Šovasar aprit 55 gadi kopš pirmajiem trimdas latviešu dziesmu svētkiem Eslingenā

Parādot godu šim Latvijas kultūrvēsturē ļoti nozīmīgajam notikumam, Rīgas Latviešu biedrība no 4. līdz 11. jūlijam Rīgā rīko plašu kultūras programmu. Notiks piemiņas dievkalpojums, atceres koncerts un atmiņu stundas, izstādes, izbraukums uz trimdas literatūras “Grāmatu klēti” Lielvārdē un zinātniskā konference par šo pirmo dziesmu svētku ietekmi uz dziesmu svētku attīstības procesiem Latvijā un trimdā. Atceres sarīkojums tiek organizēts sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, Latvijas Valsts arhīvu, Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Komponistu savienību, Rakstnieku savienību un citām institūcijām.

Vakar, 21. maijā, Latviešu biedrības namā notika gaidāmajiem svētkiem veltīta preses konference. Projekta vadītāja Daina Raituma sniedza ieskatu norišu programmā un iepazīstināja ar kultūras programmas veidotājiem.

Sarunu ievadīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks:

— Šo atceres svētku rīkošanas ideja ļoti dabiski izriet no mūsu biedrības ciešās sadarbības ar latviešu biedrībām visā pasaulē, ar mūsu trimdas kultūras darbiniekiem. Mēs bieži esam runājuši par latviešu garīgo rosību viņu mītnes zemēs dažādos kontinentos, kur iznāca skaistas grāmatas, notika izstādes un dažādi svētki. Bet pirmais posms, kas bija vissmagākais, ticis vērtēts retāk. Tas bija tā saukto dīpīšu jeb bēgļu nometņu laiks. Vācijas kā tādas jau toreiz nebija, bija britu, franču, amerikāņu un padomju okupācijas zonas, un latvieši bija izkaisīti pa tām. Un šajā smagajā laikā viņi domāja par to, kā sevi saglabāt, kā palikt latviešiem. Tāpēc arī tūlīt tika organizētas latviešu skolas, kori, teātra un deju trupas un pirmajā pēckara vasarā notika dziesmu dienas. Paēdušā sabiedrībā tas nebūtu nekāds brīnums, bet tie bija bēgļi bez jebkādām darba iespējām, kam bija jādomā, ko rīt ēdīs un ko vilks mugurā. Jāatgādina arī, ka trimdā dziesmu svētkus vienmēr pavadījušas visas iespējamās kultūras izpausmes - izstādes, diskusijas, rakstnieku cēlieni, teātra izrādes un sporta sacensības. Ar iespējami plašu programmu mēs gribam atcerēties arī Eslingenas dziesmu svētku 55. gadadienu. Tas notiks jūlijā, kad Latvijā parasti ierodas visvairāk tautiešu no dažādām pasaules malām.

Mākslinieks A.Annus, pasniedzot M.Krūmiņa gleznu apbalvotā tautas tērpa valkātājai M.Zīlei

Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētājs profesors Oļģerts Grāvītis:

— Domājot par dziesmu svētku kustību trimdā, mums nekas jauns nav jāizgudro. Es visiem varētu ieteikt latviešu komponista, koklētāja un mūzikas vēsturnieka, nu jau sen aizsaulē aizgājušā Valentīna Bērzkalna grāmatu “Latviešu dziesmu svētki trimdā”, kas “Grāmatu drauga” apgādā iznāca 1968. gadā. Te varam pārliecināties, ka tiešām jau 1946. gada vasarā latvieši sāk rosīties un rīkot savas Dziesmu dienas. Atradās izcili un mazāk izcili mūziķi un diriģenti, kas to visu vadīja. Dažādās sabiedroto zonās notika pavisam septiņi šādi sarīkojumi ar 400 līdz 700 dziedātājiem, līdz 1947. gada 25. maijā Eslingenā kopā sanāca 24 kori ar apmēram tūkstoš dziedātājiem, tos jau varēja saukt par latviešu dziesmu svētkiem. Turpinājums bija Anglijā, kur dziesmu svētki notika 1949. gadā, un Austrālijā, kur tika iedibinātas ikgadējās latviešu kultūras un mākslas dienas, 1952. gadā dziesmu svētku tradīcijas pārsviedās arī uz Kanādu un pēc tam uz ASV - Čikāgu (1953. gadā) un Sietlu (1962. gadā). Pavisam trimdā notikuši ap 130 dziesmu svētku. Tātad 130 reizes latviešu kori pulcējušies kopā, lai arī ne tik lielā skaitā kā Latvijā, bet vienmēr ar nopietnu repertuāru un labu māksliniecisku līmeni. Latvijā nākamajā vasarā būs 23. dziesmu svētki, un tas neapšaubāmi ir pasaules mēroga fenomens, bet tam līdzvērtīgs fenomens ir arī šīs ārzemju latviešu kordziedāšanas tradīcijas, ko mēs tagad jūlijā gribētu godināt.

Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs, mākslas zinātnieks Māris Brancis:

— Ar trimdas arhīvu vākšanu mēs nodarbojamies jau astoto gadu, un ir ienākuši jau vairāk nekā 50 fondi. Jau ilgu laiku raženi sadarbojamies ar Rīgas Latviešu biedrību un Pasaules brīvo latviešu apvienību. Šī būs jau ceturtā izstāde, kas te jūlijā tiks atvērta. Notiks arī konference par trimdas kultūru kopumā. Ieskats trimdas dziesmu svētkos ticis sniegts jau iepriekšējo gadu izstādēs, kas vēstīja par kultūras dzīvi bēgļu nometnēs un stāstīja par Pasaules brīvo latviešu apvienības darbību. Lai šīsvasaras izstāde iznāktu pēc iespējas vispusīgāka un bagātāka, ar saviem materiāliem tajā tiks aicināti piedalīties visi Latvijas muzeji un lielākās bibliotēkas.

Atceres koncerta mākslinieciskais vadītājs profesors Juris Kļaviņš raksturoja svētku māksliniecisko programmu, ko ievadīs Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” un Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. Koncertā skanēs Jāņa Zālīša “Ceļš uz dzimteni”, Pētera Barisona “Latvijā”, Alfrēda Kalniņa “Latvju himna”, Volfganga Dārziņa “Birzēm rotāts Gaiziņš”, Emiļa Melngaiļa “Svešā(i ) zemē”, Emīla Dārziņa “Mūžam zili” un citas katram latvietim dārgas dziesmas. Koncertu vainagos Jāņa Mediņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, ko dziedās apvienotie jauktie kori, pavadījumu atskaņojot Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskajam orķestrim. Kopkoros piedalīsies ārzemju latviešu koru dziedātāji, Latvijas Universitātes jauktie kori “Juventus” un “Dziesmuvara”, Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris un nacionālais vīru koris, Policijas akadēmijas vīru koris “Justus” un koncertorganizācijas “Ave Sol” vīru koris “Dziedonis”. Par koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem izraudzīti arī diriģenti Andrejs Jansons un Edgars Račevskis.

Sarīkojuma organizatori aicina atsaukties it visus tautiešus gan no ārzemēm, gan tos, kas dzīvo Latvijā, kuri būtu piedalījušies 1947. gada dziesmu svētkos — vai nu kā dziedātāji, orķestranti, dejotāji vai klausītāji. Visi tiek aicināti sadarboties, sniegt atmiņu liecības, ar saviem materiāliem un stāstījumu piedalīties izstādē un atmiņu stundās.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore
Attēli no Valentīna Bērzkalna grāmatas “Latviešu dziesmu svētki trimdā”

Jāzepa Vītola fonda laureāts Tālivaldis Ķeniņš	Roberts Zuika
Volfgangs Dārziņš (Annas Dārziņas skice)