Ar ordeņu kolekciju iepazīstas Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un ģenerālis Vitolds Zahars un ļoti daudzie citi Foto: A.F.I.

Salīdzinājumā ar Latviju lietuvieši ir krietni vien bagātāki ar savas valsts Lietuvas apbalvojumiem. Par to liecina vakar, 22. maijā, Latvijas Vēstures muzeja telpās Pils laukumā 3 atklātās divas izstādes: “Lietuvas ordeņi un medaļas no 1918. līdz 1940. gadam (Viļa Kavaļauska kolekcija)” un “Lietuvas ordeņi un medaļas no 1991. līdz 2002. gadam (Lietuvas Republikas Prezidentūras kolekcija)”. Abas šīs ekspozīcijas ir saistītas ar šonedēļ notiekošajām Lietuvas dienām Latvijā, un tās būs visiem interesentiem aplūkojamas līdz pat 30. jūnijam.

Daudzveidīgās un saistošās izstādes sagatavotājs un popularizētājs lietuviešu publicists un vēsturnieks Viļus Kavaļausks pirms tās atklāšanas paskaidroja un atgādināja:

“Jau vairākus gadu desmitus es krāju Baltijas valstu apbalvojumus par spīti apstāklim, ka ilgu laiku nepastāvēja valstis, kuras sniedza šos drosmes, uzticības un citu pilsonisko nopelnu apliecinājumus. Kad 1966. gadā mans skolasbiedrs savā dārzā atrada mazu sainīti ar ietītu sudraba Ģedimina ordeni un man to atdeva, tas kļuva par sākumu manai kolekcijai. Mūsdienās laikam gan tā ir labākā privātā Baltijas valstu apbalvojumu kolekcija pasaulē, taču tās izveide prasīja studenta bada gadus, arhīvu un apbalvojumu neatlaidīgu meklēšanu. Es esmu ļoti laimīgs, jo manas (tāpat kā citu vēsturnieku un kolekcionāru) zināšanas tika izmantotas šo apbalvojumu atjaunošanai jaunajā Lietuvas Republikā. Lielākā daļa no Lietuvas pirmskara apbalvojumiem tika atjaunoti, jo jaunā valsts turpina pirmskara republikas labākās tradīcijas.

Ordeņi un medaļas ir ne tikai vairāk vai mazāk vērtīga metāla gabali. Aiz šiem apbalvojumiem ir nopelniem bagāti, apdāvināti un drosmīgi cilvēki. Cilvēki, kuri 1918. gadā dibināja Lietuvas valsti, to aizstāvēja neatkarības kara kaujās 1918.–1920. gadā, attīstīja ekonomisko dzīvi valstī un nodrošināja tās pastāvēšanu, līdz Otrā pasaules kara mākoņi aizklāja Baltijas reģiona debesis.

Atšķirībā no daudziem manas paaudzes cilvēkiem man bija tā laime satikt dažus no šiem Lietuvas valstsvīriem — varonīgo ārlietu ministru Jozu Urbši, kas pēc pretošanās diktatoriem Hitleram un Staļinam 14 gadus pavadīja padomju cietumos, populāro Lietuvas armijas komandieri ģenerāli Stasi Rastiķi, kas izvairījās no nāves un deportācijas, bet zaudēja savas meitas. Es satiku viņus Kauņā un Kalifornijā, abi man

Vīta Krusta ordenis	Vītauta Dižā ordenis
Lielkņaza Ģedimina ordenis	Lielkņaza Ģedimina ordeņa medaļa
Lietuvas Ausmas Zvaigznes ordenis	Strēlnieku Zvaigznes ordenis
Pirmās pakāpes Vīta Krusts

stāstīja par savas dzīves galveno cerību — redzēt Lietuvu atkal kā brīvu, demokrātisku un plaukstošu valsti. Pienācis laiks īstenot šīs cerības.

Ar šo izstādi es vēlos iepazīstināt ar savu valsti Lietuvu tos, kam interesē Lietuvas vēsture un attīstība. Jūs redzēsit, cik Lietuva ir bagāta ar vēsturi un cilvēkiem. Jūs redzēsit, cik daudz prominentu personu pirmskara Latvijā saistīja savu likteni ar Lietuvu. Tā jums paudīs Latvijas prominento politiķu un citu tās pārstāvju sarakstu, kas saņēma Lietuvas ordeņus.

Nebija viegli apkopot šos vārdus, faktus un informāciju. Okupācijas desmitgadu laikā bez pēdām pazuduši Prezidenta kancelejas un Ordeņu kanclera lielie arhīvi. Ja šie arhīvi ir saglabājušies, es ceru, ka Krievija tos atdos to īstajam īpašniekam. Līdz 1988.–1989. gada nacionālajai revolūcijai lielākā daļa neatkarības perioda dokumentu bija ar zīmogu “slepeni”.

Es pateicos Latvijas Vēstures muzejam, saviem labiem draugiem — Latvijas kolekcionāriem. Viņu palīdzība ļāva nākt dienasgaismā šai izstādei.

Esmu mēģinājis kolēģiem vēsturniekiem un kolekcionāriem parādīt ne tikai pašus apbalvojumus. Es tiecos arī parādīt cilvēkus un notikumus, to politisko un starptautisko notikumu fonu, kur Lietuvas un Latvijas pilsoņi parādīja drosmi, varonību, līdzcietību vai vienkārši sapratni par Lietuvas valsts centieniem un mērķiem. Izstādes apmeklētāji varēs saprast, kādos virzienos un ar kādām prioritātēm attīstījās Lietuvas ārpolitika.

Šī ir mana ceturtā izstāde ārzemēs — mana kolekcija (ieskaitot bagātīgu Latvijas daļu) tika parādīta muzejos Dānijā, Čehijā un Somijā.

Es vēlos uzaicināt Latvijas pilsoņus paust savu viedokli par šo izstādi. Laipni lūdzu sniegt jaunus vai nezināmus faktus par Baltijas valstu apbalvojumiem.

Visas vēstules vai piezīmes lūdzu sūtīt uz šādu adresi: Vilius Kavaliauskas, 31–9, Blindžiu gatve, 2004 Vilnius, Lithuania Ph. / Fax: 370–5–750595, E–mail: kavaliauskas@aiva.It

Lietuvas Republika tika proklamēta 1918. gada 16. februārī. Līdz ar to lietuviešu tauta ne tikai atguva brīvību, savu karogu un savu ģerboni, bet arī ieguva iespēju veidot savu apbalvojumu sistēmu.

Pirmais Lietuvas Republikas apbalvojums tika nodibināts 1919. gada 28. jūnijā. Sākumā tas bija Krusts par Tēvzemi (Kryžius už Tevine), un karavīrus apbalvoja tikai ar lentītēm, jo pati apbalvojuma zīme vēl nebija izgatavota. 1920. gadā to pārdēvēja par Jātnieka Krustu (Vyties Kryžius) ar un bez zobeniem ar trim šķirām, no kurām augstākā bija trešā. 1927. gadā šis apbalvojums saskaņā ar īpašu likumu kļuva par ordeni ar trim šķirām, kur augstākā bija pirmā šķira. 1930. gadā šī ordeņa variantam ar zobeniem (Vyčio Kryžiaus ordinas) noteica piecas šķiras, bet ar to apbalvoja tikai virsniekus. Kareivjiem šajā laikā nodibināja īpašu atsevišķu apbalvojumu — Jātnieku Krustu (Vyčio Kryžius) ar trim šķirām. Šis apbalvojums savulaik ir piešķirts arī daudziem Latvijas brīvības cīnītājiem.

Sakarā ar Lietuvas Republikas 10 gadu jubileju 1928. gadā tika nodibināts vēl viens apbalvojums — Lielās Lietuvas Kunigaiša Ģedimina ordenis (Didžiojo Lietuvos Kunigaiščio Gedimino ordinas). To piešķīra par izcilu darbu valsts un sabiedrības labā. Ordenis nodēvēts par godu lielkunigaitim Ģediminam, kas 1321.gadā ieņēma Kijevu un 1323. gadā nodibināja Viļņas pilsētu. Parasti šo apbalvojumu pasniedz pats valsts prezidents Lietuvas Republikas Neatkarības dienā — 16. februārī. Sākumā ordenim bija četras šķiras, bet kopš 1930. gada — piecas ar trīs pakāpju godazīmēm jeb medaļām.

Pēc neilga laika, 1930. gadā, kad Lietuvā pieminēja kādreizējā valdnieka Vītauta nāves 500. gadadienu, tika nodibināts Vītauta Dižā ordenis (Vytauto Didžiojo ordinas) — ar piecām šķirām un četru pakāpju medaļām jeb godazīmēm. Tas bija valsts apbalvojums par izciliem nopelniem civilajā vai militārajā jomā. Īpašos gadījumos pasniedz šo ordeni ar ķēdi, kas ir augstākais Lietuvas Republikas apbalvojums. Pavisam izgatavoti tikai septiņi ordeņa ar ķēdi eksemplāri, bet ar to tika apbalvotas vien piecas personas — tostarp Latvijas Republikas Valsts prezidenti Alberts Kviesis (1931. gadā) un Kārlis Ulmanis (1937. gadā).

1930. gadā Lietuvā tika pieņemts Likums par ordeņiem, medaļām un godazīmēm, kas oficiāli apstiprināja valstisko un nevalstisko apbalvojumu sistēmu. Kopā ar minētajiem ordeņiem šajā sistēmā iekļāvās arī astoņas medaļas kā valsts apbalvojumi un vēl dažādu nevalstisko organizāciju apbalvojumi. Bet tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvā jau ar Augstākās padomes 1991. gada 12. septembra lēmumu tika atjaunoti visi agrākie valsts apbalvojumi, kas pastāvēja Lietuvā kopš 1930. gada 1. septembra.

No jaunradītajiem ordeņiem īpaši minams un atzinīgi novērtējams ir mākslinieka A.Jonušauska gaumīgi un ar mūsdienīgu dizainu veidotais Olimpisko spēļu ordenis ar ķēdi un apbalvojuma zvaigzni.

Tagadējos sabiedrisko organizāciju apbalvojumus pārlūkojot, sevišķu interesi izraisa Lietuvas kolekcionāru asociācijas apbalvojums, kas kā pirmajam piešķirts Viļum Kavaļauskam, augstu novērtējot viņa sagatavotās un veidotās sekmīgās Lietuvas apbalvojumu izstādes ārzemēs.

Lietuviešu tautas lepnuma, godprātības un atzinības apliecinājumi — daudzie ordeņi, medaļas un goda zīmes — nu ir aplūkojami arī Rīgā. Pateicoties Lietuvas prezidenta kancelejas, Lietuvas vēstniecības Latvijā un Latvijas Vēstures muzeja sadarbībai, ir radies paplašināts mūsu kaimiņvalsts senākās un jaunākās vēstures atainojums.

Dr. hist. Kristīne Ducmane, Latvijas Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja