• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par vistu, kas dēj zelta olas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2002., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62499

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mēs ieejam nozīmīgā mūsu tautu un Eiropas kontinenta vēstures posmā"

Vēl šajā numurā

28.05.2002., Nr. 79

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par vistu, kas dēj zelta olas

Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns:

Mūsu investīciju apjoma ziņā Latvija ir pirmajā vietā. Tieši uz šejieni plūst visvairāk lietuviešu kapitāla. Tas ir jums pazīstamās tirdzniecības firmas “VP Market” veikalu tīkls, mēbeļu ražošana un tirdzniecība, koncerns SBA, Klaipēdas mēbeles, firma “Narbutas&Ko”, “Siguldos mebel”. Varu nosaukt vēl firmas, kas šeit veiksmīgi darbojas: “Utenos trikotažas”, būvmateriālu veikalu tīkls “Senukai”, Panevēžas celtniecības trests, ‘Sonex”, “Akmenes cementas”. No Lietuvas Latvija saņem naftu, mašīneļļu, benzīnu, elektroenerģiju, cementu, mašīnas, piena produktus un bezalkoholiskos dzērienus. Pagājušajā gadā lietuviešu preču eksports uz Latviju palielinājies par 23%. Eksporta apjomu ziņā Latvija ir otrajā vietā - tūlīt aiz Vācijas. Trešajā ir Somija, pēc tās - Krievija.

Pērn Latvijas eksports uz Lietuvu pieaudzis par 15%, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugums jau bija 18%. Tas ir tajā pat laikā, kad Latvijas preču eksports uz Vāciju samazinājies par 15%, uz Zviedriju - par 3%, uz Dāniju - par 4%. Tāda, lūk, tendence… Lietuvas turgū ir pieprasīts jūsu jogurts, biezpiena sieriņi, zivju konservi, bezalkoholiskie dzērieni, alus, dzīvnieku barība, gaļas konservi, ķīmiskās preces. Mani paziņas, piemēram, labprāt lieto “Dzintara” kosmētiku un uzskata, ka tā ir ļoti kvalitatīva. Bet mana māsa labprāt pērk Latvijas tekstilizstrādājumus. Pie mums pazīst jūsu “Pareksu”, BTA, “Laimu”, “Tildi”, “Baltikumu”. Domāju, ka ekonomikas ziņā Latvija mums ir tikpat svarīga kā jums Lietuva. Tādēļ mums ļoti nepatīkami ir lietuviešu uzņēmējiem adresētie pārmetumi par dempingu. Jau sākušās pārbaudes un pētījumi. Ražotāji spiesti nodarboties ar birokrātiskiem jautājumiem, kuri rada neērtības un neapmierinātību. Ļoti ceru, ka Lietuva neatbildēs ar adekvātiem pasākumiem.

Parēķināsim abpusējo izdevīgumu, plusus un mīnusus. Vai tad 18% eksporta pieauguma - tas ir maz? It sevišķi uz vispārējā fona. Es spriežu pēc skaitļiem un tirdzniecības dinamikas, ka abpusējais eksports pieaug, tātad mūsu valstis viena otrai ir kā vista, kas dēj zelta olas. Tad sargāsim un lolosim šo vistu!

Iestāšanos ES jau atbalsta 49% iedzīvotāju. Vairums Lietuvas pilsoņu labi saprot, ka šodienas apstākļos Lietuvas pašizolācija nozīmētu tās galu. Jā, protams, mēs paredzam zināmas grūtības, mums vajadzēs būtiski modernizēt visu likumdošanas sistēmu, lai tā atbilstu Eiropas standartiem un normām. Daudziem ražotājiem vajadzēs pārorientēties, uzlabot produkcijas kvalitāti, apgūt valodas, moderno vadības māku. Tas ir saistīts ar grūtībām, taču cita ceļa nav, un cilvēki to saprot. Lietuvas eksports uz rietumvalstīm nepārtraukti aug.

Daudzi vaicā, kādēļ Lietuvā ir krietni lētāka pārtika, apģērbs, gandrīz vai viss. Domāju, ka daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar labāk attīstītu infrastruktūru un energoresursiem. Lietuviešiem laikam bija vieglāk pāriet uz individuālo saimniekošanu, jo zemkopība tradicionāli mums vienmēr bijusi augstu attīstīta. Taču, starp citu, tas mums radīs lielas problēmas, iestājoties ES. Saskaņā ar Eiropas standartiem mums vajadzēs samazināt lauksaimniecībā nodarbināto skaitu no pašreizējiem 20% uz 5-7%. Vajadzēs pārorientēt lauciniekus. Tas nebūs viegli un prasīs lielus resursus.

Man patīk, ka Rīgā ir daudz vairāk mājīgu viesnīcu, īpaši Vecrīgā, kuru dēvēju par tūrisma fabriku. Kā pie mums nav un nekad nebūs - galvaspilsētas un ostas vienuviet. Mums nav tāda hokeja kā Latvijai. Man patīk, ka Latvijā notiek pāreja no ziemas uz vasaras laiku, mēs kā ziemu, tā vasaru dzīvojam pēc viena un tā paša laika kā Spānijā. Lietuvā automašīnas dienā nebrauc ar ieslēgtiem lukturiem. Mums nav tik garas piekrastes. Toties mums ir tas, kas jums nekad nebūs! Latvijā nav un nekad nebūs… pavasara, kas pie mums atnāk divas nedēļas agrāk. Un tas ir galvenais cēlonis, kādēļ mēs apberam jūs ar lauksaimniecības produktiem.

 

“TEĻEGRAF”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!