Par piesardzību un pārlieku steigu

Foto: A.F.I.

Igaunijas Republikas ekspremjers Marts Lārs:

Es domāju, ka daudzās nozarēs attīstība Igaunijā ir norisinājusies ātrāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Skaidrs tas, ka pastāv starpība starp Igaunijas un Latvijas ekonomisko attīstību, taču uzreiz jāsaka,ka šai starpībai ir tendence samazināties. Manuprāt, ka nepaies īpaši ilgs laiks, kad visām trīs Baltijas valstīm būs vienāds ekonomiskās attīstības līmenis. Protams, atsevišķās nozarēs atšķirības pastāvēs vienmēr, taču kopumā mēs visi jau drīzi vien būsim ļoti līdzīgi. Iemesls tam, ka Igaunija šobrīd ir ekonomiski attīstītāka, ir gaužām vienkāršs - atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, mēs dažādus svarīgus lēmumus spējām pieņemt pareizā laikā. Igaunijā vienmēr ir bijusi lielāka politiskā stabilitāte, mūsu valdības ir spējušas noturēties ilgāk, bet tas nav mazsvarīgi, jo tas mums deva iespēju īstenot apjomīgas reformas. Varētu pat teikt, ka praktiski visās sfērās Igaunija ir bijusi veiksmīgāka, jo mums efektīvāk ir risinājušās ekonomiskās reformas tieši politiskās stabilitātes dēļ,mums arī izdevies piesaistīt vairāk ārvalstu investīciju nekā Latvijai vai Lietuvai.

Ekonomiskā sadarbība starp abām šīm valstīm ir labāka, nekā tā bija vēl nesenā pagātnē, taču nenoliedzami gribētos,lai tā būtu vēl labāka. Uzskatu, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības regulācijai vajadzētu būt tikpat augstā līmenī, kāda šo brīd jau ir politiskajos jautājumos. Vajadzētu būt saskaņotai stratēģijai attiecībā uz nodokļu,kā arī infrastruktūras attīstības politiku.

Protams, ārvalstu investīciju piesaiste ir ļoti būtiska gan Latvijai, gan arī Igaunijai, jo, piesaistot šādas investīcijas, valstij ir lielākas attīstības perspektīvas. Valsti nevar pasludināt par slēgtu investīcijām. Ja arī valsts politika būtu noraidoša pret ārvalstu investīcijām, šīs investīcijas valstī tāpat ieplūstu. Bet tās radītu problēmas valsts ekonomikai kopumā, jo tās noteikti nebūtu “baltās”, legālās investīcijas. Jāsaka, ka pasaules ekonomikas analītiķi ir atzinuši, ka Latvijas gadījumā investīciju ieplūšanu apgrūtina korupcijas problēma. Latvijai vajadzētu padomāt, kāpēc pasaulē valda šāds uzskats.

Tas, ka pašreiz daudzi ārvalstu uzņēmēji dod priekšroku Rīgai, ir tikai normāli, un Igaunija no tā necietīs. Patiesībā, ņemot vērā ģeogrāfisko situāciju, visai jocīgi ir tas, ka līdz šim ievērojami vairāk investīcijas ieplūda Tallinā nekā Rīgā. Mani neuztrauc arī tas, ka vairāki Igaunijas uzņēmumi vēlas savus centrus atvērt Rīgā, jo tie jebkurā gadījumā būs mūsu,nevis Latvijas uzņēmumi.

Es vēl joprojām uzskatu,ka Baltijas valstīm ir jārealizē dažādi projekti, lai apvienotu mūsu enerģētikas tirgu. Jāsaprot, ka ES, uz kuru mēs visi virzāmies, katrai valstij ir savas intereses, katra no tām par savām interesēm arī turpinās cīnīties. ES nav svētdienas skola, un arī mums vajadzēs mācēt cīnīties par savām tiesībām, bet to vajadzēs darīt visām trim Baltijas valstīm kopā, jo tādā veidā mēs būsim daudz spēcīgāki, nekā katra valsts cīnoties atsevišķi. Tikai apvienojot savu enerģētikas tirgu, mēs varēsim cīnīties ar Eiropas lielajām biznesa haizivīm. Bez šīs sadarbības salīdzinoši mazie katras valsts atsevišķie uzņēmumi diez vai spēs konkurēt. Jo tuvākas būs Igaunijas un Latvijas attiecības, jo lielākas izredzes mums ir kaut ko panākt.

Latvija sarunās ar ES uz priekšu virzās ļoti ātri, un reizēm man pat liekas, ka tas pat notiek pārāk ātri. Virzībā uz ES Latvijas valdības ir bijušas noskaņotas ļoti pozitīvi un tā rezultātā uzņēmušās tādas saistības, kādas Igaunija neuzņēmās. Šāda rīcība Latvijai nākotnē var radīt zināmas problēmas. Latvijai šī virzība uz ES notika ļoti ātri, kamēr mēs bijām ievērojami piesardzīgāki, lai tikai vairāk panāktu to, ko mums gribas.

Šobrīd kā lielāko Latvijas valdības plusu var uzsvērt faktu, ka šī valdība beidzot ir stabila, un es varu tikai apsveikt savu draugu Andri Bērziņu ar to, ka viņam ir izdevies šo valdību noturēt divus gadus.

“DIENAS BIZNESS”