Tepat aiz Zemgales, brāļu žemaišu zemē

Šodien, 22.maijā, sākas Lietuvas dienas Latvijā

Šonedēļ, 22. maijā, sākas Lietuvas dienas Latvijā. Tas būs plašs un vērienīgs pasākums, kurā Lietuva sevi prezentēs ļoti daudzšķautņaini. Latvieši lietuviešus dēvē par brāļu tautu, šī nedēļa mums būs unikāla iespēja pārbaudīt un salīdzināt, cik līdzīgi vai atšķirīgi tad patiesībā esam.

Lietuvas vēstniecība aicināja Latvijas žurnālistus uz Šauļiem, lai mēs iepazītos ar provinciālas pilsētas dzīvi un pārliecinātos, ka Lietuva nav tikai Viļņa un Kauņa.

Nedaudz enciklopēdisku ziņu. Šauļi atrodas Lietuvas ziemeļu daļā, 220 kilometrus no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, Žemaitijas augstienē. Ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta ar 135 700 iedzīvotājiem. Nosaukums nav gūts no Saules, bet gan no vārda šaulys — strēlnieks. Šauļi ir pirmā pilsēta Lietuvā, kurā tika atklāta gājēju iela, tur ir vislielākā dzīvība, visvairāk kafejnīcu, veikalu, arī pilsētas banka. Nozīmīgs kultūras centrs ir Šauļu universitāte, dibināta 1997. gadā. Šobrīd universitātē studē 6000 studentu, kas lielā mērā nosaka pilsētas dzīvesveidu. Šauļos ir arī konservatorija. Šauļos katru gadu notiek džeza festivāls. Pilsēta lepojas ar savu Drāmas teātri, 11 muzejiem, 3 mākslas galerijām un 51 bibliotēku. Šauļos netiek aizmirsts arī par sportu, ir pilsētas tenisa korti, airēšanas bāze, 8 sporta skolas. Pilsētai vislielākos ienākumus dod velosipēdu, pārtikas produktu, dzērienu un ādas izstrādājumu ražošana.

Šauļu domē tiekoties ar pilsētas vadītājiem, Ekonomikas departamenta vadītājs Stanislovs Gurejevs pastāstīja, ka viena no lielākajām pilsētas problēmām ir bezdarbs. 2002. gada 1. janvārī bezdarba līmenis bija 14,8%, Šauļu darba biržā reģistrējušies 15 896 darba meklētāji. Bezdarba līmeni noteic tas, ka padomju gados Šauļi bija rūpniecības pilsēta ar lielu strādājošo skaitu. Tirgus ekonomika ir ieviesusi savas korekcijas, daudzas rūpnīcas ir bankrotējušas, cilvēki palikuši bez darba. Jāatzīmē, ka pašreizējā Šauļu pilsētas dome strādā tikai otro nedēļu, jo, kā tas mēdz būt arī Latvijā, iepriekšējā domes vadība, kuras priekšgalā bija sieviete, politisku nesaskaņu dēļ no amata atkāpās.

Šauļos krasi samazinājusies dzimstība, desmit gados iedzīvotāju skaits sarucis par 11 tūkstošiem. S.Gurejevs atzina, ka ekonomiskā situācija palēnām uzlabojas, kā piemēru minot to, ka 65% no visa pilsētā saražotā tiek eksportēts uz Eiropu. Tomēr Šauļos procentuāli ienākumi no nacionālā kopprodukta ir zemāki nekā Lietuvā kopumā. Pilsētā ir 7000 aktīvi strādājošu uzņēmumu, 63% no tiem — individuālie uzņēmumi. Šauļos ir arī uzņēmumi ar nozīmīgu ārzemju kapitāla daļu. Diemžēl, kā atzina S. Gurejevs, daudzi uzņēmumi neiztur konkurenci, un pilsētā ir samērā liels bankrotu skaits. Šauļos ir 9 uzņēmumi, kuros valsts ir simtprocentīga akcionāre, pārsvarā tā ir komunālo pakalpojumu nozare.

Tomēr pamazām pilsēta atveseļojas no ekonomiskās krīzes. Lai par to pārliecinātos savām acīm, žurnālistiem bija iespēja apmeklēt vairākus plaukstošus uzņēmumus. Viens no tiem — “Putokšnis” — atrodas bijušajā kara lidostas teritorijā. Tas ir lietuviešu uzņēmums, kas dibināts 1995. gadā un nodarbojas ar visu veidu plastmasas iepakojumu ražošanu. Tās ir plastmasas pudeles alum, minerālūdenim un citiem gāzētajiem dzērieniem. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 cilvēku un gadā tiek saražots 600 miljoni plastmasas pudeļu 45 dažādos dizaina veidolos. Latvijā lielākie sadarbības partneri, ražotās produkcijas patērētāji ir “Aldaris”, “Cēsu alus” un “Vārpa”. Arī Latvijā kļūst aizvien populārāk alu iegādāties nevis stikla, bet plastmasas pudelēs, jo tās ir vieglāk transportējamas. “Putokšnis” sācis arī īpašu korķu ražošanu alus pudelēm. Parasti pudeles augšpusē starp putām un korķi ir skābeklis, jaunie korķi to uzsūks, un tur veidosies vakuums. Plānots atklāt jaunu, ļoti dārgu ražošanas līniju — plastmasas iepakojumu aseptiskiem produktiem, piemēram, dabīgām sulām bez konservantiem, kuras varēs uzglabāt jaunajā iepakojumā pat pusgadu. “Putokšnis” savu produkciju eksportē ne tikai uz Latviju, bet uz Igauniju, Vāciju, Zviedriju, Somiju, Slovākiju u.c.

Par veiksmīgu uzņēmumu attīstījusies Šauļu televizoru rūpnīca, kas atradusi savu nišu — televizoru salikšanu, uzņēmuma lielākais partneris ir “Samsung”. Mazajos tālrādes aparātos tiek izmantoti Lietuvā ražotie kineskopi, lielajos — Vācijā ražotie. Lielākā daļa televizoru ir paredzēti eksportam, nozīmīgākais noieta tirgus ir Lielbritānija un Nīderlande. Televizorus pārdod ar pasūtītāja nosaukumu, tikai 5% produkcijas tiek pārdoti ar rūpnīcas vārdu. Dienā saražo 2000 televizoru, ja darbs norit divās maiņās, tad 4000 televizoru. Kaut gan uzņēmums darbojas veiksmīgi un daudz eksportē, caurmēra algas strādājošajiem ir visai mazas — 100 latu mēnesī.

Šauļu uzņēmējdarbības inkubatoru 1999. gadā dibināja Lietuvas Saimniecības ministrija, Šauļu pilsētas pašvaldība un Šauļu biznesa centrs.

Kādēļ inkubators? Tādēļ, ka tā ir vieta, kur sākt savu biznesu maksimāli labvēlīgos apstākļos. Lai dibinātu savu uzņēmumu, bieži vien ir vajadzīgas labas telpas, vēlams pilsētas centrā. Savu darbību tikko uzsākušiem uzņēmējiem tas bieži vien nav pa kabatai. Šauļu biznesa inkubators atrodas pilsētas centrā un izīrē savas telpas ar pilnu aprīkojumu (mēbeles, datori, faksi utt.) tiem, kas vēlas sākt savu biznesu, turklāt pirmos trīs gadus tiek dota atlaide telpu īrei. Inkubatorā uzņēmējiem ir pieejamas arī biznesa konsultācijas par krietni zemāku maksu nekā citur pilsētā. Tātad inkubators ir vieta, kur tiek ekonomiski saudzēti tikko savu darbību uzsākušie uzņēmēji. Šobrīd biznesa inkubatorā mājvietu atradušas vairāk nekā 30 firmas, no tām 11 nodarbojas ar informācijas tehnoloģijām. Šāds biznesa inkubators būtu ļoti liels stimuls arī Latvijas mazpilsētu uzņēmējdarbības vides attīstībā.

Viena no pazīmēm, kas liecina par valsts un pilsētas attīstības līmeni, ir attieksme pret invalīdiem. Šajā ziņā Šauļi iespējuši daudz. Pilsētā ir moderns, pagājušā gadā uzcelts sociālo pakalpojumu centrs, kurā notiek dienas nodarbības cilvēkiem ar kustību traucējumiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem un cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Centrs ir domāts cilvēkiem, kuriem nav iedzimtas slimības, bet kuri tās ieguvuši kādas traumas, autoavārijas vai slimības rezultātā. Nodarbības (sarunas, muzicēšana, rokdarbi) ir bezmaksas. Centrā ir moderna sporta zāle ar trenažieriem, kuras apmeklējums maksā 15 santīmi stundā, arī sava keramikas darbnīca. Viss ļoti plašs un gaišs, ir speciāli padomāts par cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Centrā strādā vairāki sociālie darbinieki, kas nodarbojas arī ar vecu un nespējīgu cilvēku aprūpi mājās. Centrā ir lēta ēdnīca mazturīgajiem, medicīniskās pieņemšanas punkts, kurā strādā ārsti brīvprātīgie. Tas domāts tiem maznodrošinātajiem, kuriem nav pa kabatai veselības apdrošināšana. Par šādu modernu centru invalīdiem varētu priecāties arī jebkura Latvijas pilsēta.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore