Vakar, 23.maijā, Ķīpsalā atklāja izstādi “Lietuvas eksports 2002”

Vakar, 23. maijā, jau pirms izstādes “Lietuvas eksports 2002” darba sākuma no Ķīpsalas plūda mūzikas skaņas — pie starptautiskā izstāžu centra spēlēja Lietuvas Valsts pūšamo instrumentu orķestris “Trimitas”. Mūziķi paši ar visu augumu dzīvoja līdzi ritmam, tauru melodijas reizēm šķita tik vilinošas, ka dažs klausītājs jau grasījās mesties dancī kopā ar slaidajām orķestra deju meitenēm.

Lietuvas dienu Latvijā ietvaros iekārtotās vērienīgās izstādes atklāšanu ievadīja videofilma. Tā parādīja Lietuvu no putna lidojuma un ļāva ar acīm un sirdi apjaust, ka mums ir daudz ainaviski kopīgā, bet netrūkst arī atšķirību.

Tad vārds tika dots Lietuvas premjerministram Aļģirdam Brazauskam. Uzrunājot izstādes “Lietuvas eksports 2002” rīkotājus, skatītājus un dalībniekus, viņš teica:

“Pirms vairāk nekā gada radās ideja sarīkot Rīgā Lietuvas dienas, lai to laikā varētu dalīties ar Latvijas ļaudīm tajā, ar ko esam Lietuvā bagāti, un varbūt vēlreiz atklāt, ar ko esam līdzīgi un tuvi, ko jaunu varam viens par otru uzzināt.

Vakar, 23.maijā, Ķīpsalā: Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, Lietuvas saimniecības ministrs Petrs Česna (augšējā attēlā); Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks un Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (apakšējos attēlos) Foto: A.F.I.

Lietuviešu un latviešu tautas jau izsenis ir izcēlušās ar darba spējām, un tā ir viena no cēloņsakarībām, kālab mēs pratām izturēt cauri visām nelaimēm, bet kuras dēļ mums ir ekonomika, kas attīstās varbūt pat visstraujāk Eiropā. Un tādēļ nerada izbrīnu, ka Latvija, gatavodamās atzīmēt valsts nacionālās valūtas — lata — atgriešanās desmitgadi, nolēma šim gadījumam par godu laist klajā naudu ar skudras attēlu, tā simbolizē mūsdienu cilvēkam it svarīgas iezīmes — darbaspējas, gādīgumu un pat spēku.

Šī izstāde — tā ir “lietuviešu skudras” darba atainojums, un es ticu, ka Latvijas ļaudis, apmeklēdami šo izstādi, tam piekritīs un novērtēs.

Mēs esam kaimiņvalstis, tāpēc dabīgi, ka mūsu tautsaimnieciskie sakari ir pietiekami intensīvi un dažu pēdējo gadu laikā ir attīstījušies diezgan dinamiski. Tas it īpaši redzams, runājot par abu valstu savstarpējo tirdzniecību. Esmu pārliecināts, ka nākotnē mūs priecēs arī tāds pats abpusējo investīciju pieaugums.

Gribu visiem novēlēt panākumus un ticu, ka šī izstāde sekmēs mūsu valstu turpmākās ekonomiskās sadarbības attīstību.”

Pēc tam vārds tika dots Latvijas ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Ar namatēva tiesībām viņš pauda lielu prieku par iespēju sveikt Lietuvas uzņēmējus Rīgā un izteica pieļāvumu, ka tā, iespējams, ir lielākā kaimiņvalsts uzņēmēju pārstāvniecība Latvijas galvaspilsētā kopš neatkarības atjaunošanas.

Vakar, 23.maijā, Ķīpsalā: Lietuvas saimniecības ministrs Petrs Česna, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, uzņēmuma “Vilniaus prekyba” ģenerāldirektors Igns Staškevičs, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Foto: A.F.I.

Ekonomikas ministrs atgādināja, ka gan Lietuva Latvijai, gan Latvija Lietuvai ir nozīmīgi tirdzniecības partneri, piemēram, Lietuva Latvijai ir otrs lielākais ārējās tirdzniecības partneris pēc Vācijas. Savas uzrunas noslēgumā Aigars Kalvītis teica:

“Es ceru, ka šī izstāde kalpos vēl ciešāku saikņu izveidei starp Latviju un Lietuvu. Un noteikti drīzumā ir gaidāma arī Latvijas uzņēmējdarbības izstāde Viļņā. Lai jums šīs dienas Rīgā ir saulainas un veiksmīgas!”

Tūdaļ pēc oficiālās izstādes atklāšanas konferenču zālē sākās plaša uzņēmēju sanāksme “Veiksmīga kaimiņu sadarbība: tirdzniecības un investīciju attīstība starp Latviju un Lietuvu”. Šajā forumā runu teica arī Aļģirds Brazausks.

“LV” informācija