Par lietuviešu nacionālo pašapziņu

Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks:

Es atturētos no tik skaļa paziņojuma, ka Eiropa nevar vai nevarētu dzīvot bez Lietuvas. Var, kā Eiropa to jau darījusi līdz šim.

Tik maza tauta kā Lietuva ir saglabājusi savas nacionālās pamatvērtības, kas Eiropā nepavisam nav jaušams. Kosmopolītisms, nonivelēšanās, tautību un nacionalitāšu asimilācija. Pamatā tieši šie 50 skarbās dzīves gadi palīdzēja izstrādāt imunitāti un stiprināt nacionālo pašapziņu. Iespējams, kāds teiks, ka tas ir slikti, taču man liekas otrādi. Lietuvieši ir saglabājuši nacionālo identitāti un tādējādi tradicionāli atšķiras ar iecietību pret citām tautām - ebrejiem, slāviem. Lietuvas tauta izturēja skarbo padomju darbības eksāmenu, un tagad to var dēvēt par vērtību.

Neatkarības atjaunošanas laikā dažs labs Lietuvā mēģināja sevi nokristīt par vienīgo pareizo patriotu. Tādu patriotu nebija daudz, un viņi drīz vien pazuda. Es vairākkārt esmu domājis, kādēļ tos patriotus neatzīst tauta, un nācu pie secinājuma, ka nevajag mīlēt Lietuvu kā abstrakciju, vajag mīlēt konkrētus cilvēkus. Uz ielas, zālē, tikšanās reizēs. Pie manis bieži nāk cilvēki ar savām bēdām, un es vienmēr esmu apzinājies, ka viņus jāciena, jāizprot viņu emocijas, viņu vēlmes. Tad arī tevi sāks uzskatīt par cienījamu cilvēku, savas valsts patriotu. Īstos patriotus novērtē cilvēki, vēsture.

Kādi būs cilvēki, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Nav šaubu, ka Lietuva būs Eiropas Savienības dalībvalsts. Pēc 20 gadiem Lietuva būs tieši tāda pati valsts kā Somija, Dānija vai Īrija. Tieši uz to ir jātiecas. Minētajās valstīs attīstības tempi ir daudz lēnāki nekā Lietuvā, un pakāpeniski mēs tam tuvojamies. Taču šāda nākotne ir atkarīga nevis no Dieva Tēva, bet no mums pašiem, no tā, kā mēs pārvaldīsim ekonomiku, kāda būs politiskā kultūra.

Lietuvā nav slikta dzīve! Dzīve šeit nav sliktāka kā poļiem, igauņiem vai ungāriem. Pat labāka! Taču tā acīmredzot ir tautas mentalitāte. Cita lieta ir tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas lietuviešu politiķi radījuši sliktu toni. Mēs gaužamies, dzīvojam pagātnē, dzīvojam upuriem. Paklausieties, kādi ir mūsu dziesmu vārdi. Asinis, asaras, sviedri! Pat liriskajās dziesmās neiztiek bez asinīm. Bez asinīm un pelniem neiztiek ne romāns, ne dzeja. Kas to visu inspirē? Politiķi, mākslas cilvēki. Mēs nespējam raudzīties uz apvārsni, mēs visu laiku atgriežamies atpakaļ un veramies melnajā caurumā. Šādu pesimismu radīja pirmās Augstākās Padomes radītie noteikumi, visas tās melnās lentes pie karogiem. Parādiet man, kur vēl Eiropā ir tik daudz melnu lenšu pie karogiem? Nekur neesmu redzējis.

Viss ir slikti, viss ir asinis, pelni! Bet kur ir dzīve? Ko mēs varam teikt jauniešiem? Ko varam apsolīt? Kādas cerības dot? Kādu optimismu?

Pie mums pat nesaprot to, kas ir cilvēktiesības. Cilvēkiem ir maza alga, niecīga pensija, un viņi saka, ka viņiem nav tiesību. Tam taču nav nekā kopīga ar cilvēktiesībām! Cilvēks ir brīvs. Lietuvā lietuvieši, krievi un poļi - visi viņi ir brīvi! Kas viņiem traucē brīvi dzīvot?

Ir sajaukti jēdzieni, cilvēku smadzenēs viss sajaucies. Tikai slikti, slikti, slikti…

Protams, visvairāk par to ir jāpateicas lietuviešu presei. Tā nekad neraksta, ka notiek kaut kas labs, pozitīvs. Taču, ja ir kāda kļūme, tūlīt avīžu pirmajās lappusēs! Jūs man parādiet kaut vienu igauni, kaut vai mazu bērnu, kurš visu laiku teiktu, ka Igaunijā ir slikti. Es neesmu dzirdējis. Bet pie mums jau maziem bērniem iepotē, ka Lietuvā dzīvot ir slikti.

Tādi esam…

“DIENAS” pielikums “SESTDIENA”