Rīgā notiek Eiropas Parlamenta prezidenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju kārtējā, 13.sanāksme

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Valsts prezidentes rīkotajā pieņemšanā par godu Eiropas Parlamenta prezidentam un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētājiem Rīgas pilī 27.maijā: Eiropas Parlamenta prezidents Pets Kokss, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Čehijas Senāta priekšsēdētājs Petrs Pitharts, Maltas parlamenta priekšsēdētājs Antons Tabons (augšējā attēlā); sanāksmes pirmajā sēdē Rīgā, Mazajā ģildē, 27.maijā: Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Elmars Broks, Eiropas Parlamenta viceprezidents Deivids Martins, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Vakar, 27. maijā, Rīgā sākās Eiropas Parlamenta prezidenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju trīspadsmitā sanāksme, kurā tiek pārrunāti ar Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunās sasniegto progresu saistītie jautājumi, ES pašreizējie uzdevumi, jaunas Eiropas Parlamenta un kandidātvalstu parlamentu sadarbības formas, kā arī Eiropas Savienības Konventa darbība.

Sanāksmes pirmo sēdi Mazajā ģildē atklāja Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Pēc tam sanāksmes dalībniekus uzrunāja Eiropas Parlamenta viceprezidents Deivids Martins. Viņš uzsvēra, ka ES notiek tikpat aktīva gatavošanās paplašināšanai kā kandidātvalstīs. “Viena no problēmām, kas mums sagādā vislielākās rūpes, ir labējā virziena politisko spēku pastiprināšanās dažās Eiropas valstīs, kā arī eiroskeptiķu skaita palielināšanās dažās citās valstīs. Šīs tendences ir izaicinājums mums visiem, taču nav nekāds drauds,” teica D. Martins, uzsverot nepieciešamību vēl labāk izskaidrot sabiedrībai ES nākotnes metu būtību, izvēršot diskusijas daudz plašākā apjomā.

“Mēs dzīvojam milzīgu pārmaiņu laikā, un mums jābūt šīm pārmaiņām gataviem,” teica D. Martins, uzsverot visu ES paplašināšanas procesā iesaistīto valstu kopīgo atbildību par kontinenta nākotni.

Pēc tam notika diskusija par Eiropas Savienības paplašināšanas sarunās sasniegto progresu. To vadīja Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Elmars Broks. Ievadot diskusiju, viņš uzsvēra Eiropas Parlamenta atbalstu ES paplašināšanas procesam. Viņš arī izteica pārliecību, ka pirmajā paplašināšanas kārtā iekļautās kandidātvalstis par pilntiesīgām ES dalībvalstīm kļūs jau līdz 2004. gadam. Pēc E.Broka domām, pašreizējais iestāšanās sarunu temps var saglabāties arī turpmāk. Viņš arī atzīmēja Turcijas ievērojamo progresu konstitucionālo jautājumu risināšanā atbilstoši ES standartiem un pauda cerību, ka Turcija šo procesu turpinās arī attiecībā uz politisko situāciju joprojām sašķeltajā Kiprā.

“Mums Eiropas Parlamentā arī kritiski jāpaskatās pašiem uz sevi, lai mēs no kandidātvalstīm neprasītu vairāk, nekā prasām paši no sevis,” uzsvēra Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs. Pievēršoties Latvijai, īpaši mūsu sabiedrības visai skeptiskajai attieksmei pret ES, viņš uzsvēra informācijas nepieciešamību, lai pilsoņi varētu izprast visus ES notiekošos un ar tās paplašināšanu saistītos procesus, pareizi reaģēt uz tiem un tikai tad izdarīt pareizos secinājumus. “Mēs arī dažkārt izvirzām pārāk stingrus noteikumus jeb paceļam latiņu pārāk augstu, un iestāšanās sarunas cilvēkiem kļūst pārāk smagas,” teica E.Broks, uzsverot politiķu un ES ierēdņu augsto atbildību pret savu elektorātu. “Viens no galvenajiem motīviem pašreizējam ES paplašināšanas procesam ir arī fakts, ka šādā veidā mēs saraujam varmācīgos sakarus ar kontinenta noziedzīgo pagātni,” tālāk uzsvēra E. Broks.

Pēc tam diskusijā runāja Polijas Senāta vicepriekšsēdētājs Rišards Jaržembovskis, akcentējot visu dalībvalstu un kandidātvalstu mērķi — apvienot Eiropas sabiedrību. Polija jau sākusi plašu sabiedrības informēšanas kampaņu. Pašlaik savas valsts iestāšanos ES atbalsta ap 50 procenti poļu.

Lietuvas delegācijas loceklis Klemess Romšelis akcentēja ES dalībvalstu vadītāju Barselonas apspriedes lēmumu par ES enerģētikas tirgu, kas ir ļoti svarīgs Lietuvai. “Ja mēs slēgsim divus Ignalinas atomelektrostacijas blokus, mums klāsies ļoti smagi, “ uzsvēra Lietuvas pārstāvis, informējot, ka arī viņa valstī ideju par iestāšanos ES atbalsta vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju.

Turcijas parlamenta priekšsēdētāja pārstāvis Kirsats Esers uzsvēra, ka iedzīvotāju vēlme redzēt savu valsti ES uzliek politiķiem lielu atbildību. Turcija jau esot daudz paveikusi, harmonizējot savu likumdošanu un pieskaņojot to ES standartiem, īpaši cilvēktiesību jomā — šai harmonizācijai Turcijā pieņemta pat īpaša nacionālā programma. Viens no harmonizācijas konkrētiem rezultātiem esot nupat nodibinātā Turcijas civiltiesa, kas īpaši rūpējas par dzimumu un ģimeņu līdztiesību. Turcijas pārstāvis izteica cerību, ka viņa valsts centieni pieskaņoties ES standartiem tiks ievēroti ES dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedē un ka arī Turciju Kopenhāgenā uzaicinās sākt iestāšanās sarunas ar ES. Turcijas pārstāvis arī pauda cerību, ka Eiropas Parlaments varētu ES ieteikt šādu lēmumu.

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Rīgas pilī 27.maijā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sagaida Eiropas Parlamenta prezidentu Petu Koksu, Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku, Slovēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Borutu Pahoru

Kipras parlamenta vicepriekšsēdētājs Aristoss Kristomo apsveica Latviju ar spožo uzvaru Eirovīzijas konkursā, nobeidzot savu apsveikumu ar vārdiem “Dievs, svētī Latviju!”. ES paplašināšanu Kipras pārstāvis nosauca par pirmo mēģinājumu apvienot Eiropu kopš Romas impērijas krišanas. Iestāšanās sarunās ar ES Kipra jau noslēgusi divdesmit septiņas sadaļas, taču ļoti svarīgi Kiprai ir tieši tagad, visām ES kandidātvalstīm tik izšķirošajā gadā, panākt joprojām sašķeltās Kipras iekšējo problēmu atrisinājumu.

Bulgārijas Nacionālās sapulces vicepriekšsēdētājs Legovasts Sandoss uzsvēra, ka arī Bulgārijā, kaut šī valsts nav iekļauta pirmajā ES paplašināšanas kārtā, sasniegts ļoti būtisks progress, gatavojoties dalībai ES. Bulgārijas valdība pieņēmusi speciālu stratēģiju iestāšanās sarunu paātrināšanai, īpašu uzmanību veltījot tieslietu sistēmas un valsts pārvaldes reformai, kā arī cīņai pret korupciju. Pagaidām Bulgārija noslēgusi septiņpadsmit sarunu sadaļas. Bulgārijas pārstāvis izteica cerību, ka Kopenhāgenas apspriedē tiks noteikts datums arī viņa valsts uzņemšanai ES pēc iestāšanās sarunu pabeigšanas.

Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi atzina, ka iestāšanās sarunas ar ES Igaunijai daudz iemācījušas, parādot arī grūtības, ko valstij var sagādāt dalība ES. T.Savi kā galveno priekšnoteikumu sekmīgai kandidātvalstu integrācijai ES uzsvēra kopīgu vērtību sistēmu. Viņš arī kritizēja Eiropas Komisijas pozīciju enerģētikas, nodokļu politikas un lauksaimniecības jomā, uzsverot, ka šī pozīcija Igaunijai ir ļoti neizdevīga, īpaši sakarā ar degakmens ieguvi. T.Savi pauda viedokli, ka nodokļu apjoms ir katras valsts iekšējā lieta. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas prasības “nav pieņemamas pēc būtības un var iespaidot Igaunijas tautas attieksmi pret mūsu kopīgo mērķi — spēcīgu Eiropu”.

Maltas parlamenta priekšsēdētājs Antons Tabons uzsvēra, ka par katru noslēgto iestāšanās sarunu sadaļu notiek diskusija arī Maltas parlamenta Ārlietu komisijā.

Visilgāk sanāksmes pirmajā sēdē runāja Rumānijas Senāta priekšsēdētājs Nikolaje Vakaroju, uzsverot Rumānijas sekmes iestāšanās sarunās ar ES. Līdz šim gan Rumānija atvērusi tikai divdesmit četras sadaļas un noslēgusi divpadsmit, tomēr Rumānijas pārstāvis pauda cerību, ka viņa valsts iestāšanās sarunas varēs turpināt arī pēc 2004. gada. Viņš arī izteica Rumānijas vēlmi piedalīties ES budžeta izstrādāšanā.

Dienas vidū notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas rīkota pieņemšana par godu Eiropas Parlamenta prezidentam Petam Koksam un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētājiem.

Sanāksmes otro sēdi ievadīja Eiropas Parlamenta prezidenta Peta Koksa uzruna par Eiropas Savienības pašreizējiem uzdevumiem. Pēc tam Eiropas Parlamenta viceprezidents Deivids Martins vadīja diskusiju par Eiropas parlamenta un kandidātvalstu parlamentu jaunām sadarbības formām.

Sanāksmes pirmo dienu noslēdza Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes rīkota pieņemšana.

Šodien, 28. maijā, sanāksmes otro darba dienu aizsāks konvents par Eiropas nākotni. To vadīs Spānijas parlamenta Deputātu kongresa pirmā vicepriekšsēdētāja Margarita Mariskala de Gante un nacionālo parlamentu pārstāvis Eiropas Konventa prezidijā Aloizs Peterle. Pēc tam noslēguma sēdē paredzēts pieņemt kopīgu deklarāciju.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Uzruna Eiropas Parlamenta prezidenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 13. sanāksmē Rīgā 2002. gada 27. maijā

Godājamais Eiropas Parlamenta prezidenta kungs! Cienījamie ES kandidātvalstu parlamenta vadītāji! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt Eiropas Parlamenta prezidentu Petu Koksa kungu un ES kandidātvalstu parlamenta vadītājus šeit, Rīgas pils senajās sienās. Latvija ir pagodināta rīkot šo tikšanos, par kuru es nešaubos, ka tā būs auglīga un vērtīga. Es ceru, ka jūsu palīgi ir atvēlējuši laiku jūsu aizņemtajos grafikos, lai apskatītu Rīgas brīnišķīgo jūgendstila un koka arhitektūru, kas veido unikālas pasaules mantojuma vietas sirdi.

Jūsu ekselences!

Mēs ieejam ļoti nozīmīgā mūsu tautu un visa Eiropas kontinenta vēstures posmā, jo šis gads solās būt izšķirošais Eiropas apvienošanā. Šis ir diskusiju aizsākuma gads Eiropas Konventā par mūsu kontinenta nākotni. Tas būs vairāku kandidātvalstu iestāšanās sarunu pabeigšanas gads. Un tas būs gads, kad Kopenhāgenas sammitā tiks pieņemti tālejoši lēmumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Latvijai, Igaunijai un Lietuvai 2002. gads var izrādīties tikpat svarīgs kā 1991. gads, kad šīs trīs valstis atguva savu neatkarību varonīgā cīņā, kas tagad pazīstama ar nosaukumu Dziesmotā revolūcija. Pirms vienpadsmit gadiem trīs Baltijas valstis pēc pusgadsimtu ilgas Padomju Krievijas okupācijas un totalitāras komunistu valdīšanas atgriezās Eiropas demokrātisko nāciju saimē. Šobrīd 2002. gadā mēs ceram saņemt oficiālu ielūgumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē.

Eiropas integrācija ir unikāls process, kam nav līdzīga cilvēces vēsturē. Es esmu stingri pārliecināta, ka mēs visi — Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis — būsim ieguvēji no ES paplašināšanās. Pastāv nopietni ekonomiski iemesli, kas ļauj ticēt, ka tiešām tā notiks. Bet vēl svarīgāki ir drošības un ētiskie faktori, kas liecina par šādas notikumu attīstības nepieciešamību. Pēc vairāk nekā pusgadsimta vēsturiskā netaisnība, kas tika nodarīta Viduseiropai un Austrumeiropai, tiks izlīdzināta. Un Eiropa kā kontinents iemantos nepieredzētu stabilitāti.

Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības paplašināšanās tiks turpināta, kā mēs to ceram. Mēs ar gandarījumu uzņēmām Eiropas Padomes lēmumus, kas tika pieņemti Helsinkos un Lākenā, kas iestāšanās durvis atstāja atvērtas visām kandidātvalstīm un kas izvirza noteikumu, ka katra valsts tiks novērtēta vienīgi pēc tās gatavības pakāpes. Šī principa pielietošana nepārprotami ir nākusi Latvijai par labu. Lai gan Latvija uzsāka iestāšanās sarunas vēlāk nekā vairākas citas kandidātvalstis, tagad tā cer tikt iekļauta nākamajā ES paplašināšanās uz austrumiem posmā un cer piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.

Eiropas Konvents ir ļoti nozīmīgs diskusiju forums, lai apspriestu 21. gadsimta jaunos pārbaudījumus. Tas ir sniedzis ES kandidātvalstīm bezprecedenta iespēju izteikt savu redzējumu par Eiropas nākotni. Mēs ceram, ka demokrātiskā metode, kā pie sarunu galda tiek sasniegti visām pusēm pieņemami kompromisi, tiks saglabāta laikā, kad tiks pieņemti Konventa diskusiju galīgie rezultāti.

Mēs šeit, Latvijā, redzam šīs diskusijas par Eiropas nākotni ne tikai kā veidu, kā formulēt vienotu Eiropas vīziju. Mēs to uzskatām arī par publisko debašu forumu. Tāpēc mēs atbalstām aktīvas diskusijas Latvijā par mūsu valsts nākotnes virzību. Šo diskusiju kulminācijas brīdis būs Latvijas referendums par iestāšanos ES 2003. gadā.

Jūsu ekselences!

Eiropas tautām, tai skaitā visām valstīm, kuras ir pārstāvētas šodien šajā telpā, jāsaglabā vienota apņemšanās piedalīties jauna un labāka kontinenta celtniecībā. Gadu desmitiem daudzi ir sapņojuši par apvienotu un brīvu Eiropu. Tagad, 21. gadsimta sākumā, mums ir dota unikāla iespēja piepildīt šo sapni. Tas nebūs viegls uzdevums, taču tas ir paveicams.

Es paceļu šo glāzi par godu Eiropas Parlamenta prezidentam Petam Koksa kungam un Eiropas Savienības nākamo dalībvalstu parlamenta vadītājiem. Par laikmetu, kurā būs vēl ciešākas un savstarpēji izdevīgas attiecības starp mūsu valstīm! Par apvienotu, bagātu, stabilu un drošu Eiropu!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) tulkojums no angļu valodas

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Mazajā ģildē 27.maijā: Eiropas Parlamenta prezidents Pets Kokss un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (augšējā attēlā); Eiropas Parlamenta viceprezidents Deivids Martins un Jānis Straume (apakšējā attēlā)

Uzruna Eiropas Parlamenta prezidenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 13. sanāksmē Rīgā 2002. gada 27. maijā

Augsti godātais Martina kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Kolēģi, draugi!

Man ir patiess prieks sveikt jūs šeit, Rīgā, mūsu kārtējā tikšanās reizē. Esmu pārliecināts par mūsu kopīgā darba panākumiem.

Šis ir izšķirošs gads Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Kopš mūsu tikšanās pagājušā gada decembrī Briselē paplašināšanās process ir strauji attīstījies. Noteikti jāuzsver Eiropas Savienības Padomes pēdējā — Lākenas — sanāksmē pieņemtais lēmums nosaukt 10 Eiropas Savienības kandidātvalstis, kurām ir visas iespējas pabeigt sarunas jau šogad, ja tās turpinās reformas tikpat ātrā tempā kā iepriekš.

Kādi tad ir priekšnoteikumi, lai Lākenas lēmumi īstenotos un kandidātvalstu iedzīvotāji varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc diviem gadiem?

Pirmkārt, jāatrod savstarpēji pieņemami risinājumi tādās finansiāli un sociāli svarīgās sarunu sadaļās kā “Lauksaimniecība”, “Finansu un budžeta nosacījumi” un “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. Sarunu process šajās sadaļās, it īpaši lauksaimniecības sadaļā, jau tagad ietekmē Eiropas Savienības kandidātvalstu sabiedrības viedokli. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis būtu pietiekami tālredzīgas un ņemtu vērā ne tikai savu iekšpolitisko situāciju, bet arī kandidātvalstu iedzīvotāju, tātad paplašinātās Eiropas Savienības nākotni.

Otrkārt, Eiropas Savienības kandidātvalstīm jānovērš atlikušie trūkumi, uz kuriem 2001. gada progresa ziņojumos norādīja Eiropas Komisija. Šā gada progresa ziņojumā, kas tiks publicēts oktobrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Eiropas Savienības kandidātvalstu administratīvajām potencēm uzņemties dalībvalsts saistības. Šie ir priekšnoteikumi, kas jāizpilda, lai mēs varētu sekmīgi noslēgt iestāšanās sarunas un sākt gatavoties iestāšanās līguma ratifikācijai to kandidātvalstu parlamentos, kurās paredzēts referendums.

Gribētu pievērsties dažiem Latvijai un, domāju, arī citām kandidātvalstīm būtiskiem jautājumiem sakarā ar iestāšanās sarunām.

Janvāra beigās publicētais Eiropas Komisijas piedāvātais paplašināšanās finansējums ir labs pamats turpmākajām sarunām. Tas ietver virkni pozitīvu iniciatīvu, piemēram, būs pieejami ievērojami lielāki līdzekļi lauku attīstībai nekā pašreiz, tiks palielināts Kohēzijas fonda finansējuma īpatsvars kopējā strukturālā atbalsta ietvaros.

Tomēr, mūsuprāt, Komisijas dokuments nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kā Latvijas lauksaimniecībai tiks nodrošināti līdztiesīgi konkurences un attīstības nosacījumi kopējā tirgū.

Visvairāk mūs uztrauc Eiropas Komisijas piedāvātie tirgus regulēšanas mehānismi — piena un cukura kvotas, graudaugu vidējā jeb references ražība.

Mēs negrasāmies atņemt Eiropas Savienības lauksaimniekiem viņu tirgus daļu, taču nevaram pieļaut, ka Latvijas ražotāji tiek izstumti no sava tirgus. Mēs esam spējīgi saražot tik daudz, lai apmierinātu Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc tradicionāli vietējās lauksaimniecības produkcijas. Latvijas iedzīvotāji kvotu jautājumā cer sagaidīt godīgu Eiropas Savienības attieksmi. Pašreiz tikai 36 procenti balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Kvotu jautājums ir cieši saistīts ar referenduma rezultātiem.

Jāatzīmē, mēs neesam apmierināti arī ar to, ka simtprocentīgs tiešo maksājumu līmenis tiks sasniegts tikai 2013. gadā. Šis pārejas periods mums šķiet nepamatoti garš.

Uzskatu, ka par kopējo lauksaimniecības politiku, tai skaitā par tās izmaksām pēc 2006. gada, tagadējām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jālemj kopīgi. Pārejas periodam pēc 2006. gada nav pamatojuma.

Vēlos uzsvērt, ka Latvija ar Eiropas Savienību saprot stipru nacionālo valstu savienību. Tāpēc Savienībai savu institūciju reformās būtu svarīgi ņemt vērā: veco un jauno, lielo un mazo dalībvalstu vienlīdzību un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kas paredz lēmumu pieņemšanu visatbilstošākajā līmenī.

Pašreizējās Eiropas Savienības kompetenču sadales pamatā ir ilggadēja dalībvalstu pieredze un sarežģīti kompromisi. Tomēr tas neizslēdz iespēju mainīt vai pilnveidot tās Eiropas Savienības politiskās darbības, kas labāk būtu īstenojamas Savienības līmenī.

2004. gada nogalē Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji lems par Eiropas Savienības Konventa piedāvātajiem priekšlikumiem. Ceru, ka šajā starpvaldību konferencē tagadējās kandidātvalstis piedalīsies kā pilntiesīgas dalībvalstis. Tādējādi mēs visi kopā lemsim par Eiropas nākotni.