Vakar, 22.maijā, Saeimas plenārsēdē

No Saeimas tribīnes

Leons Bojārs:

Cienījamie kolēģi! Protams, var kliegt, var svilpt, var darīt visu, ko grib, bet Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai nestrīdētos, nerisinātu personīgos vai biznesa jautājumus, bet lai nodarbotos ar valsts ekonomiskajiem jautājumiem, lai par Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību, viņu veselību, pārtiku, mājokli, izglītību un citus jautājumus risinātu korekti un tā, lai pēc tam mums nebūtu kauns. Bet diemžēl mums iznāk drusciņ otrādi. Jūs paskatieties reitingā, kāpēc Saeimai ir reitings mīnus 14? Un kāpēc tas ir?

Tas ir tāpēc, ka ļoti viegli strādājot mūsu ierēdņu korpuss, kas pārsniedz 50 000, diemžēl uz Saeimu noveļ visdažādākās savas izdarības. Neatpaliek no tā arī mūsu Ministru kabinets vai valdība. Jo arī viņiem neuzticas Latvijas iedzīvotāji 49%.

Un Labklājības ministrija. Ja viņiem visu laiku ir bijis šai ministrijai mīnuss 40 reitings, tad marta mēnesī ir mīnus 48. Protams, tas nav tikai viena ministra vainas dēļ, arī Požarnova kungs pie tā nebija varbūt vainīgs, bet, protams, ka vajadzēja drusciņ atvest sitienu no tās slavenās halles ar 400 miljoniem dolāru vērtību. Un tāpēc, ja šodien mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu veselības aprūpē, tad diemžēl neviens jums nevar pateikt, kāds ir tur risinājums. Vai tas būs pēc jaunā ministra iecelšanas pozitīvs vai negatīvs, vai kaut kas izmainīsies vai neizmainīsies. Un mēs arī paskatāmies par to finansējumu: ja 1995.gadā bija 114 miljoni, 1998.gadā — 141, 1999. — 152, 2000. — 147 un 2002. — 178 miljoni! 1995.gadā nez kāpēc pietika medikamentu, lai gan slimnīcu, poliklīniku bija vairāk, arī gultu skaits bija lielāks. Toties šodien katastrofāli nepietiek naudas! Kur tad viņa paliek? Kas ir analizējis visas tās kļūdas, kas ir pielaistas vai nu Labklājības ministrijā, vai Medicīnas departamentā? Neviens to nav teicis! Un, ja mēs arī paskatāmies, iedzīvotāju skaits arī ir samazinājies: 1994.gadā — 2,57 miljoni, bet 2000. — tikai 2,42.

Tātad kas notiek ar veselības aprūpi? Vai valsts ir veikusi kādu aptauju? Vai valsts ir interesējusies, kā tad notiek medicīnas aprūpe Latvijas iedzīvotājiem? Diemžēl tas nav darīts. Un tāpēc arī esam nonākuši to reformu laikā, kuras notiek nepārtraukti 10 gadu laikā, kad veselības aprūpe Latvijā ir novērtēta kā zemākā Eiropā un kā viena no zemākajām arī pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Te nevar vairāk kliegt, bet te ir jādomā, kas mums ir jādara ar šo organizāciju. Un mans ierosinājums jau agrāk bija, ka Labklājības ministrija ir jāsadala: sociālā aprūpe un viss, kas attiecas uz pensijām, atsevišķi un medicīniskā atsevišķi. Un tagad kas tad notiek? Jūs paskatieties: dzimstība mums krītas, mirstība palielinās, iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir krities, saslimstība ar infekcijas slimībām palielinās, saslimstība ar neinfekcijas slimībām arī liela, saslimstība ar arodslimībām palielinās, AIDS, tuberkuloze un citas nelabas slimības izplatās. Slimību profilakse valstī ir likvidēta. Jūs saprotiet, mums neviens nenodarbojas ar slimību profilaksi valstī! Un kā tad notiek ar vakcināciju, tas arī tāds diezgan apšaubāms, jo arī tas ir novests “līdz kliņķim”. Un tagad jūs paskatieties uz zāļu cenām! Jūs taču droši vien vai jūsu radinieki iet uz aptieku un redz, kas tur notiek. Ar katru dienu mazāk paliek lētāku zāļu, bet palielinās to dārgāko zāļu cenas. Un nākošais, pie kura arī var pieskarties, tas ir kontrole pār pārtikas produktiem. Diemžēl viņa ir ļoti pasliktinājusies. Un tāpēc ieceltais jaunais ministrs... Jā, ministram būs ļoti smags darbs.

No sēdes stenogrammas