Saskarsmes un sadarbības meklējumos

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un pašvaldības gatavojas LPS 12.kongresam. Nenoliedzami tas organizācijai ir viens no nozīmīgākajiem brīžiem, lai izvērtētu noteiktā laika posmā paveikto. Ar kādām domām jūs šoreiz dodaties uz kongresu?

— Domāju, ka kopējo valsts un pašvaldību dzīvē esošo situāciju raksturo mūsu kongresam izvēlētais moto — “Pārmaiņās kļūsim stiprāki”. No Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pagājuši desmit gadi. Šo laiku varētu nodēvēt par pamatu ielikšanas un izveides posmu. Toreiz pašvaldības uz saviem pleciem uzņēmās atbildību par valsts veidošanu. Nu jau aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā cilvēki bija gatavi kailām rokām aizstāvēt neatkarību. Mērķis bija brīvība un nākamo paaudžu dzīves apstākļu ievērojama uzlabošana. Nu ir valsts attīstības otrā desmitgade, un tā paredz lielas iekšpolitiskas un ārpolitiskas pārmaiņas. Iekšpolitikā viens no nozīmīgākajiem brīžiem būs 8.Saeimas vēlēšanas un valdības izveide, kas noteiks valsts attīstības virzību turpmākiem četriem gadiem. Savukārt ārpolitikā— integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Un nenoliedzami svarīgākais uzdevums šobrīd ir Latvijas valsts veidošana par modernu, pasaulē atpazīstamu un iedzīvotāju dzīves līmeņa skalas vidusdaļā esošu. Mūsu uzdevums šajā otrajā desmitgadē ir cilvēku dzīves apstākļu krass uzlabojums, veidojot spēcīgu vidusslāni, kas garantētu valsts iekšpolitisko un ārpolitisko stabilitāti. Arī pašvaldības atrodas šo pārmaiņu priekšā, un, manuprāt, tās atkal kļūs par priekšgājējām. Pašvaldības ir vistuvāk cilvēkiem, ik brīdi izjūtot dzīves līmeņa svārstības. Esam tajā ieinteresēti, bet nereti arī spiesti ar savu darbību un finansēm piesegt valsts attīstībā pieļautās kļūdas. Uz pašvaldību pleciem arvien gulstas liela atbildība, un svarīgi ir tas, ka tās nebaidās šo atbildību uzņemties. Kongresā un pēc tā ir jālemj par nākotnes pašvaldību modeli, kurā prioritāras būtu cilvēku intereses — bērnu audzināšana, izglītība, veselības aprūpe.

Valsts nākotnes attīstības pamatu veido tās iedzīvotāju veselība un izglītība. Veselības aprūpe ir viena no tām jomām, kas šobrīd mūs uztrauc visvairāk. Diemžēl veselības aprūpes sistēmas reforma nav devusi cerētos veiksmīgos rezultātus, bet gan gluži pretēji. Domāju, ir pienācis brīdis atklāti un skaidri par šīm problēmām runāt un veikt izmaiņas valsts mērogā. Otra problēmu joma, kas prasa nopietnu pieeju, ir izglītības sistēma. Visas valsts sistēmas nepilnības uz savas ādas vistiešāk izjūt iedzīvotāji. Sabiedrībai vajadzētu drošāk paust savu viedokli un tādējādi iejaukties notiekošajos procesos. Viena no iespējām tiek dota, balsojot Saeimas vēlēšanās. Taču nedrīkst aizmirst arī par periodu starp vēlēšanām. Uz brīnumiem valsts pārvaldē cerēt reizi četros gados ir par maz. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka ar tās viedokli politiķi rēķinās, ja šo viedokli dara zināmu. Domāju, ka pašvaldību, jo īpaši mazo pašvaldību, līmenī dialogs un viedokļu apmaiņa notiek.

— Nav noslēpums, ka liela sabiedrības daļa ir vīlusies politikā un nevar izvēlēties, kam atdot savu vēlētāja balsi.

— Taisnība. Izvēle mums ir, turklāt liela. Jautājums ir par kvalitāti, kas nosaka šo izvēli. Kur gan meklēt vainīgos, ja ne vispirms sevī. Ir pietiekami daudz aktīvu, izglītotu cilvēku ar sabiedrībai simpātisku vērtību skalu, taču tie ne sevišķi vēlas piedalīties politikā. Pieredze liecina, ka daļēji ir devalvējies arī Saeimas deputāta prestižs. Diemžēl tā nav tikai mūsu valsts vien problēma. Līdzīgi notiek kaimiņvalstīs — arvien grūtāk ir piesaistīt politiskaia darbībai vērtīgus cilvēkus.

— Valstī palēnām notiek virzība uz politisko partiju sistēmu vēlēšanām. Jūsuprāt, cik nozīmīgs politiskais spēks ir pašvaldības?

— Savulaik PLS kongresā mēs aicinājām pašvaldībās strādājošos cilvēkus stāties politiskajās partijās. Bija arī viedoklis par pašvaldību partijas dibināšanu, ko es personiski neatbalstīju. Ir jānovērtē fakts, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās par deputātiem kļuva krietni lielāks skaits pašvaldību cilvēku. Savā politiskajā partijā viņu viedoklis pašvaldību jautājumos tiek uzklausīts, ar to rēķinās. Iespējams, ka daudzām lietām būtu citāds iznākums negatīvā nozīmē, ja šo cilvēku tur nebūtu. Patiesībā var atzīt, ka sadarbība starp politiskām partijām un pašvaldībām ir kļuvusi daudz redzamāka. Ieguvums ir abpusējs. No vienas puses, partijas priecājas par pašvaldību lietās kompetentiem cilvēkiem, taču esmu dzirdējis arī pārmetumus par šo deputātu zināmu spiedienu no pašvaldību interešu aizstāvībai. Tomēr jāteic, ka process ir abpusējs, — spiedienu no partiju puses jūtam arī Pašvaldību savienībā.

Foto: A.F.I.

Manuprāt, tautā ir jāpārvar vēl kāda cita negatīvā pieredze — jēdziena “partija” asociēšana ar padomju laika komunistisko partiju. Pašvaldību vēlēšanu likuma izmaiņas, kas paredz politisko partiju sarakstu kandidēšanu arī pagastu pašvaldību līmenī, patiesībā ir ļoti vajadzīgas demokrātijas un partiju sistēmas nostiprināšanai, to plašākai pārstāvniecībai no visiem valsts reģioniem. Tajā pašā laikā es saprotu lauku cilvēkus un viņu negatīvo nostāju pret partijām.

Ir jāsecina, ka daudzkārt sabiedrībai tiek nepareizi pasniegts viedoklis, ka pašvaldības ir tikai pakalpojumu sniedzējas vai saimnieciskās darbības veicējas attiecīgā administratīvā teritorijā. Gan pakalpojumu sniegšana, gan saimnieciskās darbības veikšana būtībā ir politika. Jo katra pašvaldība ar lēmumiem nosaka savas darbības prioritātes. Būtībā arī partiju savstarpējās atšķirības lielā mērā jūtamas tieši prioritāšu sadalē.

— Lūdzu nosauciet LPS darbības virzienus un tajos paveikto!

— Neapšaubāmi, visi iepriekšējos kongresos izvirzītie mērķi nav īstenoti. Taču gandarījums par lietām, kas izdevušās, ir nenoliedzams. Ir izdevies šogad nepieļaut pašvaldību budžeta līdzekļu samazinājumu, esam panākuši tā pieaugumu. Izdevies panākt valsts līdzdalību picus un sešus gadus vecu bērnu apmācības finansēšanā. Iepriekšējā kongresā mēs runājām par akcīzes nodokļa pārdales nepieciešamību. Priecājamies, ka tas izdevās un šogad lauku ceļu attīstības programmai tika piešķirti 10 miljoni latu. Zināmā mērā ir izdevies Satversmē līdz ar valsts valodas statusa nostiprināšanu paplašināt pašvaldību jautājumu. Viss iecerētais paveikts nav. Bet, ja politiķi tobrīd vēl nebija gatavi risināt jautājumu par atsevišķu pašvaldībām veltītu pantu vai nodaļu Satversmē, jādomā, ka jautājums tomēr paliek atklāts. Taču ir sperts būtisks solis, un Satversmē jau ir ierakstīts pants par pilsoņu tieši vēlētām pašvaldībām. Tas bija mūsu priekšlikums.

— Sasniegumi gandarī, taču ir arī negatīvā pieredze, kas nomāc.

— Vissāpīgākā negatīvā lieta ir krīze veselības aprūpes sistēmā. Jau pirms gada LPS tika pieņemta rezolūcija, norādot valdībai uz draudošajām problēmām un nopietnu LPS darbības aktivizēšanu šajā jomā. Kaut ir bijušas ļoti daudzas sarunas un tikšanās ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, pat trīspusējas sarunas starp LPS, Labklājības ministriju un Finansu ministriju, lepoties ar ievērojamu virzību nav pamata. Atrisināti ir dažādi sīki jautājumi. Es nedomāju, ka bez nopietnas situācijas analīzes valsts spēs iziet no šīs krīzes situācijas. Īsti nav izdevies panākt valsts budžetā pašvaldību aizņēmumu apjomu palielināšanu. LPS ar pamatotiem faktiem pastāvēja uz palielinājuma nepieciešamību, taču diemžēl kompromisu ar valdību un Saeimu rast neizdevās. Šodienas situācija liecina, ka krīze jau ir iestājusies un, neņemot vērā mūsu viedokli, Saeima un valdība sevi iedzinusi stūrī. Kredītus pašvaldības ņem attīstībai. Tā kā nav izdevies panākt pašvaldību budžeta pieaugumu investīciju daļā, pastāv problēmas kredītu saņemšanai, kopumā veidojas nepievilcīga aina. Taču nesenajās sarunās ar finansu ministru ir rasts neliels risinājums, taču kopumā krīzes novēršanai ir nepieciešami grozījumi likumā “Par valsts budžetu”. Ir pirmsvēlēšanu laiks, un pastāv koalīcijas un valdības vienošanās par likuma neatvēršanu. Jādomā, ka turpmākajās sarunas ar Finansu ministriju izdosies pieņemt kompromisa lēmumu. Varbūt šī situācija liks valdībai un Saeimai nākotnē padomāt par LPS un Ministru kabineta domstarpību un vienošanās protokolā ierakstīto prasību nopietnāku analīzi. Es domāju, ka pēdējo gadu LPS sagatavotais protokols ir ar nopietniem argumentiem, un, ja to neņem vērā, kam ir jāuzņemas atbildība par sekām.

— Ir atbalstāma pašvaldību vēlme aizņemties no Valsts kases naudu attīstības mērķiem. Taču strauji pieaug to pašvaldību skaits, kam noteikta finansu stabilizācija. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

— Es domāju, ka finansu stabilizācijai būtu jābūt izņēmuma gadījumos. Vājākā vieta šajā posmā ir analīzes trūkums: kāda iemesla dēļ finansu stabilizācija ir iestājusies? Man kā Pašvaldību finansu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas loceklim ir savs viedoklis par šādas situācijas rašanās iemesliem. Viens no tiem ir katastrofālais pašvaldību budžeta līdzekļu samazinājums 1995.gadā. Toreiz zināmā mērā ar pašvaldību finansu resursiem, tos lielā apjomā izņemot no pašvaldību budžetiem, tika veikta valsts budžeta stabilizācija. Tās ir prognozētās sekas, kas sevi agrāk vai vēlāk likušas manīt. Otrs iemesls ir 1993.—1995. gadā vairāki ārvalstu piedāvātie “mīkstie” kredīti, kas noveduši pašvaldības līdz finansu stabilizācijas sākšanai. Jāpiezīmē, ka nav korekti šajā situācijā vainot tikai pašvaldības. Šo projektu uzsākšanā līdzatbildīgas ir bijušas valsts ministrijas. Un pavisam godīgi būtu, ja valsts kopā ar pašvaldībām piedalītos šādu negatīvo seku likvidācijā. Trešais iemesls ir neveiksmīgas līgumsaistības vai neveiksmīgi projekti.

— Taču viena no spēkā esošajām LPS attīstības vadlīnijām ir — atjaunot pašvaldību tiesības aizņemties komercbankās un patstāvīgi uzņemties pašvaldību uzņēmumu kredītu garantijas. Pašvaldību lietu pārvaldes un arī jūsu iepriekš minētās komisijas rīcībā ir informācija par atsevišķu pašvaldību vadītāju patvaļu finansu jautājumos.

— Līdz 1995. gadam pašvaldībām bija iespējas uzņemties šādas kredītsaistības, un nav neviena gadījuma, kad būtu veidojusies nelabvēlīga situācija. Kredītu pašvaldība var saņemt, pieņemot koleģiālu lēmumu, vienpersoniska priekšsēdētāja rīcība ir saistāma ar kriminālatbildību. Krimināli sodāmas darbības var paveikt jebkurš, taču tas neraksturo lēmuma pieņemšanas sistēmu.

Situācija, kad pieeja kapitāla tirgum ir brīva, ir raksturīga daudzām attīstītām valstīm. Likumdošanas uzdevums būtu regulēt saistību apjomus. Uz to mums jātiecas.

— Reālā dzīve modelē situāciju: vietējā vara — pašvaldības — ir opozīcijā pret valsts varu. Kādi tam iemesli un kādi risinājumi?

— Tas ir objektīvi, un šāda situācija pastāv visā pasaulē. Vietējās pašvaldības intereses lielākoties aptver savas teritorijas lielumu. Tomēr valsts interešu loks ir valsts teritorija. Nenovēršami intereses saduras, un kā pašvaldību, tā Saeimas deputātu vai valdības uzdevums ir situāciju risināt. Svarīgi ir, lai izveidojusies opozīcija būtu konstruktīva. Sabiedrība būs ieguvēja tad, ja puses risinās konstruktīvu dialogu un pieņems vairāk vai mazāk kompromisa lēmumus. Bet panākt attieksmi, ka sarunu partneri būtu līdzvērtīgi, ir grūti. Var atzīt, ka LPS un valdība šobrīd sarunās ir līdzvērtīgi partneri, un tas ir ieguvums visiem.

— LPS vadlīnijās ir minēta arī likumdevēja iniciatīvas garantija pašvaldībām vai vismaz LPS. Vai tas ir vajadzīgs un vai būs iespējams?

— Līdz 1994. gadam šāda iniciatīva bija. LPS esošās vadlīnijas ir paredzēts vēl uz gadu pagarināt, taču vienlaikus uzdodot LPS domei sagatavot grozījumu projektu un organizēt jaunās redakcijas projekta apspriešanu. Iespējams, ka šī vadlīnija netiks atjaunota. Veidojoties politisko partiju vēlēšanu sistēmai, likumdošanas iniciatīva tiks izmantota ar ievēlēto pašvaldību deputātu starpniecību.

— LPS mājaslapas devīze ir “Latvijas Pašvaldību savienība — pašvaldību pārstāvis, aizstāvis un palīgs”. Gan LPS ietvaros, gan ārpus tiem ir izveidojušās jaunas pašvaldību organizācijas savu interešu konsolidācijai, arī lobismam. Kā vērtējat šos procesus?

— LPS vieno vairāku līmeņu un dažādu mērogu pašvaldības. Kā organizācija mēs visu laiku atrodamies arī dažādu interešu krustugunīs. Tās ir politisko partiju, reģionu, pašvaldību veidu intereses. LPS savā pastāvēšanas laikā ir centusies atrast šīm interešu atšķirībām vienojošās iezīmes, mēģinot neierobežot neviena tiesības. Mūsu statūtos ir iekļauts punkts par katra pašvaldību veida veto tiesībām uz LPS lēmumiem, kas tiešā veidā skar kāda pašvaldību veida intereses. Šādas tiesības ir piešķirtas LPS priekšsēža vietniekam, kuras iegūstamas, ja atbalsts ir saņemts no vismaz puses attiecīgā pašvaldību veida pārstāvju. Tas nozīmē, ka veto tiesības nav izmantojamas destruktīvi, un jāpiebilst arī, ka līdz šim tās ne reizi nav izmantotas. Šādas situācijas veidošanos es pats cenšos nepieļaut. Lēmumu pieņemšanas ceļš parasti ir koleģiāla vienošanās par pozīciju. Manuprāt, balsošanas procedūra, kurā vairākums uzvar mazākumu, ne vienmēr ir veiksmīgākais risinājums. Par konsensa principa ievērošanu es vēlos izteikt pateicību pašvaldību kolēģiem. Tas liecina par augstu intelektu un savstarpējo attiecību kultūru. Tāda situācija, kad pašvaldību vadītāji spēja ieklausīties argumentos un atcelt iepriekš pieņemto lēmumu, kas nonācis strupceļā, bija izveidojusies iepriekšējā LPS kongresā statūtu izmaiņu un novadu jautājumā. Uzskatu, ka tā ir liela uzticība, kuru jāprot pienācīgi novērtēt. Spēja sevi pārvarēt, saredzot virzību nākotnē, domāt par stratēģiskām lietām un būt gataviem mainīt pozīciju — tas viss raksturo pašvaldību savienību kā spēcīgu organizāciju. Politikai raksturīgais princips “skaldi un valdi” mūsu organizācijai neko labu nesola. Esmu gandarīts, ka to mēs saprotam, tādēļ arī lielākie no malas dzirdētie pārmetumi LPS ir par vienotību. Mēģinājumi organizāciju šķelt ir bijuši vairākkārt, taču nesekmīgi, un gribu pateikt paldies pašvaldību cilvēkiem, kas to nav pieļāvuši. Ar to es vēlējos pateikt, ka kopumā LPS ir atbalstījusi pašvaldību organizāciju veidošanos un sekmējusi to sadarbību. Ir lietas, ko LPS nevar pietiekamā mērā dziļi risināt atsevišķi katra pašvaldību veida labā. Tā ir patiesība, ar ko jārēķinās, un arī viens no iemesliem, kāpēc ir veidojušās apvienības un asociācijas. Būtībā šādas organizācijas kopumā vairo pašvaldību spēku. Domāju, ka līdzīgi iepriekšējai pieredzei mēs spēsim risināt jautājumus sadarbības ceļā.

— Jūs ilgstoši vadāt LPS. Kāda ir izveidojusies pieredze, vērojot pašvaldību dzīvi no šīm pozīcijām?

— Par LPS priekšsēdi mani ievēlēja 1993.gadā, no aizvadītā gada priekšsēža pilnvaru laiks ir četri gadi. Pēc tam droši vien būtu laiks ievēlēt kādu citu.

— Tā ir pārliecība?

— Mani māc bažas par to, ka ilgstoša kāda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadīšana rada virkni pozitīvu un arī negatīvu iezīmju. Par pozitīvo nav šaubu — tā ir pieredze, zināšanas utt. Savukārt pretējā pusē liekams konservatīvisms. Tas, iespējams, veidojas neatkarīgi, un pats to pat nepamani. Taču es ceru, ka LPS struktūra, demokrātijas un atklātības principi domes un valdes darbībā nepieļaus manu nonākšanu galējā konservatīvisma pozīcijā.

Mana iepriekšēja pieredze pašvaldību darbā ir no 1989.gada Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Kandidēju arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās un kļuvu par pagasta padomes deputātu. Cenšos pildīt uzticētos deputāta pienākumus. Esmu piedalījies visās sēdēs. Protams, palīdz kā LPS vadītāja, tā pilsētas deputāta statusā iegūtā pieredze.

— Šobrīd valsts, bet vairāk pašvaldību dzīvi un darbību skar reformas — administratīvi teritoriālā reforma un drīzumā reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reforma. Kā jūs vērtējat notiekošos procesus? Vai ticat pozitīvam iznākumam?

— Protams, ceru uz pozitīvu risinājumu. Reformas uzliek milzīgu atbildību. LPS atbalsta brīvprātības principu. Tajās teritorijās, kur šobrīd pašvaldības labprātīgi pieņem lēmumu un veic teritoriju apvienošanu, situācija ir vērtējama pozitīvi. Bažas, ka ne viss iecerētais veiksies tik labi, kā cerēts, pastāvēs vienmēr. Būtiskākais jautājums, kas jāatrisina, ir infrastruktūra un tai skaitā ceļi. Ir atjaunota lauku ceļu attīstības programmas darbība, un gribētos ticēt, ka tas nebūs tikai priekšvēlēšanu triks. Ja būs valdības atbalsts pašvaldību vienotās informatizācijas projektam, pašvaldību darbinieku izglītībai, tad ir iemesls gaidīt pozitīvu rezultātu.

Reģionālo tieši vēlēto pašvaldību izveide zināmā mērā atkarīga no jaunās Saeimas. Ja mēs tiešām gribam redzēt valsts reģionu attīstību, ko nav iespējams nodrošināt centralizēti, ir jāizveido tieši vēlētas reģionālās pašvaldības ar noteiktām funkcijām un finansu atbildību. Nenoliedzami tas sev līdzi nesīs valdības un reģionu vadības kopīgu smagu darbu, nosakot reģionu problēmas un pierādot nepieciešamību tās risināt. Manuprāt, šis ir vienīgais pareizais ceļš, visi pārējie mēģinājumi šos samilzušos jautājumus atrisināt ir izrādījušies neveiksmīgi. Tieši vēlēti politiķi reģionos ir efektīvākais līdzeklis.

— Kā saprotams LPS 12. kongresa rezolūcijā minētais atbalsts tām politiskajām partijām, kas piedāvās pozitīvus risinājumus pašvaldību labā — pašvaldību iekārtas nostiprināšanā Satversmē, novadu veidošanā utt.?

— Tas ir LPS aicinājums, ko LPS izsaka politiskajām partijām, izmantojot situāciju, ka mūsu kongress notiek priekšvēlēšanu gaisotnē. Cerams, ka politiskās partijas izvērtēs savu attieksmi reģionu jautājumā, saprotot, ka tas veicina arī partijas ietekmi. Pēdējās pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka partijām nav mazsvarīga savu pārstāvju nostiprināšana domēs.

Kongresa rezolūcijā ir noteikti tie principi, kurus mēs vēlamies redzēt visu partiju priekšvēlēšanu programmās. Nekādā citā veidā LPS nav paredzējusi atbalstīt kādu politisko partiju, jo katram ir savi politiskie uzskati.

— Kāda, jūsu izpratnē, ir laba un spēcīga pašvaldība?

— Laba un spēcīga ir tā pašvaldība, kuras lielākā iedzīvotāju daļa ar tās darbu ir apmierināti. Man tomēr šķiet, ka Latvijā tā ir lielākā daļa. Strādāt pašvaldībā ir gan skaisti, gan smagi. Un tiem, kam ar šo darbu nav bijusi saskare, droši vien to grūti novērtēt. Tā ir milzīga nervu slodze, liela sava brīvā laika ziedošana un, īpaši pašvaldību vadītājiem, aiziešana uz vairākiem gadiem no darba savā specialitātē. Pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām mums izdevās panākt izmaiņas likumdošanā un nodrošināt zināmas sociālās garantijas pašvaldību vadītājiem. Kompensācijas kārtība šajā jomā diemžēl mūsu valstī nav pilnībā izstrādāta.

— Jūs sevi vairāk uzskatāt par pilsētas vai lauku cilvēku? Un vai jūs ticat reālai lauku un pilsētu iedzīvotāju interešu tolerancei?

— Esmu izaudzis laukos un pēc savas pieredzes zinu lauku problēmas. Savukārt četri gadi mēra vietnieka amatā lielā pilsētā, kur manā pārziņā bija saimnieciskās dzīves vadīšana, deva priekšstatu par pilsētu problēmām. Tādēļ saprotu abas puses un to savstarpējās pretrunas. Manās domās ir ideālais modelis par abu pušu priekšrocību racionālu izmantošanu. Ja pilsētās vairāk koncentrēto intelektuālo potenciālu būtu gatavi dot lauku attīstībai, tad pretī saņemtu lauku cilvēku pamatīgumu. Es domāju, ka mūsu valsts atjaunošanā lauki ir devuši gan idejiski, gan praktiski lielāko daļu. Tāpēc zināmā mērā esam laukiem parādā. Šodien laucinieki dzīves līmeņa atšķirību ziņā cieš visvairāk. Tās politiskās partijas un valdība, kas ar seju pagriezīsies pret lauku problēmu risināšanu, gūs sabiedrības atzinību. Tādēļ es atbildu apstiprinoši — izpratne un sadarbība starp pilsētu un laukiem ir iespējama, un tās veikšana ir pašvaldību vadītāju uzdevums. Ir jāmeklē saskares punkti. Pirmais no tiem — vēlme, lai cilvēki pilsētās un laukos dzīvotu labāk.

— Kongresā paredzēta apbalvojumu piešķiršana. Lūdzu, nosauciet tos cilvēkus, kuri īpašus apbalvojumus kongresā nesaņems, taču kuru klātbūtne ikdienā palīdz veidot LPS par sabiedrisko organizāciju, ar kuru viedokļus saskaņo valdība!

— Apbalvojumu pasniegšana mums ir izveidojusies par labu tradīciju. Cenšamies atcerēties un novērtēt to, šobrīd vairs vēlētos amatos neesošo, pašvaldību vadītāju ieguldījumu, kas LPS ir snieguši atbalstu un iepriekš aktīvi strādājuši. Runājot par tiem, kas atzinības rakstus šajā kongresā nesaņems, vispirms jānosauc tie visi pašvaldību vadītāji, kas ticēja LPS dibināšanas idejai un piedalījās organizācijas izveidē. Es vēlos izteikt pateicību visiem kolēģiem — pašvaldību vadītājiem, kas sabiedriskā kārtā vada LPS komitejas, brauc no reģioniem uz Rīgu un aizstāv pašvaldību viedokli augstākstāvošās iestādēs. Protams, pateicību par godprātīgu darbu ir pelnījuši arī visi LPS darbinieki. Šo cilvēku loks ir liels un tikpat liels paldies viņiem par padarīto.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Par Latvijas Pašvaldību savienības 12.kongresu

Piektdien, 24.maijā, notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 12.kongress. Kongresa darba kārtībā — priekšsēža Andra Jaunsleiņa ziņojums, revīzijas komisijas un LPS komiteju priekšsēdētāju ziņojumi, debates un dokumentu pieņemšana, kā arī apbalvošana ar LPS atzinības rakstu.

Kongresā paredzēts apspriest un pieņemt vairākus dokumentu projektus. Līdz šim ir iesniegts rezolūcijas par pašvaldību attīstības vadlīniju pilnveidošanu projekts, kurā noteikti vairāki pamatvirzieni: ievērot atklātības un līdzdalības principus attiecībās ar iedzīvotājiem un visām pašvaldības darbībā ieinteresētajām interešu grupām; noteikt principus, kas jāievēro, lai sabalansētu lauku un pilsētu iedzīvotāju intereses vienas pašvaldības ietvaros; paredzēt vietējo pašvaldību, republikas pilsētu un reģionu lomas pieaugumu valsts un Eiropas Savienības politikā; noteikt, ka sekmīgu teritoriālo reformu priekšnosacījums ir valsts un Eiropas Savienības finansējums infrastruktūras sakārtošanai.

Kongresam ir iesniegts aicinājuma politiskajām partijām projekts. Tajā izteikts atbalsts tām partijām, kuras piedāvās pozitīvus risinājumus vairākām problēmām, piemēram, pašvaldību iekārtas nostiprināšana Satversmē kā demokrātijas attīstības priekšnosacījums, pamata infrastruktūras sakārtošana kā veiksmīgu novadu veidošanas priekšnosacījums, tai skaitā izglītības un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana katram iedzīvotājam, finansu decentralizācija kā pašvaldību tālākas attīstības pamatnosacījums un tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidošana kā nosacījums attīstības iespējām visā valsts teritorijā.

Iesniegts arī rezolūcijas projekts par pievienotās vērtības nodokli, jo 2003.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu aplikšanu ar 9% likmi, neattiecinot to uz maksu par saņemto siltumu. Kongress varētu aicināt valdību un Saeimu pieņemt grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas siltumapgādi pielīdzinātu tādiem pakalpojumu veidiem kā sadzīves atkritumu savākšana, centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija un apliktu arī šo pakalpojumu ar 9% likmi.

Latvijas Pašvaldību savienības atzinības rakstu piešķirs bijušajam Gulbenes rajona Stradu pagasta padomes priekšsēdētājam un vienam no LPS dibinātājiem Sīmanim Homčenko, Dobeles pilsētas bijušajam mēram, tagadējam deputātam, LPS dibinātājam un ilggadējam padomniekam Andrejam Baļčūnam, Dobeles rajona Bēnes pagasta padomes bijušajam priekšsēdētājam Ādolfam Smikarstam un Smiltenes domes bijušajam priekšsēdētājam Gatim Krūmiņam.

Savu dalību kongresā ir apstiprinājuši Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš un citi Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekļi, kā arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, Ministru prezidents Andris Bērziņš, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

LPS 12.kongress notiks Līvānu kultūras namā. Kongress sāksies pulksten 11, delegātu un citu dalībnieku reģistrācija — no pulksten 9. Kongresa gaitu tiešraidē translēs Vidusdaugavas televīzija.

Olga Kokāne, Latvijas Pašvaldību savienības preses sekretāre