Arī piecos mēnešos var padarīt dažas konkrētas lietas

Labklājības ministrs Viktors Jaksons savā pirmajā preses konferencē 22.maijā

Vakar, 22.maijā, Saeima labklājības ministra amatā apstiprināja Viktoru Jaksonu, vienlaikus no ministra vietas izpildītāja pienākumiem atbrīvojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Vladimiru Makarovu, kurš pildīja amatu demisionējušā Andreja Požarnova vietā.

Īsi pēc savas apstiprināšanas amatā jaunais labklājības ministrs rīkoja preses konferenci, kuras laikā žurnālistiem bija iespēja V.Jaksonam uzdot visdažādākos jautājumus. Masu mediju pārstāvjus interesēja galvenokārt tas, ko ministrs iecerējis paveikt neilgajā savu pilnvaru laikā — līdz 8.Saeimas vēlēšanām un līdz ar to jaunas valdības sastādīšanai atlikuši vairs tikai pieci mēneši — un kā šie darbi var uzlabot visai saspringto situāciju labklājības nozarē.

Runājot par savām iecerēm, V.Jaksons atgādināja, ka jau iepriekš, gan apspriežoties ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan izklāstot savu viedokli Saeimas komisijās, nav devis konkrētus solījumus, “jo ir ļoti maz lietu, par kurām var pateikt, ka tās piecos mēnešos tiks paveiktas. Tādas ir tikai dažas, tāpēc varu runāt galvenokārt par to, kādos virzienos ir jāstrādā un kuru lietu sakārtošanai ir jāvelta maksimālas pūles”. Par ikdienišķām veselības aprūpes problēmām, kuras, pēc labklājības ministra domām, ir radījušas lielo spriedzi sabiedrībā un kuras būtu nekavējoties jāatrisina, V.Jaksons atzina, pirmkārt, garās rindas pie ģimenes ārstiem, kas īpaši aktuālas ir akūtu saslimšanu gadījumos, otrkārt, ārstu speciālistu pieejamību un, treškārt, pacientu tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi. Tāpat par prioritāru un neatliekamu darbu labklājības ministrs atzina ārstniecības iestāžu struktūrplāna ieviešanas turpināšanu un Pasaules bankas projekta otrās fāzes uzsākšanu.

Par galveno cēloni rindām pie ģimenes ārsta V.Jaksons uzskata slikto primārās veselības aprūpes ārstu darba organizāciju. Konsultējoties ar nozares speciālistiem, viņš konstatējis, ka finansu trūkums ir tikai mazākā ģimenes ārstu problēmas daļa, ko iespējams sakārtot, vienojoties ar slimokasēm. Rindas veidojas galvenokārt tāpēc, ka tiek pārsniegts rekomendējamo pacientu skaits vienam ģimenes ārstam, kas ir 2 tūkstoši. Ja reģistrēto cilvēku ir vairāk, “ir nepieciešama komanda un citādi organizēts darbs”. Pēc labklājības ministra domām, nav normāla situācija, ja, piemēram, akūtas respiratoras saslimšanas gadījumā ārsts pacientu var pieņemt tikai pēc nedēļas vai desmit dienām, “jo pēc šī laika cilvēks vai nu būs vesels, vai smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā”. Solot pievērst pastiprinātu uzmanību situācijai primārajā veselības aprūpē, V.Jaksons gan neapgalvoja, ka viņam izdosies likvidēt visas rindas, bet solīja strādāt, lai “negācijas nepaliktu bez reakcijas”. Ministrs arī atgādināja, ka ģimenes ārstu skaits arvien pieaug, tāpat kā pieaug finansējums, bet pakalpojuma ņēmēju skaits paliek tas pats, kas ir vēl viens pierādījums tam, ka ir nopietnas problēmas ar ārstu darba organizāciju.

Zināmus uzlabojumus gan primārajā veselības aprūpē, gan ārstu speciālistu pieejamībā varētu ieviest grozījumi pašreizējā primārās veselības aprūpes finansēšanas mehānismā jeb tā sauktajā kapitācijas modelī. Šie grozījumi, par kuriem labklājības ministrs solīja konkrētāk runāt tad, kad būs izstrādāts grozījumu projekts, būs viena no tām lietām, ko iecerēts paveikt vēl līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

V.Jaksonam tika uzdots arī jautājums par to, kā viņš raugās uz veselības aprūpes organizāciju visai skeptisko viedokli par viņu kā par labklājības ministra amata izpildītāju. V.Jaksons atbildēja, ka savulaik jau Ministru prezidents Andris Bērziņš ir norādījis, ka neapstiprinās amatā kandidātu, kuru neatbalsta mediķu sabiedrība. Gan Latvijas Ārstu biedrība, gan citas organizācijas ir paudušas savu atbalstu V.Jaksonam, bet atsevišķu cilvēku iebildumus pret sevi ministrs uzskata par normālu parādību. V.Jaksons arī atgādināja, ka viņa karjera veselības aprūpē ir sākusies no sanitāra un to, ka savulaik viņš ir bijis arī viens no skaļākajiem Labklājības ministrijas oponentiem.

Atbildot uz jautājumu, kāds ir ministra viedoklis par briestošo mediķu streiku, V.Jaksons atbildēja, ka streiku nevar uzskatīt par normālu parādību, bet streiks tomēr ir likumā akceptētas strādājošo tiesības pievērst Saeimas, valdības un visas sabiedrības uzmanību savām problēmām. Ministrs arī atgādināja, ka streiku likumdošana paredz stingru procedūru — streika pieteikumu un tam sekojošas sarunas. “Es domāju, ka tas ir tas svarīgākais — saruna un sapratne par to, kas ir reāli izdarāms un kas nav. Svarīga ir arī Labklājības ministrijas konstruktīva atbildība un apņemšanās izdarīt konkrētas lietas jau visdrīzākajā laikā. Tāpat svarīga ir perspektīvas iezīmēšana — to varēs izdarīt tikai trijos četros mēnešos, vēl ko citu jau tālākā nākotnē. Neesmu vēl redzējis mediķu prasību pieteikumu, bet šaubos, ka visu būs iespējams paveikt šajos piecos mēnešos — runa var būt par konkrētiem pakāpeniskiem soļiem un rīcības plānu.”

Ministrs uzskata, ka mediķu prasība paaugstināt algas ir objektīva un samērīga ilgtermiņā. Taču ministrs arī atgādināja, ka Latvija tuvojas Eiropas Savienībai, un uzdeva retorisku jautājumu, cik ilgi augstas kvalifikācijas ārsti mūsu valstī būs ar mieru strādāt par tādu algu, ko šodien mediķu arodbiedrība vēl tikai pieprasa kā vēlamu — 180, 190 latu? Uz jautājumu, kur ņemt mediķu algām un veselības aprūpei vispār trūkstošo naudu, V.Jaksons atbildēja, ka tas ir sarežģīts jautājums, uz kuru var sniegt tikai konceptuālu atbildi. Viens no Labklājības ministrijas veicamajiem darbiem vēl līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām ir ārstniecības finansēšanas likuma sagatavošana. Kā norādīja ministrs, šajā likumā tiks iestrādāts pamats veselības budžeta ieņēmumu mehānismam. Viņš arī atzīmēja, ka ir jāveicina brīvprātīgā veselības apdrošināšana.

V.Jaksonam tika norādīts arī uz to, ka valstī kopš 1996.gada nav palielināts krīzes iztikas minimums. Ministrs atbildēja, ka krīzes iztikas minimums nav galvenais labklājības rādītājs valstī un daudz būtiskāki ir ienākumi uz vienu ģimenes locekli un minimālā alga. Vienlaikus V.Jaksons atgādināja, ka, vēl amatā esot A.Požarnovam, izstrādāta koncepcija par minimālās algas palielināšanu un tā pašlaik iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Koncepcija pavisam paredz astoņus minimālās algas paaugstināšanas variantus.

Uz jautājumu, kāpēc vispār V.Jaksons piekritis stāties amatā uz tik īsu ministra pilnvaru termiņu, viņš atbildēja, ka tā viņam ir bijusi zināmā mērā goda lieta, jo daudzi norādījuši, ka “Jaksons ir bijis tur visā iekša no paša sākuma, Jaksons ir bijis ministru padomnieks utt.”. Vaicāts, vai viņam jau ir izveidota sava komanda, ministrs atbildēja, ka vēl nav, bet ka padomdevēji viņam noteikti būs nepieciešami un viņš nekavējoties sākšot tos meklēt.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore