Pēc pricipa: “Piedot nevar. Sodīt!”

Par prokuratūru Latvijā.1940.–1941. gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” 22.05.2002., Nr.76

PSRS tieslietu tautas komisāra un PSRS prokurora norādījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kara tiesu spriedumu pārskatīšanu

PSRS Tieslietu tautas komisariāts Slepeni

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR tautas komisāriem

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR prokuroriem

 

Jautājums:

Papildinot 1941.g. 3. janvāra vēstuli Nr. 18/1s, iesakām:

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kara tiesu spriedumu, kuri piespriesti līdz padomju varas nodibināšanai, pārskatīšanu uzdot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR augstākajām tiesām, ievērojot kārtību, kāda noteikta 1941. gada 3. janvāra vēstulē.

PSRS tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs

 

PSRS prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2. l., 42. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no PSRS prokurora V.Bočkova norādījuma Latvijas PSR prokuroram

Slepeni, Nr.5/15284s

Latvijas PSR prokuroram PSRS Prokuratūra

biedram Soldniekam 1941. gada 13. martā

 

PSRS Prokuratūra ir saņēmusi Latvijas PSR Prokuratūras atskaiti par darbu 1941. gada janvārī. No atskaitē minētajiem datiem uzmanību pievērš sekojošais:

(..) IV. Par speclietām

Nepieciešams pārtraukt arestu praksi bez prokurora sankcijas. Reizē ar to nepieciešams pievērst nopietnu uzmanību izmeklēšanas un arestēto turēšanas ieslodzījumā termiņiem. Spriežot pēc Jūsu atskaites, visas Ie TK iestāžu janvārī pabeigtās lietas ir izmeklētas, pārkāpjot KPFSR Kriminālprocesa 116. pantu. Noteiktā veidā ir jāsamazina lietu izmeklēšanas termiņi.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221. f., 1.s. apr. 2.l., 43., 44. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Prokuratūras izmeklēšanas daļas norādījums par lietu izmeklēšanas kārtību

Slepeni

LPSR Prokuratūras izmeklēšanas daļas Nr. 3/17476s

priekšnieka vietas izpildītājam b. Ļipinam PSRS Prokuratūra

Atbildot uz 1941.g. 24. II Nr. 80s 1941. gada 24. martā

 

PSR Savienības prokurors biedrs Bočkovs norādīja, ka pašreizējā situācijā, kad Latvijas PSR Prokuratūras izmeklētāji vēl nav pārbaudīti un pielaisti slepenā darba veikšanai, lietu izmeklēšana pēc Kriminālkodeksa 58.–10. panta ir jāveic Ie TK iestādēm.

Izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks M.Altšullers

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2.l., 47.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS prokurora V.Bočkova norādījums par Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka kandidatūrām

Slepeni, Nr. 6/18512s

LPSR prokuroram biedram Soldniekam PSRS Prokurors

1941. gada 31. martā

 

Jūsu ieteikto Aleksandra Pavlova kandidatūru apstiprināšanai Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka amatā es esmu noraidījis sakarā ar to, ka Pavlovs prokuratūras iestādēs nekad nav strādājis un pilnīgi nezina prokurora darbu, izglītība vispārējā zemākā, juridiskās nav, darba pieredzes ar kadriem arī nav. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Pavlovs nenodrošinās Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas darbu.

1940. gada decembrī ar VK(b)P CK lēmumu no PSR Savienības Prokuratūras Centrālā aparāta uz Latvijas republikas prokuratūru tika komandēts biedrs P.Bērziņš, kuram ir liela praktiskā pieredze darbā ar kadriem.

Saskaņā ar augstāk teikto iesaku Jums atbrīvot no Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka amata biedru Pavlovu un par kadru daļas priekšnieku iecelt biedru P.Bērziņu.

Par mana rīkojuma izpildi paziņot man.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2. l., 49. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Lasīju 4./IV–1941.g. Pavlovs

 

 

Latvijas PSR prokurora specziņojums

Izejošais Nr. 187 1941.g. 11.IV

PSRS prokuroram biedram V.Bočkovam 1941.g. “...” aprīlī

 

1941.g. 30. martā Jelgavas apriņķa Rubas pagasta Laukgaļu mājas pirtī pakārās Emīlija Ķirse.

Emīlija Ķirse, 45 gadi, kopā ar diviem dēliem un meitu apstrādāja 68 ha zemes. Š.g. marta vidū Emīlija Ķirse saņēma paziņojumu, ka viņas dēls Jānis Ķirsis 11. martā ir arestēts.

Dažas dienas pirms pašnāvības Ie TK darbinieki pie Ķirses izdarīja kratīšanu — meklēja ieročus. Pēc kratīšanas Emīlija Ķirse tika izsaukta uz Ie TK, bet 31. martā viņai otrreiz bija jāierodas Ie TK Jelgavas daļā sakarā ar viņas dēla lietu. Pēc kratīšanas Ķirses mājās Ie TK pārstāvji tur atstāja savu darbinieku, kurš kontrolēja telefona sarunas un novēroja iedzīvotāju uzvedību.

Izmeklēšanu veic Jelgavas apriņķa tautas izmeklētājs.

 

Latvijas PSR prokurors E.Soldnieks

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 26. l., 19. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

LPSR prokurora vietnieka speclietās Pohvalova informācija par sūdzību izskatīšanu

Pilnīgi slepeni

LPSR Augstākās Padomes PSRS Prokuratūra

Prezidija priekšsēdētājam LPSR prokurors

Atbildot uz 1941.g. 26/4 Nr. R/2 Rīga, 1941. gada 5. maijā

 

Paziņoju, ka Jūsu atsūtītās sūdzības mēs esam izskatījuši un nosūtījuši pēc būtības, par arestētajiem:

1. Par S.Penerdži sūdzība nosūtīta uz Maskavu PSR Savienības Prokuratūrai, lai izskatītu pēc būtības.

2. Par Teodoru Ansonu sūdzība KP (Kriminālprocesa) 226. panta kārtībā nosūtīta Rīgas apgabala tiesai.

3. Par Augustu Unzuli sūdzība nosūtīta LPSR VDTK Daugavpils pilsētas daļas priekšniekam.

4. Par Haraldu Neimani, VDTK Jelgavas apriņķa daļai izskatīšanai pēc būtības.

5. Par Aleksandru Mukānu — BSKA (Baltijas sevišķā kara apgabala) kara prokuroram.

6. Par Luju Ķikuni — Latvijas PSR VDTK Specdaļas priekšniekam.

7. Par Eduardu Dabaru — VDTK Daugavpils pilsētas daļas priekšniekam izskatīšanai pēc būtības.

8. Par Jāni Lāci, sūdzība nosūtīta VDTK Cēsu apriņķa daļas priekšniekam izskatīšanai pēc būtības

9. Par notiesāto M.Zariņu paziņoju Jums īpaši.

LPSR prokurora vietnieks Pohvalovs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11. l., 6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR prokurora vietnieka speclietās Pohvalova paziņojums par M.Zariņa notiesāšanu

Slepeni , Nr. 535/s

LPSR Augstākās Padomes PSRS Prokuratūra

Prezidija priekšsēdētājam LPSR prokurors

Atbildot uz 1941.g. 26. aprīļa Nr. R/2 Rīgā 1941. gada 5. maijā

 

Līdz ar šo nosūtu atpakaļ sūdzību Mihaila Zariņa lietā un paziņoju, ka viņš 1941. gada martā notiesāts uz 8 gadiem pareizi, iemeslu lietas pārskatīšanai nav.

Latvijas PSR prokurora vietnieks speclietās Pohvalovs

LVA, 290.f., 1. s. apr., 11. l., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS iekšlietu tautas komisāra, tieslietu tautas komisāra un prokurora direktīva par izbēgušo ieslodzīto sodīšanu

Savienoto un autonomu republiku iekšlietu tautas komisāriem Slepeni

un novadu un apgabalu Ie TK pārvalžu priekšniekiem 16P6

Ie TK labošanas darbu nometņu pārvalžu priekšniekiem Nr.87/06/PR/29

Republiku, novadu un apgabalu prokuroriem

Ie TK labošanas darbu nometņu prokuroriem

Republikānisko, novadu un apgabalu tiesu priekšsēdētājiem 1941.g. 28.aprīlī

 

Lai pastiprinātu cīņu ar ieslodzīto bēgšanu no PSRS Ie TK labošanas darbu nometnēm, iesakām:

1. Ieslodzīto bēgšanu no nometnēm uzskatīt par vienu no visļaunprātīgākajām nometnes dzīves un ražošanas sabotāžas un dezorganizācijas formām. Visus bēgļus sodīt pēc KPFSR KK 58.–14. panta, piemērojot pret viņiem, pamatojoties uz PSRS Augstākās Padomes 1939. gada 15. jūnija dekrēta 3. punktu, visbargākos tiesu soda mērus, atsevišķos gadījumos līdz augstākajam soda mēram ieskaitot.

2. Augstāko soda mēru piemērot vispirms attiecībā uz kontrrevolucionāriem, bandītiem, laupītājiem un citiem sevišķi bīstamiem noziedzniekiem un citu kategoriju ieslodzītajiem, kuri ir izdarījuši atkārtotu bēgšanu.

3. Nometņu operatīvo daļu priekšniekiem izmeklēšanu par bēgšanas gadījumiem izdarīt termiņos ne vairāk par 10–15 dienām.

Prokuroriem lietu tiesai nodot piecu dienu laikā pēc pabeigtās lietas saņemšanu no nometnes operatīvās daļas.

4. Nometņu priekšniekiem visus tiesu spriedumus par notiesāšanu par bēgšanu paziņot nometnē ieslodzītajiem.

5. Šo direktīvu nosūtīt uz adresēm saskaņā ar pievienoto sarakstu.

PSRS iekšlietu tautas komisārs L.Berija

 

PSRS tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs

 

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 2.l., 55.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Elzas Leimanes lūgums apžēlot un attaisnot viņas dēlu Ilmāru

LK(b)P CK I sekretāram biedram Kalnbērziņam

Elzas Miķeļa m. Leimanis,

dz.Rīgā, Skolas ielā 27, dz.13 Rīgā 1941.g. 9.maijā

 

1940.gada 25.oktobrī manā dzīvoklī Jelgavā agrā rītā tika arestēts mans dēls Ilmārs. Neskatoties uz visiem maniem pūliņiem noskaidrot iemeslu, kamdēļ viņš arestēts, līdz šim tas man nav izdevies, tikai tagad man zināms, ka viņa lieta līdz ar citu I Jelgavas valsts ģimnāzijas skolnieku lietām nodota Rīgā kara prokurora rīcībā.

Manam dēlam 1940.gada 24.oktobrī palika tikai 16 gadi, un viņš jau nosēdējis cietumā vairāk kā sešus mēnešus, kas neapšaubāmi slikti iespaido tik jauna bērna veselību un viņam tas jau tagad ir liels sods.

Ņemot vērā viņa mazgadīgumu un arī to, ka viņa arestam katrā ziņā ir zināms sakars ar skolas apmeklēšanu un skola viņu nav brīdinājusi, griežos pie Jums ar lūgumu neatteikt Jūsu gādību darīt visu iespējamo, lai mīkstinātu mana dēla likteni. Ja viņš tiešām būtu kaut ko pretvalstisku izdarījis, kam es negribu ticēt, jo viņš vēl ir pārāk jauns, lai ņemtu aktīvu dalību politikā, tad viņš to ir darījis, nepazinādamies savas nepareizās rīcības sekas.

Pieļauju domu, ka viņu varbūt pierunājuši citi gados vecākie, viņš varēja kaut ko izdarīt, taču tas nekādā ziņā nav darīts apzinīgi, un tamdēļ viņš nebūtu pelnījis, lai lietu uzskatītu par tik svarīgu un nopietnu, ka viena lieta nododama kara tiesai, resp., kara prokuroram.

Padomju valdība arvien ir rūpējusies par bērniem un bērna veselību, un tamdēļ kā māte griežos pie Jums ar sirsnīgu lūgumu viņu apžēlot un attaisnot.

E.Leimane

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.l., 45., 45a.lp. Oriģināls

 

 

PSRS tieslietu tautas komisāra un PSRS prokurora norādījumi par lietu izskatīšanas kārtību

Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunāla priekšsēdētājam Pilnīgi slepeni

IeTK Baltijas apgabala karaspēka kara tribunāla priekšsēdētājam Nr.007

Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokuroram 12/0080/2–D

Kopija: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR

tieslietu tautas komisāriem un prokuroriem 1941. gada 12. maijā

 

Izmainot agrāk dotos mūsu norādījumus, iesakām:

1. Lietas par noziegumiem, kādi ir paredzēti KPFSR KK 58.–1a, 58.–6, 58–8 un 59.–9 pantos un attiecīgos citu savienoto republiku KK pantos, izskatīt: a) Latvijas un Lietuvas PSR — Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunālam; b) Igaunijas PSR — IeTK Baltijas apgabala karaspēka tribunālam.

Šo lietu uzraudzību veic BSKA kara prokurors.

2. Visas pārējās lietas par valsts noziegumiem izskata Augstākās un apgabalu tiesas.

3. Lietas, kuras atrodas kara tribunālu ražošanā šo norādījumu saņemšanas brīdī, izskata kara tribunāli neatkarīgi no nozieguma kvalifikācijas.

PSR Savienības tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs

 

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221. f., 1. s. apr., 2.l. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Vadībai un izpildei. Iepazīstināt b. Pohvalovu

15/V Soldnieks

 

 

Kristīnes Mednis lūgums pārbaudīt viņas dēla Pētera Medņa apsūdzības lietu

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam

Kristīnes Mednis Jāņa m.,

dzīv. Rīgā, Augustīnes ielā 12–8–4 Rīgā, 1941. gada 17.maijā

 

Laipni lūdzu piegriezt vērību mana apcietinātā dēla Pētera Medņa Pētera d. izmeklēšans lietai un, ja apsūdzības apstākļi atļautu, paātrināt viņa atbrīvošanu no apcietinājuma. Viņš atrodas apcietinājumā no 1940. gada 17. septembra.

Esmu dzimusi 1869. gada 3. oktobrī Raiskuma pagastā kā strādnieku bērns. 1893. gadā apprecējos ar strādnieku Pēteri Medni Jura dēlu. 1905. gadā zaudēju savu vīru, kurš “Fēniksa” fabrikā nelaimes gadījumā sadega. Paliku viena ar maziem bērniem, kurus ar lielām grūtībām izaudzināju, strādādama “Provodņika” fabrikā kā strādniece. Viens dēls — Ernests Mednis — bija SSSR (PSRS — J.R.) pavalstnieks un strādāja valsts dienestā kā zivju tresta vadītājs Sahalīnā pie Amūras un, izpildot sevišķi svarīgus dienesta pienākumus, 1935. gadā lidmašīnas katastrofā gājis bojā. 1940. gada 17. septembrī apcietinātais dēls Pēteris Mednis dzimis 1894. gada 23. maijā un jau no agras bērnības sācis strādnieku gaitas. Līdz apcietināšanai viņš ilgu laiku strādāja Rīgas ostā par vienkāršu strādnieku un bija Rīgas (ostas) transporta strādnieku arodbiedrībā. Apcietināšanas iemesli man nav zināmi. Ļoti lūdzu manu lūgumu ievērot.

Kristīne Mednis

LVA, 290.f., 1. s. apr., 11. l., 38. lp. Oriģināls

 

 

Izvilkums no ziņojuma par Latvijas PSR Prokuratūras darbu 1941. gada janvārī–aprīlī

Nr. 11 l.s./7004

LPSR TKP priekšsēdētājam PSRS Prokuratūra, LPSR Prokuratūra

biedram Lācim 1941. gada 17. maijā

 

Latvijas PSR Prokuratūras iestāžu darbs atskaites periodā bija koncentrēts uz jautājumiem par cīņu ar tautas ienaidniekiem, kuri ar dažādām metodēm veica savu nelietīgo kontrrevolucionāro darbību, par cīņu ar huligāniem, spekulantiem, zagļiem, sociālistiskā īpašuma izlaupītājiem un citiem noziedzniekiem, jo šie elementi savu darbību aktivizēja š.g. janvārī un februārī. (..). (..)

II. Izmeklēšanas darbs

Izmeklēšanas darbā pa lietām, kuras izmeklēja tautas izmeklētāji, galvenie uzdevumi atskaites periodā bija: veco lietu pārskatīšana, kuras bija ierosinātas līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā, efektīvas cīņas organizēšana ar noziedzību un galvenokārt ar visbīstamākajiem noziegumu veidiem un kvalificētu izmeklētāju kadru izaudzināšana.

Lai atslogotu apriņķu, pilsētu un rajonu prokuratūru izmeklētāju portfeļus, republikas prokuratūra š.g. janvārī—februārī veica visu izmeklēšanas lietu pārskatīšanu, kuras bija ierosinātas līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā un vēl atradās izmeklētāju ražošanā. Pārbaude parādīja, ka lietu vairākums, kuras tika pārņemtas no agrākā izmeklētāju aparāta, bija ierosinātas par formāliem sīkiem iemesliem un padomju likumdošanas darbības apstākļos tām nebija sabiedriski–polītiskas nozīmes. Tā rezultātā apmēram 800 izmeklēšanas lietas tika pārtrauktas (..). (..)

1941. gada četros mēnešos Latvijas PSR Prokuratūra nodeva tiesai (par izmeklētāju izmeklētām lietām) 1236 cilvēkus. No tiem:

1) 73 cilvēki nodoti tiesai par kontrrevolucionāriem noziegumiem, kuri galvenokārt saistījās ar pretpadomju aģitācijas veikšanu. Pie kriminālatbildības saukto personu sociālā sastāva analīze parāda, ka tās ir bijušie aizsargi, policijas kalpotāji, kulaki, tirgotāji un citi pretpadomju elementi. (..)

LVA, 1221.f., 1. s. apr., 26. l.,* Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Šā dokumenta lapas nav numurētas. Tajā trūkst 2.–6. lapas, kā arī dokumenta nobeiguma daļas. — J.R.

Turpmāk — vēl