Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Muitas likumā

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Sanitārā robežinspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Pārtikas un veterinārais dienests” (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā: 

izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegts”;

izteikt divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

“(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā novietotās ārvalstu preces, ja tām nepiemēro muitas procedūras, attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas preces var pretendēt uz to, ka tām piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

3. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) ievešana muitas noliktavā,

d) ievešana pārstrādei,

e) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

f) izvešana (eksports),

g) izvešana pārstrādei,

h) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi.”

5. Izslēgt 31.panta pirmajā daļā vārdu “citu”.

6. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Ievešana uz laiku

35.pants. Procedūras (ievešana uz laiku) darbības joma

Ievešana uz laiku ir muitas procedūra, kas atļauj izmantot preces muitas teritorijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot tās no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus. 

36.pants. Procedūras (ievešana uz laiku) piemērošanas noteikumi

(1) Uz laiku ievestās preces jānosūta atpakaļ nemainītā veidā, izņemot to dabisko nolietojumu vai zudumus, kas radušies pārvadāšanas vai uzglabāšanas rezultātā.

(2) Gadījumus, kuros ievešana uz laiku pieļaujama, vienīgi iesniedzot galvojumu par procedūras izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Procedūru nevar piemērot, ja nav nodrošināta preču identificēšana, kuras rezultātā var mainīties muitas maksājumi.

(4) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču atpakaļizvešanas brīdi. 

37.pants. Termiņš preču ievešanai uz laiku

Termiņu preču ievešanai uz laiku nosaka muitas iestādes, ievērojot šādas ievešanas mērķi un apstākļus, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus. 

38.pants. Rīcība ar precēm, ja ir izbeidzies termiņš šo preču ievešanai uz laiku

Izbeidzoties muitas iestādes noteiktajam termiņam preču ievešanai uz laiku, preces attiecīgi jānosūta atpakaļ vai arī tām jāpiemēro jauna muitas procedūra. 

39.pants. Uz laiku ievestu preču iznīcināšana vai zudums

(1) Ja preces, kuras ievestas uz laiku, nav nosūtītas atpakaļ noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo likumu atbildība neiestājas, ja šīs preces ir iznīcinātas vai arī neatgriezeniski zudušas avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā, dabiskās nolietošanās, pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

(2) Uz laiku ievestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina muitas iestāde.”

7. Izteikt 90.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas preces, kurām tiek piemērotas preču izvešanas formalitātes.”

8. Izslēgt 93.panta ceturto daļu.

9. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Preču atpakaļizvešana, iznīcināšana un atteikšanās no precēm par labu valstij

(1) Preču atpakaļizvešana ir muitas režīms, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus. Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei.

(2) Preču iznīcināšana ir muitas režīms, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(3) Atteikšanās no precēm par labu valstij ir muitas režīms, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus.”

10. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

“108.pants. Muitas režīma — preču iznīcināšana un atteikšanās no precēm par labu valstij — piemērošanas noteikumi

(1) Par preču iznīcināšanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.

(2) Preču iznīcināšanu aizliegts veikt gadījumos, kad preču iznīcināšana ir saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta vai tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

(3) Jebkuriem atkritumiem un lūžņiem, kas radušies preču iznīcināšanas rezultātā, piemēro ārvalstu precēm noteikto attiecīgo muitas režīmu. Tiem jāatrodas muitas iestādes uzraudzībā tik ilgi, cik nepieciešams attiecīga muitas režīma piemērošanai.

(4) Kārtību, kādā veicama preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

11. 114.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu (eksportu), atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, preču atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos no precēm par labu valstij.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību, dizainparauga tiesību vai patenta tiesību subjekta atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to subjekta tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Dizaina darba vai dizainparauga tiesību subjektam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.”

12. Izteikt 132.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs — Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes,uzsākot vai pabeidzot tranzīta procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē.”

13. Papildināt 133.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka preču deklarēšanas veidus, to piemērošanas kārtību, kā arī muitas deklarācijas — vienotā administratīvā dokumenta — veidlapas paraugu.”

14. Izteikt 134.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Rakstveidā muitas deklarāciju izpilda uz šim nolūkam normatīvajos aktos paredzētas oficiāla parauga veidlapas.”

15. Izslēgt 147.² panta ceturto daļu.

16. Izteikt 170.pantu šādā redakcijā:

“170.pants. Valūtas pārrēķins

“(1) Ja muitas vērtības noteikšanai izmantojamās cenas izteiktas ārvalstu valūtā, aprēķiniem tiek izmantots Latvijas Bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā noteiktais valūtas kurss, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrē un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Valūtas kurss, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrējis attiecīgā mēneša priekšpēdējā trešdienā, tiek izmantots visu nākamo kalendāra mēnesi, izņemot gadījumus, kad to aizstāj ar kursu, kas noteikts saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests katru trešdienu reģistrē Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu. Ja kārtējās nedēļas trešdienā Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētais valūtas kurss par 5 procentiem vai vairāk atšķiras no valūtas kursa, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, jaunais valūtas kurss aizstāj iepriekšējo kursu, un aprēķiniem to sāk izmantot ar nākamo trešdienu. Aizstājējkurss tiek izmantots visu mēnesi, ja šis kurss savukārt netiek aizstāts atbilstoši šīs daļas otrajā teikumā minētajiem nosacījumiem. Paziņojumu par aizstājējkursa noteikšanu Valsts ieņēmumu dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Tās ārvalstu valūtas apmaiņas kursu pret nacionālo naudas vienību, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(5) Ja deklarācija tiek iesniegta par noteiktu laikposmu, valūtas pārrēķinam piemēro valūtas kursu, kas ir spēkā attiecīgā laikposma pirmajā dienā.”

17. Izteikt 175.³ pantu šādā redakcijā:

“175.³ pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu.”

18. Izslēgt 188.panta trešajā daļā vārdus iekavās “(kad muitas procedūra ir pabeigta)”.

19. Papildināt 193.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Finansu ministrs apstiprina Latvijas kombinētās nomenklatūras ikgadējo versiju.

(3) Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot normatīvos aktus, izmanto finansu ministra apstiprināto Latvijas kombinētās nomenklatūras jaunāko versiju.”

20. Izteikt likuma 194.pantu šādā redakcijā:

“194.pants. Preču identificēšana

Muitas iestādes Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā identificē preces saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.”

21. Pārejas noteikumos:

izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.¹ pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā, izņemot 191.¹ pantu, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. 191.1 pants (2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā” redakcijās) stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumi nr.428 “Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi nr.114 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi nr.237 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana pārstrādei”;

4) Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.254 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana pārstrādei muitas kontrolē”;

5) Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi nr.272 “Noteikumi par muitas brokeriem”;

6) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi nr.312 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana pārstrādei”;

7) Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi nr.414 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana (eksports)”;

8) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi nr.112 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izlaišana brīvam apgrozījumam”;

9) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi nr.349 “Muitas procedūras — ievešana uz laiku — izpildes kārtība”;

10) Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumi nr.94 “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”;

11) Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi nr.325 “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai”;

12) Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumi nr.380 “Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem”.

8. Grozījumi Muitas likuma 1.panta vienpadsmitajā daļā, VII nodaļā, 90., 114.panta trešajā un piektajā daļā, 133., 134. un 170.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

9. Grozījumi Muitas likuma 1.panta divdesmit sestajā daļā, 13.1, 24., 107., 108. un 175.3 pantā (kas aizstāj šo pantu normu 2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā” redakcijas) stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 2.maijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 22.maijā