Pēc 2002.gada 9.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Dienas lielāko daļu deputāti šodien pavadīja, karsti debatējot par divu būtisku likumprojektu - “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā” — izskatīšanu galīgajā lasījumā. Pirmā lasījumā nobalsotā redakcija, kas paredzēja daudz pieminētās un mums zināmās valsts valodas trešā līmeņa zināšanu apliecības kā obligātu prasību deputātu kandidātam no likuma svītrot, šodien pēc diskusijām un ar Saeimas vairākuma atbalstu tika aizstāta ar prasību deputātu kandidātam sniegt informāciju par to, kā viņš pats vērtē savu latviešu valodas prasmi. Šīs ziņas būs pieejamas visiem tiem cilvēkiem, kuri interesējas par politiku un kuri papūlēsies aiziet uz vēlēšanu iecirkni izdarīt savu politisko izvēli, nobalsojot par kādu sarakstu. Šādas ziņas būs pieejamas par katru deputāta kandidātu, un, ja šādu ziņu nebūs, konkrētā partija nevarēs vēlēšanu sarakstu iesniegt, jo tas nebūs noformēts atbilstoši likumam.

Tā ir vairāk vēlētāju informēšanas lieta, kas šobrīd fiksēta likumā. Taču tas bija mūsu atrastais kompromiss, zelta vidusceļš starp vēlmi pieturēties pie tā, ko mēs pirms dažām dienām iebalsojām Satversmē, ka Saeimas darba valoda ir un būs latviešu valoda, un NATO prasību vēlēšanu likumos šo pārbaudes mehānismu tik stingru nesaglabāt. Nedomāju, ka vairums Saeimas deputātu pirms nedēļas pirmajā lasījumā un arī šodien otrajā lasījumā par šiem grozījumiem balsoja ar priecīgu prātu. Taču dažkārt jādara lietas, kuras konkrētajā brīdī varbūt izskatās pēc nelielas piekāpšanās, kuras konkrētajā brīdī var šķist pat nepatīkamas, bet tas jādara, lai stiprinātu valsts drošību, nācijas mieru un pastāvēšanas garantijas.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien notika viena no destruktīvajām plenārsēdēm. Deputāti no valdošās koalīcijas - no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nodarbojās ar tukšām runām. Piecas stundas viņi runāja par to, kas sen jau bija nolemts. Kad tika balsots par grozījumiem vēlēšanu likumos, tikai viņi neatbalstīja šo likumu pieņemšanu.

Ļoti svarīgs Saeimas darba kārtībā bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, taču deputāti, nodarbojoties ar tukšām runām, līdz tā izskatīšanai netika. Tas nozīmē, ka sākas priekšvēlēšanu laiks un deputāti vairāk nodarbojas ar reklāmu nekā ar īstu darbu.

Šodien tika savākti 34 deputātu paraksti par ārkārtas sēdes noturēšanu 15.maijā par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu. Autovadītāji zina, kas šodien notiek uz ceļiem, tas nedrīkst turpināties, kaut ko vajag mainīt, un viens no priekšlikumiem ir palielināt valsts autoceļu fondu un ieskaitīt tajā 90% no akcīzes nodokļa, nevis 60%, kā pašlaik.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Rīgā bija pirmais pērkona negaiss un jāteic, ka, neraugoties uz bargo laiku, mūsu frakcijas deputāti strādāja ļoti daudz un aktīvi, jo darba kārtībā bija divi nopietni likumprojekti — “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kā arī “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”. Mūsu frakcijas deputāti nāca klajā ar ierosinājumiem nemīkstināt vēlēšanu likumus, pieprasot, lai deputātu kandidāti zinātu latviešu valodu vai vismaz nepārprotami apliecinātu savu latviešu valodas prasmi. Saeimas vairākums mūsu priekšlikumus neatbalstīja, taču mēs neesam pesimistiski noskaņoti, jo domājam par to, ka Satversmē šo normu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas valstī, tomēr ir izdevies saglabāt.

Šī nedēļa bija būtiska arī ar to, ka mēs Lestenē pieminējām kritušos leģionārus. Šīs maija dienas liek mums savās sirdīs pieminēt un paturēt visus latviešu cīnītājus, gan kritušos, gan tos, kas savas dzīves labāko daļu atdevuši, domājot un cīnoties par Latvijas valsti.

Šosvētdien ir Mātes diena. Tā ir diena, ko atzīmēs visā Latvijā, un mūsu frakcija īpaši sveic visas latviešu mātes un apliecina mūsu bezgalīgo pateicību par to, ka viņas ir mūs audzinājušas, skolā laidušas, jo šī pasaule jau uz mūsu latviešu mātēm vien balstās.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Nolasīšu jums Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 7.Saeimas frakcijas aicinājumu:

“Latvijas Republikas valdībai un Saeimas valdības partijām.

Svētdien, 12.maijā, Latvija atzīmē Mātes dienu. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas frakcija uzskata, ka mātes ar bērniem Latvijā nav pietiekami sociāli aizsargātas. Tādēļ steidzīgi nepieciešams mātes un bērna sociālo garantiju sistēmā veikt vairākus uzlabojumus. Uzskatām, ka jāpaaugstina bērna kopšanas pabalsts, un tas jāizmaksā arī mātēm, kuras kopj bērnus no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Maternitātes pabalsts jāizmaksā arī mātēm, kuras ir citu sociāli apdrošinātu personu apgādībā. Tāpat jāpalīdz mātēm un bērniem, kuri nesaņem tiesas piespriestos uzturlīdzekļus, un jākompensē ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītais pensijas samazinājums.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Saeimas frakcija aicina valdību nekavējoties izvērtēt mātes un bērna sociālās drošības jautājumus valstī un izstrādāt rīcības programmu atbalstam ģimenēm, kuras audzina bērnus.”

Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pieņemto aicinājumu parakstījis frakcijas priekšsēdētājs Valdis Lauskis. Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sievietes un frakcijas deputāti griezīsies Satversmes tiesā ar vairākiem jautājumiem, kas skar veselības aprūpes finansēšanas jautājumus mūsu valstī, un lūgs Satversmes tiesu izvērtēt Ministru kabineta 1999.gada noteikumu Nr.13 atbilstību Latvijas Republikas Satversmes atsevišķiem punktiem, Ārstniecības likumam un citiem likumiem.

Sveicu Latvijas sievietes Mātes dienā, novēlu ikkatram no mums novērtēt šo svētku nozīmīgumu. Māte mums devusi iespēju būt šajā pasaulē. Tas ir jānovērtē, un mātes par to ir jāciena.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Vispirms es gribētu apsveikt visas mūsu Latvijas māmiņas 12.maijā — Mātes dienā — un teikt, ka viss, kas saistās ar Latvijas valsts budžetu, būtu jāskata arī no bērna un mātes aizsardzības viedokļa, un šīs lietas būtu jāsāk pārskatīt. Valdības partijas šo politisko izlēmību vēl nav parādījušas.

Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvāja Saeimai izdarīt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs piedāvājām Starptautisko māsu dienu, tāpat kā visās Eiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs, svinēt 12.maijā. Parasti to dara pēc Starptautiskās māsu padomes, lielākās starptautiskās veselības aizsardzības organizācijas, kuras mītne ir Šveicē, Ženēvā, iniciatīvas, un visas medmāsas ļoti labi zina, kas ir 12.maijs un ko tas nozīmē medmāsām. Biju pārsteigts, ka pat šāds opozīcijas partijas izvirzīts jautājums neguva valdības partiju pretimnākšanu.

Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti bija iesnieguši pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam par veselu virkni nepamatotām rīcībām un darbībām, kas saistās ar atkritumu saimniecību, kur valsts kasei iet garām miljoni latu.

Mums bija jāveic arī grozījumi vēlēšanu likumos, kas lielā mērā ir arī NATO dalībvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu spiediena rezultāts. Manuprāt, valdības partijas ir piekāpušās vairāk, nekā bija nepieciešams, jo pat sarunās ar EDSO misijas vadītāju P.Semnebiju bija redzams, ka ir iespējams kompromiss. Šis kompromiss būtu tāds, ka Saeimas deputātam nebūtu obligāta augstākā latviešu valodas prasmes pakāpe, bet pilnīgi pietiekama — vismaz vidējā. Mēs kā vienmēr, ejot uz Eiropas Savienību un NATO, esam pārcentušies. Tāpēc Sociāldemokrātu savienība principiāli balsoja pret prasības deputātu kandidātiem zināt latviešu valodu atcelšanu. Satversmē ir noteikts, ka Saeimas deputātu un pašvaldību deputātu darba valoda gan plenārsēdēs, gan komisijās ir latviešu valoda, taču tas neskar izpilddirekciju vai citu valsts un pašvaldības izpildstruktūru darbu. Tas neskar ne Ministru kabinetu, ne Valsts prezidentes Kanceleju, ne tiesas, ne Valsts kontroli, nemaz nerunājot par valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Šodien Saeima arī nolēma nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut Sociāldemokrātu savienības frakcijas ierosināto jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar 400 miljonu ASV dolāru lielo afēru hokeja ledus halles celtniecības lietā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Saeimas darba lielāko daļu aizņēma ļoti būtiskas debates par latviešu valodas pozīciju saistībā ar grozījumiem vēlēšanu likumos. Izvērtējot izteiktos viedokļus, jāatzīst, ka emociju bija daudz. Tautas partija saprot, ka ir pieņemti juridiski korekti un politiski izsvērti lēmumi. Ne jau tikai uzrakstītā likuma norma, lai cik arī laba tā būtu, glābs latviešu valodu. Latviešu valodu glābs mūsu darbs un mūsu kopējā attieksme. Tautas partijas pozīcija šajā ziņā ir konsekventa un pārliecinoša. Latviešu valoda ir būtiskākā mūsu tautas savdabības veidotāja, tādēļ arī svarīgi sekmēt gan latviešu valodas lomu, gan tās lietojumu.

Vakar Tautas partijas frakcija tikās ar Valsts valodas komisijas vadītāju M.Zālīti un komisijas pārstāvi I.Druvieti, lai pārrunātu latviešu valodas stāvokli kopumā. Mūsu frakcija atbalsta Valsts valodas komisijas priekšlikumus stāvokļa uzlabošanai un pauž gandarījumu par to, ka Tautas partijas deleģētais finansu ministrs ir norādījis iespēju, kā, neveicot budžeta grozījumus, atrast izstrādātās programmas atbalstam nepieciešamos līdzekļus. Diskutējot ar komisijas pārstāvēm, mūsu deputāti uzsvēra Nacionālās bibliotēkas projekta lielo nozīmi Latvijas kultūras pieejamības veicināšanā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mēs arī aicinājām Valsts valodas komisiju veicināt likuma “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanu Saeimā.

Mēs uzskatām, ka sen jau nobriedusi nepieciešamība pēc valsts valodas attīstības ilgtermiņa programmas tuvākajiem desmit gadiem. Valsts valodas komisijai sadarbībā ar Saeimas pozīcijas frakcijām būtu laba iespēja šādu projektu kopīgi izstrādāt.

Svētdien ir svētku diena. Ļoti liela svētku diena. Svētdien, Mātes dienā, pulksten 10 Tautas partijas biedrs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kurš ir pazīstams arī kā liels puķkopības entuziasts, kopā ar saviem domubiedriem Rātslaukumā ap Rolanda statuju no vairāk nekā 60 000 tulpju izveidos ziedu paklāju. Šī dāvana iecerēta kā sveiciens visām ģimenēm un īpaši māmiņām Mātes dienā.

Atļaujiet novēlēt jums visiem un īpaši māmiņām saules un mīlestības pilnu Mātes dienu kopā ar ģimenēm — vecākiem un bērniem!

Saeimas preses dienests