Akreditējies pirmais Maķedonijas vēstnieks

Vakar, 21.maijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saņēma akreditācijas vēstuli no Maķedonijas vēstnieka Kostas Stoimenovska

Vakar, 21.maijā, Rīgas pilī: Maķedonijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kosta Stoimenovskis ar kundzi un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Vakar, 21. maijā, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Maķedonijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kosta Stoimenovskis (Kosta P. Stoimenovski).

Savā akreditācijas runā vēstnieks Kosta Stoimenovskis pauda Maķedonijas vēlmi stiprināt draudzību un sadarbību ar Latviju. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Maķedonija, tāpat kā Latvija, vēlas iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES) un pauda cerību, ka abas valstis drīz būs NATO dalībvalstis. Vēstnieks arī atzina, ka mūsu valstu divpusējās attiecības vēl ir sākuma stadijā. Līdz ar to tām ir plašas attīstības iespējas un perspektīvas.

Atbildot Maķedonijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā pirmo Maķedonijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Maķedonijas starpvalstu attiecību vēsturē. Latvijas un Maķedonijas diplomātiskās attiecības, kas tika nodibinātas pirms sešiem gadiem, gūst jaunu impulsu.

Laikā, kopš Latvija atguva neatkarību, bet Maķedonija kļuva par neatkarīgu valsti, mūsu valstis ir pielikušas lielas pūles, lai īstenotu dziļas un ilglaicīgas reformas. Šis ir bijis arī lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks, taču mūsu kopīgie mērķi un vērtības nodrošina reformu neatgriezeniskumu.

Kosta Stoimenovskis dzimis 1942. gada 1. maijā Lukovicā. Beidzis Skopjes Kirila un Metodija universitātes ekonomikas fakultāti, pēc tam Belgradas universitātē ieguvis maģistra grādu. No 1968. gada strādājis Maķedonijas Sociālās planošanas birojā par padomnieku, no 1970. gada bijis Dienvidslāvijas Ārlietu federālā sekretariāta Austrumeiropas direktorāta vecākais ierēdnis. No 1972. gada Dienvidslāvijas vēstniecības Bukarestē otrais sekretārs, no 1976. gada Ārlietu federālā sekretariāta Kaimiņvalstu direktorāta padomnieks. No 1978. gada pirmais sekretārs Dienvidslāvijas vēstniecībā Prāgā. No 1982. gada Ārlietu Federālā sekretariāta īpašais padomnieks Kaimiņvalstu, pēc tam Eiropas ekonomiskās integrācijas direktorātā. No 1986. gada pirmais padomnieks vēstniecībā Varšavā. No 1992. gada strādājis Maķedonijas Republikas Ārlietu ministrijā. No 1994. līdz 1998. gadam darbojies publicistikā. No 1999. līdz 2001. gadam bijis Maķedonijas premjerministra padomnieks ārpolitikas jautājumos. Kopš pērnā gada septembra Maķedonijas vēstnieks Polijā. Precējies, divu dēlu tēvs. Pārvalda angļu, poļu, krievu, rumāņu, čehu un serbu valodu.

Vēlme iekļauties pasaules integrācijas procesos, veicinot valstu strauju attīstību, savstarpējo tirdzniecību, iedzīvotāju labklājību un drošību, vienlaikus saglabājot un izkopjot valstu un tautu savdabību, ir kopīga Latvijai un Maķedonijai. Mūsu valstis ir ieinteresētas sekmēt drošību un stabilitāti Eiropā. Laba sadarbība starp Latviju un Maķedoniju ir izveidojusies Viļņas grupas ietvaros, kas ir veiksmīgs formāts NATO paplašināšanās procesā. Ciešā NATO kandidātvalstu sadarbība apliecina mūsu spējas kopīgi strādāt, lai veicinātu drošību un stabilitāti ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Jūlija sākumā Rīgā notiks NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sammits, kurā atskatīsimies uz Viļņas grupas sadarbību un paveikto divu gadu laikā. Ceram tajā sagaidīt arī jūsu valsts premjeru.

Pirms sešiem gadiem Latvija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, un šai laikā gūtā pieredze ļauj mums droši teikt, ka mērķtiecīga ES vērtību un kritēriju īstenošana ir sekmējusi ne tikai reformas, bet arī stabilitāti. Maķedonija stabilizācijas un asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību parakstīja tieši pirms gada, sākot soli pa solim gatavoties izvēlētajām pārmaiņām. Man ir patiess prieks, ka sekmīgi aizsākusies Maķedonijas valsts institūciju sadarbība ar mūsu Valsts administrācijas skolu administratīvo reformu jomā. Latvija ir gatava turpināt aizsākto, kā arī iesaistīties jaunos projektos, daloties pieredzē un zināšanās, kuras esam ieguvuši integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls vēl nav pietiekami izmantots. Taču pieredze liecina, ka noteicošie partnerattiecību veidošanā un uzturēšanā ir kopīgie mērķi un principi. Skaidrs un vienots skatījums nākotnē dod mums plašas iespējas attīstīt divpusējās attiecības visdažādākajās jomās.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Maķedonijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā, laikā, kas ir tik nozīmīgs abu mūsu valstu vēsturē, radīs ievērojamu potenciālu mūsu tautu tālākai savstarpējai iepazīšanai un sadarbībai. Ceru, ka jūs iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kur dziļā cieņā tiek turēts tās nacionālais savdabīgums, vēsture un tradīcijas.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot šo godpilno un atbildīgo pienākumu!

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Maķedonijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kostu Stoimenovski.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu iekšpolitisko situāciju.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs informēja viesi, ka oktobrī Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas, kā arī pastāstīja par Saeimā pārstāvētajām frakcijām un deputātu darbu frakcijās, komisijās un parlamentu sadraudzības grupās.

Savukārt Maķedonijas vēstnieks uzsvēra, ka Latviju apmeklē pirmoreiz, un informēja, ka arī Maķedonijā šā gada septembrī plānotas parlamenta vēlēšanas. Vēstnieks sacīja, ka valstī darbojas vairākas partijas, kas izveidojušās uz etniskās bāzes.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī stabilitātes nodrošināšanas iespējas Maķedonijā un jautājumus, kas skar albāņu stāvokli šajā valstī.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieks kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mums bija ļoti interesanta un man svarīga saruna. Es prezidentei pastāstīju par Maķedonijas iekšējām problēmām, ko rada vairāku nacionālo minoritāšu pastāvēšana mūsu valstī. Daļēji Latvijā ir līdzīga situācija, taču mūsu stāvoklis ir daudz sarežģītāks. Bez maķedoniešiem mūsu valstī dzīvo arī daudzi albāņi, serbi, valahi un čigāni. Mūsu mērķis ir radīt multietnisku daudznāciju sabiedrību, taču albāņiem, kas dzīvo Maķedonijā, ir cits mērķis. Viņi vēlas dzīvot nevis multietniskā, bet divkopienu valstī, un tā ir mūsu galvenā problēma. Viņi gribētu, lai maķedonieši dzīvo tikai vienā Maķedonijas daļā un lai otra paliktu tikai albāņiem.

— Diemžēl albāņu ekstrēmisti šo savu mērķi vēl nesen centās īstenot ar vardarbīgiem līdzekļiem.

— Jā, viņi uzskata, ka Dienvidslāvijas sadalīšanās process vēl nav pabeigts un ka šī procesa noslēgumam jābūt neatkarīgas Kosovas valsts nodibināšanai. Un šai Kosovas valstij, pēc viņu domām, vajadzētu ietvert visas teritorijas, kurās dzīvo albāņi. Tātad arī daļu Serbijas, daļu Maķedonijas un daļu Melnkalnes. Pasaulei albāņi apgalvo, ka cīnoties par savām cilvēka tiesībām, taču patiesībā viņi cīnās par Lielkosovas radīšanu. Pērnā gada krīzes dienās Maķedonijā bruņoti albāņi dzina maķedoniešus ārā no viņu mitekļiem un mājas nodedzināja. Joprojām apmēram astoņdesmit tūkstoši maķedoniešu ir bez pajumtes. Tā ir milzu problēma, par ko starptautiskajai sabiedrībai joprojām ir ļoti maz informācijas. Tieši tāpēc man bija tik svarīgi izskaidrot šīs problēmas detaļas Latvijas Valsts prezidentei.