Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanās

Šī ģenerālvienošanās ir dzelzceļa nozares darba koplīgums saskaņā ar LR Darba likuma 18.panta 2.daļu un ir noslēgta starp dzelzceļa transporta nozares darba devēju grupu, kurā ietilpst valsts a/s “Latvijas Dzelzceļš”, a/s “Pasažieru vilciens”, a/s “Lokomotīve”, SIA “L–Ekspresis”, SIA “Ūdensnesējs”, un Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrību kā darbinieku pārstāvi, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta stabilu un efektīvu funkcionēšanu, nozares attīstību un nozarē nodarbināto sociālo aizsardzību.

Dzelzceļa transporta nozares darba devēju grupa valsts a/s “Latvijas Dzelzceļš” ģenerāldirektora A.Zorgevica personā, a/s “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājas L.Baltiņas personā, SIA “L–Ekspresis” ģenerāldirektora V.Guseva personā, a/s “Lokomotīve” prezidenta E.Buša personā, SIA “Ūdensnesējs” direktora A.Solomatina personā (turpmāk tekstā – Darba devēji), no vienas puses, un Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrība priekšsēdētāja S.Semjonova personā (turpmāk tekstā – Arodbiedrība), nootras puses, abas kopā turpmāk sauktas Puses, noslēdz šādu ģenerālvienošanos:

 

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.Darba devēji vienojas ar Arodbiedrību, ka šīs ģenerālvienošanās nosacījumi, kuru saskaņošanu ar arodbiedrību no darba devēja pieprasa LR likumdošana, tiek attiecināti uz visiem dzelzceļa nozares darbiniekiem. Pārējie nosacījumi un garantijas, kuru obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību LR likumdošana no darba devēja nepieprasa, attiecas tikai uz Arodbiedrības biedriem, bet Darba devēji uzņēmuma iekšējos normatīvos aktos vai individuālajā darba līgumā var attiecināt tos arī uz konkrētu darbinieku, kurš nav Arodbiedrības biedrs; šajā gadījumā šiem normatīvajiem aktiem ir jābūt saskaņotiem ar Arodbiedrību.

1.2.Ģenerālvienošanās ir noteikts Pušu minimālo saistību un garantiju apjoms, ko var papildināt darba koplīgumos (turpmāk tekstā – Uzņēmuma koplīgums), kuri noslēdzami atsevišķā uzņēmumā vai iestādē starp Darba devēju un Arodbiedrības organizāciju šajā uzņēmumā vai iestādē (turpmāk tekstā – Dalīborganizācija). Uzņēmumu koplīgumos tiek iestrādātas normas, kuras nav pretrunā ar šo ģenerālvienošanos un LR likumdošanu un kuras palielina darbinieka sociālās garantijas salīdzinājumā ar šo ģenerālvienošanos.

1.3.Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu, saskaņā ar LR Darba likuma 18.panta 4.daļas nosacījumiem, ņemot vērā, ka Darba devēji, kas slēdz šo ģenerālvienošanos, nodarbina vairāk par 60% nozares darbinieku.

1.4.Ģenerālvienošanās darbības laikā grozījumus un papildinājumus tajā var iekļaut tikai Pusēm savstarpēji vienojoties, un tie stājas spēkā kārtībā, kas noteikta, lai stātos spēkā ģenerālvienošanās.

1.5.Puses veido ģenerālvienošanās darba grupu (turpmāk tekstā – Darba grupa), kurā ir iekļaujami pa četriem pārstāvjiem no katras Puses un kuras mērķis ir sekot ģenerālvienošanās saistību izpildei, izskatīt Pušu priekšlikumus ģenerālvienošanās grozījumiem, kā arī ar ģenerālvienošanās izpildi saistītus strīdus.

1.6.Puses ģenerālvienošanās izpildi izskata reizi pusgadā Darba grupas sēdē.

 

2.VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU SOCIĀLĀS PARTNERĪBAS JOMĀ

2.1.Puses atzīst savstarpējo konsultāciju un informēšanas nepieciešamību, risinot jautājumus vai pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt uzņēmumu ekonomisko stāvokli vai darbinieku sociālekonomiskās intereses.

2.2.Darba devēji atzīst Arodbiedrību un tās dalīborganizācijas kā darbinieku pārstāvi konsultācijās ar darba devēju darba un ražošanas jautājumos.

2.3.Puses vienojas, ka Latvijas Darba likumā, šajā ģenerālvienošanās un uzņēmuma darba koplīgumos minētās konsultācijas tiks organizētas kā sarunas starp darba devēja un Arodbiedrības pilnvarotiem pārstāvjiem vai institūcijām, kuras iepriekš saskaņotas un kuru gaitā Puses var iesaistīt nepieciešamos speciālistus un sniegt priekšlikumus par konsultāciju tematu. Pēc konsultāciju pušu vienošanās šīs sarunas tiek protokolētas, un lēmumi tiek pieņemti, pusēm vienojoties.

2.4.Puses apņemas izskatīt savstarpējo korespondenci, ņemot par pamatu likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” paredzēto kārtību, ja likumdošanā konkrēta jautājuma izskatīšanai nav paredzēti īsāki termiņi.

2.5.Puses atzīst nozares vienotas politikas nepieciešamību dzelzceļa speciālistu sagatavošanā un kvalifikācijas paaugstināšanā un apņemas deleģēt attiecīgas politikas izstrādāšanas grupā pa vienam pārstāvim, pieaicinot arī Satiksmes ministrijas pārstāvjus.

2.6.Puses vienojas izstrādāt vienotu kārtību, kā nozares Darba devēji piedalās nozares bijušo darbinieku – maznodrošināto pensionāru atbalstīšanā. Izveidot Pensionāru atbalsta padomi, kurā ietilpst divi pārstāvji no Darba devēju puses, divi pārstāvji no Arodbiedrības, pieci pārstāvji no bijušajiem darbiniekiem (dzelzceļa pensionāru padomes apvienības, a/s “Lokomotīve” pensionāru kluba). Pensionāru atbalsta padomei uzticēt noteikt maznodrošināto bijušo darbinieku atbalstīšanai paredzēto Darba devēju līdzekļu izlietošanas kārtību un nosacījumus. Metodisku un grāmatvedības palīdzību šajā jautājumā uzticēt sniegt Arodbiedrībai.

2.7.Puses vienojas, ka uzņēmumu koplīgumos kā obligāta sastāvdaļa ir iestrādājami šādi pielikumi, kas ir saskaņoti ar Arodbiedrību vai tās dalīborganizāciju:

2.7.1.Nolikums par darbinieku prēmēšanu;

2.7.2.Nolikums par vienreizējo prēmiju izmaksu (t.sk. sakarā ar jubilejām);

2.7.3.Nolikums par piemaksu pie atvaļinājuma;

2.7.4.Nolikums par materiālās palīdzības sniegšanu darbiniekiem.

2.8.DARBA DEVĒJI APŅEMAS:

2.8.1.noslēgt līdz 2003.gada 1.janvārim ar Arodbiedrību vai tās dalīborganizāciju Uzņēmuma koplīgumus – uz termiņu, kas nav īsāks par trim gadiem;

2.8.2.sistemātiski sniegt Arodbiedrībai informāciju par Darba devēju uzņēmumu un to struktūrvienību ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2.8.3.pieaicināt Arodbiedrības pilnvarotos pārstāvjus uz Darba devēju uzņēmumu valdes, padomes, pilnsapulces vai citu izpildinstitūciju vai lēmējinstitūciju sēdēm, savlaicīgi iesniedzot tiem šajās sēdēs izskatāmos darba materiālus un lēmumus;

2.8.4.atļaut Arodbiedrībai tās pasākumu organizēšanai izmantot Darba devēju telpas bez maksas, saskaņojot ar Darba devēju vai tā pilnvarotu personu pasākumu laiku un vietu;

2.8.5.ar Arodbiedrības biedru piekrišanu bez papildu samaksas veikt arodbiedrības biedru naudas un apdrošināšanas prēmiju ieturēšanu un pārskaitīšanu Arodbiedrības kontā (2002. g. konts 46000700006 AKB “Baltijas Tranzītu bankas” filiālē “Dzelzceļš”, kods 310101720);

2.8.6.ar Arodbiedrības biedru piekrišanu bez papildu samaksas veikt darba samaksas, paju, apdrošināšanas prēmiju un citu maksājumu ieturēšanu un pārskaitīšanu krājaizdevu sabiedrībai “Dzelzceļnieks KS” un apdrošināšanas sabiedrībām, ņemot vērā strādājošo Arodbiedrības biedru apdrošināšanas programmas, aizdevumu, uzkrājumu un citus līgumus;

2.8.7.nepieļaut individuālos darba līgumos noteikumus, kas tieši vai netieši skar Arodbiedrības intereses vai ietekmē darbinieka brīvas izvēles tiesības būt Arodbiedrības biedram;

2.8.8.pieņemot darbā jaunu darbinieku, iepazīstināt viņu ar šo ģenerālvienošanos, uzņēmuma koplīgumu un citiem reglamentējošiem dokumentiem. Informēt jauno darbinieku par uzņēmumā esošo papildu apdrošināšanas sistēmu un uzņēmumā darbojošos Arodbiedrības dalīborganizāciju;

2.8.9.nedēļas laikā informēt Arodbiedrības dalīborganizācijas par jauna darbinieka pieņemšanu, norādot tā amatu un darba vietu;

2.8.10.ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš iesniegt Arodbiedrībai un tās dalīborganizācijām informāciju par Darba devēju iestāžu, uzņēmumu un to struktūrvienību, struktūrapakšvienību un citu ražošanas vienību reorganizāciju, kā arī informāciju, plānojot atbrīvot no darba darbinieku grupu lielāku par 10 cilvēkiem;

2.8.11.nodrošināt Arodbiedrības vēlētām personām, kā arī Arodbiedrības darbiniekiem ražošanas un dienesta telpu pieejamību darba laikā arodbiedrības funkciju realizēšanai, ja tas netraucē ražošanas procesu;

2.8.12.nodrošināt Arodbiedrības dalīborganizāciju izpildinstitūcijas ar labiekārtotām telpām, kurās arodorganizācija var izpildīt savas sociālā partnera funkcijas.

2.9.ARODBIEDRĪBA APŅEMAS:

2.9.1.apkopot un noformēt darbinieku priekšlikumus uzņēmumu koplīgumiem, to grozījumiem, kā arī informāciju par ģenerālvienošanās izpildi;

2.9.2.informēt Darba devējus par Arodbiedrības dalīborganizāciju struktūru Darba devēju uzņēmumos, kā arī par attiecīgas Arodbiedrības dalīborganizācijas vēlēto aktīvu – arodkomitejas priekšsēdētāju un arodkomitejas locekļiem, kas ir ievēlēti atbilstoši Arodbiedrības Statūtiem;

2.9.3.aizstāvot savu biedru darba, ekonomiskās, profesionālās, sociālās tiesības un intereses, stiprināt sociālo dialogu ar Darba devējiem, uzskatot, ka jebkurš sarunu ceļā panākts lēmums ir solis uz sociālo mieru un taisnīgumu, kas arī ir sociālā dialoga mērķis;

2.9.4.gadījumos, kad darba devēja pilnvarotā vai amatpersona savas kompetences ietvaros neievēro LR likumdošanas prasības, kā arī šīs ģenerālvienošanās vai uzņēmuma koplīguma nosacījumus, Arodbiedrība nekavējoties informē par šiem faktiem darba devēju vai tā pilnvaroto pārstāvi. Šajos gadījumos Arodbiedrība veic pasākumus, lai novērstu šos pārkāpumus saskaņā ar LR likumdošanu, ģenerālvienošanos un uzņēmuma koplīgumu;

2.9.5.kopā ar darba devēju vai tā pārstāvi pārstāvēt darbinieku intereses, kad valsts varas vai pārvaldes institūcijās tiek izskatīti vai risināti jautājumi, kas skar vai var skart darbinieku ekonomiskās, sociālās un tiesiskās garantijas;

2.9.6.Arodbiedrības organizāciju sapulces un konferences rīkot pēc darba laika. Pasākumus darba laikā organizēt tikai, saskaņojot to ar darba devēju vai darba devēja pilnvaroto pārstāvi.

 

 

3. VIENOŠANĀS DARBA SAMAKSAS JOMĀ

3.1.Saglabāt dzelzceļa nozares uzņēmumos esošās darba samaksas sistēmas līdz vienotas darba novērtēšanas un samaksas sistēmas izstrādāšanai. Lai izstrādātu šādu vienotu darba novērtēšanas un samaksas sistēmu, izveidot darba grupu, uzdodot tai gada laikā no šās ģenerālvienošanās parakstīšanas brīža izstrādāt vienotas darbinieku darba samaksas normas.

3.2.Grozīt vai papildināt darba samaksas sistēmu uzņēmumā tikai pēc darba devēja un Arodbiedrības konsultācijām.

3.3.Darba algu uzņēmuma darbiniekiem izmaksāt ne retāk kā reizi pusmēnesī un atzīt tās prioritāti salīdzinājumā ar citiem maksājumiem.

3.4.Nodrošināt visiem dzelzceļa nozarē strādājošajiem strādniekiem un ražošanas personāla speciālistiem vidējās algas pieaugumu ne mazāk kā valsts oficiāli noteiktās inflācijas līmenī. Puses vienojas izskatīt šo jautājumu ik pusgadu ģenerālvienošanās Darba grupas sēdē.

3.5.Ja LR Ministru kabinets palielina obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu daļu, kas ir ieturama no darbinieka darba samaksas, par attiecīgu daļu samazinot Darba devēju maksājamo daļu, tad darbinieka darba samaksa indeksējama tādā apmērā, lai tā pēc nodokļu ieturēšanas nepazeminātos.

3.6.Ja darbinieks pieņemts darbā dzelzceļa uzņēmumā pirmo reizi, tad viņam par mācekļa darbu (apmācot individuāli) maksā pēc uzņēmumā noteiktās minimālās stundas tarifa likmes (amatalgas).

3.7.Ja uzņēmuma darbinieku sakarā ar ražošanas nepieciešamību apmāca citā profesijā, tad viņam par mācību laiku maksā pēc iepriekšējā darbā noteiktās algas (vai stundas tarifa likmes), bet ne ilgāk par 3 mēnešiem.

3.8.Darbiniekiem, ja viņi līdztekus savam pamatdarbam izpilda uz laiku darbā neesoša darbinieka pienākumus (ne ilgāk kā vienu mēnesi), noteikt piemaksu no 15% līdz 50% no darbā neesošā darbinieka algas vai tarifa likmes.

3.9.Ja darbinieks ir saslimis ar tuberkulozi vai kādu no arodslimībām un to uz laiku pārceļ citā, mazāk atalgotā darbā, tad tam izmaksā tik lielu samaksu, lai kopā ar izpeļņu jaunajā darbā tā nepārsniegtu vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā. Piemaksu izdara ne ilgāk kā 6 mēnešus pēc darbnespējas lapas noslēgšanas.

3.10.Ja darbinieks, pildot darba pienākumus, darba devēja vainas dēļ ir cietis nelaimes gadījumā darbā un to pārceļ citā, mazāk atalgotā darbā, tad darba devējs maksā starpību starp iepriekšējo izpeļņu un izpeļņu jaunajā darbā. Piemaksu izdara līdz darbaspēju atgūšanai vai līdz invaliditātes noteikšanai.

3.11.Darba devēji apņemas maksāt no pamatdarba neatbrīvotiem kvalificētiem darbiniekiem par mācekļu mācīšanu:

3.11.1.par vienu mācekli – 15% no pamatalgas vai tarifa likmes;

3.11.2.par diviem mācekļiem – 12% no pamatalgas vai tarifa likmes par katru mācekli;

3.11.3.par trim un vairāk mācekļiem – 10% no pamatalgas vai tarifa likmes par katru mācekli.

3.12.Tehniskajās mācībās pasniedzējiem, kuru amata pienākumos tas neietilpst, ar augstāko izglītību noteikt likmi par vienu nodarbību stundu – 5%, ar vidējo tehnisko izglītību – 4% no minimālās darba algas. Mainoties minimālajai mēnešalgai, samaksa par mācībām arī tiek pakļauta indeksācijai.

3.13.Darba devēji apņemas nodrošināt samaksu neatbrīvotajiem arodkomiteju priekšsēdētājiem, kas ievēlēti atbilstoši Arodbiedrības Statūtiem, dienas izpeļņas apmērā par to, ka viņi veic sabiedrisku darbu kolektīvā šādā apjomā:

3.13.1.vienu dienu nedēļā, ja arodbiedrības biedru ir vairāk par 200;

3.13.2.divas dienas mēnesī, ja arodbiedrības biedru ir no 100 līdz 200;

3.13.3.vienu dienu mēnesī, ja arodbiedrības biedru ir vairāk par 20, bet to skaits nepārsniedz 100.

 

 

4. VIENOŠANĀS TIESISKO ATTIECĪBU,

DARBA KĀRTĪBAS UN PAPILDU GARANTIJU JOMĀ

4.1.Noteikt visām darbinieku kategorijām, neatkarīgi no to darba režīma (maiņu, ikdienas, summētais vai cits) vienādu gada darba stundu normu.

4.2.Gada darba stundu normu aprēķina, reizinot gada darba dienu skaitu ar astoņi un atskaitot to stundu skaitu, par cik saskaņā ar Darba likumu vai Uzņēmuma koplīgumu tiek samazināts darba laiks pirmssvētku dienās.

4.3.Ieviest, mainīt un pārskatīt darba normas, saskaņojot ar Arodbiedrību vai tās pilnvaroto dalīborganizāciju.

4.4.Paredzēt darba devēja konsultēšanās mehānismu ar Arodbiedrību vai tās dalīborganizāciju, izstrādājot vai grozot darba kārtības noteikumus.

4.5.Ja nepieciešams nodrošināt diennakts darbu, tad šo nepieciešamību, darba maiņu ilgumu, darba sākumu un beigas, pārtraukumus atpūtai un ēšanai, kā arī darba uzskaites kārtību darba devējs nosaka darba kārtības noteikumos, saskaņojot šos nosacījumus ar Arodbiedrību vai tās dalīborganizāciju.

4.6.Izstrādājot maiņu darba grafikus vai grozot tos, šiem grafikiem ir jābūt saskaņotiem ar Arodbiedrības dalīborganizāciju.

4.7.Darbiniekiem, kas nodarbināti tur, kur nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu vai darbos, kad ražošanas process neļauj piemērot Darba likumā noteikto normālu darba dienas ilgumu, darba devējs var noteikt summēto darba laika uzskaiti (mēneša, ceturkšņa), saskaņojot to ar Arodbiedrības dalīborganizāciju. Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt uzņēmuma apstiprināto mēneša (ceturkšņa) darba laika normu. Ja ir noteikta summētā darba laika uzskaite, par virsstundām tiek uzskatītas stundas, kas nostrādātas virs mēneša (ceturkšņa) darba stundu normas.

4.8.Nodarbinot darbinieku virsstundu darbā (DL 136.p.3.d.), norīkojot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai (DL 57.p.), iesaistot darbinieku darbā nedēļas atpūtas laikā (DL 143.p. 4.d.) vai svētku dienā (DL 144.p. 2.d.), darba devējs par to nekavējoties informē Arodbiedrības dalīborganizāciju.

4.9.Dežūru, kas nav saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu, darba devējs darbiniekam kompensē pēc darbinieka izvēles, mēneša laikā piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot attiecīgi – strādniekam divkāršā vidējās izpeļņas apmērā, citu kategoriju darbiniekiem – divkāršas dienas algas apmērā.

4.10.Ja atsevišķām darbinieku kategorijām, saskaņojot ar Arodbiedrības dalīborganizāciju, ir paredzēta darba pienākumu pildīšana, kas saistīta ar daļēju atpūtu (“mājas dežūras”, “dežūras speciāli aprīkotajā telpā”, “nenormētais darba laiks”, “obligāts tehnisko mācību apmeklējums darbinieka atpūtas laikā”), nodrošināt šādu kompensācijas mehānismu:

4.10.1.Mājas dežūru gadījumā – “mājas dežūras” stunda (mājas dežūra – dežūra bez tiesībām iziet no mājām vai obligāti informēt par savu atrašanās vietu, lai nepieciešamības gadījumā darbinieku varētu izsaukt uz darbu) tiek uzskatīta kā normāla darba laika 0,25 stunda (15 min.);

4.10.2.Dežūrā ar tiesībām atpūsties speciāli aprīkotā telpā – šādas dežūras stunda tiek uzskatīta kā normāla darba laika 0,75 stunda (45 minūtes);

4.10.3.Ja uz kādu no darbinieku kategorijām saskaņā ar DL 148.pantu neattiecina DL 131.panta pirmās daļas, 138.panta trešās daļas, 142.panta pirmās daļas, 143.panta pirmās daļas vai 145.panta noteikumus, situācijās, kad darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki, darbiniekam piešķir ne mazāk kā 3 papildu atvaļinājuma dienas. Minēto darbinieku amatu sarakstu iekļauj Uzņēmuma koplīgumā kā pielikumu;

4.10.4.Pieprasot obligātu tehnisko mācību apmeklējumu darbinieka atpūtas laikā, paredzēt piemaksu pie mēnešalgas, kas nav mazāka par stundas vidējo izpeļņu.

4.11.Darbiniekiem, kas tiek nosūtīti paaugstināt kvalifikāciju, pārtraucot pamatdarbu, saglabājas darba vieta (amats), vidējā darba alga un tiek apmaksāti pārējie izdevumi, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu. Tāda pati kārtība attiecināma uz neatbrīvotajiem Arodbiedrības aktīvistiem, ja viņus sūta uz īslaicīgiem arodbiedrības mācību kursiem vai semināriem saskaņā ar kopēju darba devēja un Arodbiedrības rīkojumu;

4.12.Arodbiedrības valdes locekļiem, kuri strādā savā pamatdarbā, arodbiedrības pienākumu veikšanai papildus tiek piešķirta viena brīva diena mēnesī, saglabājot vidējo izpeļņu;

4.13.Ikvienam darbiniekam piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (turpmāk tekstā – atvaļinājums). Atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina, summējot pamatatvaļinājuma ilgumu vai dienu skaitu un visu darbiniekam paredzēto papildu atvaļinājumu dienas (turpmāk tekstā – papildatvaļinājums);

4.14.Pamatatvaļinājuma ilgums – 4 kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, pamatatvaļinājuma ilgums – viens mēnesis (DL 149.p.1.d.);

4.14.Atvaļinājumu piešķir kalendārā gada laikā. Atvaļinājumu piešķiršanas secību nosaka darba devējs, saskaņojot ar Arodbiedrības dalīborganizāciju. Nosakot atvaļinājumu secību, jāņem vērā darbinieku vēlēšanās un uzņēmuma intereses nodrošināt normālu darbu. Atvaļinājumu grafiku darba devējs sastāda visam gadam ne vēlāk kā līdz 31.janvārim un iepazīstina ar to visus darbiniekus;

4.16.Dzelzceļa nozares uzņēmumos visu kategoriju darbiniekiem tiek noteikts papildatvaļinājums par nepārtrauktu darba stāžu dzelzceļa nozarē:

4.16.1.par 5 darba gadiem 1 darba diena;

4.16.2.par 10 darba gadiem 2 darba dienas;

4.16.3.par 15 darba gadiem un vairāk 3 darba dienas.

4.17.Darbiniekiem, kas pakļauti īpašam riskam, uzņēmuma darba koplīgumā par darbu šādos apstākļos ir jāparedz papildatvaļinājums, ne mazāk par 3 darba dienām. Minēto darbinieku un amatu sarakstu iekļauj Uzņēmuma koplīgumā kā pielikumu.

4.18.Darbiniekiem, kas piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos, piešķirams papildatvaļinājums – divas nedēļas gadā. Kārtējais ikgadējais atvaļinājums piešķirams vasarā, vai, pēc viņu vēlēšanās, citā tiem izdevīgā laikā.

4.19.Izņēmuma gadījumos, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam kārtējā gadā pilnā apmērā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, pieļaujams, ar darbinieka piekrišanu un informējot par to Arodbiedrības dalīborganizāciju, pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Pārceltā atvaļinājuma daļa, pēc iespējas, jāsavieno ar nākamā darba gada atvaļinājumu. Uzņēmuma koplīgumos paredzēt kārtību, kādā šādos gadījumos tiek izmaksātas atvaļinājuma piemaksas.

4.20.Kārtējā gadā nedrīkst nepiešķirt ikgadējo atvaļinājumu pilnā apmērā darbiniekiem, kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu sakarā ar darbu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku darbinieka drošībai vai veselībai.

4.21.Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ, pēc darbinieka lūguma, darba devējs var piešķirt atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.

4.22.Darba devēji apņemas apmaksāt darbiniekiem izdevumus par veselības pārbaudēm, kas veicamas, lai apstiprinātu piemērotību izpildāmā darba veikšanai.

4.23.Sievietēm, kurām ir divi vai vairāk bērnu līdz 12 gadu vecumam, dot papildus vienu brīvdienu mēnesī un maksāt par to dienas izpeļņu. Šī punkta priekšrocības attiecināmas arī uz vīriešiem, kuri vieni paši audzina divus vai vairāk bērnu līdz 12 gadu vecumam.

4.24.Darba devēji apņemas mācību gada sākumā darbiniekam, kura bērns sāk mācīties pirmajā klasē, piešķirt pabalstus skolas piederumu iegādei Ls 25 apmērā.

4.25.Darba devēji apņemas izmaksāt vienreizēju pabalstu 3 mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbiniekam vispārējās vai arodsaslimšanas dēļ noteikta invaliditāte (bez tiesībām turpināt darbu).

4.26.Darbiniekiem, kuri pakļauti veselības pārbaudei, par laiku, kamēr viņi atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darbavietā saglabājas vidējā izpeļņa.

4.27.Noteikt, ka Darba likuma 112.panta nosacījumi tiek piemēroti no 2003.gada 1.janvāra, tātad – uzteicot darba līgumu DL 100.p 5.d.un 101.p. pirmās daļas 6.,7.,8.,9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, darba devējs izmaksā darbiniekam Arodbiedrības biedram atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

4.27.1.Viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks dzelzceļa nozares uzņēmumos nostrādājis nepārtraukti mazāk nekā 5 gadus;

4.27.2.Divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks dzelzceļa nozares uzņēmumos nostrādājis nepārtraukti 5 līdz 10 gadus;

4.27.3.Triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks dzelzceļa nozares uzņēmumos nostrādājis nepārtraukti 10 līdz 20 gadus;

4.27.4.Četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks dzelzceļa nozares uzņēmumos nostrādājis nepārtraukti vairāk nekā 20 gadus.

4.28.Darba devēji apņemas uzteikt darbiniekam darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta 1.daļas 6., 7., 8., 9., tikai rūpīgi izvērtējot iespēju pārkvalificēt darbinieku.

4.29.Darba devējs var uzteikt darba līgumu darbiniekam – Arodbiedrības biedram tikai ar arodkomitejas iepriekšēju piekrišanu, izņemot gadījumus, kuri paredzēti DL 47. panta pirmajā daļā un DL 101. panta pirmās daļas 4.,8.,10. punktā. Par šiem izņēmuma gadījumiem Darba devēji apņemas nekavējoties informēt arodkomiteju.

4.30.Arodbiedrības valdes locekļus, Arodbiedrības dalīborganizāciju priekšsēdētājus un arodkomiteju locekļus, kuri ir nodarbināti pie Darba devējiem, pēc darba devēja iniciatīvas var pārcelt uz citu pastāvīgu darbu, atbrīvot no darba, disciplināri sodīt, ievērojot vispārīgo kārtību un iepriekš saskaņojot to ar Arodbiedrības valdi. Pārējo arodorganizāciju koleģiāli vēlēto institūciju locekļus, kuri nodarbināti pie darba devēja, pēc darba devēja iniciatīvas var pārcelt uz citu pastāvīgu darbu vai atbrīvot no darba, ievērojot vispārīgo kārtību un iepriekš saskaņojot ar attiecīgu augstākstāvošu Arodbiedrības organizāciju. Šis nosacījums tiek saglabāts divus gadus pēc Arodbiedrības līdera pilnvaru izbeigšanās.

4.31.Pēc Arodbiedrības valdes pieprasījuma konkrētam Darba devējam vai tā pilnvarotai personai ir jāizskata jautājums par darba līguma uzteikšanu ar atbildīgu darbinieku, ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu, neizpilda darba koplīguma vai šīs ģenerālvienošanās saistības, kvalificējot to kā apstākļus, kas paredzēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.,3. vai 6. punktā.

4.32.Darba devēji apņemas, aizpildot vakantās vietas, izmantot dzelzceļa nozares uzņēmumu bijušo darbinieku potenciālu, izņemot tos, kuriem darbs ticis uzteikts Darba likuma 101.panta 1., 2., 3., 4., 5. vai 6.punktā noteiktajos gadījumos. Par apliecinājumu šim potenciālam Darba devēji atzīst ierakstus darbinieka darba grāmatiņā, izziņā par darbu vai citā dokumentā.

4.33.Darbiniekiem sniegt materiālo palīdzību tuvāko radinieku nāves gadījumā (tēvs, māte, laulātais, bērni) un bijušā darbinieka pensionāra radiniekiem vai citai personai, kura uzrāda miršanas apliecības oriģinālu, apbedīšanai – no darba devēja līdzekļiem, pamatojoties uz Nolikumu, kas ik gadu tiek saskaņots ar Arodbiedrības dalīborganizāciju.

4.34.Uzņēmuma koplīgumos tiek atrunāti gadījumi, kad Darba devējs piešķir darbiniekam brīvas dienas (ne mazāk kā 2), maksājot par tām kā darba dienām (darbinieka vai viņa laulātā 50 vai 60 gadu jubileja, darbinieka vai viņa bērnu laulības).

4.35.Uzņēmumu koplīgumos var atrunāt kārtību, kas nosaka, kā darbiniekiem tiek kompensēti ceļa izdevumi uz darba veikšanas(izpildes) vietu.

4.36.Arodbiedrība piekrīt, ka darbinieku pienākumos ietilpst cienīt individuālās tiesības, ievērot morāles un uzvedības normas, kā arī rūpēties par dzelzceļnieka tēlu sabiedrībā un nepieļaut tādu uzvedību, kas var nodarīt šim tēlam vai konkrēta nozares uzņēmuma tēlam morālu kaitējumu.

4.37.Uzņēmumu koplīgumos nosaka kārtību par mācību atvaļinājumu piešķiršanu darbiniekiem, kuri, nepārtraucot darbu, mācās jebkurā veida izglītības iestādē.

 

 

5.VIENOŠANĀS DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

5.1.Uzņēmuma koplīgumos iestrādā darba vides iekšējās uzraudzības sistēmas pamatprincipus un būtiskus vai ilgtermiņa darba aizsardzības pasākumus.

5.2.Veikt darba vides risku novērtēšanu, iesaistot tajā arodbiedrības uzticības personas un pēc tās rezultātiem kopīgi noteikt un veikt attiecīgus darba aizsardzības pasākumus darba vides bīstamo un kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā.

5.3.Darbinieku uzticības personām, kas nav atbrīvotas no pamatdarba, uzņēmumu koplīgumos paredzēt maksāt par darba laiku, lai tās varētu veikt pienākumus darba aizsardzībā.

5.4.Organizēt darba aizsardzības mācības un instruēšanu, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus, informatīvi skaidrojošus materiālus, pieaicinot kompetentus speciālistus.

5.5.Darba devēji apņemas informēt darbiniekus un uzticības personas par darba aizsardzības likumdošanas un normatīvo aktu prasībām, grozījumiem un papildinājumiem tajos. Sniegt uzticības personām nepieciešamās konsultācijas darba aizsardzības jomā.

5.6.Uzņēmumu koplīgumos iestrādāt kārtību un normas, saskaņā ar kurām darbinieki tiek bez maksas nodrošināti ar darba apģērbu, darba apaviem, citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

5.7.Apgādāt darbiniekus, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, ar pienu vai citiem līdzvērtīgiem pārtikas produktiem.

5.8.Uzņēmumu koplīgumos noteikt darbiniekiem diferencētu piemaksu, no 4% līdz 24% no mēneša algas vai tarifu likmes, par darbiem īpašos apstākļos, kuri saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai vai veselībai. Noteikt darba devēja un arodorganizācijas konsultāciju kārtību, darba vides apstākļiem uzlabojoties, pēc darba vides novērtēšanas rezultātiem samazinot vai noņemot šo piemaksu.

5.9.Par darbā notikušo nelaimes gadījumu darba devējs vienas darba dienas laikā informē Arodbiedrības galveno uzticības personu (arodbiedrības uzticības personu).

5.10.Arodbiedrība piekrīt, ka darbinieku pienākumos ietilpst: izpildot darbu, obligāti ievērot darba aizsardzības instrukciju prasības, lietot individuālās un kolektīvās aizsardzības līdzekļus, izmantot darba apģērbu un darba apavus un nepieļaut to tīšu bojāšanu.

 

 

6. VIENOŠANĀS DARBINIEKU

APDROŠINĀŠANAS JOMĀ

6.1.Puses vienojas, ka nozarē nepieciešams ievērot vienādus principus apdrošināšanas jomā.

6.2.Sistemātiski informēt darbiniekus par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, tās nosacījumiem, garantijām un to izmaiņām, kā arī konsultēt darbiniekus par viņus interesējošiem jautājumiem šajā jomā.

6.3.Regulāri informēt darbiniekus par konkrētā uzņēmumā strādājošo darbinieku papildu apdrošināšanas sistēmu, kā arī konsultēt darbiniekus par viņus interesējošiem jautājumiem šajā jomā.

6.4.Puses vienojas pēc savstarpējām konsultācijām izstrādāt vienotus kritērijus visu darbinieku papildu pensijas nodrošināšanā.

6.5.Puses apņemas noslēgt apdrošināšanas līgumus par darbinieku Arodbiedrības biedru apdrošināšanu nelaimes gadījumiem ar apdrošinājuma summu, kas nav mazāka par Ls 1500 katram darbiniekam.

6.6.Arodbiedrība apņemas strādājoša arodbiedrības biedra nāves gadījumā nodrošināt pabalstu viņa piederīgajiem, ne mazāku par 200 latiem.

6.7.DARBA DEVĒJI APŅEMAS:

6.7.1.apdrošināt katra darbinieka dzīvību ar apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par 500 latiem;

6.7.2.noslēgt veselības apdrošināšanas līgumus par katra darbinieka veselības apdrošināšanu ar apdrošinājuma summu, kas nav mazāka par 450 latiem;

6.7.3.ar 2003.gadu nodrošināt to darbinieku papildu pensijas apdrošināšanu, kas nodarbināti profesijās, kurās agrāk bija tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos.

 

 

7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7.1.Ģenerālvienošanās noslēgta uz trīs gadiem un stājas spēkā ar Darba Likuma stāšanos spēkā. Attiecībā uz dzelzceļa nozares Darba devējiem, kas nav šīs ģenerālvienošanās līgumslēdzēji, ģenerālvienošanās stājas spēkā Darba likuma noteiktajā kārtībā.

7.2.Ģenerālvienošanās ir noslēgta 6 (sešos) eksemplāros, un tiem ir vienāds juridisks spēks.

7.3.Nav spēkā darba koplīgumu, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līgumu un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji šīs ģenerālvienošanās normām pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

7.4.Visus strīdus, kas saistīti ar šīs ģenerālvienošanās izpildi, atrisina Pusēm vienojoties. Ja vienošanās Pušu starpā nav panākta, strīdu izskata šķīrējtiesa vai tiesa.

 

 

DARBA DEVĒJI:

Valsts a/s “Latvijas Dzelzceļš”

Ģenerāldirektors A.Zorgevics

a/s “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja L.Baltiņa

a/s “Lokomotīve” prezidents E.Bušs

SIA “L–Ekspresis” ģenerāldirektors V.Gusevs

SIA “Ūdensnesējs” direktors A.Solomatins

ARODBIEDRĪBA:

Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības priekšsēdētājs S.Semjonovs

Parakstīta

Rīgā 2002.gada 8.martā