Distances līgumā ietverama un patērētājam izteiktajā piedāvājumā sniedzama šāda informācija: pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (firma), tās reģistrācijas numurs un datums, vārds, uzvārds un, ja tiek prasīta priekšapmaksa, arī adrese; preces vai pakalpojuma raksturojums; preču un pakalpojumu cena (ieskaitot visus nodokļus); maksa par piegādi (ja tāda ir); samaksas, piegādes vai izpildes kārtība; informācija par atteikuma tiesībām (izņemot šo noteikumu 15.punktā minētos līgumus); attiecīgo distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu izmantošanas izmaksas (ja tās atšķiras no valstī spēkā esošajiem tarifiem); laikposms, kurā piedāvājums vai cena ir spēkā; līgumā par pastāvīgu vai atkārtotu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu — minimālais līguma darbības termiņš (ja tāds ir); līgumā, kas tiek slēgts ar interneta (izņemot elektronisko pastu) starpniecību —, papildus norāda: dažādus tehniskos posmus, kas jāievēro, lai noslēgtu līgumu; vai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs glabā noslēgto līgumu un vai tas ir pieejams patērētājam; tehniskos līdzekļus ievadkļūdu noteikšanai un labošanai pirms pasūtījuma izdarīšanas; līguma noslēgšanai piedāvātās valodas; uzvedības kodeksus, kuri tiek ievēroti, un informāciju par to pieejamību.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.316 “Noteikumi par distances līgumu”. Gan iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi, gan izstrādātais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvas 97/7/EC par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem prasībām, izstrādātais noteikumu projekts daļēji pārņem ES direktīvas 2000/31/EC par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū prasības. Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta 4.daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un citus līguma izpildes nosacījumus, par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kuri noteiks, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 60 latu un minimālā stundas tarifa likme — 0,357 lati. Pusaudžiem minimālā stundas tarifa likme ir 0,408 lati.

Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem normālais darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme ir 0,408 lati.

Ja darbiniekiem saglabājama vidējā izpeļņa, to palielina par starpību starp šajos noteikumos minēto minimālo mēneša darba algu un Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu tajos mēnešos, par kuriem aprēķināma mēneša vidējā izpeļņa.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu”, kuri noteiks valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūrasdarbiniekudarba samaksu (mēneša darba algu, piemaksas un prēmijas).

Darbinieka mēneša darba algas apmēru nosaka iestādes vadītājs noteikumu pielikumā noteiktās mēneša darba algas diapazona ietvaros.

Darbinieks saņem piemaksu par papildus veicamo darbu līdz 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Ja darbiniekam noteiktas vairākas piemaksas attiecīgi par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Par papildu darba pienākumu — prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata darba pienākumu — pildīšanu, ja to veic vairāki darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata mēneša darba algu.

Darbinieks par darbu īpašos apstākļos saņem piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Konkrētos piemaksu piešķiršanas nosacījumus un procentuālos apmērus nosaka iestādes vadītājs.Darbinieks par nakts darbu saņem piemaksu ne mazāk kā 50% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Darbinieks par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienās saņem piemaksu ne mazāk kā 100% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Darbinieku par augstiem darba rezultātiem atbilstoši darbinieka darba ieguldījumam var materiāli stimulēt. Materiālajai stimulēšanai izmanto finansu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

Noteikumu izpilde finansējama valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts cilvēktiesību biroja darbiniekiem”, kuri noteiks Valsts cilvēktiesību biroja darbinieku darba samaksas (mēneša darba algas un piemaksas par papildu darba pienākumu pildīšanu) noteikšanas kārtību.

Biroja darbinieku mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka un katru gadu pārskata biroja direktors, ņemot vērā darba ieguldījumu, slodzi, atbildību un darba rezultātus.

Biroja darbiniekiem papildus mēneša darba algai var noteikt piemaksu par papildu darbu (darba apjoma palielināšanu vai uz laiku promesoša darbinieka pienākumu pildīšanu) — līdz 50% no mēneša darba algas, kas noteikta darbiniekam, kurš izpilda minētos papildu darbus.

Noteikumu izpilde nodrošināma birojam valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā darba samaksas fonda ietvaros.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments