Vakar, 20. maijā, Ministru kabineta Komitejā

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikums”. Paredzēts noteikt, ka Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome ir konsultatīva institūcija, kas izglīto sabiedrību un sniedz ieteikumus valsts iestādēm dzīvnieku aizsardzības jomā.

Padomei ir paredzētas šādas funkcijas: izglītot sabiedrību par dzīvnieku aizsardzību un labturību; izvērtēt normatīvos aktus vai to projektus par dzīvnieku aizsardzību un labturību un sniegt ieteikumus to pilnveidošanai; sniegt ieteikumus valsts iestādēm par dzīvnieku aizsardzību un labturību, tai skaitā par nepilnībām uzraudzības un kontroles mehānismā minētajā jomā; analizēt situāciju dzīvnieku aizsardzībā un labturībā valstī un sniegt novērtējumu par to; informēt valsts iestādes un sabiedrību par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā; sadarboties ar valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī ārvalstu iestādēm un organizācijām dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā; sniegt atzinumu normatīvajos aktos minētajos gadījumos.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Valsts kancelejas nolikums”.

Paredzēts noteikt, ka Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir: radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Satversmi un citiem likumiem, kā arī deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei; īstenot Ministru kabineta un Ministru prezidenta dokumentu pārvaldību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministru, kā arī tās personas dokumentu pārvaldību, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu; koordinēt ministriju un citu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību.

Valsts kancelejai ir šādas tiesības: iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus, kā arī izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes;  normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm un citām institūcijām funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Krīzes kontroles centrs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības.

Noteikts, ka Valsts kanceleju vada direktors, kurš organizē Valsts kancelejas administratīvo darbu. Valsts kancelejas direktors ir pakļauts Ministru prezidentam, to amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.

Ministru prezidenta birojs ir pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta padomnieki, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs.

Krīzes kontroles centrs krīzes situācijā veic valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Jaunas ķīmiskās vielas importēšanas, pieteikšanas un riska novērtēšanas kārtība”.

Noteikumi noteiks: jaunu ķīmisko vielu pieteikšanas un vides un cilvēka veselības riska novērtēšanas kārtību; kārtību, kādā precīzi formulētiem eksperimentālās ražošanas mērķiem jaunas ķīmiskas vielas importē reģistrēts ierobežots patērētāju skaits tādā daudzumā, kas nepārsniedz to daudzumu, kāds ir nepieciešams konkrētā procesa izpētei.

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 13.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dots uzdevums noteikt jaunas ķīmiskās vielas pieteikšanas un vides un cilvēka veselības riska novērtēšanas kārtību, un ceturtās daļas 3.punktā Ministru kabineta noteikumos jānosaka kārtība, kādā precīzi formulētiem eksperimentālās ražošanas mērķiem jaunas ķīmiskas vielas importē reģistrēts ierobežots patērētāju skaits tādā daudzumā, kas nepārsniedz to daudzumu, kāds ir nepieciešams konkrētā procesa izpētei.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, kuri noteiks kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiek sniegtas un kādā pārvalde reģistrē ziņas par personu, Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai, kā arī kārtību, kādā persona iesniedz pārvaldei iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts “Par Starptautisko Konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”.

Paredzēts noteikt, ka 1997.gada 15.decembra Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar šo likumu izsludināma arī konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Saskaņā ar Konvencijas 6.panta trešo daļu Ārlietu ministrija informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par to, ka Latvijas Republika nodibina jurisdikciju pār visiem 6.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ģenerālprokuratūra informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par Konvencijas 7.panta sestajā daļā minēto apcietinājumu. Tieslietu ministrija informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par tiesvedības galarezultātu saskaņā ar Konvencijas 16.pantu.

Paredzēts noteikt, ka Iekšlietu ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Ar pievienošanos šai Konvencijai Latvija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbības, kuras aprakstītas šajā Konvencijā un saistītas ar teroristu rīkotajiem sprādzieniem, tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Konvencijā ir paredzēti priekšnosacījumi dalībvalsts jurisdikcijas nodibināšanai, kā arī savstarpējai sadarbībai jurisdikcijas pārklāšanās gadījumā.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku”.

Noteikumu projekts paredz noteikt navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu izmantošanas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, un kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī noteikt aizsargjoslu izmērus.

Minimālo navigācijas tehnisko līdzekļu aizsargjoslu platību ir paredzēts noteikt: bākām — zemes gabals, kura rādiuss ir 0,6 x a, kur “a” ir bākas uguns viduspunkta augstums, skaitot no pamata līmeņa; molu ugunīm un vadlīniju zīmēm — 5 m plata zemes josla, skaitot no navigācijas tehniskā līdzekļa pamata perimetra; dzīvojamām ēkām un citām celtnēm, kas tiek izmantotas kā navigācijas līdzeklis — 10 m plata zemes josla, skaitot no ēkas vai citas celtnes pamata perimetra; radiotehniskajiem līdzekļiem — ievērojot to ekspluatācijas tehniskās prasības.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze”, kuri noteiks kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze, ja vien citos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība.

Pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 1999.gada 24.augusta noteikumi Nr.299 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze”, kas jāpieņem no jauna sakarā ar Saeimas 2001. gada 22. novembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 23.pantu. Noteikumu projekts “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu, un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze” izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.panta trešo daļu. No pašreiz spēkā esošajiem MK noteikumiem projekts atšķiras ar to, ka tajā veiktas izmaiņas saistībā ar pēdējos Saeimas pieņemtajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem jēdzieniem, kā arī izmaiņas veiktas, lai novērstu praksē atklātos trūkumus.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”, kuri noteiks Latvijas tirgū piedāvātos mājsaimniecības ledusskapjus, saldētavas un to savstarpēji kombinētas iekārtas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā par tām ietveramo informāciju.

Šie noteikumi attiecas uz mājsaimniecības ledusskapjiem, saldēto pārtikas produktu uzglabāšanas kamerām, pārtikas produktu saldētavām un to savstarpēji kombinētām iekārtām, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus tiem līdzīgus enerģijas avotus. Šie noteikumi piemērojami arī tādos gadījumos, ja iekārtas lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.30 “Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi”. Gan iepriekšējie MK noteikumi, gan dotais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvai 92/75/EEC par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar marķēšanu un ar standarta informāciju par precēm un 94/2/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC attiecībā uz mājsaimniecības elektrisko ledusskapju, saldētājkameru un to kombināciju enerģijas marķēšanu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi” izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma10.panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, jo šis projekts nosaka arī informāciju, kas sniedzama patērētājam par ierīci, ja tā tiek piedāvāta pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, izmantojot distances saziņas līdzekļus, un 21.panta pirmo daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par atsevišķu preču vai preču grupu marķēšanu un to marķēšanas kārtību.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”, kuri noteiks Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas un kombinētās veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā par tām ietveramo informāciju.

Šie noteikumi attiecas uz šādām iekārtām, kas darbojas, izmantojot elektrību, — mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnām, izņemot tās, kurās nav paredzēta centrifugēšana, un mašīnas ar atsevišķiem mazgāšanas un centrifugēšanas nodalījumiem; mājsaimniecības veļas žāvēšanas mašīnām; kombinētajām mājsaimniecības veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām; —izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus tiem līdzīgus enerģijas avotus. Šie noteikumi piemērojami arī tādos gadījumos, ja tās lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.29 “Mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas noteikumi”. Gan iepriekšējie MK noteikumi, gan minētais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvu 92/75/EEC par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar marķēšanu un ar standarta informāciju par precēm, direktīvas 95/12/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC par mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu, direktīvas 96/89/EC, kas groza direktīvu 95/12/EC, ar kuru īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC par mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu, direktīvas 95/13/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC par mājsaimniecības elektrisko veļas žāvēšanas mašīnu enerģijas marķēšanu un direktīvas 96/60/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC, par kombinēto mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu enerģijas marķēšanu prasībām.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, jo šis projekts nosaka arī informāciju, kas sniedzama patērētājam par attiecīgo ierīci, ja tā tiek piedāvāta pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, izmantojot distances saziņas līdzekļus, un 21.panta pirmo daļu, kas deleģē Ministru kabinetu izdot noteikumus par atsevišķu preču vai preču grupu marķēšanu un to marķēšanas kārtību.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par mājsaimniecības spuldžu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”, kuri noteiks Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības spuldzes, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā par tām ietveramo informāciju.

Šie noteikumi attiecas uz mājsaimniecības elektriskajām spuldzēm — kvēlspuldzēm, integrāli kompaktām luminiscences spuldzēm, kas pieslēdzamas elektrotīklam tieši, lineārām luminiscences spuldzēm un kompaktām luminiscences spuldzēm bez integrālā balasta, izņemot: spuldzes, kurām gaismas plūsma ir lielāka par 6500 lūmeniem; spuldzes, kuru jauda ir mazāka par 4 vatiem; reflektorspuldzes; spuldzes, kuras darbojas, izmantojot citus enerģijas avotus, piemēram, baterijas; spuldzes, kuras nav paredzētas elektromagnētiskā starojuma izplatīšanai redzamā diapazonā (400 — 800 nm); spuldzes, kas ir tādas iekārtas daļa, kurai apgaismošana nav galvenais uzdevums.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.33 “Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi”, kas jāizdod no jauna sakarā ar Saeimas 2001. gada 22. novembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 23.pantu. Gan iepriekšējie MK noteikumi, gan dotais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvu 92/75/EEC par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar marķēšanu un ar standarta informāciju par precēm un 98/11/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC attiecībā uz mājsaimniecības spuldžu enerģijas marķēšanu prasībām.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi” izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, jo šis projekts nosaka arī informāciju, kas sniedzama patērētājam par spuldzi, ja tā tiek piedāvāta pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, un 21.panta pirmo daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par atsevišķu preču vai preču grupu marķēšanu un to marķēšanas kārtību.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par mājsaimniecības krāšņu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”, kuri noteiks Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības krāsnis, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā par tām ietveramo informāciju.

Šie noteikumi attiecas uz mājsaimniecības krāsnīm, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot mikroviļņu krāsnis, infrasarkano staru krāsnis un iekārtas, kas var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus tiem līdzīgus enerģijas avotus. Šie noteikumi ir piemērojami arī tādos gadījumos, ja mājsaimniecības krāsnis tiek lietotas citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā, vai ja tās ir citas mājsaimniecības iekārtas daļa.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.31 “Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi”. Gan iepriekšējie MK noteikumi, gan dotais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvas 92/75/EEC par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar marķēšanu un ar standarta informāciju par precēm un direktīvas 79/531/EEC par elektriskajām krāsnīm, kas īsteno direktīvu 79/530/EEC par mājsaimniecības iekārtu enerģijas patēriņa norādīšanu ar marķēšanu, prasībām.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi” izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, jo šis projekts nosaka arī informāciju, kas sniedzama patērētājam par krāsni, ja tā tiek piedāvāta pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, un 21.panta pirmo daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par atsevišķu preču vai preču grupu marķēšanu un to marķēšanas kārtību.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”, kuri noteiks Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā par tām ietveramo informāciju.

Šie noteikumi attiecas uz mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnām, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus tiem līdzīgus enerģijas avotus. Šie noteikumi piemērojami arī tādos gadījumos, ja mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnas lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.32 “Mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanas noteikumi”, kas jāizdod no jauna sakarā ar Saeimas 2001. gada 22. novembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 23.pantu.

Gan iepriekšējie MK noteikumi, gan dotais MK noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvu 92/75/EEC par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar marķēšanu un ar standarta informāciju par precēm, direktīvas 97/17/EC, kas īsteno Padomes direktīvu 92/75/EC par mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu, un direktīvas 1999/9/EC, kas groza direktīvu 97/17/EC, ar kuru īsteno Padomes direktīvu 92/75/EEC par mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu, prasībām. Tas izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, jo šis projekts nosaka arī informāciju, kas sniedzama patērētājam par trauku mazgāšanas mašīnu, ja tā tiek piedāvāta pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, un 21.panta pirmo daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par atsevišķu preču vai preču grupu marķēšanu un to marķēšanas kārtību.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments