Kad Rīgā tiek meklēti sastrēgumstundu risinājumi

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Intervija Latvijas Radio 20. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Jūs sekojat līdzi remontu gaitai uz tiltiem, satiksmes problēmas risinājumam, šķiet, ka viss ir daudzmaz nomierinājies.

Gundars Bojārs: — Neapšaubāmi, ar dažām neērtībām rīdziniekiem, it sevišķi automobiļu vadītājiem, ir jāsastopas, tas arī bija gaidāms. Mēs plānojam un skatāmies, kā varētu šo satiksmes kustību pārkārtot, arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks kopā ar Satiksmes departamentu izpētīja vairākus iespējamos maršrutus, piemēram, Katrīnas dambis, Hanzas iela, Ganību dambis, Bukultu iela, Brasas tilts, Vairogu ielas pārvads, kur tiek plānots novirzīt kravas automašīnu kustību. Un situācija ir uzlabojusies. Protams, šajās sastrēgumstundās ir apmēram uz divām līdz divarpus stundām sarežģītāk novadīt satiksmi, bet risinājumi tiek meklēti. Es domāju, ka pilnībā šī situācija uzlabosies tikai ar jauna tilta un tuneļa būvniecības pabeigšanu.

— Acīmredzot. Pretēji jūsu atzinumiem mūsu iepriekšējās sarunās, ka pilsētas budžets pildās ar uzviju, Valsts kase minējusi Rīgu līdzās Daugavpilij par lielāko budžeta deficītu. Vai ir šāda situācija, un, ja ir, kādēļ tāda radusies un kā tas ietekmēs saimniecisko dzīvi, kā no tās izkļūt.

G.Bojārs: — Es gribētu to nosaukt par politiskām spēlēm pirms vēlēšanām, tieši tāpat nacionālais kopprodukts strauji aug pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām izrādās, ka tā nebūt nav. Ar Rīgu situācija ir gluži otrāda, mēs strādājam saskaņā ar grafiku, ko, starp citu, mums izdevās saskaņot ar finansu ministru, jo viņš mēģināja mums uzspiest daudz augstāku ieņēmumu prognozi. Jāsaka, ka Rīgas dome neiekasē nodokļus, Rīgas dome tos tikai administrē un nodrošina labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Rīgā, tātad šī ir tā ieņēmumu bāze, no kuras izdodas palielināt nodokļu ieņēmumus. Un nodokļu ieņēmumi, lai gan mēs tos neiekasējam, aug, aug salīdzinoši ar pagājušo gadu, un ir novērojama nodokļu ieņēmumu pārpilde kārtējo reizi.

Tā varbūt ir nedaudz mazāka, nekā mēs vēlētos, tomēr jau vasaras vidū mēs pieņemsim budžeta grozījumus par labu ieņēmumu palielinājumam. Tātad šīs ir politiskās spēles, es tā tās arī uztveru, un lai tas gulstas uz šo atbildīgo amatpersonu atbildību, viņu paziņojumiem.

— Vai Tautas partijas iniciatīvu arī vērtējat kā politiskās spēles? Proti, patlaban daļa domes darbinieku saņemot atalgojumu par nostrādātajām stundām, bet daļa — mēnešalgu, turklāt atsevišķos gadījumos atalgojumu saņem arī komisiju locekļi, un viņi, vairumā gadījumu saņemot atalgojumu jau kā domes darbinieki, tādējādi tiek algoti divkārši. Vai tas nozīmē, ka nav īstas kārtības domnieku atalgojumu sistēmā?

G.Bojārs: — Es īsti neizpratu šo izteikumu par Tautas partijas iniciatīvu...

— Viņi iniciē pārskatīt …

G.Bojārs: — Iniciatīva pārskatīt šo atalgojumu sistēmu ir manējā, un, ja Tautas partija ir paziņojusi, ka tā ir viņu iniciatīva, tas ir līdzīgi kā ar braukšanas maksas atlaidēm sabiedriskajā transportā. Diemžēl viņiem dažreiz izdodas tādi interesanti gājieni, tā teikt, piesavināties rezultātus. Iniciatīva ir mana. Tas ir pietiekami sarežģīts process, ir jāveic ļoti precīzi un detalizēti aprēķini, nedrīkst kļūdīties. Es domāju, ka līdz vasaras vidum šī algu un atalgojumu sistēma Rīgas domē tiks pārstrādāta.

— Nevienu neapmierina daudzo Rīgas iekškvartālu ielu stāvoklis. Rīgas izpilddirektori secinājuši, ka iekškvartālu ielu remontam nepieciešami aptuveni divi miljoni latu. No šim mērķim iedalītajiem 400 tūkstošiem 60 tūkstoši izlietoti, un nav skaidrības, kur palikusi pārējā nauda. Es saprotu, ka jūs arī to īsti nevarat zināt, bet kādi ir domes plāni?

G.Bojārs: — Tā nu gluži nav. Skaitļi ir diezgan precīzi, un es domāju, ka šogad apmēram miljonu vai pusotru miljonu latu mēs varēsim apgūt tieši iekškvartālu ielu un namu pagalmu remontiem. Mums ir atlikumi no pagājušā gada, ir šie plānotie līdzekļi un ir arī pietiekami ievērojama ekonomija no citu objektu būvniecības, kas radusies konkursu rezultātā.

— Bet tie arī ir vasaras darbi.

G.Bojārs: — Tie visi ir darāmi vasarā, es domāju, ka līdz septembrim lielākā daļa iekškvartālu ielu un namu pagalmu, it sevišķi lielajos masīvos, būs saremontēti.

— Parasti, vasarai sākoties, mēs arī runājam par skolu un bērnudārzu remontiem. Ja nemaldos, arī tam investēti vairāk nekā 2 miljoni latu.

G.Bojārs: — Jā, šobrīd es varu pateikt, ka 20 procentos izglītības iestāžu ir pilnībā nomainīti logi un durvis, atsevišķos gadījumos arī jumti, tās ir skolas un bērnudārzi. Šī programma turpinās, tai tiek pievērsta milzīga uzmanība, ir arī neapmierinātība daudzās skolās, kurās tas nav izdarīts, es to visu saprotu. Un šeit strādā Izglītības komiteja kopā ar Īpašumu departamentu, ļoti liels darbs ir padarīts, bet vēl lielāks ir priekšā, un neviena skola netiks aizmirsta.

— Un visas tiks savestas kārtībā jau šovasar?

G.Bojārs: — Nu, diemžēl jāsaka, ka atsevišķas skolas mums atrodas valsts ēkās, piemēram, skola, kurā mācās mans dēls, atrodas valsts ēkā, un ar likumu ir aizliegts Rīgas domei investēt līdzekļus vairāk nekā kosmētiskajā remontā. Tātad diemžēl mēs nevaram izglītības iestādēs, kas atrodas ēkās, kuras nepieder Rīgas domei, investēt.

— Domes Revīzijas komisija presē paudusi uzskatu, ka domes amatpersonas un darbinieki, kuri bija iesaistīti lemšanā par sociālās mājas Emmas ielā 3 būvniecības konkursu, būtu jāsoda — gan būvniecībā, gan līdzekļu piešķiršanā konstatēti vairāki pārkāpumi. Vai tas tiks darīts?

G.Bojārs: — Šī ēka Emmas ielā 3 ir piesaistījusi ļoti lielu uzmanību jau labu laiku, diemžēl Revīzijas komisijas ziņojums tika sastādīts nekvalitatīvi, to arī konstatējām iepriekšējā prezidija sēdē un lūdzām pārstrādāt. Konkurss ir izsludināts un akceptēts iepriekšējā domes sasaukuma laikā, tā ka būs ārkārtīgi grūti sodīt konkrētos komisijas locekļus, bet es negribētu varbūt šo tēmu izvērst, kamēr neesam saņēmuši koriģētu Revīzijas komisijas atzinumu.

— Šīsnedēļas domes sēdē skatīs arī lēmumprojektu par ēkas Platajā ielā 9 iegādi sociālās mājas ierīkošanai, tur plānots ierīkot kopmītņu tipa pagaidu mītni. Ko tas īsti nozīmē?

G.Bojārs: — Nē, tā nav. Šī ir nezin kādā veidā ieviesusies kļūda, šī nebūs sociālā māja, šī ēka ir paredzēta Rīgas pašvaldības dzīvojamā fonda vajadzībām. Cena ir ļoti laba, 121 tūkstoti 597 latus Rīgas dome maksā par šo ēku. Šobrīd tur ir kopmītnes tipa plānojums, taču ir paredzēts izveidot šeit dzīvokļus un sniegt palīdzību tām ģimenēm, kam tā ir nepieciešama. Šī ir viena no tā saucamās mājokļu programmas sadaļām.

— Tātad nevis pagaidu dzīvokļi, bet pastāvīgai dzīvošanai.

G.Bojārs: — Jā, pastāvīgai dzīvošanai, un jau šobrīd māja ir gatava iedzīvotāju izmitināšanai.

— Daudz presē tiek rakstīts par Revīzijas komisijas atklātajiem pārkāpumiem pašvaldības uzņēmumā, veselības un sporta parkā “Līči”. Parka darbība esot viens vienīgs pārkāpums, neesot nevienas vietas, kur nav pārkāpuma. Mājas ir izsaimniekotas, pārdotas par skaidru naudu, notiek nacionālā parka nelikumīga izciršana. Kas tur notiks tālāk?

G.Bojārs: — “Līču” direktors ir atlaists no darba, un šobrīd par šo objektu spriež vairākas Rīgas domes komitejas. Mans viedoklis ir, ka tur jābūt sociālas dabas objektam, iespējams, saistītam ar bērnu vasaras nometņu rīkošanu, iespējams, arī ar kādu citu sociālas dabas objektu, bet tas ir lēmums, kas jāpieņem vairākām komitejām un beigu beigās Rīgas domei. Jāsaka, ka uzņēmējdarbības centrs līdz šim nav šim objektam pievērsis pienācīgu uzmanību un deputāti ir ārkārtīgi neapmierināti tieši ar uzņēmējdarbības centra darbu.

— Tātad nav pietiekamas kontroles pār šo uzņēmumu un šim centram vajadzētu krasi mainīt savu darbības stilu, vismaz uzraudzību. Jūs tam pievienojaties?

G.Bojārs: — Tieši tā, un šeit ir vairākas sadaļas, viena sadaļa ir tieši pašvaldību kapitāla uzraudzība, otra — izvērtēt nepieciešamību katrā atsevišķā uzņēmumā veikt tās darbības, kas ir saistītas ar pašvaldību funkciju nodrošināšanu. Ir vesela rinda tādu uzņēmumu, kuri mums vienkārši jālikvidē, jo tie neveic nekādu darbību, kas būtu saistīta ar pašvaldību funkciju nodrošināšanu.

— Vai var uzskatīt, ka Kongresu nama vadības maiņa ir tīši vilcināta?

G.Bojārs: — Tīši vilcināts nekas nav, protams, lai nerastos līdzīga situācija kā ar iepriekšējo pašvaldības policijas priekšnieku, šis jautājums tika pamatīgi izvērtēts, par vadības maiņu lēma Kultūras lietu komiteja, turklāt kopīgi — gan pozīcija, gan opozīcija — un vienbalsīgi, vienam deputātam atturoties, tika pieņemts lēmums par vadības maiņu un arī iecelta pagājušā prezidija sēdē Kongresu nama direktora vietas izpildītāja.

— Ilze Saulīte— Jansone, vai tas nozīmē, ka viņa arī pildīs šo amatu ?

G.Bojārs: — Lēmums bija, ka uz sešiem mēnešiem Ilze Saulīte–Jansone tiek iecelta par pienākumu izpildītāju, un šajā laikā viņa iesniegs savu skatījumu par Kongresu nama darbību, iespējams, arī tiks apstiprināta pastāvīgā darbā.

— Lai gan vairāki opozīcijas deputāti kārtējo reizi izteikuši neizpratni par aģentūras “Rīgas mājoklis” dibināšanas lietderību, prezidijs tomēr šo jautājumu par tās izveidi iekļāvis arī domes sēdē, strādās arī Dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Vai tiešām nepieciešamas abas divas institūcijas, kas būtībā taču kārtos vienus un tos pašus jautājumus?

G.Bojārs: — Pirmkārt prezidijs nepieņem konceptuālus lēmumus, prezidijs izvērtē dokumentu sagatavotību un vai nu virza uz domes sēdi, vai atkal atdod atpakaļ atkārtotai izskatīšanai kādā komitejā. Vienīgie principiālie jautājumi ir amatpersonu apstiprināšana darbā. Šeit ir ļoti liela atšķirība. Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vienīgais un galvenais uzdevums ir veicināt un pabeigt šo privatizācijas procesu. Bet jaunveidotās aģentūras uzdevums būs strādāt ar šo privatizēto ēku jaunajiem īpašniekiem, veicināt namu apsaimniekošanu un tā tālāk. Privatizācijas procesā, privatizējot ēkas, rodas ļoti daudz problēmu, kas saistītas ar šo namu apsaimniekošanu. Aģentūras uzdevums būs nodrošināt šo servisu iedzīvotājiem.

— Vēl pāris vārdos. Vai un kad varētu sākties atkārtota sabiedriskā apspriešana Triangula bastiona jaunajai izmantošanas koncepcijai. Tautā to jau sauc par kārtējo Vecrīgas lielveikalu.

G.Bojārs: — Es atkal negribētu uzņemties atbildību par šo projektu, es jau vienreiz arī izteicos šajā raidījumā, ka vieta ir tik pievilcīga, ka tur daudz vēlamāk būtu izveidot kādu viesnīcu vai kādu objektu, kas būtu vairāk pieejams rīdziniekiem, teiksim, mākslas galeriju, muzeju.

— Katrā ziņā Vecrīgai atbilstošāku…

G.Bojārs: — Vecrīgai atbilstošāku objektu, diemžēl tas ir privātprojekts un šobrīd šajā procesā Rīgas domei iejaukties vienkārši nav iespējams, jo mēs esam uzņēmušies zināmas saistības. Šīs domes sasaukums ir iepriekšējā sasaukuma saistību pārņēmējs, līdz ar to mēs esam garantējuši investoram zināmu tiesisku neaizskaramību.

— Līdz ar vasaras sezonas atsākšanos aktualizējies jautājums par Vecrīgas sakopšanu, daudzo vasaras kafejnīcu un alus pārdotavu aizvākšanu, vakaros derētu arī lielāku uzmanību pievērst sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, es domāju, ka mēs esam tiesīgi lepoties ar kārtību gan Rīgā, gan Vecrīgā, ar šo pilsētas ielu tīrību salīdzinājumā, gandrīz var teikt, ar visām Eiropas pilsētām.

— Esam, esam, bet ja vesels jauniešu bars sēž apstādījumos...

G.Bojārs: — Neapšaubāmi, šeit ir vairāk darba jāveltī tieši municipālajai policijai, un es personīgi tam arī sekošu līdzi.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā