Par Baltijas valstu valodu komisiju sēdi

Rīgas pilī 17.maijā: Igaunijas Valodu padomes priekšsēdētājs Jiri Valge, Valsts lietuviešu valodas komisijas priekšsēdētāja Irēna Smetoniene, Latvijas Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Rīgas pilī 17. maijā tika parakstīts Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valsts valodas komisiju nodomu protokols par sadarbību valsts valodas stiprināšanā un attīstībā.

Protokolu parakstīja Igaunijas Valodu padomes priekšsēdētājs Jiri Valge, Valsts lietuviešu valodas komisijas priekšsēdētāja Irēna Smetoniene un Latvijas Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte. Gandarījumu par šo jauno soli latviešu, lietuviešu un igauņu kolēģu sadarbības paplašināšanā savu valsts valodu nostiprināšanā un attīstības veicināšanā pauda Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. (skat. blakus)

Pēc svinīgās ceremonijas atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem, Māra Zālīte pastāstīja:

— Mūsu komisija ir pati jaunākā. Jau tikko sākām darbu, mums šķita svarīgi apgūt kaimiņu pieredzi. Daži komisijas locekļi devās uz Tallinu, lai iepazītos ar igauņu kolēģu darbību. Igaunijā Valodu padome nodibināta 2001. gada nogalē, taču tās darbība sākusies jau krietni agrāk. Salīdzinājumā ar mūsu Valsts valodas komisiju, kas strādā Valsts prezidentes aizgādībā, Igaunijas Valodu padome darbojas zemākā statusā - tā ir izglītības un zinātnes ministra padomdevēja institūcija. Toties budžeta līdzekļi tai tiek piešķirti dāsnāk. Valodas politikas veidošanā mēs sevišķi daudz varam mācīties no mūsu dienvidu kaimiņu pieredzes. Jau 1990. gadā pie Lietuvas Augstākās padomes izveidota Valsts lietuviešu valodas komisija, un 1993. gadā Seims pieņēmis likumu par Valsts lietuviešu valodas komisiju. Sarunā ar Irēnu Smetonieni es gribēju palepoties un sacīju, ka mums Rīgas pilī ierādīta pašiem sava istaba. Viņa neticēja savām ausīm: “Kā! Tikai viena? Mums darbam paredzētas vienpadsmit telpas.” Es zināju, ka Lietuvā valodas komisijas darbībai tiek atvēlēts pāri par desmit reizēm vairāk līdzekļu nekā mūsu valstī, bet es nezināju, ka tur ar valodas lietām nodarbojas vesela rūpīgi veidota struktūra.

Mūsu komisijā ir 20 locekļi un no tiem viena sekretāre, lietuviešu komisijā — 17 locekļi, kas tāpat kā mēs savus pienākumus veic sabiedriskā kārtā, bet viņu darbību nodrošina vesels sekretariāts, kurā strādā 15 cilvēki. Lai mēs varētu viens no otra mācīties, operatīvi apmainīties ar informāciju un produktīvi sadarboties, šajā nodomu protokolā esam apliecinājuši gatavību un apņēmību līdz gada beigām izveidot Baltijas Valodu padomi. No mūsu puses sagatavošanās darbus koordinēs Valodas politikas stratēģijas apakškomisija, ko vada profesore Ina Druviete. Viņai starptautisko kontaktu veidošanas un uzturēšanas laukā ir jau liela pieredze, un viņa labi pazīst savus kolēģus citās valstīs.

Prof. Ina Druviete teikto papildināja:

— Mūsu Valsts valodas komisija kopš dibināšanas brīža ir apņēmusies piedalīties valodas politikas starptautiskā koordinēšanā un iesaistīties Eiropas Padomes valodas politikas veidošanas procesā. Domājot par valodas politikas stratēģiju, mēs sadarbojamies ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Un, protams, ar saviem kaimiņiem. Gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā šogad notikušas pozitīvas pārmaiņas valodas politikas organizācijā, tāpēc šo uzskatījām par īsto brīdi savas jau esošās sadarbības pastiprināšanai. Baltijas Valodu padomi iecerēts veidot kā koleģiālu konsultatīvu institūciju, kas gādātu par pieredzes apmaiņu, sniegtu informāciju un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu lēmumu ekspertīzi. Tas palīdzēs pildīt arī Baltijas asamblejas šogad pieņemto lēmumu par kaimiņu valodu mācīšanas pastiprināšanu. Mēs Latvijā pašlaik apsveram lietuviešu un igauņu valodas apguves paplašināšanas iespējas un domājam par to, kā nodrošināt operatīvāku informāciju par valodas situāciju un tās regulēšanas praksi Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi ar nodomu protokola parakstīšanu esam likuši pamatu ļoti vērtīgai iecerei. Kad rudens pusē tiksimies Viļņā, droši vien varēsim jau vienoties par jauno konkrēto sadarbības modeli — Baltijas Valodu padomes izveidošanu.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Augsti godātie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valodas komisiju prezidenti, godātie Latvijas Valodas komisijas locekļi un arī apakškomisiju locekļi, dārgie viesi!

Igauņi, latvieši, lietuvieši — tās ir trīs mazas tautas, kas ir unikālas ar to, ka katra dzīvo savā zemē, kas ir vienīgā vieta uz pasaules, kur runā savā valodā un tā ir atzīta par valsts valodu. Katrai no mūsu tautām valoda ir tās identitātes un esmes pašā kodolā. Un valoda ir arī tas centrs, ap ko veidojas mūsu modernā kultūra, ap ko veidojas tā kultūra, ar kuru mēs vēlamies pastāvēt jaunajā, apvienotajā Eiropā.

Katrai no mūsu tautām valoda ir nacionāls dārgums, tamdēļ ir pienācīgi un pareizi, ka par valodu mēs rūpējamies arī valstiskā līmenī. Lai saglabātu savu valodu, mums ir par to jārūpējas, par to jāgādā, jāmeklē stratēģijas un taktikas, kā veicināt tās attīstību, kā veicināt tās konkurētspēju modernajā pasaulē. Es uzskatu par apsveicamu šo domu apvienot spēkus, sanākt kopā valodas komisijām no visām trim Baltijas valstīm, lai dalītos savā pieredzē, lai apmainītos viedokļiem, pieredzi un nākotnes plāniem. Mums ir daudz ko mācīties citam no cita, un man šķiet, ka, apvienojot spēkus un prātus, mēs daudz tālāk varēsim nokļūt.

Es gribētu arī izmantot šo izdevību, lai pateiktos Latvijas Valodas komisijai par tās paveikto darbu. Komisija tikai nupat ir ieguvusi Ministru kabinetā apstiprinātu nolikumu, komisija tikai nupat ir ieguvusi finansu ministra apstiprinātu finansējumu, bet gribu teikt paldies valdībai par izpratni un to, ka nav tikai ar “vārdiem Rīgā un ar darbiem aizkrāsnē”.

Es novēlu vislabākās sekmes šodien ieliktajiem sadarbības pamatiem starp triju Baltijas valstu valodas komisijām un sagaidu no tās nākotnē lielus darbus un sasniegumus.

Uzruna Baltijas valstu valodas komisiju apvienotajā sēdē Rīgas pilī 17.05.2002.