Ministru kabineta noteikumi Nr.143

Rīgā 2001.gada 27.martā (prot. Nr.13, 21.¤)

Noteikumi par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības personām, kuras savieno metālmateriālus, izmantojot metināšanu (turpmāk — metinātāji), un personām, kuras veic metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes (turpmāk — defektoskopisti) reglamentētajā sfērā, un metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību.

2. Metināts metālmateriālu savienojums (turpmāk — metinātais savienojums) ir reglamentētajā sfērā lietoto tērauda, alumīnija, vara, niķeļa, titāna, cirkonija vai to sakausējumu savienojums, kas rodas, izmantojot vienu no šādiem rokas vai daļēji mehanizētiem metināšanas veidiem:

2.1. elektriskā loka metināšanu;

2.2. skābekļa acetilēna metināšanu.

3. Šie noteikumi neattiecas uz metinātājiem un defektoskopistiem, kas metina vai pārbauda uz ārvalstīm (izņemot Eiropas Savienības valstis) eksportējamos metālizstrādājumus vai to metinātos savienojumus.

4. Ja metinātājiem un defektoskopistiem citos normatīvajos aktos noteiktas speciālas un no šiem noteikumiem atšķirīgas profesionālās kvalifikācijas prasības, tiek piemēroti attiecīgie normatīvie akti.

5. Labklājības ministrija ir atbildīga par to, lai Ministru kabinetā tiktu iesniegti priekšlikumi par tādu kompetentu sertifikācijas institūciju pilnvarošanu, kuras novērtē (sertificē) metinātāju vai defektoskopistu kompetences atbilstību saskaņā ar standartā LVS EN 45013 “Personāla sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji” un šajos noteikumos noteiktajām prasībām (turpmāk — pilnvarotā institūcija).

6. Ārvalstīs izdotie metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti tiek atzīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Prasības metinātājiem

7. Metinātāji drīkst veikt darbus reglamentētajā sfērā, ja to profesionālā kvalifikācija ir sertificēta pilnvarotajā institūcijā saskaņā ar vienu no šādiem standartiem:

7.1. LVS EN 287-1 “Metinātāju atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana — 1.daļa: Tēraudi”;

7.2. LVS EN 287-2 “Metinātāju atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana — 2.daļa: Alumīnijs un alumīnija sakausējumi”;

7.3. LVS EN ISO 9609-3 “Metinātāja atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana — 3.daļa: Varš un vara sakausējumi”;

7.4. LVS EN ISO 9609-4 “Metinātāja atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana — 4.daļa: Niķelis un niķeļa sakausējumi”;

7.5. LVS EN ISO 9609-5 “Metinātāja atestācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana — 5.daļa: Titāns un titāna sakausējumi, cirkonijs un cirkonija sakausējumi”.

8. Lai iegūtu metinātāja profesionālo kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu (turpmāk — metinātāja sertifikāts), pretendents pilnvarotajā institūcijā iesniedz:

8.1. izglītības dokumentu par teorētiskās un praktiskās sagatavošanas kursu beigšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu profesionālās tālākizglītības apmācību kursu;

8.2. dokumentu, kas apliecina ne mazāk kā sešus mēnešus ilgu praktisko darbību sertifikācijai pieteiktajā jomā (piemēram, izraksts no darba grāmatiņas, darba līguma kopija);

8.3. labklājības ministra noteikta parauga izziņu par veicamajam darbam atbilstošu veselības stāvokli.

9. Pilnvarotā institūcija pēc šo noteikumu 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas pretendenta kvalifikācijas atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā novērtē saskaņā ar šo noteikumu 7.punktā minētajā standartā noteiktajām prasībām, organizējot teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi.

10. Ja personas praktiskās un teorētiskās zināšanas ir sekmīgas un tā ir sasniegusi 18 gadu vecumu, pilnvarotā institūcija pretendentam izsniedz metinātāja sertifikātu uz diviem gadiem. Sertifikātā norāda metinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un darbības jomu, kā arī sertifikāta numuru, izdošanas datumu un izmantošanas nosacījumus.

11. Ja pilnvarotā institūcija atsaka pretendentam izsniegt metinātāja sertifikātu, tā sniedz motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

12. Pilnvarotā institūcija anulē izsniegto metinātāja sertifikātu, ja:

12.1. metinātājs pārkāpis sertifikāta izmantošanas nosacījumus;

12.2. beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

12.3. metinātājs izteicis vēlēšanos atteikties no sertifikāta;

12.4. metinātāja darbā pārtraukums ir bijis ilgāk nekā sešus mēnešus;

12.5. darba devējs metinātāju ir atstādinājis no veicamā darba par to normatīvtehnisko dokumentu neievērošanu, kuri reglamentē metināšanas darbu veikšanu, un par šo faktu ir paziņojis pilnvarotajai institūcijai;

12.6. tiek atklāts, ka metinātāja sertifikāts ir izsniegts nepamatoti.

13. Metinātāja atkārtota sertifikācija pilnvarotajā institūcijā tiek veikta ne retāk kā reizi divos gados.

14. Pilnvarotā institūcija ne retāk kā reizi sešos mēnešos publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” iepriekšējā pusgadā sertificēto metinātāju sarakstu, kā arī informāciju par anulētajiem metinātāju sertifikātiem.

15. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par personām, kurām tā ir atteikusi izsniegt metinātāja sertifikātu, vai metinātājiem, kuriem tā ir anulējusi sertifikātu.

16. Informāciju par metinātāja novērtēšanu un sertifikāciju pilnvarotā institūcija glabā ne mazāk kā 10 gadu pēc metinātāja sertifikāta izsniegšanas.

III. Prasības defektoskopistiem

17. Defektoskopisti drīkst veikt metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes reglamentētajā sfērā, ja to profesionālā kvalifikācija ir sertificēta pilnvarotajā institūcijā saskaņā ar standartā LVS EN 473 “Nesagraujošās testēšanas personāla kvalifikācija. Galvenie principi” noteiktajām prasībām. Pārbaudes veicamas, izmantojot šādas metodes:

17.1. pārbaude ar virpuļstrāvu;

17.2. pārbaude ar magnētiskajām daļiņām;

17.3. pārbaude ar radiogrāfiju;

17.4. pārbaude ar ultraskaņu;

17.5. pārbaude ar krāsainajiem šķīdumiem (penetrācija);

17.6. pārbaude ar optiskajām ierīcēm.

18. Lai iegūtu defektoskopista profesionālo kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu (turpmāk — defektoskopista sertifikāts), pretendents pilnvarotajā institūcijā iesniedz:

18.1. izglītības dokumentu par teorētiskās un praktiskās sagatavošanas kursu beigšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu profesionālās tālākizglītības apmācību kursu;

18.2. dokumentu, kas apliecina ne mazāk kā 12 mēnešu ilgu praktisko darbību sertifikācijai pieteiktajā jomā (piemēram, izraksts no darba grāmatiņas, darba līguma kopija);

18.3. labklājības ministra noteikta parauga izziņu par veicamajam darbam atbilstošu veselības stāvokli.

19. Pilnvarotā institūcija pēc šo noteikumu 18.punktā noteikto dokumentu saņemšanas pretendenta kvalifikācijas atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā novērtē saskaņā ar standartā LVS EN 473 “Nesagraujošās testēšanas personāla kvalifikācija. Galvenie principi” noteiktajām prasībām, organizējot teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi.

20. Ja personas praktiskās un teorētiskās zināšanas ir sekmīgas un tā ir sasniegusi 18 gadu vecumu, pilnvarotā institūcija pretendentam izsniedz defektoskopista sertifikātu uz pieciem gadiem. Sertifikātā norāda defektoskopista vārdu, uzvārdu, personas kodu un darbības jomu, kā arī sertifikāta numuru, izdošanas datumu un izmantošanas nosacījumus.

21. Ja pilnvarotā institūcija atsaka izsniegt pretendentam defektoskopista sertifikātu, tā sniedz motivētu atteikumu. Pilnvarotā institūcija atteikumā norāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

22. Pilnvarotā institūcija anulē izsniegto defektoskopista sertifikātu, ja:

22.1. defektoskopists pārkāpis sertifikāta izmantošanas nosacījumus;

22.2. beidzies sertifikāta derīguma termiņš;

22.3. defektoskopists izteicis vēlēšanos atteikties no sertifikāta;

22.4. defektoskopista darbā pārtraukums ir bijis ilgāk nekā gadu;

22.5. darba devējs defektoskopistu ir atstādinājis no veicamā darba par to normatīvtehnisko dokumentu neievērošanu, kuri reglamentē nesagraujošo pārbaužu veikšanu, un par šo faktu ir paziņojis pilnvarotajai institūcijai;

22.6. tiek atklāts, ka defektoskopista sertifikāts ir izsniegts nepamatoti.

23. Defektoskopista atkārtota sertifikācija pilnvarotajā institūcijā tiek veikta ne retāk kā reizi piecos gados.

24. Pilnvarotā institūcija ne retāk kā reizi sešos mēnešos publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” iepriekšējā pusgadā sertificēto defektoskopistu sarakstu, kā arī informāciju par anulētajiem defektoskopistu sertifikātiem.

25. Pilnvarotā institūcija informē citas pilnvarotās institūcijas par personām, kurām tā ir atteikusi izsniegt defektoskopista sertifikātu, un defektoskopistiem, kuriem tā ir anulējusi sertifikātu.

26. Informāciju par defektoskopista novērtēšanu un sertifikāciju pilnvarotā institūcija glabā ne mazāk kā 10 gadu pēc defektoskopista sertifikāta izsniegšanas.

IV. Noslēguma jautājumi

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

28. Metinātāja vai defektoskopista kompetenci apliecinošie dokumenti (sertifikāti), kas izsniegti līdz 2001.gada 30.jūnijam, ir derīgi līdz tajos norādītajam datumam, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 30.jūnijam.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.