Par prof. Janīnas Kursītes fenomenu

Redaktors Arno Jundze:

Par laimi, latviešiem tomēr ir akadēmiķe Janīna Kursīte, izņēmums, kuras darbus lasa ne vien daži atlikušie nozares speciālisti, bet arī katrs sevi cienošs mūsdienu intelektuālis. Viņas grāmatas par mītiem ir kļuvušas par leģendu apvītiem bestselleriem, kas vēl patlaban ceļo no rokas rokā.

Cilvēki, kuriem ar viņu iznāk būt ikdienas saskarē, zina stāstīt, ka Janīna Kursīte paspēj būt visur - Filoloģijas fakultātē, zinātniskajās konferencēs, dažādās komisijās, pie studentiem, Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, Zinātņu akadēmijā un visbeidzot pie datora, lai radītu nākamo zinātnisko bestselleru. “Tā ir vistīrākā fantastika, kā viņa visu to pagūst izdarīt,” gluži vai vienā balsī atbild vairāki autoritatīvi literatūras speciālisti, taujāti par Janīnas Kursītes darba spējām. Slodze patiesi ir pamatīga, jo Janīna Kursīte, politiķu valodā runājot, pašlaik ir viena no nedaudzajām humanitāro zinātņu lokomotīvēm, kas velk gauso un krietni nosirmojušo zinātnes vilcienu pretim nezināmajai nākotnei.

Neraugoties uz zinātniskās dzīves miglainajām perspektīvām, akadēmiķe tomēr nepadodas. Top jauni projekti, lekciju cikli, grāmatas. Viņas pēdējam izcilajam darbam latviešu literatūras vēsturē nav analogu. Jaunā Dzejas vārdnīca ir unikāla, jo to jau tagad ar aizrautību lasa gan fiziķi, gan teologi, gan skolotāji, gan mājsaimnieces, jo vienkāršā un uzrunāt protošā formā veidotais, ar bagātīgiem piemēriem ilustrētais teksts sausas dzejas anatomijas vietā jau ar pirmajām lappusēm gluži negaidīti atklāj tās dvēseli. Ja vispār ir iespējams rast zelta vidusceļu starp dzejas aizrautību un teorijas pelēcību, Janīna Kursīte to savā vārdnīcā atklājusi ar apbrīnojamu vieglumu, radot darbu, kas vienlīdz noder gan profesionālim, gan vienkāršam lasītājam.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES”  pielikums “LITERATŪRA UN MĀKSLA LATVIJĀ”