Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojums Nr.85
Rīgā 2002.gada 15.maijā
Par Vides nacionālo monitoringa programmu
Saskaņā ar likuma “Par vides aizsardzību” 43. pantu un Ministru kabineta 1997. gada 30. septembra noteikumu Nr.338 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 2.1.apakšpunktu:
1. Apstiprinu Vides nacionālo monitoringa programmu (turpmāk tekstā — Programma) (1. pielikums).
2. Uzdodu Latvijas Vides aģentūrai koordinēt Programmas izpildi atbilstoši valsts Vides aizsardzības politikas plāna un Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas nostādnēm, to īstenošanas efektivitātes novērtēšanas nepieciešamībai, Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas Vides aģentūrai piešķirtajam budžeta finansējumam.
3. Uzdodu Latvijas Vides aģentūrai nodrošināt rīkojuma un Programmas anotācijas (2. pielikums) publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
4. Uzdodu Latvijas Vides aģentūrai nodrošināt rīkojuma un tā pielikumu ievietošanu Latvijas Vides aģentūras interneta mājaslapā.
5. Kontroli pār šī rīkojuma izpildi uzdodu valsts sekretāra vietniekam A. Eglājam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs
2. pielikums
Vides nacionālās monitoringa programmas anotācija
Vides monitorings ir nozīmīgs līdzeklis vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības valsts politikas izstrādei, ieviešanai un tās īstenošanas efektivitātes novērtēšanai. “Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa, piesārņojuma emisiju, populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam un vides, t.sk. dabas, aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei” (LR likums “Par vides aizsardzību”).
Līdz šim vides monitoringa informācija, kas ir būtiska vides informācijas sistēmas sastāvdaļa, glabājas dažādās institūcijās dažāda formāta un pieejamības datu bāzēs vai arī tikai papīra formātā, kas apgrūtina interesentiem — sabiedrībai, lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem — to saņemšanu un izmantošanu vides problēmu risināšanā, lēmumu pieņemšanā. Bieži vien nav iespējams uzzināt, vai attiecīga veida monitoringa dati tiek apkopoti un ir pieejami. Sabiedrībai nav zināms, kur var iegūt nepieciešamo vides informāciju.
Vides nacionālā monitoringa programma (turpmāk tekstā — Programma) ir veidota laikā, kad notiek Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — ES) paplašināšanās process un Latvijā kā ES kandidātvalstī notiek nacionālo normatīvo aktu izstrāde atbilstoši ES tiesību aktu nostādnēm.
Programmas mērķis ir izveidot ES tiesību aktu, starptautisko konvenciju un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošu vides monitoringa informācijas sistēmu, kas nodrošina sabiedrību, lēmumu pieņēmējus, ekspertus nacionālā un starptautiskā līmenī ar patiesu, mērķorientētu un kvalitatīvu vides informāciju.
Programmas īstenošana ļaus:
• novērst dublēšanos vides monitoringa darbu izpildē, kad par ierobežotiem valsts budžeta līdzekļiem dažādas institūcijas veic analogus darbus;
• nodrošināt monitoringu tajās jomās, kas ir nozīmīgas kā nacionālā, tā Eiropas līmenī, bet kurās līdz šim monitorings nav veikts vai ir veikts neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Programmu veido piecas daļas:
• gaisa un klimata pārmaiņu monitorings;
• ūdeņu monitorings;
• bioloģiskās daudzveidības monitorings;
• sauszemes vides un tās komponentu monitorings;
• ģeoloģisko procesu monitorings.
Katrā Programmas daļā ir sniegta informācija par monitoringa darbu mērķi un uzdevumiem, normatīvajiem aktiem, kas nosaka monitoringa nepieciešamību, kritērijiem vides kvalitātes novērtēšanai, indikatoriem, prioritātēm un darbu realizācijai nepieciešamo finansējumu. Katru Programmas daļu veido monitoringa apakšprogrammas. Katrā apakšprogrammā ir aprakstīts monitoringa tīkls, apsekošanas biežums, nosakāmie parametri, reāli un potenciāli lietojamās metodes, definēti uzdevumi tās attīstībai, dotas nepieciešamās uzturēšanas izmaksas un investīcijas. Programmas daļu pielikumos ir tabulas un attēli. Galvenie principi monitoringa informācijas plūsmām un datu pieejamībai ir apkopoti atsevišķā Programmas sadaļā un ir attiecināmi uz visām Programmas daļām.
Latvijas Vides aģentūra (turpmāk tekstā — LVA) koordinē Programmas ieviešanu un izpildi, izstrādājot monitoringa darbu plānu kārtējam gadam atbilstoši tās izpildei piešķirtajam finansējumam un balstoties uz iepriekšējos gados iegūto monitoringa darbu rezultātu izvērtējumu. Lai informācijas lietotājiem nodrošinātu monitoringa informācijas operatīvas atrašanas iespējas, LVA saskaņā ar tās nolikumu nodrošina metainformācijas (informācija par vides monitoringa projektiem un to izpildītājiem) sistēmas izveidi.
Programmas realizācijā iegūtā informācija ir brīvi pieejama informācijas lietotājiem atbilstoši ES tiesību aktu, starptautisko konvenciju un Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām.
Ņemot vērā monitoringa izpildītāju atšķirīgās tehniskās iespējas informācijas tehnoloģiju pielietojuma jomā, monitoringa datu/informācijas uzkrāšanu un plūsmu var nodrošināt divējādi:
1. Attiecīgais monitoringa izpildītājs veido un uztur savu monitoringa datu apstrādes sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām valsts informācijas sistēmām;
2. LVA veido un uztur vides monitoringa datu apstrādes sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām valsts informācijas sistēmām tām monitoringa apakšprogrammām, kuru izpildītāji paši nespēj nodrošināt informācijas sistēmu izveidi. Monitoringa izpildītāji veic monitoringa datu ievadu LVA datu bāzē.
Vides nacionālās monitoringa programmas izpildē iegūtā informācija ir daudzfunkcionāla, izmantojama dažādās sfērās. Tādēļ ļoti svarīga loma ir šīs informācijas pieejamībai mērķa auditorijai un tam, cik saprotamā, lietotājam draudzīgā veidā informācija tiek izsniegta interesentiem.
Programma nav sastindzis, nemainīgs pasākumu virknējums, bet gan attīstībā esošs ilgtermiņa monitoringa plāns. Programmas attīstību nosaka vides stāvokļa izmaiņas, par kurām liecina monitoringa darbu rezultātā iegūtie dati — un normatīvajos aktos noteiktie vides kvalitātes mērķi, līdzšinējais progress to sasniegšanā. Programmas attīstību atspoguļo cikls, kas ietver šādus secīgus, savstarpēji saistītus soļus:
Realizējot Programmu, tiks iegūta informācija par cilvēka darbības rezultātā radīto slodzi uz vidi, vides stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Izvērtējot un analizējot uzkrāto informāciju kopā ar informāciju, kas raksturo valsts ekonomisko un sociālo attīstību, veidojot attīstības scenārijus un prognozes lēmumu pieņēmējiem vizuāli viegli uztveramā veidā, tiks radīti priekšnoteikumi nepieciešamo vides politikas lēmumu izstrādei un pieņemšanai, kas savukārt noteiks izmaiņas Programmā atbilstoši jaunajām prasībām. Veicot Programmas izmaiņas, jāsaglabā monitoringa darbu pēctecība un uzkrāto datu rindu nepārtrauktība.
Vides nacionālā monitoringa programma ir pieejama LVA mājaslapā: http://www.lva.gov.lv/