Par spēju paņemt Eiropas miljonus

Finanšu ministrs Gundars Bērziņš:

Finanšu ministrija ir paveikusi svarīgu darbu - izrēķinājusi iespējamo naudas plūsmu starp Latviju un ES pēc tam, kad mēs kļūsim par ES dalībvalsti. Un šie skaitļi rāda optimistisku ainu.

Kopumā Latvijai no ES budžeta būs pieejami lielāki līdzekļi nekā summa, ko mēs kā ES dalībvalsts iemaksāsim ES budžetā. Tas ir, iestājoties ES, Latvijas ieņēmumu un izdevumu bilance saistībā ar ES budžetu saglabāsies pozitīva.

Tiek plānots, ka Latvijas maksājumi ES budžetā 2004.gadā varētu būt 118 miljoni eiro (67,6 miljoni latu). Lēnām un pakāpeniski šie maksājumi varētu palielināties, ņemot vērā mūsu valsts attīstības tempus. Tā, piemēram, 2006.gadā Latvijas iemaksas ES budžetā varētu būt 128 miljoni eiro (73,3 miljoni latu).

FM ir sagatavojusi divus aprēķinu variantus - optimistisko un pesimistisko - Latvijas iespējamiem ieņēmumiem no ES budžeta. Abi šie varianti, pat pesimistiskais, paredz, ka mūsu valstij no ES budžeta būs pieejami lielāki līdzekļi nekā summa, ko mēs iemaksāsim ES budžetā. Vēlreiz jāuzsver - iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas ieņēmumu un izdevumu bilance saistībā ar ES budžetu saglabāsies pozitīva.

Kas ļauj izteikt šīs optimistiskās prognozes?

No ES budžeta Latvijai jau tagad ir pieejami ievērojami līdzekļi no pirmsiestāšanās fondiem SAPARD, ISPA un PHARE. Noslēdzot, piemēram, finansu memorandu par 2003.gada PHARE programmu Latvijā, mēs šos līdzekļus varēsim lietot nākamos trīs gadus, līdz 2005.gadam. Mēs varēsim turpināt lietot visu šo triju fondu piešķirto naudu, arī kļūstot par ES dalībvalsti.

Kā ES dalībvalstij Latvijai būs pieejami arī līdzekļi no Kohēzijas fonda, no strukturālajiem fondiem, kā arī ES tiešie maksājumi un līdzekļi lauku attīstībai. Kopumā, pēc FM aplēsēm, Latvijai iestājoties ES, 2004.gadā no visiem šiem avotiem varētu būt pieejami aptuveni 260-286 miljoni eiro (149-164 miljoni latu). Pakāpeniski Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms pieaugtu līdz pat pusmiljardam eiro.

Taču jāatminas, ka ES nauda netiek vienkārši ar maisiem sanesta Latvijā un izdalīta. Eiropas Savienība mums piedāvās iespējas saņemt naudu, bet tikai pašas Latvijas, mūsu pašu rokās būs tas, vai spēsim šo iespēju izmantot. ES fondi paredz līdzekļus piešķirt konkrētām programmām un konkrētiem projektiem. Tie ir projekti visdažādākajās jomās - no ceļu sakārtošanas līdz sociālajiem projektiem, no lauku vides attīstības idejām līdz izglītības uzlabošanas priekšlikumiem, no reģionālā atbalsta programmām līdz vides aizsardzības jautājumiem.

Latvija jau strādā ar trīs ES pirmsstrukturālo fondu naudu, izmantojot to tieši projektiem. Un mani priecē fakts, ka viena no nozīmīgākajām PHARE programmām - sociāli ekonomiskā kohēzija jeb Latvijas vājāko reģionu atbalsts - virzās uz priekšu. Zīmīgs progress ir sasniegts ISPA līdzekļu apguvē ceļu un vides uzlabošanas jomā - to var redzēt un izjust katrs Latvijas iedzīvotājs. ES pārstāvji ir izteikuši atzinību Latvijai par veiksmīgu ISPA līdzekļu apguvi. Līdzīga situācija ir ar SAPARD - Latvija ir to kandidātvalstu vidū, kas visefektīvāk un ātrāk apgūst šos līdzekļus. Tas ļauj cerēt, ka mums ES ne tikai piedāvās naudu, bet mēs arī spēsim šo naudu paņemt un lietpratīgi izmantot.

“DIENA”