“Lai viens slikts ābols nesabojā visu grozu”

Vakar, 21.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes”

Intervija Latvijas Radio 21. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Šodien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā jūs izteicāties, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā jūs vēlētos redzēt ārzemju latvieti. Pēc jūsu domām, Latvijā cits citu pārāk labi pazīst, lai varētu netraucēti strādāt šai amatā.

Vaira Vīķe–Freiberga: — Nu te tūliņ korekcija, es neteicu, ka vēlētos redzēt ārzemju latvieti, neko tādu neesmu teikusi. Es teicu, ka vajadzētu aplūkot pēc iespējas plašāku kandidātu klāstu, ieskaitot ārzemju latviešus. Nebūt neesmu teikusi, ka tur vajag ārzemju latvieti, būsim precīzi. Jā, es priecājos arī, ka valdība ir tomēr pietiekami nopietnu attieksmi ieņēmusi pret šo konkrēto amatu, lai nedarītu to sasteigti un dažu dienu laikā, bet lai tiktu izsludināts konkurss, kas tad ļautu visplašākam iespējamam kandidātu lokam pieteikties uz šo ļoti nozīmīgo posteni.

— Vai jūs uzskatāt, ka jūsu ieteiktais kandidāts, iespējams, ārzemju latvietis, pietiekami pārzinātu Latvijas situāciju un arī labprāt strādātu par to samaksu, ko šobrīd piedāvā valdība?

V.Vīķe–Freiberga: — Nebūt ne, es tikai to proponēju kā vienu iespējamu variantu, par ko būtu jāpainteresējas un kas prasīs laiku. Ja viņš te nāktu, tad tas būtu tikai labdarības žests no viņa puses, jo es esmu pārliecināta, ka līdzekļi nekādā ziņā nebūtu tie, kas viņam iespējami, un, vai viņš ieinteresēts, par to man nav ne mazākās idejas, es tikai to minēju kā iespēju un eventuālu piemēru tam, ka ir ārzemēs ļoti kvalificēti un atbilstoši ļaudis, par kuriem arī vajadzētu padomāt.

Un galvenais būtu viņu spējas šeit darboties, tur, es domāju, nekādu problēmu nebūtu, jo to puslīdz inteliģents cilvēks var iemācīties ļoti ātri. Man, starp citu, šajā sakarā ir ārzemju speciālisti teikuši, ka šim cilvēkam pat nebūtu nepieciešama pieredze tā kā izmeklētājam, kas ir atkal pilnīgi cits aspekts. Tādēļ to var cilvēkam iemācīt diezgan īsā laikā speciālos kursos, viņam būtu ļoti vajadzīgs godīgums, uzticamība, principialitāte un spēja organizēt, loģiski domāt un analizēt, analītiskās spējas tātad būtu vajadzīgas.

— Koalīcijas padome vakar nolēma rīkot atklātu konkursu biroja vadītāja amatam, lai novērstu pārmetumus, ka šīs svarīgās iestādes izveidošana, vairoties no atklātības šajā procesā, ir tikai šķietama cīņa ar korupciju. Jūs uzskatāt, ka iepriekš koalīcijas padomes plāns — laika taupīšanas nolūkos izvirzīt kandidātus no profesionālām organizācijām un iestādēm, kas saistītas ar korupcijas apkarošanu — nebija pareizs?

V.Vīķe–Freiberga: — Es jau tikko atbildēju, tā ka tas atkrīt.

— Aplūkojot jaunveidojamā biroja funkcijas un iespējas valstī, vai uzskatāt, ka tā izveide spēs būtiski uzlabot korupcijas apkarošanu?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka vēl viņu uzdevumos būtu jāprecizē zināmas nianses, piemēram, nevajadzētu šo biroju noslogot ar rutīnas veida ienākumu deklarāciju pārbaudi, rutīnas veida pārbaudes vajadzētu atstāt Valsts ieņēmumu dienestam. Viņiem vajadzētu varbūt pašas augstākās amatpersonas, politisko partiju finansēšanu, tādus īpašus uzdevumus uzticēt, nevis noslogot ar tādiem rutīnas darbiem, kam nav nekāda iemesla nepalikt tur, kur tie tagad ir.

— Jūnija vidū pie sava amata pienākumu pildīšanas stāsies jaunieceltais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava, kurš arī ir ārzemju latvietis. Vai, jūsuprāt, Gravas kungs ir atbilstošais kandidāts, un kā jūs vērtējat viņa ierosinājumu savas bijušās darbavietas — radio “Brīvā Eiropa” — galveno biroju pārcelt uz Zaķusalas kompleksu Rīgā?

V.Vīķe–Freiberga: — Es to domu jau izteicu, būdama Prāgā, biroja vadītājam Daina kungam, kad viņš ieminējās par viņu patlabanējām zināmām grūtībām telpu ziņā. Kā es noprotu, jautājums nav aktuāls, jo viņi jau ir izteikušies, ka šīs vajadzības nebūs. Citiem vārdiem sakot — Čehijas valdība tomēr garantēs, ka viņiem telpas kaut kur būs un atbilstošas. Jā, Latvijai tas būtu bijis gluži interesanti, ja viņi būtu bijuši gatavi šeit pārcelties, es jau arī minēju, ka Latvija noteikti būtu gatava viņiem tādas telpas piedāvāt. Kas attiecas uz Gravas kungu, es domāju, ka viņam ir dubultas kvalifikācijas amatam, tieši atbilstošas izaicinājumiem šajā viņa jaunajā postenī. Pirmā ir viņa ļoti ievērojamā profesionālā pieredze gan tirgzinībās, gan saistībā ar medijiem, gan jāsaka, ar konkurējošu mediju — televīziju, kas viņu bija spiedis iepazīties ar televīzijas specifiku, un, es esmu pārliecināta, tā viņam palīdzēs tikt galā ar tām grūtībām un tiem izaicinājumiem tīri no finansiāli materiālās un arī darba organizācijas puses, ar kuriem televīzijas vadītājam būs jāsaskaras. Es domāju, arī viņa ļoti ilggadējā pieredze jau no jaunības gadiem, tieši ar latvietības saglabāšanu, ar latvietības ideoloģiju, ar viņa darbošanos Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā, Amerikas latviešu apvienībā, PBLA un tā tālāk, augstie amati, ko tur viņš ir sasniedzis, viņam varētu dot īpašu perspektīvu uz šiem jautājumiem, kas ir būtiski Latvijā, — kas tad ir nacionāls mūsu nacionālajai televīzijai, ko varētu nozīmēt nacionāla televīzijas kanāla programma. Jā, brīva televīzija ar brīviem žurnālistiem, kam neuzliekam cenzūras žņaugus un tā tālāk, tomēr televīzija, kas atbilst zināmām, ideoloģiskām jeb valstiskām prasībām. Un te ir cilvēks ar pieredzi, kas, es ceru, spēs arī rast oriģinālus un radošus risinājumus tieši tajā jautājumā.

— Nu, protams, tas ir ideāls variants, ko jūs minējāt.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, atbildība par to jāuzņemas nacionālā televīzijas kanāla vadītājam, šī problēma būs jārisina. Līdz šim tā varbūt nav bijusi pietiekami augstā apziņas līmenī, nav ļaudis centušies rast atbildes.

— Par šodienas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi. Pārstāvjiem jūs diezgan kritiski izteicāties arī par Latvijas tiesu sistēmu. Un, lai tiesas netiktu atliktas kāda dalībnieka slimības dēļ un tiesu procesi nevilktos gadiem ilgi, jūs piedāvājat izveidot pilnībā neatkarīgu ārstu komisiju. Vai būs konkrēts jūsu piedāvājums mainīt kaut ko likumdošanas jomā šajā lietā?

V.Vīķe–Freibega: — Ja es nemaldos, tad mūsu likumdošana vispār tā kaut ko jau šodien paredz, bet man nav skaidrs — kamdēļ tas nekad netiek lietots, man ir brīnums par to. Es, teiksim, tajā detaļā varētu vēl pārbaudīt otrreiz, vai tiešām tas ir tā. Ja tā nav, tad es, protams, gatava ar priekšlikumiem likumdošanā.

— Augstākās tiesas priekšsēža vietnieks Pāvels Gruziņš, komentējot jūsu izteikumus, atzina, ka dažu negodīgu cilvēku rīcību nevar attiecināt uz visiem tiesnešiem un viņu jūsu izteikumi aizskar, jo viņš strādājot pilnīgi godīgi.

V.Vīķe–Freiberga: — Es viņam uz to jau atbildēju sēdes laikā, teicu, ka neesmu nekad apvainojusi visus kopumā par dažu atsevišķu negodīgu darboņu darbību, bet cits to būtu darījis. Tātad vispirms pārmetums ir nevietā. Otrkārt, apvainoties, es domāju, ir nevietā tādā nozīmē, ka, ja kaut viens tiesnesis būtu bijis negodīgs, tad mums ir tiesības to norādīt un par to sūdzēties, tur nav ne ko apvainoties, ne ko pārdzīvot. Ja tas tā ir, tad gan valstij kopumā, gan likumdevējiem, gan izpildvarai, gan visiem, sākot ar pašiem tiesnešiem, kā amata ģildi ir jāgādā kā to novērst un kā rūpēties par to, lai viens slikts ābols nesabojā visu grozu, kā atšķirt labos no sliktiem tiesnešiem vai ārstiem, advokātiem, kā jau es minēju sēdes laikā, jebkuras profesijas pārstāvjiem. Un tamdēļ ir šīs ģildes, kas pastāv jau kopš viduslaikiem; ja kādam rūp sava mundiera gods, viņš pats kā organizēts savas profesijas pārstāvis jo aktīvi rūpējas par to un pats cenšas spert soļus. Vienalga, vai tie būtu tiesneši vai advokāti, vai policisti, vai muitnieki, vai robežsargi, arī viņiem kā profesijai jeb ģildei vajadzētu vairāk rūpēties par sava amata godu un no savas puses gādāt par to, lai tādi negodīgi viņu amata pārstāvji nedara neslavu visai profesijai, ieskaitot tos, kas ir godīgi.

— Jūs arī kritizējāt to, ka lietas tiesās tiek sadalītas, tam būtu jābūt pēc nejaušības principa, lai nerastos tandēmi prokuroru un tiesnešu starpā, kas noved pie pārāk maigiem sodiem. Kāpēc, jūsuprāt, veidojas šāda situācija?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, tas veicina korupciju, protams, tamdēļ tas ir nevēlams. Un es zinu, ka, piemēram, civilprocesos šī lietu sadalīšana jau notiek, kriminālprocesos ne vienmēr tāda ir. Es domāju, jo nopietnāks noziegums, jo svarīgāka ir šī lietu pilnīgi aliatoriskā sadale, lai nebūtu tā, ka jau iepriekš tiek izvēlētas zināmas lietas, un katrā ziņā nebūtu arī pieļaujams, lai sistemātiski sadarbotos tas pats tiesnesis ar to pašu prokuroru, jo tādā veidā tiek veidota augsne un izaicinājums, kas dara korupciju iespējamu. Un tas mums, protams, ir jānovērš.

— Turpinās tiesas procesi pret bijušo sarkano partizānu Vasiliju Kononovu. Pie jums ir vērsies Krievijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Oļegs Mironovs ar lūgumu nodot Krievijas jurisdikcijā Kononovu, kurš šobrīd par kara noziegumiem tiek tiesāts Latvijā. Kāda būs jūsu atbilde Krievijas pārstāvim?

V.Vīķe–Freiberga: — Tas nav iespējams pēc Latvijas likumdošanas. Par noziegumiem, kas ir pastrādāti Latvijā, tiesas process norit Latvijā, tā tas ir pēc Latvijas likumiem. Tikai tad, kad tiesas spriedums būs stājies spēkā, ir iespējams kādas cits valsts pilsoni nodot soda izciešanai citā valstī. Tad, kad tiesas lēmums būs stājies spēkā, būs iespējams lemt par šo jautājumu, tagad tas ir priekšlaikus.

— Krievijas pārstāvis norāda, ka tas varētu būt labs žests no Latvijas puses, lai turpinātu uzlabot kaimiņattiecības.

V.Vīķe–Freiberga: — Jebkāds žests būs iespējams tikai tad, kad tiesas lēmums būs stājies spēkā.

— Šodien kļuvis zināms, ka Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēmusi 20. jūnijā, 18.jūlijā un 18.,19., kā arī 20.septembrī rīkot ārstu streiku. Vai, jūsuprāt, šāda mediķu rīcība ir atbalstāma pašreizējā situācijā?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka streika tiesības bauda jebkurš pilsonis vai profesijas pārstāvis, tā kā nav atrunāts likumdošanā, kas, kā kurā valstī iekļauj, piemēram, policistus, kārtības sargus, varbūt militāros spēkus, piemēram, tiem nav tiesību streikot. Ir zināmas profesijas, kurām nav tiesību streikot, un citas, kam tādas ir. Ārsti ir ļoti grūtā situācijā tādēļ, ka viņi ir snieguši Hipokrāta zvērestu, kas tīri formāli iztulkots, nozīmē, ka viņi nedrīkstētu atsacīties no savu pienākumu sniegšanas tīri pēc savas profesionālās ētikas. Tai pašā laikā, protams, viņi arī ir algoti darbinieki un šinī gadījumā valsts darbinieki, kuri uzskata, ka gan viņu darba apstākļi, gan viņu alga ir problēma šajā ziņā, tātad es domāju, ka tas ir ētiska rakstura jautājums, kas pašiem mediķiem ir jāizlemj.

— Kritizējot līdzšinējo valdību diskriminējošo attieksmi pret invalīdiem, Invalīdu tiesību aizsardzības centrs vērsies pie jums, kā arī citām augstām valsts amatpersonām ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Kā jūs plānojat reaģēt uz šo invalīdu lūgumu — uzlabot situāciju?

V.Vīķe–Freiberga: — Es esmu izmantojusi katru izdevību, lai aizstāvētu indivīdu tiesības un tai skaitā invalidētu personu tiesības. Es domāju, ir ļoti svarīgi mums viņus integrēt sabiedrībā, mēs nedrīkstam pieļaut neko, kas diskriminē invalīdus. Lai viņiem, piemēram, darītu pieejamas visas publiskās telpas, kādas ir pašvaldībās un valsts iestādēs, tas ir kaut kas, kas ļoti dārgi maksā, tāpat ir vesela rinda dažādu citu viņu priekšlikumu, kas prasa ievērojamus līdzekļus. Kā šīm prasībām atbildēt ar valstij patlaban piederošiem līdzekļiem, tas ir pilnīgs izpildvaras lēmums, kas jāpieņem, tur ir jāpieņem politisks lēmums — kuras ir prioritātes, kuros jautājumos ir iespējams viņiem atvēlēt līdzekļus. Kas attiecas uz morālo atbalstu, tad to es esmu viņiem paudusi vienmēr un turpināšu to darīt.

— Runājot vēl par ārvalstu notikumiem Latvijā. Latvija sarunās ar Eiropas Savienību uz priekšu virzās ļoti ātri un reizēm tas notiek pat pārāk ātri, amatpersonu sarunās ar Eiropas Savienību kvalitāti aizstājot ar kvantitāti, šādu viedokli intervijā vakardienas laikrakstam “Dienas Bizness” izteicis bijušais Igaunijas premjers Marts Lārs. Vai jūs piekrītat Lāra izteikumiem?

V.Vīķe–Freiberga: — Es mazliet brīnos, vai Lāra kungs nav pārskatījies, par kuru valsti viņš runā, jo tieši tos pārmetumus mēs tikko dzirdējām adresētus viņam, viņa laika valdībai un viņa pēctečiem valdībā, tiek pārmesta igauņu sarunu vedēju pārliecīga pārsteidzība un pārliecīga piekāpšanās. Fakts ir tāds, ka Latvija ir apsteigusi Igauniju, varbūt tas sāp, es nezinu, bet Latvija nav to apsteigusi nepamatotā veidā. Es uzaicinu ikvienu paņemt jebkuru no mūsu aizvērtām sadaļām un salīdzināt — cik lielā mērā “piekāpusies” ir Latvija vai Igaunija. Kaut vai zivsaimniecībā, ja nemaldos, zivsaimniecības sadaļu slēdza Igaunija, nepieprasot nekādas atlaides jeb speciālus apstākļus Rīgas līcim. Latvija panāca izņēmumu, ka Rīgas līcī drīkst zvejot tikai tās valstis, kam ir krasts šajā līcī, tātad Latvija un Igaunija.

— Lārs tieši norāda, ka virzībā uz Eiropas Savienību Latvijas valdības ir bijušas noskaņotas ļoti pozitīvi un uzņēmušās tādas saistības, kādas Igaunija neuzņēmās, kas Latvijai nākotnē var radīt problēmas.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tieši otrādi — kurpe ir uz otru kāju.

— Un vēl. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju — aptuveni 40 procenti — uzskata, ka Latvijas ekonomiskā labklājība vairāk atkarīga no Krievijas un citām NVS valstīm, bet ar Eiropas Savienību valsts labklājību saista tikai 28 procenti, tā liecina SKDS veiktā aptauja. Vai tas neliek bažīties par iedzīvotāju redzējumu uz Latvijas ekonomisko attīstību?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, es domāju gan. Domāju, ka tas pierāda, ka ļaudīm varbūt nav skaidra priekšstata par to, ar ko mēs tirgojamies, piemēram, šobrīd. Šobrīd statistikas dati liecina, ka divas trešdaļas mūsu tirdzniecības norit ar Eiropas Savienības valstīm un procents mūsu tirdzniecībā ar Krieviju ir krietni, krietni zemāks par to. Tranzīts ir apmēram 15 procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta. Jā, tas ir ievērojams procents, bet citādi tirdzniecība ir nokritusi ļoti zemā līmenī, starp citu, būtu labāk, ja būtu augstāk, tas ir cits jautājums, bet pēc patlabanējiem faktiem tie nav samērojami skaitļi, tā ka es brīnos, no kurienes ļaudis ir ņēmuši šo pārliecību.

— Un jāņem vērā, ka šie dati nav gada laikā ne par mata tiesu mainījušies.

V.Vīķe–Freiberga: — Varētu gandrīz domāt, ka varbūt viņi neapzinās, ka tiešām nav pietiekamas informācijas par to, ar ko tad Latvija tirgojas un kādos apmēros, varbūt tur būtu vajadzīga tiešām atkal kāda informācijas kampaņa, lai ļaudis saprastu, kur mēs ekonomiski situējamies savās attiecībās.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā