Ir jāstrādā, un problēmas risināsies

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šobrīd visi runā par Mariju Naumovu un pēc tam par visām citām lietām. Jūs jau esat paudis pārliecību, ka Rīga kopīgi ar valdību spēs nodrošināt Eiropas konkursa rīkošanu nākamgad Latvijā ne sliktāk kā Igaunijā, bet varbūt pat labāk. Kādā ziņā labāk?

Gundars Bojārs:

— Es biju klāt šajā pasākumā, man arī bija iespēja laikam kā vienīgajai valsts amatpersonai arī apsveikt personīgi Mariju tieši pēc šīs uzvaras notikuma vietā. Protams, izjūtas ir fantastiskas. Ir saviļņojums un prieks par to, ka mūsu valsts pārstāve Marija ir devusi tādu vienreizēju iespēju — gan valstij, gan Rīgas pilsētai, un es viņai gribētu ar radio palīdzību vēlreiz personīgi pateikties par lielisko sniegumu. Runājot par nākamā gada konkursu, es domāju, ka Latvijai nebūs nekādu grūtību to organizēt. Šāds pasākums, iespējams, dod Latvijai un Rīgai lielāku Eiropas sabiedrības uzmanību nekā pagājušā gada Rīgas astoņsimtgades svinības, jo šis ir Eiropas mēroga pasākums.

— Bet laika ir ļoti, ļoti maz.

G.Bojārs:

— Laika ir ļoti maz, mēs jau esam paspējuši apspriesties domes amatpersonu starpā, un risinājumi ir vairāki, varbūt šobrīd es tos neminēšu, bet kādi četri pieci dažādi risinājumi ir un visi finansiāli iespējami. Nākamā gada budžetā mēs arī šo nepieciešamo summu paredzēsim. Faktiski jāsāk strādāt jau šodien pie infrastruktūras nodrošināšanas, un to mēs arī darīsim.

— Valdības grupa tiks izveidota arī jau tuvākajā laikā, jūs, protams, tajā tiksit iekļauts. Jūs sakāt, ka ir jau, vispirms visi runā tikai par iespējamo vietu — “Skonto” halli, ir vēl citi varianti.

G.Bojārs:

— Ir arī citi varianti. Ir, teiksim, vasaras varianti, ir varianti, kurus varētu izmantot gan vasarā, gan ziemā. Jāsaka, ka Rīgai acīmredzot interesantāk būtu radīt infrastruktūru, un ir jau vairāki šādi projekti, ko var izmantot arī ziemā, kaut vai aicinot slavenus pasaules mēroga dziedātājus, rokgrupas rīkot koncertus lielām tautas masām. Un jāņem vērā, ka mums ir nepieciešamas divas ledus halles uz pasaules čempionātu 2006.gadā, viena ir tā skaļi izskanējusī 12 tūkstošiem skatītāju paredzētā halle, un otra 6000 skatītājiem, un šeit varētu veiksmīgi abas nepieciešamības apvienot.

Es arī gribētu visiem paziņot, ka domes vadošās amatpersonas ir izlēmušas atbalstīt Mariju naudā, protams, šis sniegums nav nekādi izsakāms, bet mēs nolēmām no Attīstības fonda prēmēt Mariju ar 10 000 latiem.

— Pēc visa teiktā izriet, ka Ventspils kā iespējamā Eirovīzijas nākamā pavasara vieta atkrīt, jo es saprotu, ka viņi paši jau atteikušies.

G.Bojārs:

— Jā. Es gribētu arī Ventspils vadībai un domes priekšsēdētājam personīgi izteikt pateicību par to, ko viņš veica posmā līdz Tallinai, un jāsaka, ka šis pasākums nav tikai Rīgas pasākums, tas būs visas Latvijas pasākums. Ņemot vērā viesnīcu iespējas, restorānu, kafejnīcu, sabiedriskās ēdināšanas iespējas, acīmredzot neviena cita pilsēta Latvijā šādu pasākumu organizēšanai nav iespējama un nespētu nodrošināt to pietiekami augstā pakāpē. Un arī lidosta atrodas Rīgā, bez tam jāņem vērā, ka mums ir pagājušā gada svētku rīkošanas pieredze, kuru mēs spēsim izmantot, rīkojot Eirovīziju.

— Kad jūs tiksities ar Latvijas Televīzijas vadību, tas jau ir zināms?

G.Bojārs:

— Man ir plānots sestdien, es vēl ar viņiem neesmu saskaņojis, taču sestdien, iespējams, šī tikšanās notiks.

— Tagad atgriežamies Rīgā šogad, nevis nākamajā pavasarī. Šodien sākta līgumu slēgšana ar vairākām ārstniecības iestādēm par sniegtās, bet Rīgas novada slimokases neatmaksātās neatliekamās medicīniskās palīdzības apmaksu. Ko tas īsti nozīmē, cik ilgā laikā šos parādus dzēsīs, un vai šis process kaut kā skar tieši iedzīvotājus?

G.Bojārs:

— Iedzīvotājus šis process neskar tiešā veidā, jo šie iedzīvotāji palīdzību ir saņēmuši, un līdz šim Rīgas dome ir atvēlējusi aptuveni 141 tūkstoti latu šim mērķim. Mēs skatīsimies arī šos viesnīcu pieteikumus un Rīgas novada slimokases likvidācijas procesā izvērtēsim arī iespējas no Rīgas domes budžeta papildus piešķirt vēl nepieciešamos līdzekļus. Tas ir Rīgas domes, tātad 60 domes deputātu lēmums. Jau aprīļa vidū dome piešķīra 325 tūkstošus latu no rezerves fonda šo Rīgas novada slimokases parādu apmaksai — kompensējamiem medikamentiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

— Turpat plānots paplašināt domes Labklājības departamenta funkcijas un arī darbinieku skaitu, tātad arī līdzekļu patēriņš pieaugs. Kam tas ir īsti vajadzīgs, jo šīs funkcijas jau vajadzētu veikt aģentūras filiālei?

G.Bojārs:

— Gluži tā nav. Saskaņā ar likumu par pašvaldībām Rīgas domei ir arī pienākums nodrošināt veselības pieejamību pašvaldības iedzīvotājiem, un daļu no šīm funkcijām līdz šim veica likvidējamā Rīgas novada slimokase. Tātad ir ārstu prakšu reģistrs jāuztur, tāds līdz šim bija slimokasē, strādāja četri speciālisti; tātad šos četrus speciālistus ir plānots pieņemt Labklājības departamentā un arī turpmāk šīs funkcijas nodrošināt. Tas izmaksās pašvaldībai papildus ap 3000 latu mēnesī.

— Pagājušajā nedēļā atlikts balsojums par “Rīgas mājokļa” izveidošanu. Kādēļ?

G.Bojārs:

— Pagājušajā gadā ir pieņemts likums “Par aģentūrām”, un aģentūra “Rīgas mājoklis”, šī likuma izpratnē, būs pirmā šāda veida aģentūra. Tā kā bija dažādas neskaidrības sakarā ar likuma interpretāciju, bija vēlme maksimāli korekti no juridiskās puses šo aģentūru arī veidot, un pagājušajā sēdē šis lēmums tika atlikts uz rītdienu. Lēmumprojekts ir, manuprāt, korekti saskaņots ar visām likumdošanas prasībām.

— Jūs domājat, ka rīt to pieņems?

G.Bojārs:

— Jā.

— Dome plāno pārveidot pilsētas rajonu izpilddirekciju struktūru. Kā?

G.Bojārs:

— Šis darbs notiek pastāvīgi, šobrīd gan izpilddirekcijās, gan namu pārvaldēs notiek audits, arī funkcionālais audits. Jāņem vērā, ka viena no domes prioritātēm ir e–pārvalde un vienas pieturas aģentūra. Mērķis ir viens — nodrošināt maksimāli kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, tātad gan izpilddirekciju darbam, gan namu pārvalžu darbam ir jābūt vērstam tikai uz iedzīvotāju apkalpošanu. Šobrīd es nevaru pateikt, kā tās tiks reorganizētas, šis darbs notiks pakāpeniski un pietiekami akurāti. Nu, e–pārvaldes ieviešanai nav tāda galatermiņa, jo katru dienu gan dzīve pati no mums prasa kādas jaunas funkcijas un jaunus pakalpojumus, gan arī tehnoloģijas iet uz priekšu.

— Šai ziņā mums rudenī kādas īpašas negaidītas nepatikšanas nebūs?

G.Bojārs:

— Nepatikšanas noteikti nebūs. Es ceru, ka mūs sagaida kas patīkams.

— Nebūtu brīnums, jo “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nolēmusi izveidot NAB — nejēdzību apkarošanas biroju Rīgā, jo, lūk, frakcijas ierosmes pārāk bieži saduroties ar domes amatpersonu vienaldzību un nekompetenci. Ko jūs sakāt par šāda NAB veidošanu?

G.Bojārs:

— Nu, tas nav nekāds pārsteigums, tuvojas vēlēšanas, es vienīgi varētu izteikt nožēlu, ka šādu biroju “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija neierosināja izveidot pirms pieciem gadiem, kad pati bija pie varas Rīgas domē. Bet tas ir labi, jebkura šāda iniciatīva ir apsveicama, un, ja viņi kādu konstruktīvu priekšlikumu šajā birojā radīs, es to labprāt izskatīšu.

— Tai pašā laikā Sociāldemokrātu partijā uzņemt nolemts domes deputātu Jāni Karpoviču, kurš presē atzinis, ka viņš ļoti augstu vērtējot bijušā mēra Andra Ārgaļa kompetenci. Vai tas nevarētu radīt problēmas jūsu sadarbībā, kaut vai personīgā, jo jūsu un Ārgaļa viedokļi ļoti bieži ir diametrāli pretēji?

G.Bojārs:

— Šeit arī jāņem vērā, ka nāk vēlēšanas un tādēļ šie viedokļi ir it kā diametrāli pretēji, jo tā vienkārši ir politiskā retorika. Sociāldemokrātu partijā ir vairāk nekā 3000 biedru, un ne vienmēr man sakrīt viedokļi ar visu partijas biedru viedokļiem. Tā ka tas ir normāls process. Karpoviča kungs augstu vērtē Ārgaļa kunga kompetenci, es arī neapšaubu viņa kompetenci, teiksim, dārzkopībā, varbūt arī citās lietās. Ir lietas, kuras Ārgaļa kungs nepārvalda, kaut vai tas, ka viņš nerunā nevienā svešvalodā, izņemot krievu valodu, līdz ar to viņam ir liegta iespēja tieši komunicēties ar saviem ārvalstu partneriem. Katram mums ir savi plusi, savi mīnusi.

— Un Jānis Karpovičs… pats par sevi.

G.Bojārs:

— Jānis Karpovičs ir pats par sevi.

— Vai, jūsuprāt, ir nepieciešama oficiāla domes Īpašumu pārvaldes priekšnieka Oļega Burova rīcības izvērtēšana par viņa draudiem fiziski iespaidot laikraksta “Večerņaja Riga” žurnālistu Iļju Dimenšteinu, kurš vēlējās noskaidrot, kā izlietoti 46 tūkstoši latu, kas bija paredzēti graustu nojaukšanai Maskavas priekšpilsētā. It kā ir skandāls, it kā nav skandāla, vai, jūsuprāt, domei ir jāiejaucas tā risināšanā?

G.Bojārs:

— Jebkuram domes ierēdnim ir jābūt vismaz pieklājīgam, un es esmu mutiski Burova kungam lūdzis paskaidrot viņa iespējamo darbību, jo to es arī izlasīju presē, tā ka sagaidu arī Burova kunga paskaidrojumu.

— Zināma skandāla piegarša arī radusies jūsu parakstītajam līgumam ar ārzonās reģistrēto reklāmas aģentūru “Baltic Outdoor company”. Protams, var runāt — vai ir normāli, ka ar šo kompāniju interesentiem nav pat iespējas sazināties telefoniski, bet es zinu, ka jums ir lielāka mēroga plāni. Kas tiks darīts vides reklāmas jomas sakārtošanā pilsētā vispār?

G.Bojārs:

— Vienīgi jāsaka, ka “Baltic Outdoor company” nav reģistrēta ārzonās, tas ir uzņēmums, kas reģistrēts Latvijā, līdz ar to arī Latvijā maksās nodokļus. Tā īpašnieki gan ir reģistrēti ārzonās. Taču jautājuma būtība ir daudz plašāka, un jau pagājušā gada nogalē es uzdevu toreiz Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājam, šobrīd arī direktoram Štrama kungam strādāt pie šīs vides reklāmas koncepcijas Rīgas pilsētā. Jo manī radīja izbrīnu darbības nekoordinētība. Jautājums ir ļoti sarežģīts, Rīgas dome būtībā saskaņo tikai vizuālo izskatu, jo tikai viena trešdaļa no zemēm ir piederīga Rīgas pilsētai, pārējās ir privātās. Mēs fiziski un teorētiski neesam spējīgi izsludināt šos konkursus par reklāmas izvietošanu, tiek saskaņota katra reklāmas staba atrašanās vieta, arī reklāmas mākslinieciskais izskats. Tādēļ šis, varētu teikt, ir nodomu protokols, tādu mums Rīgas domē ir daudz un būs acīmredzot vēl, un katra lieta tiek saskaņota atsevišķi, bet es ceru, ka tuvākā mēneša laikā no Attīstības departamenta šo kopējo koncepciju arī sagaidīsim.

— Jūs esat ceļa jūtīs uz Maskavu, lai piedalītos daudznozaru izstādē “Rīga expo”. Jūsu plāni izstādes laikā?

G.Bojārs:

— Notiks lietišķas sarunas. Pati par sevi šī izstāde ir, manuprāt, ļoti būtiska, tā iezīmē kāda posma beigas abu pilsētu sadarbībā un, iespējams, jaunu attiecību uzsākšanu. Es gribētu, lai šīs attiecības no pašvaldību sadarbības līmeņa pārietu uz tīri praktisku sadarbību uzņēmēju vidū, kas, neapšaubāmi, dotu pienesumu abu pilsētu budžetā. Mums ir plāni arī attiecībā uz citām pilsētām, un Rīga, protams, savu sniegumu šajā jomā dos.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā