu, nosaka savu finansējumu un līdz ar to ir finansiāli patstāvīga.

Šis arī bija viens no iemesliem, kuru dēļ komisijā mēs šo 34.priekšlikumu neatbalstījām. Un es vairāk vēlētos un arī aicinu neatbalstīt 34. un diskutēt par 35. un 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 6, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 35. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina papildināt 44.panta otro daļu šādā redakcijā: Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pasaule jau ir izgājusi cauri visām šīm te problēmām, modeļiem un tā tālāk, ašiem zēniem, kas ir gribējuši tā darīt vai savādāk. Satversmes tiesa, augstākā tiesa, likumdošana, ja nē, Eiropas Savienība un tās direktīvas visu lēnām noliks savā vietā. Mēs vienkārši tikai zaudējam laiku tāpēc, ka kādam liekas, teiksim, ka viņš ir briesmīgs priekšnieks un briesmīgs regulators un viņš visu var izregulēt.

Ja mēs runājam par 35. — Juridiskās komisijas, Vītola kungs, nevis biroja priekšlikumu, tad kāda ir konceptuālā pieeja šim jautājumam? Konceptuālā pieeja šim jautājumam ir sekojoša, ka atšķirībā no tām institūcijām, kuras atrodas Ministru kabineta vai atsevišķu ministriju politiskā pārziņā, par ko atbild ministri, tiesu vara, tātad apgabaltiesas, rajonu tiesas un prokuratūra, kā arī valsts varas konstitucionālie orgāni seši, ieskaitot Saeimu un ieskaitot arī pašu Ministru kabinetu, bet par to šoreiz nav runa, viņiem ir sava un jābūt sava īpatnēja budžeta formēšanas kārtība, kura, no vienas puses, nevar izmainīt un izgrozīt vienoto valsts budžeta formēšanas kārtību un vienoto valsts budžetu, kas tiek sagatavots Finansu ministrijā un ko galīgi, pilnīgi un visā kopumā apstiprina Ministru kabinets, iesniedzot to Saeimai, nevar būt pa sānu durvīm uz Saeimu atnesti kaut kādi tiesu iestāžu vai Valsts kontroles pieprasījumi un tā tālāk. Tam ir jābūt sabalansētam un iekļautam vienotā valsts budžetā, kas tiek formēts Ministru kabinetā un pirms tam Finansu ministrijā. Bet problēma jau ir iekš kaut kā cita. Problēma ir tā, ka cienījamais finansu ministrs, vai tas būtu mūsu partijas pārstāvis vai kādas citas partijas pārstāvis, diemžēl nenolaižas līdz debatēm ar tādu iestāžu vadītājiem kā Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un tā tālāk. Un kaut kā arī atbildīgajiem vai vismaz iespējami atbildīgajiem ministriem šinī jomā neatliek laika parunāt, un kaut kāds trešās šķiras ierēdnis, teiksim, uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja budžeta pieprasījumu atbild: “Jūsu pieprasījums nav apmierināts!” Un tas pats arī notiek ar Valsts kontroli un prokuratūru, tikai mazākā mērā. Jo valsts kontrolieris un ģenerālprokurors vai viņu pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdē. Un to mēs arī redzam pēc tā, cik labi un pilnīgi tiek apmierināti šo institūciju pieprasījumi. Nedaudz labāk, bet vissliktāk Valsts prezidentes kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas pieprasījumi.

Un salīdzināsim 2001. un 2002.gada budžetus! Valsts prezidentes kanceleja. 2001.gada budžetā bija no visa valsts budžeta 0,16%, bet šogad viņas budžets ir nokrities uz 0,13%. Augstākajai tiesai pagājušajā gadā bija 0,09% no visa valsts budžeta, taču šogad viņai nokrities uz 0,08%. Pie tam Augstākajai tiesai neviens lats, es pasvītroju — neviens lats nav pielikts klāt. Acīmredzot šeit notiek kaut kāda savdabīga attiecību kārtošana ar tiesu varas augstākajām institūcijām.

Prokuratūrai no 0,77% valsts budžetā budžets nokrities uz 0,74%, Valsts kontrolei no 0,18 uz 0,17%, Tieslietu ministrijai no 3,56% uz 3,27%. Nu salīdziniet šos skaitļus! Tad jūs arī redzēsiet, kādā veidā mēs nodrošinām šo institūciju autonomiju, tajā skaitā budžeta autonomiju.

Kas attiecas par to, vai cīnīties par saglabāšanu, šī formulējuma saglabāšanu, kas bija pirmajā un otrajā lasījumā, es domāju, ka tāda finansu autonomija var būt tikai parlamentam. Tikai Saeimai.

Valsts kontrolei tāda finansu autonomija nevar būt. Ministru kabinets zināmā mērā var to ietekmēt, bet nevajadzētu pieļaut, ka to var ietekmēt šobrīd, kā tas notiek Finansu ministrijā, kur faktiski tiek budžets formēts. Pagaidām, kā man liekas, lielākais ļaunums attiecībā ar šīs varas institūcijām ir tieši Finansu ministrija. Neatkarīgi no tā, kāda politiskā partija pārzina šo ministriju, jo šīs ierēdņu attieksmes metodes saglabājas...

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Muciņš. ... tā kā iepriekš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Valsts kontrolei tiek uzticēta neatkarīga revīzijas darbība Latvijas Republikā. Šī iestāde pilnīgi un neatkarīgi veic visu valsts iestāžu, visdažādāko organizāciju, kuru mums ir ļoti daudz, pārbaudi, kā viņi izlieto valsts budžeta līdzekļus.

2002. gadā Valsts kontrolei tiks nodoti pārbaudei 1,6 miljardi latu. Tā taču ir drausmīgi ietekmīga summa. Un vairāku mēnešu garumā valdība nevēlas dotajā likumā redzēt, ka Valsts kontroles budžeta projektu līdz iesniegšanai Saeimā neviens negroza. Budžeta līdzekļi Valsts kontrolei ir ļoti niecīgi, salīdzinot ar tiem budžetiem, kurus saņem citas valsts organizācijas. Un kāpēc notiek valdībā vairāku mēnešu garumā kaut kāda ķīvēšanās? To varētu izprast šādi: ministru kungi vēlas ietekmēt budžeta līdzekļu iedalīšanu un pie viena ietekmēt Valsts kontroles darbību. Citādi to nevar novērtēt.

Pasaules praksē Valsts kontroles finansēšanu veic no valsts budžeta, un šādu ķīvēšanos tur nav, un Valsts kontrolei tiek iedalīti naudas līdzekļi tik, cik viņiem tas ir vajadzīgs, jo viņi izpilda ļoti nozīmīgu valsts darbības funkciju.

Un tāpēc aicinu likumā atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, to nemainot, un tas izslēgs varbūtējās iespējas negatīvi iedarboties uz Valsts kontroli. Jo tas jau Latvijā nav nekas jauns, un visdažādākā iedarbība uz dažādām Latvijas organizācijām notiek. Tad vismaz atstāsim mierā Valsts kontroli.

Valsts kontrole līdz šim un es domāju, ka arī tālāk ļoti saudzīgi izlieto savus kredītus, kuri viņiem ir iedalīti, un budžets tiks sastādīts rūpīgi un korekti. Un to varētu rādīt par piemēru citām mūsu valsts ministrijām, īpaši aģentūrām. Diemžēl Valsts kontrolei pakļauto uzņēmumu darbības novērtēšana ne vienmēr tiek atbalstīta no Ministru kabineta puses, un Valsts kontrole patiesībā no gada gadā vienās un tajās pašās organizācijās atrod vienus un tos pašus nerisinātos jautājumus par budžeta līdzekļu izlietošanu. Un tiek izskatīti jau arī citi jautājumi, kuriem mēs nepiegriežam vērību. Kāpēc valsts iestāžu amatpersonas izpilda divus, trīs darbus, viens otrs pat vairāk. Kāpēc neattaisnoti lielas algas ir valsts pilnvarniekiem, kuri ir ieguvuši savus amatus bez jebkādas konkurences.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai finansiālā nodrošinājumā. Tātad finansiāli nodrošināta, absolūti neatkarīga. Tas mums bija iestrādāts otrajā lasījumā, un tā tas ir jāatstāj. Bez visdažādākajām izmaiņām, papildinājumiem, un galu galā, ja vajadzēs izmainīt kaut ko budžetā, Saeima ar savu balsošanu, izskatot budžetu, vienmēr to var izdarīt.

Tāpēc es aicinu atstāt otrā lasījuma redakciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir saņēmusi Eiropas Integrācijas biroja atzinumu par to, kā tiek nodrošināta neatkarība kontrolējošām institūcijām Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tad jāsaka, ka lielākā daļā no dalībvalstīm augstāko revīzijas institūciju budžetu nosaka tieši parlamentā, bez izpildvaras līdzdalības budžeta procesā. Tā ir šī te Eiropas Savienības izpratne par to, kas ir neatkarība šīm kontrolējošām institūcijām. Es ceru, ka kāds no klātesošajiem ir bijis apskatīties, kādās telpās pašlaik atrodas šī institūcija. Tad es to gribētu salīdzināt ar rajona policijas iecirkni. Nekādu būtisku atšķirību! Tādā gadījumā es sen neesmu bijis, jo labu laiciņu atpakaļ tā situācija bija apmēram tāda pati.

Jāsaka, ka attiecībā par Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka likumprojekts tiek iesniegts Ministru kabinetā un bez pieprasītāju (iesniedzēju) piekrišanas nav grozāms, varētu būt runa par to, ka tas ir tas minimums, kas ir vajadzīgs šīs neatkarības nodrošināšanai, varbūt uz šo minimumu būtu gatavas valdošās koalīcijas partijas, jo, godīgi sakot, Juridiskā komisija ir izvērtējusi atkal Satversmes pantu, jo esošā redakcija mazliet ir problemātiska, jo Satversmes 66.pants nosaka, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Tātad šīs neatkarības nodrošināšanai varētu būt arī ierobežojums tādā mērā, kā to paredz Juridiskā komisija, lai nerastos pretruna ar Satversmes 87. un 66.pantu.

Sēdes vadītājs: Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es aicinātu šinī gadījumā izdarīt kaut nelielu piekāpšanos Juridiskajai komisijai Saeimas koalīcijas partijas, jo es uzskatu, ka šinī gadījumā tas ir pats minimums, kur varētu parādīt veselo saprātu, un šinī gadījumā vismaz diskusijas par Valsts kontroles pieprasījumu būtu Ministru kabinetā, un nelemtu par to ministru ierēdņi jau zināmā mērā kā cenzori, pirms šis jautājums tiek izskatīts Ministru kabinetā. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli un ļoti pieņemami, lai arī tas, protams, ir minimums no tās finansiālās patstāvības, kas ir vajadzīga, tas ir pat krīzes iztikas minimums, jo mēs ļoti saprotam, ka, protams, Saeima formāli lemj par budžeta pieņemšanu. Bet atcerēsimies šā gada budžeta pieņemšanu, kad deputātu vairākums atbalstīja tikai izmaiņas budžeta grozījumā par 750 latiem Kalpaka muzejam “Airītēs”. Tā ka es domāju, ka atsaukties, protams, mēs varam uz Saeimas visspēcību un varēšanu, bet es zinu ļoti labi, ko nozīmē šī nevarēšana, negribēšana un nespēja, tāpēc katrā ziņā vismaz Ministru kabinetam vajadzētu par šo jautājumu lemt un neuzvelt to ministriju ierēdņiem.

Aicinu valdības partijas parādīt kaut nelielu saprāta devu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jums pirms tam debatējot norādīju uz cipariem. Un kāds tad ir kopsavilkums? Kopsavilkums, ka tiesu varas institūcijām — Tieslietu ministrijai, Prokuratūrai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai — Valsts kontrolei un Valsts prezidenta kancelejai finansējums no 4,8% 2001.gadā ir samazinājies uz 4,4% šajā gadā. Tātad par 0,4% ir samazinājies. Tas nebūtu pieļaujams pie tādas situācijas, ja mēs visām šīm institūcijām un tiesu varai nodrošinātu budžeta autonomiju. Tas, ka viņai ir autonomija, mēs to ierakstām, vai ierakstām pirmajā daļā, tas nav tik svarīgi. Galvenais, ka ir šī autonomija. Un tādā ziņā, es domāju, Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms, bet visādā ziņā tas nav atbalstāms varbūt tādā veidā kā Saeimas budžeta autonomija, jo kāda ir tā autonomija, to mēs nolemjam konkrētos likumos.

Bet svarīgākais varbūt nav tas, cik mēs prasām, un ne tik daudz, cik mēs spriežam par izlietošanu, bet galvenais ir, ka, ja ir pieprasījums Finansu ministrijai, ka Finansu ministrija nevar izgrozīt to. Un arī tas vēl nav galvenais. Galvenais ir, ka Finansu ministrijai ir jāatrod budžeta avoti. Jūs ziniet, kad mēs iesniedzām savu komisiju priekšlikumus, saka: “Jā, jā, mēs varētu atbalstīt, bet tikai norādiet, kam jūs paņemsiet nost, no kurienes jūs to naudiņu ņemsiet?” Tad tagad mēs uzliekam — Finansu ministrijai atņemam tiesības grozīt šo institūciju vai vismaz pagaidām Valsts kontroles budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā, viņai ir jāatrod avots no kurienes šis pieaugums tiek finansēts, un tālāk Ministru kabinets pieņem politisku lēmumu — jā vai nē, motivē savu lēmumu, piedalās Valsts kontrolieris sēdēs un tā tālāk. Tādā veidā es uzskatu, ka ....

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. ... ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms. Es lūgtu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu par procedūru. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš. Es aicinātu, par cik 36. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir radikālāks, sākt balsot ar 36. priekšlikumu un tad 35. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā gadu atpakaļ notika Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas kopēja sēde. Par ko tad tur tika diskutēts? Notika diskusijas tieši par jautājumu — par finansējuma piešķiršanu un par šo attiecīgi Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles neatkarību. Toreiz mēs visi vienojāmies, izņemot valdības pārstāvjus, ka šim finansējumam ir jābūt pietiekami neatkarīgam. Man ir absolūti neizprotama tagad šī situācija, ka vairākums mēģina atkal panākt šo atkarību.

Kolēģi! Paskatīsimies tik tiešām uz priekšu! Izdarīsim pirmo soli, ļausim būt daudzmaz neatkarīgai Valsts kontrolei no izpildvaras. Nākamais solis, nu tad iesniegsim grozījumus likumā “Par tiesu varu”, lai arī tiesas būtu neatkarīgas. Labosim likumu “Par Satversmes tiesu”, lai viņa arī būtu neatkarīga no izpildvaras, lai šīs institūcijas pilnā apjomā varētu pildīt savus pienākumus.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Cienījamie deputāti! Vēlējos mazliet komentēt šā priekšlikuma izskatīšanas kontekstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Principā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pret piedāvāto Juridiskās komisijas redakciju nebija iebildumu. Principā pret tādu redakciju, kāda tā ir. Jautājums ir par to, ka Valsts kontroles likums acīmredzot nav šis speciālais likums, kurā būtu atrunājamas budžeta veidošanas procedūras, jo arī Saeimas budžeta pieprasījuma veidošanas procedūras nav noteiktas Saeimas Kārtības rullī, bet gan likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka, neiebilstot pret to, ka Valsts kontrolei būtu jānodrošina zināma neatkarība budžeta veidošanas procedūras gaitā, neiebilstot pret to, ka arī citām neatkarīgajām institūcijām, kā Augstākai tiesai, Valsts prezidenta kancelejai vai Satversmes tiesai būtu jānodrošina šāda zināma procedūra, tikai jautājums ir par to, ka visām šīm neatkarīgajām institūcijām ir jānosaka vienota kārtība, kādā veidā tiek sagatavots un izskatīts viņu budžeta pieprasījums, lai būtu vienota procedūra. Un jāparedz tas būtu nevis katrā atsevišķajā likumā, bet vienā pantā “Par budžetu un finansu vadību”. Un šie bija tie argumenti, nevis vēršoties pret sagatavoto redakciju, kas principā ir pieņemama, bet pret to, ka savādākā veidā juridiski šie jautājumi būtu jārisina. Tāpēc netika atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus izskatīsim tādā secībā, kā tie ir tabulā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 18. 35.priekšlikums atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to 36.priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums — nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 38. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 39. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Var saprast, kāpēc likumā negrib ierakstīt un nevēlas redzēt, lai būtu ierakstīts “aģentūra” vai “aģentūras”. Valsts kontrolei nevēlas pakļaut mūsu slaveno aģentūru darbību. Kā tad viņi izlieto valsts līdzekļus? Kāda tur ir taupība, kādi tur ir zaudējumi, un kas tur vispār notiek? Un it sevišķi, ja mēs paskatāmies uz slavenās Latvijas Privatizācijas aģentūras darbību. Tās caurspīdīgums nekad nav bijis redzams, un es arī domāju, ka nebūs redzams, kamēr to iznīcinās. Un tie miljoni līdzekļu, kas ir bijuši šīs aģentūras rīcībā, kā tie tiek izlietoti, kur tie aizgājuši ceļos vai neceļos, mēs tik tiešām nezinām. Tāpēc arī nevēlas diemžēl iekļaut, lai būtu ierakstīts, ka Valsts kontrolei tiek pakļautas arī aģentūras. Un tas izsauc arī daļēji aizdomas.

Un cienījamie kolēģi! Latvijas Republikā ir pāri par 180 aģentūru un fondu. Šīs aģentūras un fondi izlieto ļoti lielus naudas līdzekļus, un diemžēl kāpēc mums tās nav jākontrolē? Arī parādās jauns brīnums, teiksim, Nacionālās bibliotēkas celtniecību grib uzticēt Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Jūs ziniet, šī aģentūra nodarbojas ar dzīvokļu privatizāciju un citiem jautājumiem, tur bija krimināllietas un visādi dažādi citi nedarījumi, kuri tika pieļauti, bet tagad vēlas atdot viņas rīcībā pie 80 miljoniem latu, un tā tagad būs celtnieks. Pirmajā piegājienā, kad gribēja atstāt kontroli Ministru kabineta rīcībā, nezin kāpēc tagad tas ir pārskatīts. Vai tad mēs arī 80 miljonus nekontrolēsim? Un tad šī aģentūra darīs visu to, kā tas tika darīts līdz šim.

Cienījamie kolēģi! Un tagad mēs paskatāmies vēl vienu aģentūru. Tā ir Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. Vai tad šīs aģentūras darbību arī nevajag kontrolēt? Jūs ziniet, līdz kādai robežai ir novesta medicīnas aprūpe Latvijā. Kur ir palikuši tie līdzekļi, kuri no valsts kases aiziet Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai, un tālāk vēl tur kādas divas vai trīs iestādes, kuras, kā saka, nosūc kā dēles tos naudas līdzekļus, un galu galā ārstiem nepietiek naudas, lai viņi varētu nodrošināt savu pacientu izmeklēšanu, nepietiek naudas līdzekļu zāļu atmaksai, nepietiek naudas līdzekļu, lai samaksātu tos maksājumus, kurus jāveic ir mūsu slimnīcām. Tātad arī tās mēs nevēlamies kontrolēt. Un ja jau vēl paskatāmies. Ir jau tāda aģentūra kā Medicīnas tehnoloģijas aģentūra, Zāļu aģentūra un visas pārējās. Kā tad tur notiek tā caurredzība, kā notiek budžeta naudas līdzekļu izlietošana, un kas viņus kontrolē? Jo iekšējais audits tur neko nedara, un, ja vēl mēs viņus nepakļausim kontrolei, valsts kontrolei, tad galu galā mēs atļaujam visatļautību, kas ir notikusi līdz šai dienai un turpinās diemžēl.

Un, kā redzam, tie jaunievedumi, kurus grib iestrādāt, tie tik tiešām ved uz to, ka naudas līdzekļus mēs zaudēsim tā, kā zaudējām līdz šim.

Tāpēc šis ierosinājums ir jāatbalsta, tas ir vietā, un tas palīdzēs saglabāt mūsu budžeta līdzekļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret —28, atturas — 25. Noraidīts priekšlikums.Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Izskatot 40. un 41.priekšlikumu, kur arī ir minētas šīs aģentūras, es tomēr, izmantojot tiesības, gribēju šeit no tribīnes teikt, ka Bojāra kungs maldina kārtējo reizi tos, kuri klausās šo plenārsēdi, un arī tos, kuri lasa stenogrammas, jo aģentūras tiek kontrolētas, un Valsts kontrole veic revīzijas arī par aģentūru līdzekļiem, jo atbilstoši Aģentūru likumam aģentūra ir valsts iestāde. Un mēs esam šeit 46. pantā noteikuši, ka tiek pakļautas visas valsts iestādes, tajā skaitā aģentūras, un tāds ir arī Juridiskā biroja noteiktais skaidrojums par šo lietu, tādēļ arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neuzskatīja par nepieciešamu atsevišķi šeit izdalīt aģentūras, viennozīmīgi pasakot, ka aģentūras tiek pakļautas revīzijai kā institūcijas, kuras saņem valsts budžeta finansējumu.

40. priekšlikumu, ko iesniedzis Urbanoviča kungs, ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 41.priekšlikums nav atbalstīts ar jau iepriekš izteiktajiem...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 43.priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 44.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 45.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 46.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 47. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 48. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Nav atbalstīts 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 50. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 51. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 52. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 53. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 54. priekšlikums šajā gadījumā, ņemot vērā, ka 36. priekšlikums ir... nav atbalstīts, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 55. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 56. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 57. priekšlikums arī ir atbalstīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. 58. un 59.priekšlikums — arī tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts kontroles likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 16. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 30. aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību “”.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 2. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 3. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — ir atbalstīts 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Ļoti būtisks ir 6. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokuments, ar kuru mēs strādājam, ir nr.4448 — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir tikai 12.lappusē, to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis, pie likuma 6.panta, mainot apzīmētājus, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums tāpat ir nākamajā lappusē pie šī paša panta no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies!

3.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Pūķa, aizstājums 29.pantā — aizstāt skaitli “14” ar “16”. Komisija šo aizstājumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir par 30.pantu no parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 30.panta ceturto daļu no parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Sestais.

K.Leiškalns. Es atvainojos, jā... 6.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Pūķa, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumā par šī panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

8.priekšlikums no parlamentārā sekretāra Pūķa nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies! 52.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu minētā likumprojekta trešajā lasījumā nav iesniegts. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Labvakar, augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4451— likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, trešais lasījums. 1.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2.priekšlikumu atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Klementjevs. 3.priekšlikumu komisija...

Sēdes vadītājs. 4., lūdzu!

A.Klementjevs. 4.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 6.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 8.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Atvainojiet! Atklājam debates par 8.priekšlikumu! Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērsties 8.priekšlikumam likumprojektā. Tas ir deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Un lieta ir tāda, ka komisijas sēdē šo priekšlikumu atbalstīja, un jāsaka tā, ka mums acīmredzot kļūda ir bijusi, tāpat kā Linards Muciņa kungs vēstīja par vienu likumprojektu, kas notika Juridiskajā komisijā. Arī mums šeit ir ieviesusies kļūdiņa. Un es aicinu deputātus, uzmanīgi izlasot 8.priekšlikumu, tomēr plenārsēdē to neatbalstīt, tādēļ ka redakcijā, kuru mēs pieņēmām, Saeimai balsojot ar absolūtu vairākumu iepriekšējā, otrajā, lasījumā, tām kompensācijām un stipendijām, kuras tiek noteiktas bezdarbniekiem, Ministru kabinets nosaka ne tik vien piešķiršanas kārtību, bet arī šo stipendiju un kompensācijas apmēru. Un, kolēģi, tas ir ļoti būtiski.

Citādi, nobalsojot un atbalstot 8.priekšlikumu, mums var iznākt tā, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saņems stipendijas un arī šīs kompensācijas par īri un transporta izdevumiem mūsu bezdarbnieki, sākot ar šā gada 1.jūliju, bet mums nebūs šo kompensāciju un šo stipendiju apmērs noteikts, jo citur nevienā likuma pantā šis apmērs noteikts nav.

Es aicinu, kolēģi, lai arī cik man tas būtu nepatīkami, atvainoties, bet neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 17, atturas — 62. Priekšlikums noraidīts.

A.Klementjevs. 9. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 10. — labklājības ministra Požarnova priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 11. — deputātes Vasaraudzes priekšlikumu — deputāti atbalstīja. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 12. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 13. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 14.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 15. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 16.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 16.a priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 18. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 19. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 20.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 21. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 22.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 23. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 24. priekšlikumu atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 25. priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Neiebilst deputāti.

A.Klementjevs. 26.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 27.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 28.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 29.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 30. priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 32. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 33. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 34. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 35. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 36. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 37.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 38. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 39. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 40. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 41.priekšlikumu atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 42.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 43.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija — atbildīgā komisija. 1.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 3. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu — atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 4. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. Un 5. priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānolasa deputāta Kuduma paziņojums, kurā viņš ir iesniedzis iesniegumu, ka balsojumā par likumprojektu ar dokumenta nr. 4441c, bija piespiedis pogu “pret”, bet izdrukā tas nav parādījies. Viņš lūdz izdarīt atbilstošu korekciju balsojuma izdrukā.

Ventam Balodim vārds paziņojumam.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūgums pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās tagad, tūlīt pēc sēdes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lāčplēsis, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Pēc 2002.gada 9.maija sēdes

— “Valsts kontroles likums”. (Reģ. nr.1030) (Dok. nr.4450) Balsojums: 69 par, 0 pret, 16 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ. nr.673) (Dok. nr.4447) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ. nr.1162) (Dok. nr.4448) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. (Reģ. nr.980) (Dok. nr.4451) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. nr.979) (Dok. nr.4452) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr.1258) (Dok. nr.4441, 4441C, nr.4441D, nr.4441E) Balsojums: 67 par, 13 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr.1259) (Dok. nr.4442, 4442C, nr.4442D) Balsojums: 71 par, 13 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par aviāciju””. (Reģ. nr.1230) (Dok. nr.4316, 4316B) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. (Reģ. nr.1218) (Dod. nr.4241, nr.4241B) Balsojums: 64 par, 14 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ. nr.1256) (Dok. nr.4438, 4438A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. (Reģ. nr.1257) (Dok. nr.4440, 4440A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. (Reģ. nr.1261) (Dok. nr.4454, 4454A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. (Reģ. nr.1262) (Dok. nr.4455, 4455A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

 

— “Par Venta Baloža 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabalos ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. (Dok. nr.4462) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. (Dok. nr.4469) Balsojums: 83 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (Dok. nr.4470) Balsojums: 79 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (Dok. nr.4471) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (Dok. nr.4472) Balsojums: 71 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Dok. nr.4439) Balsojums: 64 par, 0 pret, 2 atturas.

 

— Par to, ka Andrejs Požarnovs atjauno deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz labklājības ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Gailim, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK no Kurzemes vēlēšanu apgabala. (Dok. nr.4461, nr.4462).

 

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā. (Dok. nr.4468)

 

— Ministru prezidentam A.Bērziņam par 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta (Rīgā) organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju “IMS Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta un izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem. (Dok. nr.4420; nr.4420A) Balsojums: 34 par, 26 pret, 32 atturas.

— Ministru prezidentam A.Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumiem Nr.377. (Dok. nr.4427, nr.4427A) Balsojums: 29 par, 45 pret, 14 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. (Reģ. nr.1263) (Dok. nr.4456, nr.4456A) Balsojums: 30 par, 1 pret, 52 atturas.

Saeimas preses dienests