Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts informācijas sistēmu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts informācijas sistēma — strukturizēts informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana (turpmāk — informācijas aprite);

2) valsts informācijas sistēmas pārzinis — valsts institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;

3) valsts informācijas sistēmas turētājs — valsts informācijas sistēmas pārzinis vai tā pilnvarota institūcija, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti;

4) valsts informācijas sistēmas lietotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) valsts informācijas sistēmas datu subjekts — juridiskā vai fiziskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem (turpmāk — piekritīgie reģistrējamie objekti);

6) integrēta valsts informācijas sistēma — loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati;

7) valsts informācijas sistēmu reģistrs — valsts reģistrs valsts informācijas sistēmu uzskaitei un to funkciju identificēšanai.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamo informatīvo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās.

(2) Likuma uzdevumi ir šādi:

1) noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas;

2) regulēt valsts informācijas sistēmu pārziņu sadarbību;

3) noteikt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas un valsts informācijas sistēmas datu subjekta (turpmāk — datu subjekts) tiesības un pienākumus.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta informācijas aprite normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei.

(2) Likums attiecas arī uz informācijas sistēmām, ko pašvaldību institūcijas veido un uztur kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu.

(3) Likuma 6.panta ceturtā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur:

1) saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” par valsts noslēpuma objektu atzītas informācijas apritei;

2) informācijas apritei saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

(4) Likums neattiecas uz informācijas sistēmām, ko valsts un pašvaldību institūcijas veido un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei.

4.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības koordinācija

(1) Satiksmes ministrija koordinē valsts informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu attīstības jomā.

(2) Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, kā arī to tehniskās un drošības prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Satiksmes ministrija koordinē pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaista ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm un iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību.

(4) Satiksmes ministrija koordinē, organizē un vada valsts informācijas sistēmu reģistra darbību.

5.pants. Valsts informācijas sistēmu izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts informācijas sistēmas izveido saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros norādīts attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Katras valsts informācijas sistēmas reorganizācijas vai likvidācijas projektu izstrādā attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinis un saskaņo to ar Satiksmes ministriju.

6.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības principi

(1) Valsts informācijas sistēmas apvieno integrētā valsts informācijas sistēmā.

(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.

(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju.

(4) Valsts informācijas sistēmas pārzinis var nodot valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas pilnvarotai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā spēj nodrošināt informācijas apriti normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei, neradot nepamatotas papildu izmaksas valsts informācijas sistēmas pārzinim un lietotājiem. Pilnvarotā institūcija nav tiesīga izsniegt datus savā vārdā, bet dara to valsts informācijas sistēmas pārziņa vārdā.

(5) Valsts informācijas sistēmu pārziņu sadarbību regulē savstarpēji līgumi un normatīvie akti.

(6) Informatīvie pakalpojumi sniedzami saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot principu — vienāda cena par vienādiem informatīvajiem pakalpojumiem.

(7) Sistēmas pārzinim ir pienākums veidot valsts informācijas sistēmās publiski pieejamu daļu vispārpieejamu informatīvo pakalpojumu nodrošināšanai.

7.pants. Valsts informācijas sistēmu uzturēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas tiek uzturētas gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(2) Gadskārtējā valsts budžeta pieprasījumiem par līdzekļu piešķiršanu valsts informācijas sistēmas izveidošanai un attīstībai pievienojams Satiksmes ministrijas atzinums.

8.pants. Valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas

Valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par:

1) datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

2) datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

3) datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

4) piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

5) iespēju valsts informācijas sistēmas lietotājiem pieejamos informatīvos pakalpojumus saņemt elektroniskā veidā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

6) valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

7) valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas valodas lietošanu;

8) normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

9) licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai paredzētas un atbilstoši Latvijas standartiem izstrādātas programmatūras izmantošanu;

10) valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas standartiem.

9.pants. Datu subjekta tiesības un pienākums

(1) Datu subjekta tiesības ir šādas:

1) saņemt no valsts informācijas sistēmas datus, kas uz to attiecas;

2) paziņot valsts informācijas sistēmas turētājam par pamanītajām nepilnībām datos, kas uz to attiecas, un pieprasīt šo datu labošanu.

(2) Datu subjekta pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem.

10.pants. Informācijas un valsts informācijas sistēmas lietotāju identificēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina iespēju identificēt informāciju jebkurā informācijas aprites posmā.

(2) Lai aizsargātu valsts informācijas sistēmu no nesankcionētas pieejas, valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi.

11.pants. Informācijas pieejamība

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina piekļūšanu valsts informācijas sistēmas vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā).

(2) Valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

12.pants. Īpašumtiesības uz datu bāzi un informācijas tehnoloģijām

(1) Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums.

(2) Informācijas tehnoloģijas un informācijas pārraides līdzekļi, kas nodrošina valsts informācijas sistēmas darbību, var būt publiskais vai privātais īpašums (tai skaitā valsts vai pašvaldības privātais īpašums).

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā datu bāze ir autortiesību (blakustiesību) objekts, valsts informācijas sistēmas pārzinis vienojas ar attiecīgo autortiesību (blakustiesību) subjektu par šā objekta izmantošanu.

13.pants. Valsts informācijas sistēmu reģistrācija

(1) Valsts informācijas sistēmas reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts informācijas sistēmu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

1) valsts informācijas sistēmas pārziņa un valsts informācijas sistēmas turētāja nosaukums un adrese;

2) par reģistrāciju atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, darbavietas adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3) valsts informācijas sistēmas izveidošanas un darbības tiesiskais pamats;

4) funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei tiek nodrošināta informācijas aprite;

5) informācijas aprites apjoma un iespējamo valsts informācijas sistēmas lietotāju vispārīgs raksturojums, kā arī datu apmaiņas protokoli — standarti, kas apraksta tehnisko iekārtu un programmu mijiedarbības nosacījumus datu apmaiņas procesā;

6) fiziskās aizsardzības līdzekļi tehnisko iekārtu aizsardzībai pret fiziskas iedarbības radītu valsts informācijas sistēmas apdraudējumu;

7) loģiskās aizsardzības līdzekļi — informācijas un programmatūras aizsardzības līdzekļi, kas, nodrošinot valsts informācijas sistēmas lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi, pasargā informāciju no tīšas vai nejaušas grozīšanas vai dzēšanas;

8) valsts informācijas sistēmas tehniskie parametri un datu bāzu raksturojums;

9) valsts informācijas sistēmas projektēšanas, izveidošanas un uzturēšanas izmaksas;

10) informatīvo pakalpojumu tarifi.

(2) Valsts informācijas sistēmu reģistrā neiekļauj informāciju, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” atzīta par valsts noslēpuma objektu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos noteikumus par valsts informācijas sistēmu reģistrāciju.

2. Līdz šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai izveidotās valsts informācijas sistēmas reģistrējamas valsts informācijas sistēmu reģistrā sešu mēnešu laikā no minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1996.gada 19.marta noteikumi nr.70 “Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām”;

2) 1999.gada 7.decembra noteikumi nr.402 “Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums”;

3) 2000.gada 14.marta noteikumi nr.104 “Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu”;

4) 2000.gada 21.marta noteikumi nr.106 “Informācijas sistēmu drošības noteikumi”;

5) 2000.gada 20.jūnija noteikumi nr.201 “Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums”.

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus par:

1) valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību;

2) valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu;

3) valsts informācijas sistēmu drošības prasībām.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 2.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 22.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 5.jūniju.