Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk — atļauja) — dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu;

2) autobuss — autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai;

3) autoosta — līniju būve, kurā ietilpst speciālas ēkas, peroni un teritorija, kas paredzēta pasažieru un autotransporta līdzekļu apkalpošanai maršrutos;

4) autopārvadājums — jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu;

5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) — pārvadātāja pilnvarota persona, kas organizē pārvadājumus vai ar tiem saistītos pakalpojumus;

6) autotransporta līdzeklis — transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu;

7) autovadītājs — persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli. Autovadītājs vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks;

8) ātri bojājošās kravas — lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem;

9) bagāža — lietas, kuras pasažieris ved sev līdzi vai nosūta ar autotransporta līdzekli;

10) beramā krava — krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava);

11) bīstamā krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt vidi vai cilvēku dzīvību vai veselību;

12) ekspeditors — fiziskā vai juridiskā persona, kas saskaņā ar līgumu sniedz kravas nosūtītājam transporta ekspedīcijas pakalpojumus;

13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda uzņēmēja lietošanā, kurš nodarbojas ar pasažieru vai kravas komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam ar uzņēmumu, kas piedāvā šos transportlīdzekļus;

14) kabotāžas pārvadājumi — īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību;

15) kombinētais pārvadājums — kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj);

16) krava — pārvadāšanai pieteikta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti);

17) kravas valdītājs — persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums;

18) kustības saraksts — pārvadājuma veikšanas režīms, kurā noteikta autobusa (autotransporta līdzekļa) pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā (reisos), kā arī pārvadājuma izpildes laiki un izpildes dienas;

19) līniju būve — speciāls objekts (autoosta, pieturvieta, dispečerpunkts, autovadītāju atpūtas telpas u.tml.), kas paredzēts kustības organizēšanai un pasažieru apkalpošanai maršrutos;

20) maršruts — iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

21) nosūtītājs — persona, kas nodod kravu pārvadāšanai. Nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona;

22) pasažieris — persona, kas saskaņā ar līgumu (biļeti) vai uz cita tiesiska pamata izmanto autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus;

23) pasažieru neregulārie pārvadājumi  — regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos;

24) pasažieru regulārie pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu;

25) pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi — pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus;

26) pasažieru un kravas komercpārvadājumi (turpmāk — pasažieru un kravas pārvadājumi) — pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā;

27) pašpārvadājumi — nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir tikai attiecīgā komersanta papilddarbība;

28) pārvadātājs — komersants (fiziskā vai juridiskā persona), kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;

29) saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava;

30) starptautiskie pārvadājumi — pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;

31) šķidrā krava — nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs;

32) tiešā jauktā satiksme — pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;

33) transporta ekspedīcijas pakalpojumi — ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.”

2. 6.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālo kvalifikāciju apstiprinošs” ar vārdiem “profesionālās kompetences”;

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Speciālā atļauja (licence) dod tiesības komersantiem veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “komercpārvadājumiem” ar vārdiem “profesionālās kompetences sertifikāti”.

3. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Autotransporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai

(1) Pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar autotransporta līdzekļiem (autobusiem, vieglajiem automobiļiem u.c.), kuri paredzēti šim mērķim.

(2) Vieglais taksometrs ir vieglais automobilis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pēc individuāla pasūtījuma un apgādāts ar ierīci, kura uzrāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti.

(3) Maršruta taksometrs ir autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (ne vairāk kā 16 cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.”

4. Papildināt likumu ar 29.¹ pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Pasažieru regulāro pārvadājumu veidi

(1) Ir šādi pasažieru regulārie pārvadājumi: pasažieru regulārie pārvadājumi ar autobusu un pasažieru regulārie pārvadājumi ar maršruta taksometru (izņemot pasažieru regulāros starptautiskos pārvadājumus).

(2) Pasažieru regulārajos pārvadājumos ar autobusu pasažierus pārvadā ar autobusu par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus iepriekš noteiktās pieturvietās.

(3) Pasažieru regulārajos pārvadājumos ar maršruta taksometru pasažierus pārvadā ar piemērotiem transportlīdzekļiem (bez stāvvietām), kuru ietilpība nav lielāka par 16 sēdvietām (neieskaitot šoferi), par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktā maršrutā pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.”

5. 30.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālo kvalifikāciju apstiprinošs sertifikāts” ar vārdiem “profesionālās kompetences sertifikāts pasažieru autopārvadājumu jomā”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “komercpārvadājumiem” ar vārdiem “profesionālās kompetences sertifikāti”.

6. Izslēgt 32.panta ceturtajā daļā vārdus “bet pilsētās — arī taksobusu maršrutus”.

7. Izteikt 34.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) rajonu, tālsatiksmes un starptautiskajos maršrutos — pārvadātājs pēc saskaņošanas ar ceļa īpašnieku.”

8. Izslēgt 37.panta pirmajā daļā vārdus “vai viņa aģents”.

9. 39.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldības regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Braukšanas maksu pasažieru neregulārajos pārvadājumos nosaka pēc pārvadātāja un pasūtītāja savstarpējas vienošanās.”

10. Papildināt likumu ar V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa
Atsevišķu pārvadājumu īpatnības

49.pants. Ātruma ierobežotājierīces pasažieru un kravas pārvadājumos

(1) Autobusi, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas, un kravas automobiļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, aprīkojami ar ātruma ierobežotājierīcēm.

(2) Prasības noteiktu transportlīdzekļu kategoriju aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīcēm un šo ierīču lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

50.pants. Kombinētie pārvadājumi

(1) Pārvadātājiem, kuru kravas automobiļi ir iesaistīti kombinētajos pārvadājumos, tiek piemēroti nodokļu (nodevu) atvieglojumi atbilstoši nodokļu likumiem.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos kombinētajiem starptautiskajiem pārvadājumiem nav nepieciešama šā likuma 6.pantā paredzētā atļauja.

(3) Kārtību, kādā veicami kombinētie komercpārvadājumi, kombinētie pašpārvadājumi vai kombinētie pārvadājumi ar iznomātu transportlīdzekli, kā arī prasības kombinēto pārvadājumu kravas pavaddokumentam nosaka Ministru kabinets.

51.pants. Pašpārvadājumi

(1) Starptautiskie pašpārvadājumi veicami saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, noformējot šo pārvadājuma veidu apstiprinošus dokumentus.

(2) Kārtību, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi, nosaka Ministru kabinets.

52.pants. Kabotāžas pārvadājumi

Kabotāžas pārvadājumi Latvijas teritorijā ir aizliegti, izņemot gadījumus, kad tos veic atbilstoši Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un katram attiecīgajam pārvadājumam ir izsniegta Satiksmes ministrijas atļauja.”

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 49.panta pirmās daļas noteikumi attiecas uz starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1988.gada 1.janvāra, un iekšzemes pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas tiek pirmo reizi reģistrēti pēc 2003.gada 1.janvāra.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 29.maijā