Latvijas tauta

Pēc 2000.gada tautskaites

Centrālās statistikas pārvaldes apkopojumā

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.65, 30.04.2002.

1989.gadā latviešu īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā bija noslīdējis līdz 52%, kas ir viszemākais rādītājs. Kā rāda 2000.gada tautas skaitīšanā iegūtā informācija, pēdējā desmitgadē latviešu īpatsvars jau palielinājies līdz 57,7%. Tomēr jākonstatē, ka vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados vēl aizvien turpina samazināties. Kā neliela pozitīva zīme varētu tikt minēts fakts, ka salīdzinājumā ar 1970.gada tautas skaitīšanu latviešu skaits ir palielinājies par 29 tūkst. cilvēku.

Otro lielāko procentuālo daļu Latvijas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā aizņem krievi. Visaugstākā tā bija iepriekšējās — 1989.gada — tautas skaitīšanas laikā — 34,0%. 2000.gada sākumā atbilstošais skaitlis bija samazinājies uz 29,6%. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diezgan liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai arī izceļoja uz citām valstīm.

Salīdzinājumā ar 1989.gadu samazinājies arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju skaitā.

Poļu tautības iedzīvotāju tagad ir tikpat, cik pēdējās pirmskara tautas skaitīšanas laikā — 2,5% no visa iedzīvotāju skaita.

Skaitliski lielāko tautību īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā atspoguļo 3. diagramma.

Salīdzinot datus par valsts lielākajām pilsētām, redzams, ka augstākais latviešu procents ir Ventspilī — 51,6% un Jelgavā — 51,0%. Dati par situāciju lauku rajonos liecina, ka latviešu īpatsvars ir augstāks Kurzemē, piemēram, Talsu rajonā — 91,9%, Kuldīgas rajonā — 91,2%, Ventspils rajonā — 89,9%.

Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem redzam arī pilsētas un rajonus, kur latviešu īpatsvars ir zemākais. No republikas pilsētām tas ir zemāks Latgales pilsētās: Daugavpilī — 16,0% un Rēzeknē — 42,6%. Arī Rīgā latviešu ir mazāk nekā puse — 41,0%. No rajoniem latviešu īpatsvars arī ir mazāks Latgalē: Daugavpils rajonā — 39,5%, Krāslavas rajonā — 48,2%, Ludzas rajonā — 56,3%, Rēzeknes rajonā — 56,9%.

Valstī kopumā latviešu mazāk par pusi ir 19 pilsētās no 77 un 47 pagastos (no 481). Bez jau iepriekš nosauktajām pilsētām tāda situācija ir arī Jūrmalā, Liepājā un rajonu pilsētās: Kalnciemā (Jelgavas rajons), Krāslavā (Krāslavas rajons), Zilupē (Ludzas rajons), Viļānos (Rēzeknes rajons), Baložos, Olainē, Salaspilī un Vangažos (Rīgas rajons), Sedā (Valkas rajons).

2000.gada tautas skaitīšanas programmā tika ietverti arī vairāki jautājumi par iedzīvotāju dzimto valodu un citu valodu prasmi.

Tie ir ciešā saistībā ar tautību. Atšķirībā no iepriekšējās tautas skaitīšanas, kad tika apkopota informācija tikai par bijušās savienības tautību valodu prasmi, 2000.gada tautas skaitīšanas laikā iedzīvotājiem tika dota iespēja informēt tautas skaitītāju par jebkuras pasaulē izplatītas un eksistējošas valodas zināšanām un prasmi.

Te nepieciešams paskaidrot, ka tautas skaitītāji, kā tas pieņemts vairākuma pasaules valstu tautas skaitīšanu praksē, pilnībā uzticējās iedzīvotāju sniegtajām atbildēm par valodu prasmi un viņu pienākumos neietilpa valodas prasmes pārbaude. Ņemot vērā valsts virzību uz latviešu valodas prasmes un lietošanas sfēru paplašināšanu, lai ar valodas palīdzību pēc iespējas vairāk cittautiešu spētu integrēties Latvijas sabiedrībā, bija svarīgi uzzināt, cik daudz iedzīvotāju prot latviešu valodu.

Ne mazāk svarīgi ir papildus dzimtajai valodai un latviešu valodai apgūt arī pasaulē izplatītākās svešvalodas un tās lietot, risinot dažādus jautājumus. Šis vairāku valodu prasmes un lietošanas faktors ir ļoti svarīgs arī sakarā ar to, ka Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, kā arī sekmīgai biznesa attīstībai ar citām valstīm.

Latvijā saskaņā ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem dominējošās valodas ir latviešu un krievu. Detalizētāk esam analizējuši latviešu un 10 skaitliski lielāko tautību iedzīvotāju valodu prasmi. Iedzīvotāju tautība un dzimtā valoda parādīta 3. tabulā.

Analizējot Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu saistībā ar viņu tautību, redzam, ka ne visi attiecīgās tautības iedzīvotāji par savu dzimto valodu ir norādījuši valodu, kas ir analoģiska tautībai. Tā no visiem Latvijas iedzīvotājiem savai tautībai atbilstošo dzimto valodu ir norādījuši 86,3 %. Augstākais savai tautībai atbilstošās dzimtās valodas īpatsvars ir latviešiem — 95,6%. Tam seko krievi — 94,5%, čigāni — 68,7% un lietuvieši — 39,4%. Zemākā tautības un dzimtās valodas atbilstība tabulā norādīto tautību pārstāvju vidū ir baltkrieviem, vāciešiem un ebrejiem.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka arī vairāk nekā 72 000 cittautiešu kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu valodu. Visvairāk ar dzimto latviešu valodu ir lietuviešu — 42,5% un igauņu — 39,2%. Krievu valodu par savu dzimto valodu visvairāk izvēlējušies baltkrievi — 72,8% no visiem baltkrievu tautības iedzīvotājiem, ebreji — 79,1%, tatāri — 68,2%, ukraiņi — 67,8%.Viens no pašiem svarīgākajiem rādītājiem ir latviešu valodas prasme, tai skaitā arī dažādu tautību iedzīvotāju vidū. Tautas skaitīšanas dati apliecina, ka latviešu valodu tagad prot 79% no visiem iedzīvotājiem salīdzinājumā ar 61,7% iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā 1989.gadā. Latviešu valodas prasmes līmeni atsevišķu tautību iedzīvotāju vidū 2000.gadā un tā izmaiņas salīdzinājumā ar 1989.gadu rāda 4. diagramma.

Visaugstākais latviešu valodas prasmes līmenis, neapšaubāmi, ir latviešu tautības iedzīvotājiem — 98,0%. Nākamie augstākie latviešu valodas prasmes rādītāji ir lietuviešiem — 85,8%, igauņiem — 76,7%, čigāniem — 66,4%, poļiem — 61,8% un vāciešiem — 61,1%. Latviešu valodu zina arī 52,3% krievu, aptuveni puse baltkrievu, ukraiņu, ebreju, armēņu, moldāvu, gruzīnu. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, 2000.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu, kopumā ir pieaudzis par 17,3 procentpunktiem. Relatīvi straujāks šis palielinājums ir ukraiņiem — 37 procentpunkti, tatāriem — 34, baltkrieviem un vāciešiem — 32, krieviem — 30 procentpunkti. Krievu valodu visvairāk zina krievi — 97,5%. Latviešu tautības personu vidū krievu valodas prasmi apliecina 70,7% iedzīvotāju. Krievu valodu prot 96,3% baltkrievu, 95,6% ukraiņu, 95,0% tatāru, 92,8% poļu, 89,4% ebreju.

Analizējot latviešu valodas prasmi teritoriālā skatījumā, jākonstatē, ka visaugstākais šīs prasmes līmenis ir Talsu (98,8%), Kuldīgas (98,3%), Liepājas (98,1%), Saldus (97,6%), Ventspils (97,4%), Gulbenes (96,6%) un Madonas (96,4%) rajonā. Zemākais latviešu valodu protošo iedzīvotāju īpatsvars ir Daugavpilī — 41,4%. Arī Rīgā latviešu valodas zināšanu līmenis ir par 10 procentpunktiem zemāks nekā valstī kopumā. Salīdzinājumā ar valsts vidējo par 5 — 6 procentpunktiem zemāks latviešu valodas zināšanu līmenis ir Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē. No lauku rajoniem viszemākais latviešu valodas prasmes līmenis ir Daugavpils — 62,0%, Krāslavas — 68,6%, Rēzeknes — 75,7% un Ludzas — 76,2% rajonā. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka kādu no Eiropā plašāk izplatītajām valodām — angļu, vācu vai franču — prot gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurš ir uzrādījis svešvalodu prasmes līmeni. Absolūtie skaitļi liecina, ka angļu valodu pārvalda 340 000 Latvijas iedzīvotāju, vācu valodu — 179 000 iedzīvotāju, franču valodu — gandrīz 10 000 iedzīvotāju.

Tautas skaitīšanas programmā bija arī jautājumi par dzimšanas valsti un pilsonību. 81,5% iedzīvotāju ir dzimuši Latvijā. Eiropas valstīs ir dzimuši 96,4% no tiem iedzīvotājiem, kuriem dzimšanas valsts nav Latvija. Otrs reģions, kurā dzimuši gandrīz 15000 iedzīvotāju, ir Āzija (Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna). Lielākā daļa citās valstīs dzimušo (83,5%) par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies pilsētas.

95,7% no visiem valsts iedzīvotājiem ir Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi (attiecīgi — 74,5% un 21,2%) un tikai pavisam neliela daļa ir ārvalstnieki, galvenokārt Eiropas valstu pilsoņi. Lielākā daļa no visiem ārvalstniekiem ir ar bijušās PSRS (3,2%) un Krievijas pilsonību (0,8%).

Pilsētu iedzīvotāju vidū ārvalstnieku ir 4 reizes vairāk nekā laukos. Pilsētu un lauku iedzīvotāju vidū ir liela atšķirība Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu skaitā. Laukos ir tikai apmēram 9% nepilsoņu un 2,6% ārvalstnieku, taču pilsētās attiecīgi ir 27% un 5,1%.

Apkopojot tautas skaitīšanā iegūto informāciju par dzimstību, redzam, ka Latvijā vienai sievietei vidēji ir dzimuši 1,3 bērni. Vecumā līdz 23 gadiem 50% sieviešu vēl nebija dzimuši bērni. Līdzīga attiecība bija arī iepriekšējā 1989.gada tautas skaitīšanā.

3.tabula

Iedzīvotāju tautība un izplatītākās dzimtās valodas 2000.gadā

3.diagramma

Skaitliski lielāko tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

1989. un 2000.gadā (procentos)

4.diagramma

Latviešu valodas prasmes līmenis atsevišķu tautību iedzīvotāju vidū

1989. un 2000.gadā (procentos)