Par amatierteātru krustmātes grāmatu

Grāmatiņā “Kumeliņi, kumeliņi”, ko laidis klajā apgāds “Zvaigzne ABC”, ietvertas divas jau vairākos teātros uzvestas lugas — “Rikšiem laidu kumeliņu” un “Trīs labas lietas”. Tās abas tapušas pēc latviešu tautas pasaku un tautasdziesmu motīviem, kas autorei arvien bijuši ļoti tuvi: “Folklorā ir tik daudz sižetu un tēmu, kas rosina fantāziju un iztēli, ļauj veidot jaunus notikumu pavērsienus un spilgtus raksturus.” Grāmatas kristībās, kas notika maija pirmajā svētdienā, klāt bija teātra spēlētāji no Jelgavas, Liepājas, Madonas un Cēsīm, no citām malu malām, jo Latvijā gan neatradīsies neviens amatierteātris, kam autorei nebūtu kas labs sakāms. Ilgus gadus strādājot Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas namā, Nora Vētra–Muižniece bija gan konsultante, gan teātra sektora vadītāja. Daudziem vēl atmiņā viņas organizētie tautas teātru salidojumi ar saturīgām diskusijām un vērienīgām brīvdabas izrādēm. Šai reizē paldies tika teikts par rosību dramaturģijas laukā, jo viņas rakstītajām lugām allaž bijis laimīgs skatuves mūžs. Tajās akcentētas tautas garīgās, ētiskās vērtības, ir daudz sirsnības, attapības un laba humora. Bez liekas moralizēšanas autore atkal un atkal pauž pārliecību, kas ir arī lugas “Trīs labas lietas” caurviju motīvs: “Ne viss ir nopērkams par naudu.”

Ceļa vārdus jaunajai grāmatai un paldies autorei teica dramaturgs Pauls Putniņš un citi spalvasbrāļi, jelgavnieki Lūcija Ņefedova un Arturs Matisons, liepājniece Agnese Ose, kupls pulks personāžu skatuves tērpos un vēl, un vēl.

Akadēmiķis Viktors Hausmanis atgādināja, ka Nora Vētra–Muižniece ierakstījusi savu lappusi arī latviešu profesionālā teātra vēsturē. Piecdesmitajos gados Jelgavas teātris ar panākumiem izrādīja viņas lugu “Ar dziesmiņu druvā gāju”, ko iestudēja Pēteris Lūcis, galveno lomu uzticot Elzai Radziņai. Dailes teātrī savukārt spilgtu skatuves mūžu piedzīvoja “Velna mācītājs” Eduarda Smiļģa režijā ar Ģirta Vilka dekorācijām. Pēc tam lugu iestudēja arī Lietuvā un Igaunijā. Nozīmīgs bijis viņas darbs režijā: gan patstāvīgi, gan kopā ar Smiļģi veidotas vairākas izrādes — kā “Normunda meitene”, “Kasa mare”, “Minhauzena precības”. No 1953. līdz 1965. gadam būdama Dailes teātra literārās daļas vadītāja, viņa būtiski ietekmēja repertuāru, un tas varēja lepoties ar tādām izrādēm kā “Karš un miers”, “Ziedošais tuksnesis”, “Gesta Berlings” un “Šveiks”.

Kā dramaturģei Norai Vētrai–Muižniecei liela piekrišana allaž bijusi arī radioteātrī un skolēnu dramatiskajos kolektīvos. Jauni uzvedumi nesen tapuši Vītiņos un Vircavā, drīzumā tiks gatavoti Cēsīs un Ogrē. Arī apgāds “Zvaigzne ABC” plāno izdot vēl kādu grāmatu. “Prieks strādāt, ja jau kādam tas sagādā prieku!” — ar lielo ziedu klēpi rokās, laimīgi sacīja savu skaisto darba svētku gaviļniece.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti