Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam šīsdienas sēdes darba kārtības izskatīšanu, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.

Ārlietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Iebildumu nav. Priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu pēc darba kārtības 9.punkta. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006.gada pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompāniju “I MS Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanu izveidošanu” un iekļaut šo jautājumu 30.maija Saeimas sēdes darba kārtībā. Nav iebildumu.

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Labrīt, godājamie kolēģi! Es neceru, ka jūs ar sajūsmu uzņemsiet mūsu priekšlikumu, spriežot pēc tā, kādu attieksmi tas ir saņēmis iepriekšējā apspriešanas gaitā, taču es aicinu būt konsekventiem, un mums un man arī jābūt konsekventam.

Ja jau mēs esam atzinuši par nepieciešamu grozīt Satversmi latviešu valodas nostiprināšanas virzienā, tad darīsim to līdz galam un aiztaisīsim ciet to spraugu, kas, mūsuprāt, tur ir palikusi. Un šo spraugu mēs piedāvājam aizvērt ar vienu teikumu: “Valsts un pašvaldību iestāžu darba valoda ir valsts valoda.” Ja šis teikums neiederējās 101.pantā, tad mēs piedāvājam to, nebūt neizjaucot 4.panta lakonismu, iekļaut 4.pantā. Tas ir smagais pants, kur gala rezultātā izmaiņas ved pie tautas nobalsošanas. Taču, ja politiskā situācija un laiks prasa šādu nepieciešamību, ja mēs neesam uzticējušies mūsu pilsoņu skaidrai sapratnei un valodu nostiprinām nepārprotami skaidri, papildinot Satversmi ar atsevišķām prasībām un postulātiem, tad nevairīsimies to darīt arī līdz galam. Mēs esam pret Satversmes pārrakstīšanu, kādu piedāvā Bojāra kungs un viņa partija, taču izdarīt šos labojumus, apliecinot mūsu konsekvenci, mēs piedāvājam, un lūdzam jūs tā uzreiz strauji, vienalga, kādu iemeslu dēļ, to nenoraidīt, bet izanalizēt un apskatīties komisijās un tad pieņemt galīgo lēmumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — runās “pret”.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kā jau pateica iepriekšējais runātājs Rišards Labanovskis, tas ir konsekvents sociāldemokrātu piedāvājums, ja jūs patiešām vēlaties, nevis izliekaties, ka vēlaties, atbalstīt valsts valodas nostiprināšanu Latvijā visos līmeņos.

Tanī pašā laikā mēs apzināmies, ka iepriekš mūsu priekšlikumi tika noraidīti ne tikai tāpēc, ka bija neērtības saistībā ar dažiem Satversmes pantu grozījumiem, bet arī apzinoties to, ka daudziem būtībā nemaz negribas, lai visos līmeņos ierēdņi būtu spiesti strādāt latviešu valodā. Un tieši tāpēc es aicinu visus tos, kuri baidās, ka patiešām valsts institūcijās un pašvaldību institūcijās, kuras būs izveidotas ar to deputātu rokām, kurus jūs paši virzīsiet uz priekšu, sāks strādāt latviešu valodā, tos es aicinu, kas baidās, balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 14, atturas — 51. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Golubova, Tolmačova, Lujāna, Plinera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav... (No zāles deputāte K. Lībane: “Balsot!” Un deputāts J. Urbanovičs: “Par vēlu!”)

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret— 8, atturas — 47. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Neiebilst neviens.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu — par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad Juridiskā komisija saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga iesniegumu par Augstākās tiesas tiesneša Bičkoviča kunga apstiprināšanu amatā.

Acīmredzot šī bija pati garākā apspriede šajā jautājumā, ņemot vērā arī to, ka Bičkoviča kungs ir tas, kurš ļoti bieži strādā ar lietām, kas ir saistītas ar narkotiku lietām.

Notika divas sēdes, gara diskusija, komisijai bija vēlme šo diskusiju lietas labā, nevis Bičkoviča kunga dēļ izvērst plašāku kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un tanī pašā laikā, dziļi izvērtējot Ivaru Bičkoviču, komisija savā vairākumā atbalstīja virzību uz plenārsēdi, lai Ivaru Bičkoviču apstiprinātu par Krimināltiesas... es atvainojos, Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi ņemot vērā to, ka viņš ir Krimināltiesas palātas priekšsēdētājs.

Tā ka lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Ievēlēt deputāti Aidu Prēdeli par pastāvīgo pārstāvi Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.4436 — “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

1.priekšlikums, ko ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu nr.1! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 35, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums, tā pati frakcija iesniegusi, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ja es jums tagad teikšu, ka šodien ir pienācis labākais brīdis, lai atceltu politiskos ierobežojumus, tas nebūtu taisnība. Labākais laiks bija pirms desmit gadiem, bet tagad šī acīmredzami diskriminējošā norma kļuvusi par “svēto govi”, un atcelt šo normu būs tikpat grūti kā valodas ierobežojumus.

Gribu atgādināt, uz kādām personām attiecas politiskie ierobežojumi. Saskaņā ar spēkā esošo likumu ir aizliegts kandidēt vēlēšanās tiem cilvēkiem, kuri pēc 1991.gada 31.janvāra darbojās Komunistiskajā partijā un citās uz to brīdi jau opozīcijas organizācijās. Tā bija legālā opozīcija, un komunistiskās organizācijas uz to brīdi nebija aizliegtas. Tikai pēc neatkarības faktiskās atjaunošanas darbība šajās organizācijās tika pasludināta par nelikumīgu. Ar atpakaļejošu spēku legālās 1991.gada opozīcijas dalībniekiem daļēji tika atņemtas politiskās tiesības. Interesanti, ka šie ierobežojumi ir pieņemti nevis tieši pēc neatkarības atjaunošanas, bet tikai tad, kad bijušie opozicionāri tika ievēlēti par pašvaldības deputātiem un dažus gadus sekmīgi nostrādājuši savās pilsētas domēs. Atgādināšu tikai vienu, bet ļoti raksturīgu piemēru. Tatjana Ždanoka 1991.gadā bija Augstākās padomes opozīcijas frakcijas “Līdztiesība” deputāte. Pēc 13.janvāra viņa nav pārtraukusi darbu Komunistiskās partijas Revīzijas komitejā. Viņas uzvārds tika minēts vienā no Revīzijas komitejas sēdes protokoliem. Un uz šī pamata... uz šī fakta pamata tika konstatēts, ka Ždanokas kundze darbojas pretvalstiskā organizācijā. Ždanokas kundze zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu 1999.gadā. Tas ir noticis nevis 1991.gadā vai 1992.gadā, kas būtu varbūt nedemokrātiski, bet loģiski, bet tikai 1999.gadā. Pēc astoņiem gadiem pēc neatkarības. Kāda bija praktiskā nepieciešamība liegt Ždanokas kundzei strādāt pašvaldībā? Vienīgais loģiskais iemesls, kāpēc tas bija izdarīts, ir politiskā atriebība un vēlme vājināt partiju “Līdztiesība” un mūsu politisko apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Cits jautājums, vai to izdevās izdarīt, atņemot tiesības tādiem cilvēkiem kā Tatjana Ždanoka, kā Aleksejs Providenko, Kirils Stroganovs, Gaļina Fjodorova un tā tālāk. Daļēji, jā, tas izdevās. Bet tikai uz neilgu laiku. Saeimas vairākums negribēja, lai Ždanokai būtu iespēja pildīt deputāta funkcijas, tajā skaitā uzstāties no tribīnes un balsot. Bet praksē ir panākts kaut kas pretējais. Viena cilvēka vietā, kurš bija nevēlams valdošai elitei, tā ir saņēmusi veselu frakciju, kas sastāv no 16 deputātiem un kas balso tā, kā balsotu Tatjana Ždanoka viņu vietā. Jo šiem deputātiem Ždanokas kundze ir līdere un apvienības PCTVL līdzpriekšsēdētāja.

No konkrēta piemēra atgriežamies pie vispārējās situācijas. Ir jāatzīst, ka cilvēktiesību standarti principā paredz, ka politiskie ierobežojumi ir pieļaujami, kad sabiedrība atrodas pārejas posmā, ja šie ierobežojumi atbilst likumīgajām sabiedrības interesēm. Bet šie ierobežojumi var būt spēkā kādu konkrētu laiku. Tiem nedrīkst būt beztermiņa ierobežojumi. Saskaņā ar tādiem principiem dažās Austrumeiropas valstīs tā saucamā lustrācija un attiecīgie likumi parādījās deviņdesmito gadu sākumā, bet ar laiku tika atcelti. Līdz šim brīdim lustrācija reducētā veidā saglabājas Čehijā un Lietuvā un attiecas tikai uz bijušās valsts drošības sistēmas dalībniekiem, dalībnieku atsevišķām kategorijām. Nevienā Eiropas valstī, izņemot Latviju, nesaglabājas ierobežojumi politiskiem pretiniekiem vai opozīcijas dalībniekiem.

Svarīgi ir pievērst uzmanību arī...

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Mitrofanovs. Es neaicināšu pašlaik atcelt šos ierobežojumus, jo viena gada laikā notiks Strasbūras Cilvēktiesību tiesa un šie ierobežojumi tiks atcelti tādā pašā veidā, kā bija pagājušajā sēdē...

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Mitrofanovs....kad mēs atcēlām valodas ierobežojumus. Paldie!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Godājais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt, ka pilnīgi loģisks, atbilstoši programmai, kāda ir politisko organizāciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai, ir viņu priekšlikums, Sociāldemokrātu savienībai ir pilnīgi pretējs priekšlikums: šos ierobežojumus saglabāt. Uz ko šie ierobežojumi attiecas? Tātad: vispirms tie attiecas uz to, ka Latvijas Saeimas un pašvaldību, protams, citā likumā, deputātu kandidāti nedrīkst būt citu valstu specdienestu darbinieki, tātad izlūkdienestu, pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki. Tas ir viens. Pilnīgi skaidrs, vienalga, vai tā būtu Valsts drošības komiteja vai PSRS bijusī militārā pretizlūkošana, vai arī, teiksim, pašreizējā kādas citas valsts specdienesta darbinieki vai amerikāņu specdienesta darbinieki, kas ir ar izlūkdienestu saistīti. Pilnīgi skaidrs, ka viņi nevar būt lojāli Latvijas Republikai. Un tieši tāpēc arī šie ierobežojumi šeit ir. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka šie ierobežojumi, kas attiecas uz interfronti, kas attiecas uz PSKP Latvijas komunistisko partiju pēc 1991.gada 13.janvāra, Darba kolektīvu apvienoto padomi, Kara un darba veterānu organizāciju, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju un Reģionālās komiteju, neattiecas tik daudz uz legālo opozīciju kā uz attiecīgiem politiskiem spēkiem, kuri vērsās pret konstitucionālo varu Latvijā, un attiecīgā brīdī tātad bija nevis legāla opozīcija, bet rīkojās ar antikonstitucionālām metodēm. Un to nevar sajaukt nekādā ziņā ar sirdsapziņas brīvības principu, ar politiskās pārliecības brīvības principu. Tās ir divas dažādas lietas. Antikonstitucionāla rīcība, tajā skaitā Latvijas Republikas tātad varas neatzīšana, paralēlu varas struktūru atbalstīšana, veidošana, organizēšana neatkarīgi no Latvijas tautas izvēles ar visām no tā izrietošajām sekām. Tātad, no vienas puses, Latvijas tautas vairākums tobrīd balsoja, izveidoja ar divām trešdaļām arī konstitucionālas izmaiņas. Šie politiskie spēki tās apzināti ignorēja un radīja paralēlas varas struktūru.

Es gribētu arī pateikt, ka nekādas Eiropas Savienības tiesas un arī citas starptautiskas cilvēku tiesas šādas lietas neatcels, tas ir viennozīmīgi, jo šeit jāuzsver tas, ka šāda pati prakse pret tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar antikonstitucionālām lietām, ignorējot tautas vairākuma izvēli, katrā ziņā tiek pieļauta, un to arī apliecināja EDSO misijas vadītājs šeit Latvijā un arī citas augstas EDSO misijas personas mums šeit sarunās ar Saeimas deputātiem un frakcijas vadītājiem.Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tieši par sesto daļu. Kāpēc šajā pantā tiek minēts tieši 1991.gada 13.janvāris? Protams, mēs visi ļoti labi atceramies šos notikumus, un emocionāli un psiholoģiski tā ir ļoti saprotama lieta. Bet es ceru, ka ir pagājis tas laiks, kad mēs balsojām, tie, kas šeit sēdēja šajā zālē, balsojām par likumprojektiem, vadoties no emocionāliem apsvērumiem. Es domāju, ka ir pienācis laiks, kad mums jāvadās tīri no juridiskajiem apsvērumiem.

Pēc 13.janvāra visas tās organizācijas, kas šeit ir minētas, bija pilnīgi legālas. Nedrīkst saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sodīt cilvēkus par to rīcību, kas nebija pretrunā ar likumu tajā brīdī, kad šī rīcība tika veikta. Un faktiski tie ierobežojumi tika ievesti ar atpakaļejošu spēku, jo tie ir diskriminējoši ierobežojumi uz politiskās pārliecības principa. Un, protams, šajā zālē sēž ļoti daudz cilvēku, kas paši bija Komunistiskās partijas locekļi ilgākus gadus un kas ieņēma ļoti augstu vietu komunistiskās propagandas hierarhijā. Daudz augstāku vietu nekā tie cilvēki, kam šobrīd tiek atņemtas tiesības kandidēt vēlēšanās viņu partijas piederības dēļ. Bet, protams, tie cilvēki savlaicīgi uztvēra jaunu pavēli no Maskavas, kad jau bija laiks runāt par demokratizāciju, tad runāt par Latvijas neatkarību, tad jau bija tāda pavēle kļūt par nacionālistiem, un cilvēki savlaicīgi pārmeta kažoku, un tagad viņiem ir visas tiesības un tagad viņi ir tikpat pārliecināti nacionālisti, cik pārliecināti komunisti viņi bija, kad tas bija izdevīgi. Vai tas ir godīgi no morālā viedokļa? Ja mēs runājam par morālo pusi.

Faktiski neaizmirsīsim, ka šo jautājumu izskatīja arī Satversmes tiesa. Jā, tā ir patiesība, ka Satversmes tiesa nav atzinusi, ka šobrīd jau šie ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi. Bet Satversmes tiesas spriedums nebija vienbalsīgs. Trim tiesnešiem bija īpašs viedoklis, un trīs tiesneši uzskata, ka jau šobrīd šie ierobežojumi nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Jebkurā gadījumā savā spriedumā tiesa atzīmēja, ka šādi ierobežojumi nevar tikt ievesti pastāvīgi, ka likumdevējam būtu jāatgriežas pie šī jautājuma un jāpārskata šie ierobežojumi atkarībā no situācijas. Vai, cienījamie kolēģi, jūs uzskatāt, ka joprojām šobrīd, 12 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, patiešām bijušo komunistu līdzdalība parlamentā un pašvaldībās var draudēt Latvijas neatkarībai un demokrātijai? Es domāju, ka jūs par zemu vērtējat mūsu demokrātiju un pārmaiņu neatgriezeniskumu.

Un pēdējais. Baldzēna kungs, es ļoti ceru, ka visi atcerēsies jūsu neveiklo pareģojumu. Man nav nekādu šaubu par to, kāds būs Strasbūras tiesas spriedums. Kārtējo reizi atkārtojas tā pati situācija. Attiecībā uz valodas ierobežojumiem. Arī jūs visi apgalvojāt, ka nē, nekad Podkolzina nevinnēs šo gadījumu un Strasbūras tiesa noteikti pierādīs, ka mums vairākumam ir taisnība. Tagad jūs redzat, kas notika. Un joprojām jūs atkārtojat to pašu kļūdu. Es domāju, es nezinu, vai tajā brīdī, kad šis spriedums tiks pasludināts, jūs, Baldzēna kungs, sēdēsiet šajā zālē vai es šeit sēdēšu, bet, vienalga, es ceru, ka vēlētāji to atcerēsies, un kārtējo reizi jūs parādāt savu absolūto neprofesionālismu un absolūtu izpratnes trūkumu par to, kas ir cilvēktiesības. Protams, mēs varam gaidīt, un atkal Latvijai būs kauns, kad kārtējo reizi mēs zaudēsim kārtējo lietu Strasbūras tiesā, bet es aicinu jūs būt drusciņ gudrākiem un tomēr skatīties uz priekšu, un tomēr mācīties no savām kļūdām, nevis stūrgalvīgi atkārtot tādas pašas kļūdas vēlreiz.

Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Man katrā ziņā ir patiess prieks, ka Boriss Cilevičs šeit ļoti skaidri un viennozīmīgi formulēja savas politiskās apvienības nostādnes un mēs šeit varējām pilnīgi precīzi redzēt sekojošo lietu, ka viņš nekā nezina par tādām lietām, kas toreiz mums bija Latvijā pēc neatkarības deklarācijas pasludināšanas, paralēlās varas struktūras, kuras neatzina Latvijas Republikas izveidoto varu un tautas izvēli, kas šeit bija Augstākajā padomē. Priekš Borisa Cileviča skaidri vēlreiz atgādināsim, ka balsoja šajās Augstākās padomes vēlēšanās ne tikai pašreizējie Latvijas Republikas pilsoņi, bet balsoja visi, tajā skaitā ieskaitot arī PSRS okupācijas varas armijas pārstāvjus. Tā ka jums šeit vispār nebūtu nekādi iebildumi iespējami, ja jūs gribat būt godīgs un kaut ko arī attiecīgi secināt.

Tātad jūs nezināt tādas paralēlās varas struktūras, neesat pamanījis, ka vesela virkne priekšpilsētu Rīgā toreiz neatzina Latvijas Republikas varas institūcijas, nepildīja viņiem norādītos likumus vai prasības un tamlīdzīgi, to jūs visu nezināt, nezināt, kas to visu koordinēja, neko neesat dzirdējis par OMON un par to saistību, ka zināmā mērā to vadīja arī PSKP, LKP... to jūs neko nezināt, tas jums ir pilnīgi jauns Kopernika cienīgs atklājums, kas šodien no Baldzēna mutes šeit jums izskan, un jūs ar laiku varbūt, palasot vēstures grāmatas, to visu sapratīsiet.

Tā ka es saprotu, ka jums ir šis neprofesionālisms. Tas ir viens.

Otrkārt, nu, paņemsim šo pašu Norvēģiju, kurā arī ir ierobežojumi tiem politiskajiem spēkiem un arī cilvēkiem, kas sadarbojās ar hitleriešiem. Tātad, ja viņi sadarbojās, tad tādā gadījumā norvēģu tauta ir izvēlējusies, ka šos kolaboracionistus, kā viņi paši to vērtē...

Sēdes vadītājs. Laiks.

E.Baldzēns.... attiecīgi nedrīkst pielaist pie tādām un tādām pilsoņu tiesībām. Jūs varbūt sāksiet stāstīt, ka Norvēģija, tā nav pietiekami demokrātiska valsts....

Sēdes vadītājs. Paldies, laiks! Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums, ko iesniegusi apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, manuprāt, nav absolūti pieņemams. Šī redakcija ir tapusi no objektīviem apstākļiem, kādi toreiz bija, un mēs ļoti labi zinām, kas tie bija par spēkiem un ko viņi pārstāvēja, un viņi liela daļa pārstāv arī šodien.

Līdz ar to faktiski tiem, kas ietilpst šinī kategorijā, ir jādod laiks pārdomāt, kas ir Eiropa, kas ir demokrātija, kas ir Latvijas valsts. Tā ka neatbalstīsim šo priekšlikumu, dosim viņiem laiku laboties un pārdomāt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es arī nācu tribīnē, bet dažus vārdus es gribu pateikt.

Priekšlikumi no jauninterfrontiešiem... es tā viņus nosaukšu, ir nākuši gandrīz ik plenārsēdē visvisādākie un, protams, lielāko tiesu, gandrīz simtprocentīgi, nav guvuši mūsu atbalstu, un tas ir loģiski. Bet der atgādināt sabiedrībai, tautai, pašiem deputātiem vienu, ka šī interfronte vai jauninterfronte paceļ galvas, iziet no ierakumiem un aizvien aktīvāk sāk darboties un atgūt savas pozīcijas. Tur jau ir tā bēda!

Ja arī, Cileviča kungs, neapdraud šie cilvēki šodien valsti, tad, vienalga, par to, ko viņi ir darījuši, par to, kāda ir viņu nostādne šodien pret valsti, pret neatkarību, pret latviešiem, viņiem ir jāstāv vienkārši, kā tautā mēdz sacīt, “pie ratiem”. Un nekādas citas iespējas viņiem nedrīkst tikt dotas. Tās tika paredzētas likumdošanā, un tādām tām arī jāpaliek. Jo apetīte patiešām šiem jauninterfrontiešiem rodas ar katru dienu lielāka. Un, redziet, nelaime jau tā, ka viņi panāk! Viņi panāca gan bēdīgo latviešu valodas likuma pieņemšanu, kas ir absolūti mīksts un neiedarbīgs. Viņi panāca tagad Vēlēšanu likuma grozījumus. Protams, ka viņi caur saviem palīgiem Krievijā un visur citur... un tā viņi citu pēc citas pozīcijas grib atkarot. Protams, viņiem jau padomā ir otrā valsts valoda un vēl, un vēl. Nemaz neuzskaitīšu šīs lietas. Tādēļ mums patiešām pēc iespējas striktāk jāpasaka “nē” šādiem priekšlikumiem un šiem jauninterfrontiešiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Rasnača kungs?

Dz.Rasnačs. Komisija šādu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 55, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 3. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 7. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 8. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Tā... 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 19. — arī Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un ir nepieciešams balsojums par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 12. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Rasnačs. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 30.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1210. Aizsardzības un iekšlietu komisija redakcionāli laboja 89.1. panta redakcijas. Tas ir 1.priekšlikums. Lūdzam Saeimas atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Paldies!

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Nav referenta? Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Lūdzu atvainot! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4446 — ar no valdības nākušu un Sociālo un darba lietu komisijā izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīšanai otrajā lasījumā. Šis likumprojekts skar tēmu, kas Saeimā jau ir izraisījusi ilgstošas debates, par bērnu pabalstu palielināšanu vai, pareizāk sakot, par situācijas izlīdzināšanu, kura ir radusies pēc tam, kad tika pieņemts lēmums, ka bērnu pabalsti bērniem, kas piedzimuši pēc 1991.gada 1. janvāra, ir 6 lati, bet pirms tam ir mazākā apjomā — 4 lati 25 santīmi. Problēma, protams, ir budžeta līdzekļi, lai atrastu šo risinājumu, taču tagadējā posmā kopīgiem spēkiem, pozīcijas un opozīcijas spēkiem, Sociālo un darba lietu komisija ir tuvu šiem risinājumiem. Atļaujiet iet cauri priekšlikumiem, kas ir ierakstīti tabulā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 1. — LSDSP frakcijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 3., 4. un 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Cienījamie deputāti! Vispirms es atļaušos atgādināt, ka vakar visa pasaule atzīmēja Starptautisko ģimenes dienu. Mūsu valstī šis pasākums bija ļoti kluss. No valdības puses tikai izglītības ministrs un arī atsevišķas bērnu tiesības aizsargājošas organizācijas runāja par šo pasākumu, atskaitījās par paveikto un izvērtēja pašreizējo situāciju valstī. Sociālo un darba lietu komisijā šī diskusija ilga diezgan spraigi, bet rezultātā mēs praktiski visi vienojāmies par to, ka ģimenes valsts pabalstu ir jāsāk paaugstināt no šī gada 1.jūlija. Un tādēļ sociāldemokrātu priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 2., 3. un 4.priekšlikumā, kas norāda uz to, ka ģimenes valsts pabalsts tiks paaugstināts no 1.jūlija tiem bērniem, kas ir dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, arī ieskaitot 1.janvāri.

Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Jums ir jāzina, ka vēlēšanās uzlabot ģimeņu situāciju Saeimas deputātiem ir. Šeit viss būs atkarīgs no valdības labās gribas. Un mēs redzēsim šodien, kā ir noskaņota mūsu valdošā koalīcija, lai uzlabotu ģimeņu stāvokli. Jo ļoti daudzām ģimenēm šis 21 lats, kas gadā būs pielikums par vienu bērnu, ir ļoti svarīgs un reizēm arī vienīgais finansiālais jeb skaidrās naudas ienākums ģimenē. Tā ir maizes nauda. Par to mēs esam ļoti daudz runājuši. Es aicinu atbalstīt 2., 3. un 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus — un tajā pašā laikā atbalstīt arī sociāldemokrātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? Neuzstāj.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Paldies, cienījamā Soldatjonokas kundze! Jums ir pilnīga taisnība, ka ar sociāldemokrātu labām vēlmēm un gribu šeit nepietiks. Izšķirošo vārdu teiks valdība. Bet mēs te esam vienisprātis.

Nākamais. 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — neguva komisijas atbalstu, jo argumentācija bija tāda, ka vārds “šāds” neprecīzi izsaka lietas būtību un šeit vajag lietot precīzākus terminus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 3. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka tiešām ir galu galā panākts atrisinājums šai ieilgušajai problēmai — bērnu pabalsti. Pēc Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvas tiks palielināti no 1.jūlija. Valdība ir apsolījusi, ka tas nekādā veidā neapdraud valsts budžetu, ka, izmantojot privatizācijas līdzekļus, to uzkrājumus, būs iespējams nodrošināt tekošos maksājumus šīm papildu izmaksām, un pēc tam — septembrī — jau tehniskajos grozījumos izlabot šo situāciju budžetā. Paldie! Aicinu balsot par šiem grozījumiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Ražuks. 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4449.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. ir LSDSP frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 4.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir arī atbalstīts 6., 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Un komisija ir atbalstījusi arī 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 21. maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dainis Stalts.

D.Stalts (TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj, Prezidij! Godātie deputāti! Un cienījamās deputātes! Jūsu uzmanībai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrais lasījums. Sēdē izskatāmā dokuments nr. 4453. Šo otro lasījumu savā 2002. gada 30. aprīļa sēdē ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi, kurus iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

1. priekšlikumā ierosināts izteikt likumprojekta 26.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums, izanalizējot to komisijas sēdē, neguva komisijas atbalstu. Tajā izteiktā ideja tika apšaubīta sakarā ar to, ka nebija skaidra procedūra, ko lemj Reģionālā vides pārvalde un ko lemj šī iecerētā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. Arī 2. priekšlikums, kuru tāpat iesniedza LSDSP frakcija un rosināja izteikt 28. panta 5. daļu jaunā redakcijā, neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. Un diemžēl arī 3. priekšlikums — papildināt 31. panta 1. daļu ar 5. un 6. apakšpunktu, — netika atbalstīts komisijā.

Lūdzu tātad par šo likumprojekta otro lasījumu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nobalsot kopumā tālākai virzībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

D.Stalts. Paldies!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21. maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu pārcelt 16. darba kārtības jautājumu pēc 26. darba kārtības jautājuma.

“Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ziņotājs par šo jautājumu bija komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs, un mums šorīt nācās konstatēt, ka diemžēl mēs pēdējā lapā neesam pavairojuši vienu precizējošu lietu Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu nedaudz atlikt šo jautājumu, kamēr tiks sakopēta šī pēdējā lapa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Ir saņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgums izslēgt no dienas kārtības likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1188, likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1189 un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, reģistrācijas numurs 1191.

Vai ir iebildumi? Nav.

Ir saņemti Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas trīs jautājumi.

Jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par muitas nodokļa likmēm”. Jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par “Lattelekom” peļņu”. Un jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par drošības naudas atmaksu”. Jautājumus nododam Ministru prezidentam.

Godātie kolēģi! Balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 115.panta otro daļu un 108.panta otro daļu, likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā” šajā sēdē nav izskatāms.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.maija sēdē apsprieda grozījumus Nacionālās drošības likumā. Neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4476.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Imants Burvis. Nevēlaties debatēt? Iebildumu nav, tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 2. — komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 3., 4. un 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Un 6. un 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi — arī atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais... likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir izslēgts no darba kārtības... Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4098. Šo likumprojektu — “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” — mums ir iesniedzis Ministru kabinets, un šie grozījumi ir nepieciešami, jo mēs esam pieņēmuši likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, mums ir jāsaskaņo arī likums par Valsts ieņēmumu dienestu. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Dzintars Rasnačs. Nevēlaties debatēt...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 21. maijs.

Sēdes vadītājs. 21.maijs.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, pirmajā lasījumā. Komisija konceptuāli nolēma atbalstīt, jo ļoti nepieciešami ir šie grozījumi, kuri faktiski skar gan prokuratūras darbiniekus, kur šeit ir reglamentēts, kādā veidā var kļūt, kādas personas var kļūt par prokuroru un prokurora amata kandidātu, jo Civillikums ir mainīts. Tātad praktiski es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 21.maijs.

Sēdes vadītājs. 21.maijs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr. 4081—b un arī tā pielikumu nr. 4081—c. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi.

1. — deputāta Jāņa Straumes priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3. — deputāta Jāņa Straumes priekšlikums — arī daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. — deputātu Vidiņa un Helmuta Čibuļa priekšlikums — nav balsojams, jo tas jau ir daļēji atbalstīts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. — Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts iepriekšējos priekšlikumos. Līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 7. — deputāta Romualda Ražuka priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 9.— Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14. — arī Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un 17. — tātad precizējošā lapā, par likuma spēkā stāšanos — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairāk nekā desmit sēdēs izskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti otrajam lasījumam grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Mūsu darbā piedalījās eksperti, un kopīgā darba rezultāts nodots jūsu izvērtēšanai.

1. ir deputāta Imanta Burvja priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina noteikt, ka politiskās partijas var tikt finansētas no deputāta kandidāta vietu pārdošanas partiju izvirzītajos sarakstos Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija vienbalsīgi noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tā vai savādāk, ne jau viss likumos vai piedāvātajos grozījumos patīk likumdevējiem vai grozījumu iesniedzējiem, bet reāli jāatzīst, ka šāds ienākumu avots partijām ir. Un, ja vēl likums nekādi neregulē šo lietu, atstājot tirgošanos ar kandidātu vietām sarakstos uz partijas bosu sirdsapziņas, tad kāpēc lai valsts neiegūtu savu daļu no partijām piesaistītās naudas, būtībā savu nodokli no partiju “melnajām kasēm”? “Melnās kases” iznīcināt nespēs iznīcināt arī šis likums pat pēc šiem jaukajiem jaunajiem kosmētiskajiem uzlabojumiem. No politiskās pieredzes Bojāra politiskās komandas ietvaros ar kandidātu vietu iztirgošanu es sastapos reāli, ejot uz Rīgas domes vēlēšanām, kad pirmais vienā no sarakstiem pēkšņi izrādījās pilnīgi nepazīstams visai Latvijai Bojāra partijas biedrs Aļeksandravičus. Un uz visiem iebildumiem bija atbilde: “Bet viņš taču ir maksājis!” Kad, ejot uz šodienas Rīgas domes vēlēšanām, kampaņas sākumā partijas iekšienē, pēc tam arī ārā iznāca Bojāra partijas “melnās kases” skandāls, kur iesaistīts izrādījās fonds “Īpašums”, tolaik partijas ģenerālsekretārs Valdis Lauskis gan iekš partijas, gan presē svinīgi pasludināja: tā ir parasta lieta, tā dara visi. Vai visi tā dara, es nezinu, bet Bojāra komandā tā dara. Un tas, ka Bojārs būtībā atklāti iztirgo vēlētāju uzticību, neietekmē pat Rīgas domes vēlēšanas. Un tad jau mēs tagad avīzēs lasām par Rīgas domē klīstošiem dārgiem projektiem — tādiem kā otrās Daugavas rakšana apkārt HES. Ja tagad saliek kopā fonda “Īpašums” vadītāju vārdus, Bojāra kunga pateicības vēstuli fondam “Īpašums” par naudu un šādu šodienas projektu bīdīšanu un to bīdītāju vārdus, varbūt šī bilde jums būs skaidra. Tātad reāli, vai tas patīk vai nepatīk, mums jāatzīst, ka šāds tirgus pastāv. Likumdevējs diemžēl to izslēgt nevar. Varbūt tāpēc, ka ceram uz vēlētāju izpratni. Bet tādā gadījumā lai tas notiek atklāti. Lai valsts saņem savu daļu nodokļos, nodokļos no partiju “melnajām kasēm”, lai vēlētājs zina, kurš ir kas, kurš kuru vietu nopircis sarakstā, no kā ir nopircis, un lai izdara savu izvēli. Ja mēs klāt pie šīs normas vēl pieliksim arī tādas sankcijas kā diskvalifikāciju visam sarakstam gadījumos, kad partija nebūs uzrādījusi Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgos ienākumus un nodokļus nomaksājusi līdz vēlēšanām, tad kopā ar manu 37.priekšlikumu tas varētu pamatīgi ierobežot partijas bosu vēlmi tirgoties ar vietām sarakstos.

Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt vēlētāju tiesības zināt, kurš tirgojas ar viņu dāvāto uzticību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis bija tāds, ka gadījumā, ja ir kāda politiska organizācija mūsu valstī, kas nodarbojas ar kandidātu vietu pārdošanu vēlēšanu sarakstos, tad šāda rīcība nu nekādā gadījumā nebūtu legalizējama un atbalstāma, un nostiprināma mūsu valsts likumos, un būtu uz visstingrāko apkarojama. Un tādēļ vienbalsīgi atbildīgā komisija noraidīja deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 57, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums — arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 4. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums par likuma 2.panta otro daļu — ir atbalstīts precizētā redakcijā, iekļaujot to 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta otro daļu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. — deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 7. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina izteikt 4.panta otro daļu piedāvātā redakcijā, ir atbalstīts precizētā veidā un, proti, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 8. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Ja tā padomā, šodien Latvijā nav nemaz tik daudz vēlētāju, kuri spējīgi daudz ziedot partijai tikai aiz savas pārliecības, aiz savas domāšanas.

Tātad lielas summas viennozīmīgi tiek ziedotas tikai aiz pārliecības par reālām iespējām saņemt kaut ko atpakaļ. Un šajā gadījumā nav nekādas loģikas dot dažādus noteikumus fiziskajai personai un tai piederošai juridiskajai personai — firmai. Apzinoties to, kādas summas šodien iet uz vēlēšanu organizēšanu, ir skaidrs, ka, jo mazāka ir summa, ko viena persona varēs ziedot, jo vairāk citu personu, citu cilvēku būs jāiesaista.

Iesaistot vairāk personu šādā procesā, mēs padarām pašu procesu atklātāku. Ja mēs vēl atcerēsimies priekšlikumus par informācijas ātru sniegšanu.

Pirmajā brīdī pat iesaistītie cilvēki ātri saprot, kas notiek, tikpat ātri tas process aiziet līdz vēlētājam. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš kopā ar 10. vai 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — var ļoti labi nodrošināt atklātību vēl pirms vēlēšanām.

Un labs piemērs tad ir, ka internetā var izlasīt, ka Vudisona termināls un Šabašovs piesakās kā Bojāra sponsors, šodien jau sponsorē Repšes kungu, un tādā gadījumā vēlētājiem būs skaidrs, ka, balsojot vai nu par Bojāru, vai par Repši, viņš būtībā balsos par Šabašovu vai par Vudisona terminālu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 15, atturas — 62. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9. priekšlikumu

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pārfrazējot iepriekšējo runātāju teikto, varētu uzdot jautājumu — kāpēc cilvēki ziedo partijai, un atbildi jūs zināt: tāpēc, ka viņi nesavtīgi grib uzlabot valsts lietas. Un tie cilvēki, kas ziedo, teiksim, 10 000 vai 25 000, un, ja būtu atļauts ziedot vairāk, viņi, protams, neziedo savai dzimtajai skolai 500 latu, bet ziedo tieši politiskajai partijai aiz godīguma un nesavtīguma, un viens klasisks piemērs bija nesen. Viens pazīstams cilvēks tikko ziedoja sinagogai 10 000 dolāru sinagogas atjaunošanai, bet jaundibināmajai politiskajai partijai viņš ziedoja 10 000 latu. Jautājums ir tāds: kam viņš tic vairāk un ko viņš grib apmānīt uz valūtu kursa starpības? Atbildi jūs varat izdomāt paši.

Es biju iesniedzis nākamo priekšlikumu, par ko mēs vairs nebalsosim, neziedot vairāk par 1000 latiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mans priekšlikums bija kā reakcija uz “Latvijas ceļa” priekšlikumu pirmajā lasījumā samazināt no 25 000 uz 10 000.

Manā izpratnē šis ir ļoti populistisks un pilnīgi lieks un muļķīgs priekšlikums, jo cilvēks, kas var ziedot 10 000 latu, viņš var ziedot arī 25 000 un 50 000, un pareizāk būtu faktiski neierobežot pašreizējā situācijā, jo ierobežot ziedojumus mēs varētu tikai tad, ja mēs būtu izdarījuši konsekventu labojumu likumā par pirmsvēlēšanu aģitāciju un būtu ieviesuši to likuma pantu, ka, teiksim, pusgadu vai trīs mēnešus pirms vēlēšanām ir aizliegta politiskā reklāma. Varētu būt, teiksim, dialogi, sarunas, bet nevis šie klipi, kas prasa 80% no visiem līdzekļiem. Tā kā tas nav izdarīts, tad, protams, mums nav citas izejas, mums ir jāatbalsta šis 9. priekšlikums, bet es gribu uzsvērt vēlreiz, ka šī problēma ar to nav atrisināta, jo tas, kas var ziedot 10 000, viņš var ziedot arī 100 000. Ja mēs liekuļojam un samazinām no 25 000, mēs veicinām slēptus ziedojumus, kuri turpināsies. Tātad mēs, neiznīdējot pašu šo ļaunuma sakni kā tādu, ar likumdošanu radām situāciju, ka joprojām varēs pastāvēt šīs “melnās kases”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. 9. priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, 10. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ar ko tiek ierosināts noteikt, ka ikviens dāvinājums un ziedojums 5 dienu laikā pēc tā saņemšanas tiek atspoguļots internetā, norādot dāvinājuma vai ziedojuma veidu, summu, kā arī personu, kas veikusi šo ziedojumu, ir atbalstīts un precizēts, iekļaujot to 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Cik es saprotu, Aleksandrs Kiršteins noņēma 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts 11.priekšlikums. Paldies!

J.Lagzdiņš. Tātad nākamais ir 13. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums, nav atbalstīts, jo kārtība, kādu ierosina deputāts Imants Burvis, ir noteikta speciālos likumos, kā arī Ministru kabineta noteikumos, un tādēļ būtu lieki šajā likumā runāt diezgan paviršā, nepilnīgā veidā par grāmatvedības lietām, ja šī problēma ir atrunāta un reglamentēta citos normatīvajos aktos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, Lagzdiņa kungam ir taisnība, citos likumos tās normas it kā ir, bet, kā redzat, tās nestrādā. Un jūs ļoti labi zināt, ka katras mantas vērtība ir atkarīga no tirgus konjunktūras. Un tādā gadījumā vienkārši nepieciešams neatkarīgs cenas noteicējs, kurš būtu noteikts arī šinī likumā, — audits, nevis subjektīvs motīvs. Jūs paši saprotat, ka priekšvēlēšanu periodā sakāpināt cenu par minūti reklāmas televīzijā var līdz 5 tūkstošiem latu. Bet jūs zināt tos skandālus, kur — es kā piemēru saucu tos ciparus — kur var tādas pašas minūtes dabūt par 5 latiem. Un tādā gadījumā šeit ir vajadzīga tieši šī auditētā tirgus vērtības noteikšana, kas ieslēdz atbildības momentu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 15, atturas — 64. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 15. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina noteikt to, ka politisko partiju amatpersonām būtu jāiesniedz Korupcijas novēršanas likumā vai šobrīd Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktās valsts amatpersonu deklarācijas. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nepieņēma tā iemesla dēļ, ka šāds noteikums būtu iekļaujams jaunajā Interešu konflikta likumā. Diemžēl ne kolēģis Imants Burvis, ne arī kāds cits šādu priekšlikumu neiesniedza. Tādēļ šis jautājums nav Politisko partiju finansēšanas likuma reglamentācijas priekšmets, un tādēļ šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Jūs šeit atbalstāt aizliegumu partijām saņemt kredītus. Bet kāda jēga aizliegt politiskajām partijām ņemt kredītus, ja nekādi nevar pārbaudīt šo partiju bosu un viņu ģimenes locekļu kredītus?! Vēl vairāk, no normālas izpratnes, loģiskas, bet ne likumīgas, jebkurai bankai ir izdevīgāk kreditēt partijas bosu, nevis visu partiju. Jo par partijas bosa vai viņa ģimenes kreditēšanu pat partijas biedri neuzzinās vai uzzinās ar lielu novēlošanos. Un tad, kad kāda frakcija vai labāk vēl — vairākas frakcijas vienlaicīgi ilgāku laiku būs pastrādājušas šīs bankas labā, tad tikai atklāsies patiesais stāvoklis. Tikai to stāvokli vairs mainīt nevarēs.

Kā jūs saprotat, es to lieku kā piemēru. Es nekādā gadījumā negribētu kaut ko konkretizēt. Neiedomājieties, lūdzu, ka es pašlaik domāju Rīgu vai kādu konkrētu partiju, vai kādu citu pilsētu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 11, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums — nav atbalstīts. Bet es gribētu vērst kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka ideja, kuru kolēģis ierosina, proti, ka politiskām partijām būtu biežāk jāsniedz pārskats par saviem ieņēmumiem un izdevumiem, konceptuāli šajā likumā šī ideja ir atbalstīta. Un atbalstīta tādā veidā, ka tieši priekšvēlēšanu gados un priekšvēlēšanu periodā politiskās partijas, kuras kandidē uz amatiem tātad Saeimā un pašvaldībās, iesniedz gan pirms vēlēšanām, gan arī pēc vēlēšanām gan deklarācijas, gan paziņojumus par reālajiem izdevumiem un plānotajiem izdevumiem. Un tādēļ tādā formā, kā kolēģis Imants Burvis ierosina, mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, bet ideja principā ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Šobrīd, kad datorizācija Latvijā ir sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, kad neviena partija vairs nesūdzas par to, ka viņiem trūkst datoru, no tehniskā viedokļa nekādu problēmu nav. Protams, ir grāmatvedības problēmas. Un šeit uzsvars tiek likts uz to, lai būtu ātrāka, operatīvāka atklātība jautājumā par ziedojumiem un ziedotājiem, jo daudz grūtāk tad operatīvi ir sagatavot atskaiti par izlietošanu un pavisam grūti ir sabalansēt faktiskos izdevumus ar nepilnīgi uzrādītiem ienākumiem. Būtībā jau šodien presē ir “uzpeldējušas” šādas tādas skandalozas lietas, kur Bojāra partija mētājas starp deklarētajiem 100 tūkstošiem un iztērētajiem 208 tūkstošiem. Bet tādā gadījumā jāatceras, ka šādām lietām ir jāparādās pirms vēlēšanām, nevis pēc vēlēšanām. Un šis termiņš — reizi gada ceturksnī, kur iznāca pēc vēlēšanām šāda atskaite, acīmredzot nederētu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Ir vēl kāds arguments, kura dēļ deputāta Imanta Burvja priekšlikums un ierosinājums ir lieks. Proti, pirms brīža mēs akceptējām vienbalsīgi 10. — Tautas partijas frakcijas — priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru turpmāk politiskajām partijām piecu dienu laikā pēc tam, kad tiks saņemts jebkurš ziedojums, jebkurš dāvinājums, tas būs jāpublisko internetā. Savukārt deputāta Imanta Burvja priekšlikums paredz to, ka šī informācija jāsniedz tikai četras reizes gadā. Tātad faktiski šis priekšlikums ir arī lieks no šī aspekta. Tādēļ es arī aicinu kolēģus noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 16, atturas — 61. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 19. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 20. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21. — deputātes Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikums — ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāds pats vērtējums atbildīgajai komisijai bija par 22. — deputātes Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 23.— deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums — ir principā atbalstīts un iekļauts tātad precizētā redakcijā atbildīgās komisijas sagatavotajā pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nenoliedzami šis likums ir svarīgs un šie grozījumi ir svarīgi, lai mēs panāktu atklātumu politisko partiju finansēšanas jomā, tādējādi neradītu varbūt problēmas, kādas ir šodien, jo bieži vien politisko partiju finansu jomā nav kārtības. Un man liekas, vislabāk par to zina paši politisko partiju biedri.

Jāsaka, ka attiecībā uz 23.priekšlikumu pagaidām, izskatot šo jautājumu komisijā, mēs neatradām kopsaucēju jēdzienam “atsevišķi norādot izdevumu summu katrā raidorganizācijā un preses izdevumā”, jo nenoliedzami, šis likums ir saistīts arī ar likumu par aģitāciju pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kur adekvāti mēs mēģinājām ielikt normu iekšā, ka raidorganizācijas un preses izdevumi deklarē politisko partiju izdevumus, kaut kādus maksājumus kaut kādā noteiktā laika periodā par tiem aģitācijas pasākumiem, ko viņi ir veikuši un apmaksājuši caur šīm organizācijām. Tādējādi parādītos, no vienas puses, partiju ieņēmumi, partiju līgumi ar masu medijiem par tām naudām, kuras viņi tērē katram konkrētam izdevumam atsevišķi. Un, no otras puses, katrs masu medijs atsevišķi deklarētu tos izdevumus, ko ir apmaksājušas politiskās partijas, apvienības, deputāti vai tā tālāk, kā to nosaka likums.

Jāsaka, ka pašlaik ir labāka šī redakcija, ko mēs komisijā pieņēmām. Bet tā tomēr nerada situāciju, lai varētu KNAB, saņemot šos dokumentus, veikt šīs funkcijas pilnā apjomā bez papildu izmeklēšanas darbībām, vienkārši salīdzināt iesniegtās deklarācijas no vienas puses, no otras puses un veikt pārbaudi un izdarīt secinājumus par to, vai šīs darbības ir bijušas atbilstošas likumam. Mazliet, mazliet tomēr situācija ir sarežģītāka. Ja būtu atbalstīts jautājums par to, ka katra raidorganizācija un preses izdevums atsevišķi norāda izdevumus summām, kuras tiek tērētas no katras politiskās partijas, šī lieta būtu caurskatāmāka un vieglāk kontrolējama no kontrolējošās institūcijas puses. Bet arī tā redakcija, ko piedāvā atbildīgā komisija 25.priekšlikumā, jebkurā gadījumā ir ļoti būtiska virzība uz priekšu, salīdzinot ar to, kas bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nākamais — 24.priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā — 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt arī atbildīgās komisijas izstrādāto 8.panta otro daļu piedāvātā redakcijā, proti, atbalstot 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina ar 26.priekšlikumu izteikt 8.panta trešo daļu, tātad precizētā un izvērstā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija aicina atbalstīt 27.priekšlikumu, ar kuru 8.pants ir papildināts ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, kas detalizēti norāda, kādā veidā un kas ir norādāms finansiālās darbības deklarācijā attiecībā uz ziedojumiem un dāvinājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 28. — kolēģu Kristiānas Lībanes un Ineses Birznieces priekšlikums — atbalstīts daļēji un iekļauts 8.1 pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat 29. — minēto kolēģu priekšlikums — ir atbalstīts un iekļauts 8.1 un 8.2 pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 30.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina tātad papildināt likumu par politisko partiju finansēšanu ar jaunu pantu, kas reglamentē priekšvēlēšanu izdevumu deklarāciju un paziņojumu iesniegšanas pienākumu, vienlaikus detalizēti šajā normā reglamentējot, kādas ziņas ir iekļaujamas politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijās un paziņojumos. Es aicinātu atbalstīt 32. — atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts likumā noteikt, ka pirms vēlēšanām ir jānorāda visi vēlēšanu izdevumi un turklāt detalizēti tos atšifrējot. Šis priekšlikums ir iekļauts 32.ierosinājumā. Es aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 34. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 35. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.pantu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 37. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina noteikt to, ka politisko partiju priekšsēdētāji un valžu locekļi nes materiālu atbildību par to, ka netiek iesniegtas politisko organizāciju un partiju finansiālās darbības deklarācijas un tiek uzlikts naudas sods. Komisija konceptuāli izvērtēja šo priekšlikumu, to atbalstīja tādā veidā, ka komisija ir ierosinājusi Juridiskajai komisijai papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar normu, kas paredz ļoti bargu administratīvo sodu par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumu pārkāpšanu, kā arī visa veida Politisko organizāciju likuma noteikumu pārkāpšanu, un, mūsuprāt, administratīvā soda normas nebūtu iekļaujamas speciālajos likumos, proti, Likumā par politisko organizāciju finansēšanu, tātad pēc būtības mēs kolēģa Burvja priekšlikumu atbalstījām un ierosinām noteikt bargākus sodus vainīgajām personām par likuma nepildīšanu, bet šajā konkrētajā likumprojektā mēs aicinām neatbalstīt šo ideju un tātad neatbalstīt arī 37. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, izmantosit 3 minūtes debatēm? (No zāles deputāts I.Burvis: “Nē, pēc pārtraukuma!”)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka nākamajā pārtraukumā ieplānojiet, lūdzu, satiekamies Sarkanajā zālē sakarā ar lēmuma projekta sagatavošanu... par Latvijas valsts interešu aizsardzību “TILTS Communications” lietvedības lietā.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam...

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Pulcējamies komisijas telpās tūlīt, jo mums ir jāizskata viens no likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās — trīs tiesnešu jautājums.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Ērika Zommere, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Valdis Birkavs, Juris Dobelis.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

37.priekšlikums. Debatēs vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kāpēc es gribēju pastiprināt Valsts ieņēmumu dienesta iespējas šajā jautājumā? Šī ir reāla sankcija Valsts ieņēmumu dienesta rokās, kas varētu veicināt negodīgiem partijas bosiem nepaļauties uz savu ietekmi citās, teiksim, iekšlietu vai tieslietu, sistēmās. Jo kā viens otrs prokurors saka, atvainojos... profesors saka: ļoti daudz manu skolnieku strādā tanīs sistēmās, un tur jau man palīdzēs. Mūsu valstī tāds stāvoklis ir, ka iekšlietas, tieslietas, Finansu ministrija, Ģenerālprokuratūra, SAB, Valsts kontrole un acīmredzot tagad arī KNAB — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs — nonāks dažādu partiju rokās. Un vēl pie šīs iespējas Valsts ieņēmumu dienestam stingrāk sodīt tieši partiju vadītājus tas dos iespējas novērst agrīnā stadijā “melno kasu” veidošanos. Un, godīgi sakot, tāpēc man ļoti gribētos, lai nākamajā lasījumā jūs atbalstītu arī priekšlikumu par to, ka šādas partijas vajadzētu diskvalificēt no vēlēšanām un no vēlēšanu rezultātu saņemšanas arī pēc finiša. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu!

Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jau šobrīd spēkā esošie likumi paredz iespējas attiecināt visdažādākās sankcijas un sodus attiecībā uz tām politiskajām partijām un organizācijām, kuras nepilda Politisko partiju finansēšanas likuma noteikumus.

Piemēram, šobrīd spēkā esošā likuma 10.pants dod iespēju likumā noteiktā kārtībā, ja politiskā organizācija atkārtoti neiesniedz ikgadējo deklarāciju vai pārkāpj kāda cita likuma normas vai šī likuma normas, tad var likumā noteiktā kārtībā tikt apturēta šīs politiskās organizācijas darbība. Un tas ir ļoti būtiski. Jo, apturot politiskās organizācijas darbību, tā nevar iesniegt kandidātu sarakstus ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanām.

Šī norma tiek precizēta ar atbildīgās komisijas 38. un 39.priekšlikumu, šādas tiesības, proti, ierosināšanas tiesības, dodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram.

Es aicinātu tātad pieturēties pie esošās sankciju sistēmas, paredzēt administratīvos sodus Administratīvo pārkāpumu kodeksā tā, kā tas ir līdz šim, savukārt citus sodus un citas sankcijas atstāt šajos likumos, kādas tās šobrīd ir, un tādējādi noraidīt 37. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 10, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 39.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina ar 40.priekšlikumu: “Izteikt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu likuma 11.pantā šādā redakcijā.” Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 42. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 43. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums — sakarā ar to, ka ar likumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju mēs esam noteikuši, ka kontroli un uzraudzību pār partiju finansēšanas jautājumu tātad un lietu izpildi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tādējādi mēs nevaram pieņemt deputāta Imanta Burvja priekšlikumu, kurš ierosina, ka šo uzraudzību tātad nodrošina Ģenerālprokuratūra, turklāt saskaņā ar likumu “Par prokuratūru” prokuratūras iestādes neveic vispārējo uzraudzību, jau sešus gadus šo funkciju prokuratūra neveic.

Tādēļ es aicinātu tātad noraidīt 43. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā, protams, patiešām ir atbalstāms Lagzdiņa kunga nosauktais iepriekšējais priekšlikums. Bet, ja mēs apzināmies to, ka šobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl nav “uzņēmis apgriezienus” un acīmredzot neuzņems gada laikā, tur ir, jūs zināt šo procesu... Tādā gadījumā šobrīd tomēr jābūt tādai situācijai, līdz vēlēšanām palicis pusgads, ka arī Ģenerālprokuratūra var šo jautājumu regulēt daudz precīzāk. Atgādināšu jums, ka šobrīd Ģenerālprokuratūra jau veic pārbaudi lietā par Bojāra partijas “melno kasi”. Un, protams, savādi ir tas, ka, ņemot par pilnu Bojāra un Šabašova melus, prokuratūra uzsāka vajāšanu tikai pret vienu no šajā konfliktā iesaistītajiem un tieši pret to, kurš centās partijas iekšienē iznīcināt “melnās kases” sistēmas ietekmi uz partijas biedriem. Paldies avīzei “Diena”, kura tomēr ietekmēja prokuratūru un deva iespēju, ka būs ierosināta krimināllieta arī pret Šabašovu, kurš savu koleģiālu interešu pēc ir publiskojis savu likuma pārkāpumu, sponsorējot Bojāru un Repši. Bet vēl savādāk ir tas, ka Bojāra kungs ar savu muļķīgo un melīgo iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, atzīstot “melnās kases” esamību savā partijā, nevar sagaidīt, kad tiks ierosināta krimināllieta pret viņu un partiju. Es, protams, ticu, ka KNAB kādreiz strādās ļoti labi un spēcīgi. Bet šobrīd viņam vēl nav struktūras. Un tāpēc es domāju, ka šobrīd šīs funkcijas vajadzētu uzticēt Ģenerālprokuratūrai, protams, attiecīgi iestrādājot pārejas noteikumos šīs iespējas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Likums par prokuratūru dod iespēju prokuratūrai pašai pēc savas iniciatīvas atsevišķos gadījumos veikt šo vispārējo uzraudzību par visdažādāko likumu izpildi. Tāpat Likums par prokuratūru nosaka, ka pēc Saeimas ierosinājuma prokuratūra var šo uzraudzību veikt, un ne tikai par likumu par partiju finansēšanu izpildi, bet arī par citiem likumiem. Lai nebūtu tāda situācija, par kuru runāja deputāts Imants Burvis, atbildīgā komisija un Tautas partijas frakcija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar normām, kas nepieļauj situāciju, ka uz kādu periodu nebūtu neviena kontrolējoša institūcija, kas pārraudzītu politisko partiju finanses. Un tādēļ atbilstoši tiem termiņiem un tiem noteikumiem, ko mēs esam ielikuši likumā “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”, atbilstoši tai secībai un kārtībai, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārņem tātad no Valsts ieņēmu dienesta visdažādāko funkciju veikšanu attiecībā uz valsts amatpersonu interešu konflikta kontroli un attiecībā uz politisko partiju finansēšanas kontroli, mēs esam iekļāvuši 45.priekšlikumu, ko es aicinu arī atbalstīt, bet šobrīd nepieņemt deputāta Imanta Burvja 43. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43.priekšlikumu! 43. — deputāta Burvja priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 30, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 44. un 45. priekšlikums jāskata kontekstā. Tātad atbildīgā komisija atbalstīja principā Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un precizēja to, izsakot kā 45. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā visā pilnībā atbalstot abus šos priekšlikumus, es domāju, ka mums ir jāizskata iespēja radīt arī izņēmuma stāvokli, jo partijām, kuras vada cilvēki bez augstākās izglītības, varbūt vajadzētu dot izņēmumu. Bojāra partijā gan vadonim, gan dēlam augstākās izglītības nav, vienīgais cilvēks ar augstāko izglītību Latvijā ir Leons Bojārs, kuru mēs visi atzīstam par pašu nepārspējamāko parlamenta oratoru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebildumu par 44. un 45. priekšlikumu nav.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt un pieņemt šo likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

J.Lagzdiņš. Lai pēc iespējas ātrāk mēs pieņemtu šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā, es aicinu noteikt priekšlikumu termiņu 21.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums”. Dokuments nr. 4410. Tas ir Ministru kabineta sagatavots un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, kas sastāv no 40 pantiem, kas ir aicināts aizstāt šobrīd daudzos likumos izkaisītos dzīvnieku aprites nosacījumus, kas ir aicināts dot Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus par šo tēmu un kurā ir iestrādātas, gandrīz katrā pantā ir iestrādātas Eiropas Savienības direktīvas, kas regulē jautājumu, kura mērķis ir radīt uz barības bāzes vai kā viens no mērķiem uz barības bāzes radīt pieņemamu, veselīgu un cilvēku uzturā izmantojamu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. 30.maijs šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā grozījumi Bibliotēku likumā komisijā ir sagatavoti pietiekami precīzi, par ko es izsaku pateicību gan komisijas locekļiem, gan Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājai Liniņas kundzei, kuras viedoklī mēs vienmēr ieklausāmies, Saeimas deputātiem nav bijis nepieciešams iesniegt priekšlikumus, un tāpēc es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 22.maijam.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4481. Likumprojekts bija pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam bija pagājis, neviens priekšlikums nav iesniegts, un ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie deputāti! Šā gada janvārī Bernē tika parakstīta konvencija, un Ārlietu komisija to izskatīja un lūdz jūs to apstiprināt pirmajā lasījumā. Šis dokuments ir tipveida un paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu un rada likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrācijas tiešai sadarbībai, un novērš iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie deputāti! Šā un nākamā dienas kārtībā iekļautā dokumenta būtība ir šāda. Šī konvencija visos starptautiskajos dokumentos tiek apzīmēta kā 1980.gada 10.oktobra konvencija. Visos tiesību aktos. Taču mums pašlaik figurē 1981.gada 10.aprīlis. Un šis datums apzīmē to brīdi, kad konvencija tika parakstīta PSRS vārdā, bet ne starptautiski pieņemtais datums tas ir. Tāpēc mēs lūdzam labot šo neprecizitāti un pieņemt priekšlikumu konvencijas nosaukumā iekļaut pareizo datumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22. maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Cienījamie deputāti! Argumentācija ir tieši tāda pati, kādu es minēju attiecībā uz iepriekšējo dokumentu.

Lūdzu akceptēt datuma maiņu konvencijas nosaukumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1980. gada 10. oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2. protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Cienījamie deputāti! Latvijas Republika ir pievienojusies šai 1980. gada 10. oktobra konvencijai un atzinusi arī tās četrus protokolus, ieskaitot otro protokolu, kurš 1996. gada 3. maijā ir grozīts. Šā protokola nolūks ir pasargāt civiliedzīvotājus no mīnu iedarbības, un protokols regulē ar mīnu izmantošanu uz sauszemes, kuras izliek, lai bloķētu pieeju krastmalām, upju un ūdens ceļu šķērsošanas vietām, bet tas neattiecas uz pretkuģu mīnu izmantošanu jūrā vai iekšējos ūdeņos.

Varu pateikt, ka tas nenozīmē šo mīnu nelietošanu nekad un nekur bruņoto konfliktu gadījumos, bet tas uzliek zināmus pienākumus un regulāciju.

Varu jūs informēt, ka šis protokols stājies spēkā 1998. gadā un uz šā gada maiju šo protokolu ir akceptējušas 65 valstis, tajā skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis un 16 NATO dalībvalstis. Bet pagaidām to nav ratificējušas Polija, Turcija un Islande. Tas ir ratifikācijas procesā, viņas neatsakās no šā dokumenta ratifikācijas. Arī Krievija ir pagaidām atlikusi, bet paziņojusi, būdama protokola dalībvalsts, savu pozitīvu lēmumu šajā jautājumā. Izņēmums ir Baltkrievija, kura nav iesniegusi apstiprināšanas instrumentus sakarā ar finansiālo līdzekļu trūkumu tā implementācijai.

Es lūdzu jūs akceptēt Ārlietu komisijas priekšlikumu un balsot par šā dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis. 28. maijs.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Paldies! Iebildumu nav.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 16. maijā deputātam Linardam Muciņam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Atgādināšu, ka mums šodien ir izbraukuma sēde uz Daugavpili, un autobuss uz Daugavpili no Saeimas ēkas aties pulksten 15.00 — trijos pēcpusdienā. Lūdzu nekavēt!

Sēdes vadītājs. Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Ņemot vērā straujo darba tempu, lūdzu pēc 10 minūtēm Sarkanajā zālē, tad ātrāk pabeigsim! Uzaicināts arī Kusiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Egils Baldzēns, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atgādinot, ka pulksten 17.00 ir cerības uzklausīt ministra atbildes uz deputātu jautājumiem, šo sēdi slēdzu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks atbildēt ministriem uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam “Par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules bankas projektā 1999. — 2001.gadā” ir ieradies atbildēt ministrs Makarova kungs. Ņemot vērā to, ka jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šo sēdi un Labklājības ministrija ir sniegusi izsmeļošas atbildes rakstiskā formā uz šo jautājumu, atbilde uz jautājumu tiek uzskatīta par sniegtu.

Pārējās atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!

 

Pēc 2002.gada 16.maija sēdes

— “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1127) (Dok.nr.4474) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.605) (Dok.nr.4476) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1159) (Dok.nr.4081; nr.4081B; nr.4081C) Balsojums: 73 par, 0 pret, 12 atturas.

 

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.202) (Dok.nr.516; nr.4436) Balsojums: 71 par, 2 pret, 12 atturas.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1210) (Dok.nr.4202; nr.4444) Balsojums: 84 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1076) (Dok.nr.3775; nr.4446) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. (Reģ.nr.1143) (Dok.nr.4022; nr.4449) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. (Reģ.nr.1180) (Dok.nr.4116; nr.4453) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1105) (Dok.nr.3872; nr.4465) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4351; nr.4475) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (Dok.nr.4221; nr.4481) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (Dok.nr.4098; nr.4460) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1241) (Dok.nr.4366; nr.4464) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Dzīvnieku barības aprites likums”. (Reģ.nr.1254) (Dok.nr.4410; nr.4473) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. (Reģ.nr.1235) (Dok.nr.4327; nr.4482) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””. (Reģ.nr.1229) (Dok.nr.4315; nr.4483) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. (Reģ.nr.1228) (Dok.nr.4314; nr.4484) Balsojums: 80 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”. (Reģ.nr.1227) (Dok.nr.4313; nr.4485) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. (Reģ.nr.1264) (Dok.nr.4463; nr.4463A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. (Reģ.nr.1267) (Dok.nr.4486; nr.4486A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1268) (Dok.nr.4487; nr.4487A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1269) (Dok.nr.4488; nr.4488A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1270) (Dok.nr.4489; nr.4489A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi Autortiesību likumā”. (Reģ.nr.1271) (Dok.nr.4490; nr.4490A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

 

— “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4491) Balsojums: 46 par, 3 pret, 27 atturas.

— “Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. (Dok.nr.4507) Balsojums: 71 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ.nr.1265) (Dok.nr.4466; nr.4466A) Balsojums: 11 par, 14 pret, 51 atturas.

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1266) (Dok.nr.4467; nr.4467A) Balsojums: 27 par, 8 pret, 47 atturas.

 

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu E.Baldzēna, I.Burvja, J.Lejas, R.Labanovska un P.Salkazanova jautājumu par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules Bankas projektā 1999.— 2001.gadā. (Dok.nr.4400; nr.4400A)

Saeimas preses dienests

 

 

Pēc 2002.gada 16.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeimas plenārsēdes laikā, arī pirms tam, ilgstoši strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, ir noticis atrisinājums vai sākotnējais risinājums bērnu pabalstu lietai, izlīdzinot to netaisnību, kas bija starp tiem bērniem, kas dzimuši līdz 1990.gada 1.janvārim un pēc tam.

Saeima ir nolēmusi, vienojoties Sociālo un darba lietu komisijā, tas bija komisijas priekšlikums, gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem par to, ka šī netaisnība tiks sākta izlīdzināta jau šogad, no 2002.gada 1.jūlija. Tie bērni, kas ir dzimuši līdz 1994.gada 1.janvārim un vēlāk, saņems tādu pašu pabalstu — 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta jeb tos 6 latus, kā arī tie bērni, kas dzimuši pēc 1999.gada. Pēc 2003.gada 1.janvāra šī norma tiks attiecināta arī uz bērniem, kas dzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim, arī 6 latus, un no 2004.gada 1.janvāra šī norma tiks attiecināta arī uz bērniem, kas dzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Šeit tika panākta vienprātība, šis bija mūsu solījums un parāds vēlētājiem. Vēl svarīgāk, ka diskusijās ar valdību un Finansu ministriju izdevās panākt stāvokli, ka netiek izjaukts un atvērts valsts budžets. Izmantojot privatizācijas procesa ienākumus, tekošie maksājumi tiks nodrošināti no tiem, jau pēc tam septembrī veicot tehniskos grozījumus budžetā. Es domāju, tas ir parāds, kurš mums bija jāatdod vēlētājiem.

Tālākais solis ir jau vienmērīga visu vecuma grupu bērnu pabalstu indeksācija, lai sasniegtu tādu procentu no nacionālā kopprodukta, kā tas ir attīstītākajās valstīs. Pārējās normas paliek tās pašas, apmērs par otro bērnu ir 1,2 reizes lielāks, par trešo — 1,6 reizes lielāks, bet par ceturto bērnu un nākamajiem — 1,8 reizes lielāks.

Vēl viena lieta, ko es gribu teikt ar gandarījumu — savienības “Latvijas ceļš” ieceres par partiju finansēšanas caurspīdīguma tālāku panākšanu ir guvušas panākumus. Šī likumdošana virzās Saeimā, un tur ir panākumi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Gribētu izteikt gandarījumu par darbu — bet par darbu, kas bija vakar. Ārkārtas plenārsēdē mēs skatījām jautājumu par autoceļiem. No 1995.gada Latvijā autoceļi tiek uzturēti no Autoceļu fonda, tiek lietots mehānisms, ka naudas līdzekļi vairs netiek izdalīti no budžeta, un mēs izvērtējām, vai attiecīgais mehānisms ir pareizs un autoceļu uzturēšanu labā kārtībā veicinošs.

Mēs arī konkretizējām, vai sistēma pati var darboties un tā ir pareiza. Sistēma nedarbojas, jo ir nepietiekams finansējums. Un vakardienas lēmums bija sagatavots, lai atrastu variantus, kā šo finansējumu palielināt. Par šī finansējuma palielinājuma nepieciešamību liecina vismaz divi fakti, par kuriem gribētu minēt vēlreiz.

Pirmkārt, mums ir ceļi ar melno segumu 8000 kilometru garumā. No tiem vairāk nekā 900 kilometru ir jau atzīti kā sabrukuši, un vairāk nekā 1600 kilometru ir pirmssabrukšanas procesā. Skaidrs, ka šis process pie attiecīgā finansējuma tikai turpinās un uzlabojuma nav.

Vēl viens fakts, kas liecina par bēdīgo situāciju. Katru gadu vismaz 800 kilometriem šī melnā seguma nepieciešams veikt atjaunošanas darbus, lai kaut kādā veidā melno segumu uzturētu. Tātad 1998. un 1999. gads bija tā kulminācija, kad autoceļu uzturētāji tuvinājās attiecīgajai robežai un vismaz 500 kilometru gadā bija spējīgi uzturēt. Diemžēl 2000.gada programmā iekļauts, ka var uzturēt un atjaunot tikai 140 kilometrus.

Šī situācija ir raksturojama tādā veidā, lai saprastu, ka to cilvēku, to speciālistu vēlmes, analīze, kā arī sabiedrisko organizāciju, profesionālo apvienību viedoklis tiks saklausīts. Satiksmes ministrija šā gada februārī lūdza Ministru kabinetu palielināt šo finansējumu, bet līdz šim laikam Ministru kabinets vēl nespēja atrast risinājumu, un labi, ka mēs vakar parlamentā šo lēmumu pieņēmām.

Mūsu lēmums sastāv faktiski no trim daļām. Autoceļu fondu mēs gribam palielināt vismaz par 30 miljoniem latu. Un to var izdarīt, ja akcīzes nodokli, ko maksā gan autoceļu pārvadātāji, autovadītāji, gan naftas produktu tirgotāji, palielinātu no 60 līdz 90 procentiem, kas dotu ļoti normālu finansu pielikumu un varētu arī labāk uzturēt ceļus.

Tāpat mēs piedāvājam, lai darbos maksimāli tiktu iesaistīti tie cilvēki, kas dzīvo vietās, kur notiek ceļu remonts un kuri kopējā “VIA Baltica” programmas ietvaros konkrēti iezīmētu rietumu–austrumu virzienu. Tas, protams, sekmētu tautsaimniecības attīstību, tā ka par attiecīgo lēmumu ir liels gandarījums.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien otrajā lasījumā Saeima izskatīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Bija redzams, ka Saeimā pastāv ne tikai politiskie pretinieki, bet arī pretinieki pret valstiskumu un Satversmi. Un to liecināja frakcijas “Par cilvēka tiesībām brīvā Latvijā” pārstāvju runas, kuri bija iesnieguši priekšlikumu par to, ka bijušajiem VDK darbiniekiem, PSKP darbiniekiem un tām partijām, kas īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tiek piešķirtas vēlēšanu tiesības. Saeima ar 68 balsīm noraidīja šo priekšlikumu, un pagaidām šis revanšistiskais gājiens šai frakcijai nav izdevies.

Tālāk šai likumprojektā Saeima atbalstīja arī priekšlikumu, ka ārzemju latvieši, kuriem ir pilsonība, drīkst piedalīties vēlēšanās pa pastu, un šis Saeimas vēlēšanu likums atvieglos šo procedūru. Bet jāatgādina, ka šis likumprojekts ir pieņemts tikai otrajā lasījumā - tātad būs vēl trešais lasījums.

Priecīgs fakts — beidzot koalīcijas partijas ir uzklausījušas gan iekšējās koalīcijas opozīcijas partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan arī pārējo Saeimas opozīciju, un atbalstījušas no 1.jūlija paaugstināt ģimenes valsts pabalstus tiem bērniem, kas dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra. Tātad likumā būs normas, ka par pirmo bērnu ir 6 lati un par nākamajiem — atbilstoši koeficienti. Bet šī robežšķirtne tomēr saglabājas. Tas ir daļēji diskriminējošs fakts, un šajā gadījumā kaut kas būtu sakāms Satversmes tiesai. Šī norma, kuru mainām gada vidū, no Satversmes tiesas vienreiz jau bija apstrīdēta un atcelta. Šoreiz jāpateicas personīgi Ražuka kungam, ka viņš iedarbojās uz premjeru un panāca šo it kā opozīcijas priekšlikuma atbalstu no finansu ministra un no pārējiem.

Ja mēs atceramies, tad jau 2000.gadā bija solīts paaugstināt šos pabalstus, bet rezultātā likumā tapa ieraksts, ka esošajai valdībai līdz 2001.gada 31.maijam ir jāiesniedz likumprojekti Saeimā, kas regulēs un uzlabos šos pabalstus. Diemžēl priekšlikumi no valdības divu gadu laikā netika iesniegti, un tikai pēc tam, kad opozīcija aicināja premjeru atskaitīties Saeimai, tapa priekšlikumi no valdības, bet komisija, vienojoties ar dažādām frakcijām, tomēr atrada iespēju palielināt pabalstus.

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šajā nedēļā frakcijas sēdē vērsa uzmanību uz notikumiem, kas saistīti ar hokeja halles celšanu. Frakcija konstatēja, ka premjera padomnieki bieži dod nepareizu informāciju un premjers ir aizmāršīgs, jo frakcijā viņš ziņo, ka nepazīst ne Takaču, ne šo firmu, kaut arī mēs dzirdējām šodien masu medijos, ka sēdē tiek atcelts lēmums slēgt līgumu ar šo jauno firmu.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Vispirms gribētu pateikt, ka valdības partijas ir izjutušas vēlēšanu tuvumu un, paldies Dievam, likumprojektā “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” kaut nedaudz sperts solis pretī Latvijas bērniem un arī ģimenēm. Tātad no 1994.gada 1.janvāra dzimušie bērni pēc kāda neilga laika saņems lielāku bērnu pabalstu nekā līdz šim — 6 lati par pirmo bērnu un attiecīgi par nākamo jau nedaudz vairāk.

Es domāju, ka šis solis ir vēl nepietiekams, bet katrā ziņā apsveicams kā solis pareizā virzienā. Un četras reizes jau valdības partijas šīs Saeimas laikā ir šos jautājumus bremzējušas un nedevušas iespēju virzīt uz priekšu. Tāpat kā toreiz, kad mēs panācām šo labojumu kaut vai pēc 1999.gada dzimušajiem bērniem, kuru pieņēma, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, arī šobrīd šī situācija ir jāizmanto.

Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka mani sarūgtina tas, ka tikai no 2003.gada 1.janvāra ir paredzēts, ka šādu pašu pabalstu apmēru sniegs arī bērniem, kas dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra. Bet, kā mēs zinām, šie valdības noteiktie nākotnes datumi parasti tiek pārbīdīti no gada uz gadu uz priekšu, un tieši tāpēc es domāju, ka daudz svarīgāk būtu atrast šos līdzekļus jau tagad.

Otrkārt, Sociāldemokrātu savienības frakcija ir aicinājusi opozīcijas, kā arī valdības opozīcijas deputātus veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju ledus halles afēras lietā, kas saistās ar 400 miljoniem ASV dolāru investīciju plūsmu un to ļoti dažādo un pretrunīgo augstu valsts amatpersonu izteikumiem par šo milzīgo naudas summu, un par tām iespējām, kas ar to visu saistās, tajā skaitā ar bīstamību valsts budžetam.

Ne visi opozīcijas deputāti mūs atbalstīja. Tieši tāpēc arī veidojas situācija, ka pagaidām šī jautājuma risināšana pārcelta uz 30.maiju. Un mēs ceram, ka parlaments izveidos šādu komisiju un tautai būs skaidrība, ka arī parlamentā ir spēki, kas ir gatavi šajā jautājumā nopietni strādāt un visus vainīgos saukt pie atbildības, un visus nevainīgos atzīt pat nevainīgiem.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šodien izskatīja ļoti nopietnu likumprojektu, kas saistās ar partiju finansēšanu. Mēs — Sociāldemokrātu savienība — strādājam sadarbībā ar “Delnu”. Pēteris Salkazanovs un citi mūsu kolēģi panāca, ka partijām ir jādod biežāk atskaites gan pirms, gan pēc vēlēšanām, un ir visiem ziedojumiem jābūt pieejamiem internetā. Es domāju, ka šīs atskaites darīs savu pozitīvo demokrātisko darbu Latvijā.

Ar gandarījumu gribētu arī atzīmēt, ka likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” netika izdarītas tās izmaiņas, ko piedāvāja kolēģi no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kas piedāvāja, ka gan čekistiem, gan interfrontiešiem un kompartijas cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušies pretvalstiski, atjaunotu vēlēšanu tiesības tikt ievēlētiem Saeimā.

M.Mitrofanovs (Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvāja pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma laiku. Ir zināms, ka pašlaik Latvijas iedzīvotājiem ir palicis daudz neizmantotu sertifikātu. Un mēs uzskatām, ka būs netaisnīgi, ja sertifikātu īpašnieki zaudēs iespējas tos izmantot. PCTVL uzskata, ka principā sertifikātu derīguma termiņš ir jāpagarina līdz brīdim, kad valstī vairs nebūs īpašumu, kurus var privatizēt.

Šodien mūsu priekšlikums netika atbalstīts, jo valdošo partiju deputāti nobalsoja pret. Bet mēs varam paredzēt, ka valdība pati atgriezīsies pie šī jautājuma tuvākā pusgada laikā un pieņems mūsu priekšlikumu par sertifikātiem, bet savā redakcijā, kā jau tas bija noticis pērn.

Vēl viens ļoti svarīgs mūsu priekšlikums bija politisko ierobežojumu atcelšana vēlēšanu likumos. Šis priekšlikums arī neguva atbalstu, un ar rūgtumu mēs varam konstatēt, ka pašlaik mums jāgaida, kamēr beigsies Eiropas Cilvēktiesību tiesas process Strasbūrā, kur pašlaik atrodas Tatjanas Ždanokas lieta un Latvijas valstij nav nekādas iespējas uzvarēt šajā lietā.

Šodien bija ļoti labs brīdis, kad mēs varējām mierīgā gaisotnē atcelt ierobežojumus. Bet šis solis nav izdarīts, un līdz ar to ierobežojumi tiks atcelti tikai pēc spiediena no Rietumiem, no Eiropas Savienības, kā tas pavisam nesen notika ar valodas ierobežojumiem tajā pašā vēlēšanu likumā.

Interesanti, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns atzina, ka pašlaik Komunistiskās partijas biedri nav bīstami neatkarīgajai Latvijas Republikai, bet vienīgais iemesls, kāpēc ierobežojumiem ir jāpaliek likumā, ir tas, ka viņi ir vainīgi noziegumos pret Latvijas tautu.

Tā mēs varam konstatēt, ka vienīgais iemesls ir politiskā atriebība.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas frakcijas deputāti un ministri ir gandarīti par to, ka beidzot ir izdevies izmainīt likumu par sociālo palīdzību, lai ieviestu taisnīgumu attiecībā uz bērnu pabalstiem Latvijā. Līdz šim Latvijā darbojās netaisnīga sistēma; ka bērni, kas bija dzimuši 90. gadu pirmajā pusē, saņēma mazākus bērnu pabalstus nekā tie bērni, kas bija dzimuši ģimenēs 90. gadu beigās. Mēs uzskatām, ka valstī jābūt vienādai attieksmei pret visiem bērniem un visiem ir jāsaņem vienādi šis jaunais palielinātais ģimenes pabalsts.

Tādēļ Tautas partija atbalsta šādu pabalstu izlīdzināšanu un vienotu pabalstu noteikšanu visiem bērniem, kā paredzēts šā likuma 17.pantā, kuru Tautas partija atbalstīja, bet vienlaikus gribam uzsvērt arī to, ka ļoti daudzās ģimenēs šīs bērnu naudas ir ļoti būtiska ienākumu daļa, un mums būtu jādomā, kādā veidā šos bērnu pabalstus ne vien noteikt vienādus visiem bērniem, bet arī palielināt un indeksēt, jo dzīve kļūst arvien dārgāka, sadārdzinās dažādi pakalpojumi, valstij katru gadu ir noteikta inflācija. Manuprāt, šie pabalsti arī būtu regulāri jāindeksē, vismaz atbilstoši inflācijai, lai šis bērnu pabalsts ar katru gadu nekļūtu nevērtīgāks un par to nevarētu nopirkt mazāk pakalpojumu un preču. Vismaz šobrīd ir sperts pirmais solis šādai ģimeņu atbalstīšanai, un Tautas partija arī atbalstīs nākamos soļus, lai šos bērnu pabalstus varētu palielināt.

Otrs jautājums, kas ir ļoti būtisks, ir saistīts ar politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņām. Tautas partija šeit iesniedza deputāta Jāņa Lagzdiņa vadībā izstrādātos priekšlikumus, kas uzdos turpmāk partiju finanses kontrolēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai stingri noteiktu ierobežojumus attiecībā uz partiju finansēšanu, padarītu partiju finanses daudz atklātākas, pārskatāmākas un pieejamāku informāciju arī iedzīvotājiem. Tautas partija uzskata, ka ir nepieņemami, ka iedzīvotāji tikai vienreiz gadā tiek iepazīstināti ar partiju finansēm. Tādēļ ir atbalstīts Tautas partijas priekšlikums, ka piecu dienu laikā pēc tam, kad partija saņēmusi jebkuru ziedojumu, tas tiek publiskots un sabiedrība par to arī uzzina.

Trešais šonedēļ svarīgākais jautājums bija saistīts ar neveiksmīgo partijas “Latvijas ceļš” pārstāvja — Ministru prezidenta Andra Bērziņa — darbību Rīcības komitejā saistībā ar hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Šī apšaubāmā rīcība, pār ko gulstas aizdomu ēna un ieinteresētība nereāli milzīgu — 400 miljonu dolāru — projekta īstenošanā Latvijā, ir novedusi pie tā, ka hokeja čempionāta iespējamība Latvijā ir apdraudēta. Arī tas, ka ir novilcināts šobrīd laiks. Tā vietā, lai izsludinātu starptautisku konkursu un uzaicinātu visus iespējamos investorus atklātā konkursā piedāvāt savus projektus, priekšroka tiek dota šādam apšaubāmam investoram. Tautas partija uzskata, ka pats svarīgākais ir nodrošināt, lai hokeja čempionāts Latvijā notiktu un lai arī ieejas biļetes būtu par tādu cenu, kas Latvijas hokeja līdzjutējiem ir pieejamas. Tas nozīmē, ka hallei ir jābūt uzceltai par saprātīgām izmaksām un arī pieejamai visiem Latvijas hokeja un sporta draugiem.

Saeimas preses dienests

 

— tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.

 

— tikās ar Nīderlandes Bruņoto spēku komandieri admirāli Lūku Kronu.

— tikās ar Itālijas Republikas parlamenta deputātu grupas pārstāvjiem sadarbībai ar Baltijas valstīm.

 

— nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

 

— strādāja ar likumprojekta “Militārā dienesta likums” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— uzklausīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka aizsardzības plānošanas jautājumos J.Sārta informāciju par Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO realizācijas gaitu;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”;

— strādāja ar likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” un nolēma lūgt Saeimas Prezidiju iekļaut šī likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē vienlaicīgi ar likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” izskatīšanu.

 

— pieņēma zināšanai apakškomisijas priekšsēdētāja A.Bērziņa, deputāta I.Geiges, UNICEF Latvijas Nacionālās komitejas izpilddirektores I.Doškinas un Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktores vietnieces D.Podziņas informāciju par ANO Ģenerālās asamblejas sesijas par bērnu stāvokli pasaulē rezultātiem.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes satversmes grozījumiem”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”;

— atlika likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu 2.lasījumam (Reģ.nr.1169);

— atlika likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu 2.lasījumam (Reģ.nr.1079).

 

— strādāja ar likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts zemes nodošanu Amatas pagasta padomei”;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” sagatavošanu 3.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” sagatavošanu 2.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā.

 

 

— tikās ar Itālijas Republikas parlamenta deputātu grupu sadarbībai ar Baltijas valstīm.

 

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Militārā dienesta likums”.

 

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses I.Mihaļovas atbrīvošanu no amata”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses E.Cānes atbrīvošanu no amata”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses I.Brimerbergas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

 

— sprieda par lēmuma projektu “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

 

 

— piedalījās ikgadējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sociālo, darba un veselības lietu komisiju konferencē.

Saeimas preses dienests