Par ES un Latvijas lauku nākotni

Foto: A.F.I.

ES iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris:

Kas tad šodien notiek Latvijas laukos? Kaut gan atsevišķiem zemniekiem ir izdevies pašu spēkiem tikt laukā no bedres un valdība lauksaimniecībai tērē arvien lielāku naudu, Latvijas lauki vēl joprojām nīkuļo. Eiropas Savienība nav mērķis, bet līdzeklis, lai Latvijas laukiem būtu nākotne.

Ko iestāšanās ES dos mūsu zemniekiem? Stabilu tirgu, stabilas un augstas iepirkuma cenas, kas nozīmē garantētus ienākumus un daudz lielākus līdzekļus lauku attīstībai, nekā Latvijas valdība vēl ilgus gadus spētu nodrošināt. Tātad visu to, kā pašlaik mūsu zemniekiem trūkst, lai lauksaimniecība spētu attīstīties. Tāpēc jau mums ir tik svarīgi panākt pietiekamas lauksaimnieciskās ražošanas kvotas un pēc iespējas lielāku finansiālo atbalstu no ES. Iestāšanās Eiropas Savienībā pret zemnieku gribu nav ne vajadzīga, ne iespējama.

Tā ir pilnīga taisnība, ka iestāšanās sarunās lauksaimniecības jautājumi ir vissvarīgākie un prasa visilgāko sagatavošanos. Neviens nekad nav solījis, ka sarunas par lauksaimniecību būs vieglas vai ātras. Eiropas Savienība bez mūsu lauksaimniecības tiešām var iztikt, taču mūsu laukiem no ES gan ir ko iegūt. Par šiem ieguvumiem maksās ES tagadējo dalībvalstu nodokļu maksātāji, tāpēc būtu naivi cerēt, ka ES Latvijai šajā jautājumā tik viegli piekāpsies. Priekšā vēl ir sīvas cīņas.

Kas tad veselu gadu ir darīts? Jāatceras, ka sarunas nenotiek tikai par kvotām un naudu. Lauksaimniecības jautājumi ietver arī tādas tēmas kā statistika, likumdošana, Latvijas institūciju izveide, lai spētu šīs kvotas un atbalsta maksājumus administrēt. Šie jautājumi tad arī līdz šim sarunās ir izskatīti.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu spēja ieviest veterinārās un higiēnas prasības. Turklāt šīs prasības nav vis vajadzīgas Briseles ierēdņiem, bet Latvijas patērētājiem, kuri ir pelnījuši, lai pārtikas preces, kuras iegādājamies veikalos vai kuras nonāk skolēnu pusdienu galdā, būtu veselībai drošas. Protams, veterināro un higiēnas normu ieviešana Latvijas uzņēmumiem maksā dārgu naudu, tāpēc arī daudzi uzņēmumi bija prasījuši vairākus pārejas periodus. Šādi pārejas periodi nav izdevīgi tiem uzņēmumiem, kas jau ir investējuši un sakārtojoši savas ražotnes, tomēr tika panākta vienošanās starp ražotājiem un valdību par to, ka Latvijai ir jāprasa ilgāks laiks konkrētu uzņēmumu sakārtošanai. Pārejas periodu aizstāvēšana nav viegls darbs, taču sarunas par šo jautājumu ir krietni pavirzījušās uz priekšu un ir pamatotas cerības, ka vienošanās par šiem pārejas periodiem būs panākta visdrīzākajā laikā.

Jautājumā par lauksaimnieciskās ražošanas kvotām un atbalstu zemniekiem līdz šim nav notikusi nekāda vienošanās. Tas, ka ES puse ir neoficiāli nosaukusi savu izejas pozīciju, nenozīmē, ka Ārlietu ministrija būtu kaut kam piekāpusies.

Es gribu atspēkot nesen presē izskanējušos pārmetumus par to, ka Igaunijas vai Lietuvas sarunu vedēji esot panākuši kaut ko vairāk nekā Latvija. Neviena kandidātvalsts līdz šim nav panākusi vienošanos ar ES par kvotām un atbalsta maksājumiem, jo ES piedāvājums nevienu neapmierina. Ja kādai kandidātvalstij ES piedāvātais kvotu apjoms ir tuvāks pieprasītajam, tas nozīmē tikai to, ka šī valsts ir izvirzījusi mazākas prasības. Savukārt tiešie maksājumi visām kandidātvalstīm ir piedāvāti vienādi.

Par pārejas periodiem katra valsts cīnās atsevišķi, un Igaunija, piemēram, visas savas prasības par pārejas periodiem pārtikas uzņēmumiem ir atsaukusi. Tāpēc apgalvot, ka Latvijas sarunu rezultāti būtu dramatiskāki nekā mūsu kaimiņiem, ir aplami. Arī līdz šim sarunās Latvijai ir izdevies savu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses aizstāvēt veiksmīgāk nekā vairākumam citu kandidātvalstu, to skaitā Igaunijai un Lietuvai. Par to liecina kaut vai tas, ka mums ir piešķirts vairāk pārejas periodu nekā mūsu kaimiņiem, jo Latvijas valdība nav vēlējusies uzņemties vai uzspiest uzņēmējiem un pašvaldībām tādas saistības, ko vēlāk nevarēs godam pildīt.

Lauksaimniecības jautājumi ir jutīgi un svarīgi gan Latvijas, gan pārējo valstu zemniekiem, tie tiešām prasa milzīgu sagatavošanas darbu, un tos nedrīkst sasteigt. Mums ir visas iespējas pamatīgi sagatavot argumentāciju, lai aizstāvētu zemnieku intereses. Tāpēc jebkurš konstruktīvs priekšlikums tiks uzklausīts.

“DIENA”