Par ceļu remontdarbiem

Līdz Jāņiem plānots pabeigt bedrīšu remontu uz valsts autoceļiem, vakar, 20.maijā, preses konferencē žurnālistiem apgalvoja gan satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, gan Latvijas Autoceļu direkcijas ģenerāldirektors Olafs Kronlaks un ceļu uzturētāji no Latvijas reģioniem. No aprīļa sākuma līdz maija trešās nedēļas beigām padarīti jau 58 procenti plānoto remontdarbu. Satiksmei bīstamās bedres jau likvidētas uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, pašlaik tiek aizpildītas vidējās un sīka izmēra bedres, kā arī likvidēti nopietnāki bojājumi uz 1. un 2. šķiras ceļiem.

Jau tā kritiskā stāvoklī esošajiem Latvijas ceļiem pagājusī ziema bijusi īpaši nelabvēlīga, tomēr ceļinieki naudas trūkuma pēc atkal ir spiesti lāpīt bedres un bedrītes tur, kur patiesībā būtu nepieciešama pilnīga ceļu atjaunošana. Nožēlu par to, ka ceļus nav iespējams sakārtot pilnvērtīgi, izteica arī satiksmes ministrs, atgādinot, ka Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai valsts autoceļu un tiltu atjaunošanas programmu, kas paredz palielināt ceļiem domāto degvielas akcīzes nodokļa daļu no līdzšinējiem 60 līdz 85 procentiem. Tas gadā dotu papildu 20 miljonus latu. Ministru kabinets šo projektu ir atbalstījis, un Saeima 15. maija ārkārtas sēdē nodevusi komisijām lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. Tas vieš cerības, ka nākamā gada budžetā autoceļiem varētu tikt paredzēta papildu nauda, tomēr, kā atgādināja A.Gorbunovs, šī iespējamība nedod iemeslu pāragram optimismam un neļauj nelabot bedres.

Šī gada piecos mēnešos valsts autoceļu uzturēšanai padarīti darbi par 5,96 miljoniem latu, no tiem 4,22 miljoni tērēti ceļu uzturēšanai ziemā, 1,19 miljoni — ceļu seguma uzturēšanai, par 180 tūkstošiem latu veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, 50 tūkstoši latu atvēlēti tiltu un caurteku sakārtošanai, vēl 320 tūkstoši latu iztērēti ceļu kopšanas darbiem — ūdensatvadei, krūmu ciršanai utt.

Kā norādīja O.Kronlaks, pašlaik ir izveidojusies naudas līdzekļu rezerve, jo salīdzinājumā ar Finansu ministriju Latvijas Autoceļu direkcija esot piesardzīgāka degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēs, tāpēc izdevies uzkrāt 3,48 miljonus latu. Par šo naudu tiks veikti papildu darbi gan uz valsts ceļiem, gan lauku ceļiem — 1,2 miljoni latu tiks tērēti lauku ceļu programmai un 2,28 miljoni latu — valsts autoceļiem. Bedrīšu lāpīšanai uz valsts ceļiem vien atvēlēti papildu 700 tūkstoši latu, 300 tūkstoši latu paredzēti pašvaldību ceļu līdzfinansēšanai, tikpat liela summa tiks dažādu projektu dokumentācijas izstrādei, bet vesels miljons latu būs papildinājums ceļu periodiskās uzturēšanas naudai.

Tomēr, lai arī ceļinieki strādājuši godprātīgi, plānojot pabeigt ceļu bedrīšu remontu agrāk, lai arī uzkrāti papildu līdzekļi, Latvijas ceļi turpina pakāpeniski sabrukt. To pierāda arī ceļu uzturētāju aprēķini — pirms pieciem gadiem bedrīšu remonts bija 27,6 procenti no gadā veicamo darbu apjoma, bet šogad — jau 44 procenti. Ceļinieki jau iepriekš ir pamatoti norādījuši, ka akcīzes nodokļa daļas palielinājums un aptuveni 20 miljonu latu ikgadējs papildu finansējums nevar būtiski uzlabot Latvijas ceļu stāvokli, bet apturēt to straujo sabrukumu gan.

Gan satiksmes ministrs, gan ceļu uzturētāji apgalvoja, ka ir gatavi nekavējoties sākt ceļu atjaunošanu un rekonstrukciju, ja Saeima izdarīs nepieciešamos grozījumus likumos un papildu akcīzes nodokļa daļa ceļiem tiks paredzēta jau nākamā gada budžetā. Kā paskaidroja A.Gorbunovs, Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai vēl precizētu autoceļu atjaunošanas programmu, kur visiem darbiem norādīts nepieciešamais finansējums un tie sakārtoti prioritārā secībā.

Kā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis, tas, cik ātri Latvijas autobraucēji reāli izjutīs naudas pieaugumu ceļiem, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, galvenokārt no tā, vai laikus tiks apstiprināts nākamā gada budžets. No gatava būvprojekta līdz darbu sākšanai vien paiet trīs mēneši — tādu kārtību nosaka Latvijas likumdošana, bet kvalitatīvus ceļu rekonstrukcijas pasākumus iespējams veikt vien vasarā... Ņemot vērā visus birokrātiskos šķēršļus, nauda nākamgad var tikt apgūta tikai daļēji, bet jau aiznākamgad Latvijas autobraucēji varētu izjust reālu uzlabojumu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore