Lai budžeta iespējas saskaņotu ar slimnieka vajadzībām

Par kompensējamo zāļu sistēmas sakārtošanu

Vakar, 15. maijā, Labklājības ministrijā notika Farmācijas departamenta rīkotā preses konference, kurā piedalījās Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis un Valsts Zāļu aģentūras ģenerāldirektors Jānis Ozoliņš.

Kā pastāstīja J. Bundulis, šobrīd svarīgākā aktualitāte farmācijā ir zāļu kompensācijas sistēma. Šajā sakarā ļoti būtiski ir precizētie konceptuālie grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 4. novembra noteikumos Nr. 428 “Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Precizētajā projektā visbūtiskākais ir jaunu diagnožu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā. Pagājušajā gadā vairāk nekā 100 zāļu nosaukumiem no šā saraksta ir pazeminātas cenas, kas devis 500 000 latu ietaupījumu, ko, pēc Labklājības ministrijas ierēdņu domām, varētu novirzīt jaunu diagnožu iekļaušanai sarakstā. Diemžēl Finansu ministrija iebilst pret jaunu diagnožu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Sarakstu būtu paredzēts papildināt ar aptuveni 40 diagnozēm, galvenokārt elpošanas, endokrinoloģisko un psihisko slimību grupās.

Ekonomiski būtiska, bet iedzīvotājiem varbūt sāpīgi uztverama izmaiņa ir jaunas kompensācijas kategorijas — 90% apmērā — ieviešana.

Tas nozīmē, ka atsevišķām diagnozēm kompensācijas apjoms tiks samazināts no 100% līdz 90% un pacientiem būs jāsedz 10% no zāļu vērtības. Iegūtie līdzekļi ļautu paplašināt to pacientu loku, kam pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros būtu iespējams nodrošināt valsts kompensējamos medikamentus. Kompensāciju 100% apmērā paredzēts saglabāt tādām diagnozēm kā ļaundabīgi audzēji, cukura diabēts, nieru slimības, stāvoklis pēc orgānu transplantācijas.

J.Bundulis uzsvēra, ka medikamentu cena ir būtisks, bet ne noteicošais faktors kompensējamo medikamentu saraksta izveidē. Tiek kompensēti arī dārgi medikamenti, bet ārsts tos ir tiesīgs izrakstīt vienīgi pacientam, kura slimības norise ir īpaši smaga vai lētāki medikamenti nedod vēlamo ārstēšanas rezultātu. Šobrīd kompensējamo zāļu sarakstā ir ap 600 medikamentu.

Grozījumu projektā ir pazemināti lieltirgotavas un aptiekas piecenojumi kompensējamiem medikamentiem. Aptiekas piecenojums tiek samazināts vidēji par 8,5 %, dodot papildu līdzekļus 1 miljonu latu. Kompensējamo medikamentu sarakstā zāles tiek iekļautas atbilstoši šādiem kritērijiem: ES direktīvas, ārstu profesionālo asociāciju priekšlikumi un ārstēšanas vadlīnijas konkrētai diagnozei, ražotāja piedāvāto cenu pamatotība, salīdzinot zāļu terapeitisko efektivitāti ar to izmaksām.

J. Bundulis atzina, ka būtiska ir šogad sāktā prakse, kad Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra tām diagnozēm, kur ir precīzi pacientu reģistra dati, naudu iedala slimokasēm un ārstiem pēc reģistrēto pacientu skaita konkrētajai diagnozei, nevis, kā agrāk, pēc slimokases dalībnieku vispārējā skaita.

Kompensējamo medikamentu saraksts tiek apstiprināts uz noteiktu laiku un periodiski atjaunots. Tā, piemēram, insulīns ir iekļauts sarakstā līdz šā gada 1. jūlijam, tas nozīmē, ka tiks lūgts pagarinājums. Jautājums, vai 60 — 70% pacientu turpinās lietot visdārgāko insulīnu situācijā, kad valsts nav spējīga to apmaksāt, vai ārsti tomēr izrakstīs efektīvu, bet lētāku preparātu (runa ir par pacientiem, kas to tikai sāks lietot un nav pieraduši pie kāda konkrēta).

Valsts Zāļu aģentūras ģenerāldirektors J. Ozoliņš pastāstīja, ka zāļu sarakstā tiek reģistrētas tikai tās zāles, kas atbilst labas ražošanas prakses standartiem. Reģistrā ir arī lētās Krievijas, Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu zāles, ja vien tās atbilst šiem standartiem. Tādēļ gadās, ka cilvēki reizēm brīnās — no tirgus pazūd lētas, ilgu laiku it kā efektīvi lietotas zāles. Tas notiek tādēļ, ka zāles neatbilst labas ražošanas prakses standartiem, nevis tāpēc, ka tās ir lētas. J. Ozoliņš kategoriski noraidīja apgalvojumu, ka bezrecepšu zāles ir dārgās un recepšu — lētās zāles. Šobrīd Latvijā 25% no reģistrētajām zālēm ir bezrecepšu. Eiropā — 9 līdz 30 procenti. Zāļu statuss var tikt mainīts, zāles pārreģistrējot ik pēc pieciem gadiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore