Norvēģija patiesi vēlas Latviju redzēt NATO

Šodien Norvēģijas Karalistes valsts svētki — Konstitūcijas gadadiena

Jans Vesels Hegs, Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūs, norvēģi, savus valsts svētkus atzīmējat Konstitūcijas gadadienā. Acīmredzot godinot savas valsts pamatlikumu arī kā vienu no vecākajām konstitūcijām Eiropā.

— Jā, mūsu konstitūcija ir otra vecākā Eiropā. Vecāka ir vienīgi Polijas konstitūcija.

— Ko šie valsts svētki nozīmē norvēģiem un, protams, arī jums pašam?

— Tagad tie ir vienkārši valsts svētki un, protams, brīvdiena. Taču šī diena bijusi ļoti nozīmīga Norvēģijas vēsturē. Tā bija ļoti nozīmīga pirms Norvēģijas pilnīgas suverenitātes iegūšanas 1905. gadā, un īpaši nozīmīga tā bija Otrā pasaules kara laikā, kad Norvēģiju bija okupējusi hitleriskā Vācija. Tagad īpašu gaisotni Norvēģijas valsts svētkiem piešķir aktīvā bērnu piedalīšanās. Būtībā tie ir bērnu svētki, kad norvēģi ar īpašu gaišumu raugās savu bērnu un līdz ar to arī mūsu valsts nākotnē. Ar bērniem saistīti visi galvenie valsts svētku pasākumi. Šajā dienā visā valstī notiek skolēnu gājieni. Valsts svētki ir diena, kad mēs, norvēģi, esam patiesi priecīgi.

— Jūs pats šogad pirmo reizi savus valsts svētkus atzīmēsit Latvijā.

— Jā, mums jau Mazajā ģildē bija sarīkota pieņemšana latviešu draugiem. Es rīkoju arī tādu nelielu pieņemšanu norvēģu kopienai Latvijā, apmēram astoņdesmit personām.

— Domāju, ka lielākā daļa no viņiem ir darījuma aprindu pārstāvji.

— Jā, tie ir darījumu cilvēki.

— Atklāti sakot, astoņdesmit cilvēki liekas mazs skaitlis, atceroties “Statoil”, “Rimi” un citas norvēģu kompānijas, kas aizvien aktīvāk darbojas Latvijā.

— Jā, Latvijā pārstāvētas daudzas norvēģu kompānijas, taču tajās nodarbināti ļoti daudzi latvieši. Norvēģi ar viņiem atraduši labu sadarbību. Tā ka pastāvīgi Latvijā uzturas samērā nedaudz norvēģu uzņēmēju.

— Kā jūs pats uzņēmāt norīkojumu pārstāvēt Norvēģijas intereses Latvijā?

— Latviju es apmeklēju jau visai drīz pēc jūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tas bija 1993. gadā, kad Latviju apmeklēju pat divas reizes. Vienreiz kā diplomāts, otrs bija privāts brauciens. Salīdzinot ar iespaidiem toreiz, protams, jāuzsver Latvijas ārkārtīgi straujā attīstība, īpaši Rīgā. Es ar patiesu gandarījumu vēroju arī jūsu noteikto integrāciju Eiropā. Šie Latvijai bijuši ļoti nozīmīgi gadi, un es jums no sirds vēlu visu labāko, vispirms jau virzībā uz NATO un Eiropas Savienību (ES).

— Kādi bija jūsu galvenie iespaidi Latvijā toreiz, pirms deviņiem gadiem?

— Es teiktu, ka tas bija ļoti dažādu iespaidu apvienojums. Protams, es redzēju jūsu cilvēku prieku par atgūto neatkarību. Taču es, protams, redzēju arī nabadzību, kas valdīja Latvijā, tādēļ tagad jo reljefāk izjūtams jūsu valsts progress. Priecājos, ka mana valsts Latvijai palīdz integrēties Eiropas institūcijās, un arī pats cenšos dot savu ieguldījumu šajā palīdzībā.

— Kādas, jūsuprāt, ir galvenās pārmaiņas Latvijā?

— Man līdz šim vēl nav iznācis būt citās Latvijas vietās, tāpēc varu spriest galvenokārt par jūsu galvaspilsētu. Rīga tagad ir ļoti iespaidīga pilsēta un kvalitātes ziņā īpaši neatšķiras no citām Eiropas galvaspilsētām.

— Kādu epitetu jūs izraudzītos mūsu valstu divpusējo attiecību raksturošanai?

— Teicamas. Mūsu divpusējās attiecības tiešām ir teicamas. To apliecināja arī mūsu ārlietu ministra Jana Petersena nesenā oficiālā vizīte Latvijā. Es gribu uzsvērt šīs vizītes ļoti interesanto un nozīmīgo programmu. Mūsu ministrs tikās ar Latvijas Valsts prezidenti, Ministru prezidentu un, protams, ar Latvijas ārlietu ministru, un viņu sarunu laikā vēlreiz tika apliecināts, ka mūsu valstu pozīcijas visos galvenajos jautājumos ir līdzīgas. Tas arī vēlreiz apliecināja mūsu sadarbības nozīmīgumu.

— Varbūt mūsu valstu pozīcijas ir līdzīgas arī tādēļ, ka Latvijas un Norvēģijas vēsturē bijis daudz līdzīga. Šis apstāklis radījis līdzīgus vērtību kritērijus un līdzīgu skatienu uz šodienas problēmām.

— Es domāju, vēsturiskajai pieredzei allaž ir zināma nozīme, taču cilvēkiem ne vienmēr patīk skatīties atpakaļ. Jā, protams, mūsu valstīm pagātnē bijis daudz līdzīga, taču mūsu pieredze bijusi arī ļoti atšķirīga. Runājot par rūgto pagātnes pieredzi, es gribu teikt, ka tagad Norvēģijas attiecības ar Vāciju ir teicamas. Tāpat kā jūsu valsts attiecības.

— Kā jūs izskaidrojat norvēģu uzņēmēju lielo interesi par Latviju?

— Iemesli ir ļoti dažādi. Vairums investīciju ir nekustamo īpašumu jomā, taču notiek sadarbība arī rūpniecībā. Es domāju, mūsu ekonomiskajai sadarbībai joprojām ir labas iespējas, un ticu, ka mūsu sadarbība vēl paplašināsies un padziļināsies. Viens no norvēģu uzņēmēju intereses iemesliem ir arī fakts, ka mēs esam būtībā kaimiņtautas. Latvija norvēģu uzņēmējiem ir īpaši pievilcīga arī tāpēc, ka sadarbību ar Latviju viņi iesāka agri, jau pavisam drīz pēc jūsu neatkarības atjaunošanas. Mūsu uzņēmēji ar šo sadarbību ir apmierināti, un tas iedrošina arī citus norvēģu uzņēmējus sadarbībai ar Latviju.

— Acīmredzot šo interesi sekmē arī Latvijas konsekventā virzība uz ES un NATO. Norvēģija pati gan nav ES dalībvalsts, tāpēc vispirms prasīšu, kā jūs vērtējat Latvijas virzību uz NATO.

— Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs gribam Latviju, tāpat visas trīs Baltijas valstis, redzēt NATO sastāvā, un ceram, ka jūs vēl šogad NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē saņemsit ielūgumu iestāties šajā organizācijā. Tātad pavisam drīz mūsu valstis būs partneres, un tas būs ļoti labs stimuls un pamats vēl dziļākai sadarbībai.

— Norvēģijai pašai ir savdabīga pieredze ar ES. Jūsu valsts jau divas reizes bijusi ļoti tuvu dalībai ES, taču abas reizes referendumā jūsu tauta nobalsoja pret to. Kāds pašlaik ir Norvēģijas sabiedrības noskaņojums?

— Es domāju, kādreiz, pilnīgi iespējams, arī Norvēģija kļūs par ES dalībvalsti. Taču, protams, tas nav šībrīža jautājums. Mēs jau esam pievienojušies, liekas, 1990. gadā noslēgtajam līgumam par Eiropas ekonomisko zonu, kurš bez Norvēģijas ietvēra arī Austriju, Zviedriju un Somiju. Tagad šīs pārējās trīs valstis jau ir iestājušās ES. Arī mūsu valstij, pateicoties šim līgumam, ir ļoti cieša sadarbība ar ES. Mēs gatavojamies piedalīties arī ES drošības un aizsardzības politikā. Mēs ar ES cieši sadarbojamies narkotiku izplatīšanas apkarošanā un daudzās citās jomās. Līgums ar ES Norvēģijai ir ļoti izdevīgs, taču nedomāju, ka tagad vēl kāda valsts varētu pievienoties šim līgumam. Tas bija un paliek 1990. gada līgums. Tagad mēs dzīvojam pavisam citā Eiropā. Jāņem arī vērā Norvēģijas lielā priekšrocība — bagātīgie dabas resursi. Vispirms jau nafta, dabasgāze un zivis.

— Ne velti arī Norvēģijas ārlietu ministrs savas nesenās vizītes laikā, atbildot uz manu jautājumu, uzsvēra, ka Norvēģijas attiecības ar ES nekādā ziņā nevar būt modelis Latvijai vai kādai citai ES kandidātvalstij. Vai jūs uzskatāt, ka Norvēģijai ir pilnībā izprotama Latvijas vēlme iestāties ES?

— Tā ir ne vien pilnībā izprotama, mēs šo virzību arī ļoti apsveicam. Vispirms jau politisku apsvērumu dēļ. Jūsu valsts iestāšanās ES būs svarīgs ieguldījums politiskas stabilitātes un ekonomiska uzplaukuma padziļināšanā un paplašināšanā Eiropā. Drošas, sevi aizsargāt spējīgas demokrātijas paplašināšanā Eiropā. Mūsu valstij ir arī vairāki projekti, kā praktiski atbalstīt Latvijas virzību uz ES.

— Latvijā netrūkst arī eiroskeptiķu, un viens no viņu argumentiem ir bažas, ka latviešu nācija ES varētu pazaudēt savu nacionālo identitāti.

— Vai gan ES dalībvalstis ir zaudējušas savu nacionālo identitāti? Turklāt mums jāatceras, ka arī pati ES ir attīstības procesā. Tas ir dabisks attīstības process. Galvenais, lai šie procesi tiktu vadīti, balstoties uz konkrētu likumu spēku.

— Kāda, vēstnieka kungs, bija jūsu motivācija, izraugoties diplomāta karjeru?

— Mani vienmēr interesējusi politika, jaunībā es aizrāvos arī ar starptautisko ekonomiku. Cilvēkam ar šādu izglītību diplomātiskais dienests izrādījās visnotaļ piemērota joma. Pirms ierašanās Latvijā es biju vēstnieks Indonēzijā, pēc tam Grieķijā. Es ļoti priecājos par norīkojumu uz Rīgu, jo tagad esmu ļoti tuvu mājām. Ir arī ļoti daudz man tīkamu aspektu. Jau minētā norvēģu ciešā sadarbība ar Latviju, tāpat mūsu politisko interešu kopība, mūsu aktīvā sadarbība kultūras jomā. Pieaug arī mūsu valstu tūrisma kontakti, padziļinās dažādu klubu un organizāciju, dažādu sociālo slāņu sadarbība.

— Ko jūs ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību gribētu teikt Latvijas tautai?

— Es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka Norvēģija vēlas redzēt Latviju kā NATO un ES dalībvalsti un, cik vien iespējams, atbalstīs jūs šajā virzībā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors