Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts kontroles likums

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

 

2.pants. (1) Valsts kontrole pārbauda:

1) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.

 

3.pants. Valsts kontrole:

1) katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finansu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli). Valsts kontrole šo atzinumu iesniedz arī Finansu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim;

2) sniedz atzinumus par ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību;

3) iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;

4) ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību;

5) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

 

4.pants. (1) Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.

(2) Valsts kontroles pilnvarotās personas ir tiesīgas ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts institūciju, organizāciju un pašvaldību institūciju sēdēs.

 

5.pants. Valsts kontroles revīzijas un darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts Valsts kontroles nolikums.

 

6.pants. Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, Valsts kontroles revīzijas departamenti (turpmāk — arī revīzijas departamenti) un Valsts kontroles kanceleja.

 

7.pants. Valsts kontrole informē sabiedrību par savu darbību.

 

 

II nodaļa

Valsts kontrolieris

8.pants. (1) Valsts kontrolieris:

1) pārstāv Valsts kontroli;

2) vada Valsts kontroles darbu;

3) piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

4) ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs;

5) ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;

6) paraksta Valsts kontroles padomes lēmumus;

7) pilnvaro katrā atsevišķā gadījumā Valsts kontroles amatpersonu vai darbinieku pārstāvēt Valsts kontroli;

8) pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;

9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļu amata kandidātus.

(2) Valsts kontrolieris iesniedz ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam.

(3) Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas.

 

9.pants. Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis — revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

 

 

III nodaļa

Valsts kontroles padome

10.pants. Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.

 

11.pants. Valsts kontroles padome:

1) apstiprina iekšējos Valsts kontroles darbību reglamentējošos normatīvos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu kolēģiju ierosinātos jautājumus;

5) apstiprina šā likuma 3.panta 1.punktā minēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai;

6) apstiprina šā likuma 3.panta 3.punktā minētos ziņojumus;

7) pieņem lēmumu par pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesai;

8) pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta 4.punktā minētajiem ziņojumiem;

9) izvērtē kandidatūru atbilstību Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļu amatam;

10) pieņem lēmumu par revidējamo vienību iesniegtajām prasībām pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu;

11) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;

12) apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu.

 

12.pants. (1) Valsts kontroles padomes sēdes ir slēgtas.

(2) Valsts kontroles padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās padomes priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs un ne mazāk kā trīs padomes locekļi. Jautājumus izlemj ar klātesošo balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

 

 

IV nodaļa

Revīzijas departamenti

13.pants. Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp Valsts kontroles revīzijas departamentiem.

 

14.pants. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

 

15.pants. Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors, revīzijas departamenta kolēģija un revīzijas sektori.

 

16.pants. (1) Revīzijas departamenta direktoru no Valsts kontroles padomes locekļu vidus ieceļ amatā valsts kontrolieris.

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kuru uz visu viņa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis kolēģijas loceklis ir prombūtnē, revīzijas departamenta direktora pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis ar ilgāko pilnvaru stāžu.

 

17.pants. Revīzijas departamenta direktors:

1) vada revīzijas departamenta darbu un atbild par to;

2) pārrauga kolēģijas locekļu un sektoru darbu;

3) apstiprina revīzijas uzdevumu un revīzijas darba plānu.

 

18.pants. (1) Revīzijas departaments ir sadalīts sektoros.

(2) Sektora sastāvā ietilpst sektora vadītājs un Valsts kontroles revidenti.

(3) Sektora vadītāju no attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas locekļu vidus ieceļ amatā valsts kontrolieris.

 

19.pants. Sektora vadītājs:

1) vada sektora darbu un atbild par to;

2) pārrauga Valsts kontroles revidentu darbu;

3) izskata revīzijas darba plānu un Valsts kontroles revidentu ziņojumu;

4) pieņem lēmumu par Valsts kontroles revidentu ziņojuma nosūtīšanu revidējamai vienībai.

 

V nodaļa

Revīzijas departamenta kolēģija

20.pants. (1) Revīzijas departamenta kolēģijas sastāvā ietilpst attiecīgā revīzijas departamenta direktors un seši revīzijas departamenta kolēģijas locekļi.

(2) Revīzijas departamenta direktors ir attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas priekšsēdētājs.

 

21.pants. Revīzijas departamenta kolēģija:

1) lemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) izskata revīzijas rezultātus;

4) apstiprina revīzijas atzinumu un nosūta to revidējamai vienībai un, ja nepieciešams, atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai;

5) gatavo ziņojumu projektus Saeimai un Ministru kabinetam.

 

22.pants. (1) Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir slēgtas.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās revīzijas departamenta direktors vai viņa pienākumu izpildītājs un ne mazāk kā trīs revīzijas departamenta kolēģijas locekļi. Jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir revīzijas departamenta kolēģijas priekšsēdētāja balss.

 

 

VI nodaļa

Valsts kontroles kanceleja

23.pants. (1) Valsts kontroles kancelejas uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Valsts kontroles saskaņotai un optimālai darbībai, sekmēt šajā likumā un citos normatīvajos aktos Valsts kontrolei noteikto uzdevumu veikšanu.

(2) Valsts kontroles kancelejā ietilpst struktūrvienības, kas risina iestādes finansu, personāla, lietvedības, starptautisko sakaru, juridiskos, informācijas un saimnieciskos jautājumus.

 

24.pants. Valsts kontroles kancelejas darbu vada Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks, kas ir tieši pakļauts valsts kontrolierim.

 

 

VII nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtība

25.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks ir valsts amatpersonas (turpmāk — Valsts kontroles amatpersonas).

 

26.pants. (1) Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

(2) Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu: “Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.”

(3) Valsts kontrolieri amatā var iecelt atkārtoti.

 

27.pants. (1) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

28.pants. Valsts kontrole uz Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amatu izsludina konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

29.pants. (1) Valsts kontrolieri pirms šā likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta kolēģijas locekli pirms šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa no amata atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis var iesniegt Saeimai iesniegumu par atkāpšanos no amata.

 

30.pants. (1) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta kolēģijas locekļa un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amata kandidātu var būt persona, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) brīvi pārvalda valsts valodu;

3) ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai.

(2) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta kolēģijas locekļa un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2) pēdējo triju gadu laikā bijusi Ministru kabineta loceklis;

3) pēdējo triju gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās organizācijās (partijās);

4) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

 

31.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks uz amata pildīšanas laiku pārtrauc darbību politiskajās organizācijās (partijās).

 

VIII nodaļa

Valsts kontroles darbinieki

32.pants. Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un Valsts kontroles kancelejas darbinieki.

 

33.pants. Valsts kontroles revidenti atkarībā no kvalifikācijas un darba stāža Valsts kontrolē ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatu.

 

34.pants. Uz Valsts kontroles revidenta amata kandidātu attiecas šā likuma 30.panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā Valsts kontroles amatpersonu kandidātiem noteiktie ierobežojumi.

 

35.pants. Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

 

36.pants. (1) Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) darbinieks nav pildījis šā likuma 59.panta noteikumus;

2) konstatēta apkaunojoša rīcība vai nodarījums, kas nav savienojams ar Valsts kontroles darbinieka amatu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar Valsts kontroles revidentu arī tad, ja revidents, stājoties darbā, ir slēpis kādu no šā likuma 34.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

 

37.pants. Valsts kontrole uz vakantiem darbinieku amatiem izsludina atklātu konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vērtē kandidātu atbilstību Valsts kontroles apstiprinātajām attiecīgā amata kvalifikācijas prasībām.

 

 

IX nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas un tiesiskā aizsardzība

38.pants. Valsts kontrole veic Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku veselības un dzīvības apdrošināšanu pret negadījumiem, pildot amata pienākumus.

 

39.pants. Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

 

40.pants. (1) Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi Valsts kontrole, ja:

1) amatpersona vai darbinieks tiek atbrīvots no darba (amata) pēc paša darbinieka uzteikuma un pēc mācību maksas segšanas strādājis Valsts kontrolē mazāk nekā piecus gadus;

2) Valsts kontrole izbeigusi darba attiecības ar darbinieku, pamatojoties uz apstākļiem, kas paredzēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.–5.apakšpunktā;

3) Valsts kontroles amatpersona tiek atbrīvota no amata uz tiesas sprieduma pamata un pēc mācību maksas segšanas strādājusi Valsts kontrolē mazāk nekā piecus gadus.

 

41.pants. Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam kvalifikācijas celšanas laikā tiek saglabāta mēnešalga un segti mācību izdevumi līdz 45 dienām triju gadu laikā, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

 

42.pants. Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

43.pants. (1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2)Valsts kontroles amatpersonas un darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(3) Ja Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis vai Valsts kontroles revidents gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēnešalgu apmērā.

 

 

X nodaļa

Valsts kontroles finansēšanas un gada finansu pārskata revīzijas kārtība

44.pants. (1) Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta.

(2) Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

 

45.pants. (1) Valsts kontrolē gada finansu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

(2) Valsts kontrole savu gada finansu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

 

 

XI nodaļa

Valsts kontroles revīzija

46.pants. (1) Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas šādas revidējamās vienības:

1) valsts iestādes;

2) valsts uzņēmumi (komercsabiedrības), kā arī uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi;

4) citi uzņēmumi (komercsabiedrības), kā arī sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās personas, ja:

a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi,

b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem,

c) tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu;

5) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.

(2) Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

 

47.pants. (1) Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.

(2) Valsts kontrole, veicot likumības revīziju, pārbauda un novērtē revidējamās vienības darījumu un finansu pārskatu atbilstību normatīvajiem aktiem. Likumības revīzija ietver sevī finansu revīziju, finansu pārskatu atestācijas revīziju un finansiālās atbilstības pārbaudi.

(3) Valsts kontrole, veicot lietderības revīziju, pārbauda un novērtē revidējamās vienības darbības ekonomiskumu, efektivitāti, lietderību un atbilstību plānotajam rezultātam.

 

48.pants. Valsts kontrole nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu.

 

49.pants. (1) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

(2) Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

 

50.pants. Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

 

51.pants. Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda katram atsevišķam gadījumam Valsts kontroles pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

 

52.pants. Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

 

53.pants. Pamatojoties uz revīzijā iegūtajiem revīzijas pierādījumiemun pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sagatavots Valsts kontroles revidentu ziņojums, kuru nosūta revidējamai vienībai.

 

54.pants. Pamatojoties uz Valsts kontroles revidentu ziņojumu un tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu, tiek sagatavots revīzijas atzinuma projekts.

 

55.pants. (1) Revīziju slēdz, pieņemot revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par revīzijas atzinuma apstiprināšanu.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas lēmums stājas spēkā pēc 30 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Valsts kontroles padomei.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par revidējamās vienības motivēto prasību (64.pants) stājas spēkā pēc 30 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās tiesas Senātā (65.pants).

 

56.pants. Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām vienībām grāmatvedības uzskaites uzlabošanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un izteikt priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

 

57.pants. (1) Valsts kontrole nosūta revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu revidējamai vienībai un, ja nepieciešams, — atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai.

(2) Valsts kontrole nosūta Finansu ministrijai revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu izlietojumu.

(3) Revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par valstij nodarītajiem neattaisnotiem zaudējumiem, kas radušies, revidējamai vienībai nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts budžeta līdzekļiem, to skaitā ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem, revidējamā vienība izpilda atbilstoši finansu ministra noteiktajai kārtībai.

 

58.pants. (1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta pirmajā punktā minēto atzinumu — pēc tā iesniegšanas Saeimai.

(2)Slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tie satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

 

59.pants. Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

 

60.pants. Valsts kontroles padomes apstiprināto revīziju gada plānu valsts kontrolieris iesniedz zināšanai Saeimā.

 

 

XII nodaļa

Revidējamās vienības tiesības

61.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

 

62.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības pievienot Valsts kontroles revidentu ziņojumam rakstveida paskaidrojumu par šo ziņojumu.

 

63.pants. Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties revīzijas departamenta kolēģijas sēdē, kurā tiek izskatīts revīzijas atzinuma projekts par šajā revidējamajā vienībā veikto revīziju, un pamatot Valsts kontroles revidentu ziņojumam pievienoto savu paskaidrojumu.

 

64.pants. (1) Revidējamā vienība 30 dienu laikā no revīzijas slēgšanas dienas ir tiesīga iesniegt Valsts kontroles padomei motivētu prasību pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.

(2) Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, un sniegt paskaidrojumus, pamatojoties uz tiem revīzijas pierādījumiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

 

65.pants. Revidējamā vienība Valsts kontroles padomes pieņemto lēmumu par šīs revidējamās vienības iesniegto prasību 30 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

 

 

XIII nodaļa

Revidējamās vienības pienākumi

66.pants. Revidējamās vienības pienākums ir nodrošinātValsts kontroles pilnvarotus darbiniekus revīzijas veikšanas laikā ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

 

67.pants. Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

 

68.pants. Revidējamās vienības pienākums ir parakstīt Valsts kontroles revidentu ziņojumu un nosūtīt šo ziņojumu atpakaļ Valsts kontrolei tās noteiktajā termiņā.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.

2. Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles nolikumu.

3. Šā likuma 44.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”.

4. Šā likuma 50.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā.

5. Šā likuma 38.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.maijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 29.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 12.jūniju.