Par britu optimistu Vidzemes laukos

Pirms trim gadiem sācis ar labības audzēšanu 90 hektāru platībā Valmieras rajona Valmieras pagastā, SIA “Bryce Farms” līdzīpašnieks Maikls Braiss šovasar jau apmierināts var pārlūkot ap 930 hektāru ar paša pūlēm rūpīgi iekoptu tīrumu (no tiem viņa īpašumā ir tikai trešā daļa). Ar īpašu prieku viņš izrāda šogad pirmo reizi apsētos rapša laukus, kas patlaban viļņojas ziedos kā dzeltena jūra. Ziemas un vasaras rapsim viņš atvēlējis katram pa 250 hektāru, pārējā platība palikšot graudaugiem, stāsta Maikls.

Zemi un mežus pa druskai pērk vai nomā arī vietējie iedzīvotāji, bet diemžēl ir pamaz tādu, kam patlaban pietiek naudas un spīta noturēties grūtajā lauksaimniecības biznesā. Cilvēki redz, ka arī Maiklam šeit maizei ir bieza garoza, jo daudzu atmatā aizlaisto tīrumu sakopšana ir prasījusi smagu darbu. Taču viņš saimnieko rūpīgi un nečīkst. “Bryce Farms” otrs līdzīpašnieks Lūks Meitss Valmieras pagastā apsaimnieko 508 hektārus, apkārtnē tikpat kā nekur vairs nav aizaugušu lauku. Turklāt Lūks savus no vectēva mantotos “Mārtiņkalnus” piecos gados ir pārvērtis par graudkopības paraugsaimniecību, kurp bieži tiek vesti zemnieki un ārzemju viesi, lai apgūtu jaunas apmācības metodes vai lūkotu, kā atrast īsto nišu lauksaimniecībā.

Taujāts, kā veicies ar graudkopību pirmajos divos saimniekošanas gados, Maikls, it kā pats par sevi paironizēdams, min īsti sulīgu latviešu vārdu, kura sinonīms ir «slikti». Pērn pat - slapjās vasaras dēļ rudziem esot bijusi slikta kvalitāte, arī ar novākšanu gājis grūti. Turklāt daudzi atmatā aizlaistie tīrumi bijuši ar krūmgriezi vispirms jāatkaro alkšņiem un kārkliem. Pieradis, ka Anglijā graudaugu ražas svārstās no 80 līdz 120 centneriem no hektāra, viņš savu iekūlumu - ap 40-50 centneriem no hektāra - uzskata par mazu.

Taču Maikls pat nedomā mest plinti krūmos un braukt atpakaļ uz Angliju, kur savus laukus tagad iznomājis citiem apsaimniekotājiem. Rudeni viņš atkal gaida ar visiem zemkopjiem raksturīgo cerīgumu: «Šogad būs labāks laiks un viss būs kārtībā. Mani neveiksmes nebaida, jo darbs lauksaimniecībā visur ir grūts. Arī Anglijā tas nav ienesīgs bizness - ražas gan augstākas, toties tur, piemēram, zeme un tehnika ir daudz dārgāka. Pēc pieciem gadiem zemniekiem Latvijā noteikti klāsies labāk. Es esmu optimists», Maikls plati smaida. Nepatīkot vienīgi lielā noņemšanās ar atskaitēm. Daudz labprātāk pats sēstos traktoram pie stūres. Taču arī Latvijā, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā, visiem būšot vien jāpierod, ka Briseles ierēdņiem «ļoti patīk papīri».

35 gadus vecais Maikls Anglijā ir apguvis lauksaimniecības vadību. Lai apkoptu plašos tīrumus, viņš karstākajos brīžos algo sešus vietējos ļaudis. Savukārt ar SIA līdzīpašnieku Lūku viņi ir labi draugi un allaž viens otram izpalīdzot. Abi uzcēluši kaltes un atraduši stabilu noietu izaudzētajai ražai.

“DIENA”