Par savu klīniku kā protestu

Neiroķirurgs, privātklīnikas īpašnieks asoc.prof. Dr.med. Juris Puriņš:

Mana filozofija ša jā ziņā ir ļoti skaidra. Atmodas sākumā Godmanis brīdināja: “Pēc kolhozu sabrukuma var būt bads”. Kolhozi sabruka, taču tāda preču daudzveidība kā tagad Latvijā nav bijusi vēl nekad. Medicīna ir kā šie sabrucinātie kolhozi, tajā vēl palicis daudz kas no sociālisma. Pašreizējo medicīnas sistēmas koncepciju izstrādājuši cilvēki, kuri no medicīnas ne velna nesaprot. Taču mums ir daudz gudru mediķu un ļoti laba medicīniskās izglītības sistēma. Tas noteikti nesīs daudz augļu. Tā jau nevar teikt, ka valsts nemaz neatbalsta medicīnu. Mums ir daudz labas medicīnas aparatūras, tikai tā ir nepareizi noslogota. Kad ļautiņi, kuri “uzpeldēja” līdz ar auseklīšiem un kuri nav savā profesijā godīgi, beidzot aizies un viņu vietā nāks jaunie, cerams - viņi sāks ar veselības aizsardzības doktrīnas formulēšanu. Cilvēkiem ir jāzina, kas viņiem pienākas par nodokļu maksāšanu un apdrošināšanos, kurām ļaužu grupām palīdzēs valsts un kurām par medicīniskiem pakalpojumiem jāmaksā pašām. Kas var būt nežēlīgāk kā maznodrošinātos, psihiski slimos un audzēja slimniekus pamest bez zālēm?

Medicīnā bija tik liels juceklis, ka tādā strādāt vairs nespēju. Ja jau brīžiem šajā milzu haosā nespēju orientēties es kā mediķis, tad kā lai to spēj lauku tante, kuru visi sūta no viena ārsta pie otra?

Klīnika bija protests pret tolaik medicīnā valdošo nekārtību, vēlēšanās strādāt un palīdzēt cilvēkiem. Šajos desmit gados neesmu kļuvis miljonārs, taču panācu to, ka šeit nav jādod aploksnes, ka te var ārstēties apdrošināti cilvēki un tiem, kuri pie mums atnāk, palīdzam, nevis sūtām citur. Manā klīnikā nav jāstāv rindās, un te cienījami Latvijas ārsti normālos apstākļos var nopelnīt sev iztiku.

“RĪGAS BALSS”