Foto: A.F.I.

— Ministra kungs, vai varam teikt, ka šī Eiroatlantiskās partnerības padomes ārlietu ministru sesija Latviju vēl vairāk tuvinājusi NATO?

— Protams! Es gribu teikt, ka Reikjavīkā man bija patiess prieks par savu valsti. Man nāca klāt citu valstu ārlietu ministri, spieda roku un teica: “Jūs Latvijā esat drošākie NATO kandidāti! Jūs Prāgā noteikti saņemsiet uzaicinājumu iestāties NATO!” Tas bija ļoti patīkami. To ir panākuši Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji.

Tas nav tikai ārpolitikas panākums. Jo bez reāliem panākumiem Latvijā, vienkārši reklamējot Latviju, šajā gadījumā nepietiktu. Reikjavīkas sesija noteikti ir parādījusi, ka Baltijas valstis ir nopietnākās NATO kandidātes. Par mums patiesi nav nekādu šaubu. Protams, jāapzinās, ka mēs būsim uzņemti NATO tikai tad, kad patiešām būsim uzņemti. Atbilstoši NATO dalībvalstu ārlietu ministru pieņemtajam komunikē pēc tam, kad kandidātvalstis saņems uzaicinājumu iestāties NATO, un es esmu pārliecināts, ka uzaicināto vidū būs arī trīs Baltijas valstis, ir vajadzīgi seši mēneši sarunām ar NATO, pēc tam nāk līguma parakstīšana un ratifikācija. Tas nozīmē, ka reāli mēs varēsim iestāties gandrīz vienlaikus NATO un Eiropas Savienībā (ES). Ja, protams, Latvijas pilsoņi referendumā nobalsos par iestāšanos ES.

— Kā tika uzņemta jūsu runa ārlietu ministru sesijā? Precīzāk gan jāsaka “runas”, jo, cik zinu, jūs Reikjavīkā runājāt divas reizes.

— Jā, no rīta mums, desmit Viļņas kandidātvalstu grupas ārlietu ministriem, bija tikšanās ar ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, un es runāju jau tajā. Otra runa man bija ārlietu ministru sesijā, un abas tika uzņemtas ļoti pozitīvi. Jo mums patiesi bija ko teikt. Mēs taču jau esam šīs ģimenes, šīs sabiedrības locekļi. Mēs vēl neesam pilntiesīga NATO dalībvalsts, bet mēs esam Eiroatlantiskās sadarbības padomes pilntiesīga locekle ar lielu pieredzi. Man bija prieks, ka sesijas pusdienlaikā, turpinot diskusiju, Lielbritānijas pārstāvis nosauca Baltijas valstu atbalstu Gruzijai un mūsu pieredzes modeļa nodošanu Gruzijai kā vienu no pozitīvākajiem piemēriem Eiroatlantiskajā telpā.

— Kāds jums kopumā ir iespaids par šo Reikjavīkas sesiju vēsturiskā kontekstā?

— Tā ir pēdējā gan NATO, gan Eiroatlantiskās sadarbības padomes ārlietu ministru tikšanās pirms Prāgas apspriedes, kurā, pēc manas pārliecības, tiks pieņemti vēsturiski lēmumi. Un tādēļ arī šī Reikjavīkas sesija ieies vēsturē. Tā ieies vēsturē arī kā sesija, kurā tika sagatavoti dokumenti NATO valstu vadītāju Romas apspriedei, kas ir jauns modelis NATO un Krievijas attiecībās. NATO kā organizācija neatsakās no savām ekskluzīvajām NATO dalībvalstu tiesībām, bet tā ir gatava sadarboties ar Krieviju konkrētās jomās, un arī mūsu interesēs ir redzēt NATO un Krievijas sadarbību šajās jomās. Tā ir cīņa pret terorismu, ieroču neizplatīšana un citas jomas.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors