Par pienākumu maksāt nodokļus

Foto: A.F.I.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

Tas, ko Valsts ieņēmumu dienests darījis līdz šim, ir veikts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences nosacījumus kā lielajiem, tā vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Nav noslēpums, ka tieši vidējo un mazo uzņēmumu sektorā visbiežāk tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas un reti kuras piegādes kaut vai veikaliem kā Rīgā, tā citviet Latvijā ir krietni lielākas par 1000 latu robežu. Vismaz mēs kā valsts institūcija nodokļu sistēmas uzraudzīšanai neuzskatām, ka varam atļauties vidējam un mazajam biznesam dot privilēģijas, kuras jau robežojas ar to pilnīgu atstāšanu ārpus uzraudzības. Argumentācija, ka preču pavadzīmju - rēķinu noformēšana ir lieka neliela apjoma darījumos, kuras preces cenu tās pārdevējs ir spiests paaugstināt, lai nosegtu “dārgās” pavadzīmes vērtību, manuprāt, ir nepārprotama demagoģija.

Kā atbalsts šādiem pieņēmumiem tiek norādīts uz faktu, ka vēl tikai dažās Eiropas valstīs darījumu noformēšanā tiek izmantotas stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini. Jā, tā tiešām ir. Taču citviet Eiropā nodokļu maksāšana ir pilsoņa pienākums un patriotiska rīcība. Es būtu pirmais, kas ieteiktu atteikties no pavdzīmju-rēķinu sistēmas par labu daudz vienkāršāk ieviešamai un īstenojamai darījumu noformēšanas sistēmai, taču tikai tad, kad arī Latvijā darījumu un nodokļu slēpšana nebūs gluži vai neatņemama biznesa sastāvdaļa.

VID vairākkārt ir norādījis, ka iepriekšējās pavadzīmes bija sevi izsmēlušas kā dokuments, kura viltošanu daži darboņi bija pamanījušies nostādīt pat uz rūpnieciskiem pamatiem. Tā 2001.gadā VID darbinieki atklāja aptuveni vienu miljonu viltotu pavadzīmju par kopējo summu vairāk nekā 84 miljoni latu. Turklāt, un tas ir pats svarīgākais, nebūt ne maza organizēto uzņēmēju daļa ar savu asociāciju starpniecību ir vairākkārt norādījuši, ka nevar attīstīt biznesu un dažkā rt pat noturēties tajā tikai tāpēc, ka konkurenti un partneri vienkārši nemaksā nodokļus. Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomus, bija un joprojām ir nepieciešami radikāli darbi un rīcība, nevis deklaratīvi un tikai kosmētiski paņēmieni, kas arī pēc desmit gadiem būs iemesls gan valsts iestāžu, gan uzņēmēju vienlīdz lielai neapmierinātībai ar ekonomikas stāvokli valstī.

Pašlaik lēšam, ka tā saucamās ēnu ekonomikas apjomu valstī ir izdevies samazināt līdz aptuveni 25%. Esam izvirzījuši par uzdevumu tuvākajos gados to samazināt līdz 20%, kas saskaņā ar pasaules praksi jau apliecina valsts spēju sakārtot uzņēmējdarbības vidi valstī un uzņēmējiem uzskatāmi demonstrēt ne tikai vēlmi iekasēt nodokļus, bet arī gādāt apr godīgas konkurences apstākļiem.

“DIENA”