Par kompromisa figūras plāniem
Labklājības ministrs Viktors Jaksons:
Veicamos darbus gribu sadalīt divās nosacītās daļās. Noteikti ir jāturpina pakāpeniska pastāvošās sistēmas attīstība, atbilstoši plāniem jāveic arī dažādu normatīvo aktu izstrāde. Tomēr ne mazāk svarīgi ir neatliekamie jeb tā dēvētie ikdienas darbi, kuri varētu mazināt satraukumu iedzīvotājos. Tās ir, piemēram, rindas pie ģimenes ārstiem. Te uzreiz jāpasaka, ka rindas gan nav visur. Ja runā par to, kur ir, tad atrodamas vietas, kur ir daži objektīvi apstākļi, kāpēc tās veidojās. Šajos gadījumos var un vajag atrast finanšu līdzekļus un resursus, lai palīdzētu šo jautājumu risināt. Taču jāatzīst, ka lielākoties tomēr vainojama darba organizācija.
Cerēt, ka tagad dažos mēnešos viss nokārtosies, ir naivi. Pirmais, ko mēģināšu prasīt, ir konkrēta un objektīva rīcība uz katru būtisku aizrādījumu par neatbilstību pieņemtajiem noteikumiem un normām. Negribu teikt, ka tiks reaģēts uz katru muļķīgu pārmetumu. Pievērsīšu vairāk uzmanības konkrētām lietām. Neatkāpšos no tā, lai atbildīgās personas risinātu cilvēku sasāpējušos jautājumus. Šis ir diezgan specifisks brīdis. Īss laika posms, radīta negatīva situācija ap medicīnas jomu. Nav ko slēpt - ministrijā arī ir pilns ar iekšējām nesaskaņām un konfliktiem.
Nekādā gadījumā gan nepieņemu, ka esmu gudrākais un labākais tagadējo ministrijas uzdevumu veikšanai. Uzskatu, ka šajā brīdī biju sava veida kompromisa figūra. Viena no manām īpašībām jeb priekšrocībām ir tā, ka es varu sastrādāties. Tajā pašā laikā esmu, ja tā drīkst izteikties, spītīgs un nevienam neļaušu kāpt sev uz galvas. Domāju, ka pie labas abpusējas gribas varētu būt normāls darbs.
“RĪGAS BALSS”