"Visa valsts skumst par taksīti"

"Megapolis–Ekspress"

— 2000.04.13.

Dāņi tomēr ir dīvaini.

Rūpes par pašas ģimeni īpaši nesatrauc 59 gadus veco karalieni Margarēti.

31 gadu vecais troņmantnieks Frederiks vairāk skrien pakaļ fotomodelēm nekā tīrasiņu princesēm. Viņa brālis Joahims dzīvo klusi un mierīgi ar savu ģimeni ārpilsētas pilī un nevienu netraucē. Vispār, viss būtu jauki dāņu karalistē, ja nebūtu viens radījums, par kuru uztraucas visa valsts. Karalienes laulātais draugs princis Henriks sāka turēt taksīti, ar kuru vienmēr kaut kas atgadās. Un tagad iznāk, ka tā ir gandrīz vai galvenā visā valstī. Piemēram, karaliene sniedz interviju televīzijai, bet taksīte ņem un ielec viņai klēpī visatbildīgākajā brīdī un pēc tam vēl sliktāk — uzraušas uz galdiņa, pie kura sēž karaliskā persona. Bet visvairāk viņai patīk pārlūkot savus valdījumus, tas ir, savu saimnieku valsti, par ko visi tās iedzīvotāji tūdaļ pat tiek informēti.

Nesen Evita dāņiem sagādāja lielu nemieru. Princis Henriks bija nolēmis pastaigāties ar savu mīluli ap pili, bet tā ņēma un izskrēja uz ielas tieši zem garāmbraucoša taksometra riteņiem. Šoferis nobremzēja, bet bija jau par vēlu — dārgā Evita bija pamatīgi cietusi. Tajā brīdī piesteidzās prinča kungs un saudzīgi paņēma viņu rokās. Pēc tam viņam bija jāmierina šausmās trīcošais taksometra vadītājs — sak, neuztraucieties, Evita nebija saitē, tāpēc arī paskrēja zem riteņiem.

Tūdaļ pat uz pili tika izsaukta ātrā veterinārā palīdzība, kas konstatēja muguras un pakaļkājas traumas. Lai nomierinātu labsirdīgos dāņus, karaliskais ceremonijmeistars Kristiāns Oigens Olsens tūliņ laida klajā šāda satura biļetenu ar ziņojumu par sunīša veselību: "Šodien princim Henrikam un Evitai uzbrauca automobilis. Pašlaik suns ir šokā, taču mēs ceram jau rīt viņu sagaidīt mājās". Takša personiskais ārsts Jenss Eslans vēlāk apstiprināja šo paziņojumu.

Līdzīgs gadījums Dānijas suņu dzīvē notika 1993.gadā. Tad pazuda pašas karalienes mīlule taksīte Zenobija. Simtiem brīvprātīgo ķemmēja mežus ap karaļpili, centās pievilināt sunīti ar desiņām un sauca viņas vārdu. Taču viss velti. Zenobiju tā arī neatrada. Droši vien viņu notiesāja kāda izsalkusi lapsa, bet visi dāņi vairākas dienas lēja asaras savas mīlules dēļ.