Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” |
Foto: A.F.I. Vakar, 21.maijā, Rīgas pilī: Beļģijas Karalistes aizsardzības ministrs Andrē Flao, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (augšējā attēlā); Aizsardzības ministrijā: Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Beļģijas Karalistes aizsardzības ministrs Andrē Flao |
Pie Valsts prezidentes
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Beļģijas aizsardzības ministru Andrē Flao. Tikšanās apspriests NATO paplašināšanās process, Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO īstenošana, kā arī Eiropas drošības politikas jautājumi.
Prezidente pauda atzinīgu vērtējumu par vakar parakstīto Latvijas un Beļģijas aizsardzības ministriju sadarbības līgumu, kas turpmāk noteiks galvenos sadarbības virzienus. Abas puses runāja par Latvijas aizsardzības spēku turpmākās specializācijas virzieniem NATO dalības kontekstā. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija vēlas būt ne tikai patērētāja, bet arī ieguldītāja eiroatlantiskajā drošības procesā.
Valsts prezidenta preses dienests
Vakar divu dienu vizītē Latvijā ieradās Beļģijas Karalistes aizsardzības ministrs Andrē Flao. Vizītes pirmajā dienā viņš tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, kā arī apmeklēja Mobilo strēlnieku mācību centru Ādažos. Abi ministri parakstīja Latvijas un Beļģijas aizsardzības ministriju sadarbības līgumu.
Vakar mūsu Aizsardzības ministrijā notika arī Ģ.V.Kristovska un A.Flao preses īssaiets.
Tā sākumā Ģ.V.Kristovskis atgādināja, ka sadarbības līguma parakstīšana noslēgusi vienu posmu abu valstu militārajā sadarbībā, jo vienošanās par sadarbību tika panākta pērn. Abi ministri pārrunājuši Latvijas virzību uz NATO un eiroatlantiskās drošības, kā arī abu valstu divpusējo attiecību aspektus. Sarunas laikā Beļģijas aizsardzības ministrs uzsvēris, ka Latvijai ceļā uz NATO nav jāraugās uz daudziem virzieniem, bet jākoncentrē uzmanība vienam galvenajam mērķim. Viesis arī uzsvēris, ka Latvija ir neliela, taču ļoti nozīmīga valsts Eiropā un ka mūsu valstu divpusējām attiecībām būs liela nozīme arī pēc Latvijas iestāšanās NATO.
Beļģijas aizsardzības ministrs uzsvēra sadarbības nepieciešamību starp mazām un vidēji lielām valstīm. Ministrs arī apliecināja Beļģijas pozitīvo attieksmi pret NATO paplašināšanu un atgādināja, ka Beļģija šo attieksmi apliecinājusi jau vairākkārt. “Mana vizīte Latvijā laikā, kad līdz NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedei atlikuši vairs tikai nedaudzi mēneši, ir solidaritātes apliecinājums Latvijai,” teica A.Flao.
“LV” jautājums Latvijas aizsardzības ministram: — Kas, jūsuprāt, ir pats nozīmīgākais, ko nule noslēgtais līgums dos Latvijai?
Ģ.V. Kristovskis: — Jau līdzšinējā Beļģijas līdzdalība Baltijas valstu aizsardzības projektos bijusi veiksmīga. Taču tai līdz šim bijis epizodisks raksturs. Līgums rada pamatu stabilai, mērķtiecīgai un regulārai mūsu valstu sadarbībai.
Foto: A.F.I. |
“LV” jautājums Beļģijas aizsardzības ministram: — Ko sadarbība ar Latviju šī līguma ietvaros dos Beļģijai?
A.Flao: — Šī sadarbība ir abpusēji izdevīga. Piemēram, jūs Latvijā attīstāt sapieru un atmīnētāju apmācīšanas centru, un šai aizsardzības jomai īpašu uzmanību pievērš arī Beļģija. Nozīmīga ir arī jūsu ūdenslīdēju skola Liepājā. Arī mums Beļģijā ir svarīgi sagatavot augstas klases ūdenslīdējus, tādēļ abām valstīm ļoti nozīmīga var būt pieredzes apmaiņa. Es esmu arī kaismīgs militārpersonu apmaiņas mācību programmu ietvaros piekritējs, uzskatu, ka arī šāda apmaiņa radīs labu pamatu mūsu valstu militārajai sadarbībai.
Ģ.V. Kristovskis: — Es vēl gribu piebilst, ka jau 1999. gadā starptautiskās mācībās mūsu mediķu vienība darbojās Beļģijas vienības sastāvā. Beļģijas mīnu traleri piedalījušies mūsu jūras spēku mācībās. Zīmīgi, ka tieši pašlaik arī viens mūsu Jūras spēku virsnieks mācās Beļģijas militārajā skolā Ostendē.
Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors