Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Latvijas meži dod bagātību mums visiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2002., Nr. 80 (2655) https://vestnesis.lv/ta/id/62554

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas asamblejas 20.sesijas dokumenti

Baltijas asamblejas 20.sesijas dokumenti: Viļņā 2002.gada 23.-25.maijā

Vēl šajā numurā

29.05.2002., Nr. 80 (2655)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai Latvijas meži dod bagātību mums visiem

Dr.habil.sc.ing., Dr.h.c.silv. Henns Tuherms, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors, Kokapstrādes katedras vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim’’

Latvijas Attīstības aģentūras uzdevumā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Kokapstrādes katedrā ir veikts pētījums “Perspektīvās celulozes rūpnīcas ietekme uz Latvijas Republikas meža nozari”. Novērtējot pašreizējo situāciju meža nozarē un prognozējot celulozes rūpnīcas ietekmi uz to, var secināt, ka perspektīvā celulozes rūpnīca pozitīvi ietekmēs Latvijas meža nozari, veicinot tās sakārtošanu, tehnoloģisko progresu un koksnes racionālāku, kompleksu izmantošanu, jo pašreiz valstī nav ražošanas jaudu papīrmalkas pārstrādei.

Kokmateriāli ir kļuvuši par vienu no svarīgākajām eksporta precēm, kam nenoliedzami ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Koksnes izstrādājumu eksports aptver 40 līdz 44% no Latvijas eksporta kopvērtības. Pēdējos gados Latvijas mežos izcērt 10 — 11 miljonus m3 koksnes, bet no 1m3 izstrādātās apaļkoksnes iegūst eksporta produkciju 45 līdz 50 latu vērtībā; Somijā šis rādītājs ir 115 līdz 117 latu, Zviedrijā — vidēji 112 latu. Ziemeļvalstu eksporta struktūrā celulozes un papīrrūpniecības izstrādājumi veido lielāko daļu no eksporta vērtības (Somijā ap 70%). Latvijas meža struktūrā 38 — 42% izstrādājamās koksnes ir sortimenti, kas pēc saviem parametriem atbilst papīrmalkai, un bez šo sortimentu pilnvērtīgas, efektīvas izmantošanas meža nozare nevarēs dot tādu ieguldījumu Latvijas tautas bagātības vairošanai, kas būtu samērojams ar Ziemeļvalstīs sasniegto. Celulozes rūpnīcas celtniecība radīs priekšnosacījumus arī Latvijas papīrrūpniecības perspektīvai atjaunošanai un pusfabrikāta – celulozes – pārstrādāšanai produkcijā ar augstāku pievienoto vērtību, kas būtu konkurētspējīga pasaules tirgū un dotu būtisku ieguldījumu Latvijas Republikas ekonomiskā potenciāla tālākai izaugsmei.

Pētījuma mērķis bija novērtēt esošo situāciju meža nozarē un prognozēt perspektīvās celulozes rūpnīcas ietekmi uz Latvijas Republikas meža nozari, sevišķi kontekstā ar izejmateriālu nodrošinājumu. Šī pētījuma ietvaros netika aplūkotas problēmas, kas saistītas ar perspektīvās rūpnīcas ietekmi uz vidi; autors uzskata, ka mūsdienu tehnoloģijas ir spējīgas piedāvāt videi nekaitīgas celulozes ražotnes risinājumus.

2001. gada 9. aprīlī Latvijas meža nozares asociāciju un uzņēmēju tikšanās laikā ar a/s “Baltic Pulp” vadītājiem sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu daudzumu.

Papīrmalkas un šķeldu iekšējā tirgus izveide celulozes rūpnīcas darbības gadījumā radīs mežīpašniekiem un koksnes pārstrādātājiem drošību šo sortimentu realizācijā iekšzemē, veicinot investīcijas meža apsaimniekošanas un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanai. Perspektīvās celulozes rūpnīcas celtniecība veicinās arī koksnes kā izejvielas, ko Latvijā pārstrādās produktā ar paaugstinātu pievienoto vērtību, importu no kaimiņvalstīm.

No meža resursu izmantošanas viedokļa mūsu valstij būtisks ir viens skaitlis – celulozes rūpnīca, kuras viens no īpašniekiem būs Latvijas valsts, katru gadu jānodrošina ar 1,6 miljoniem m3 izejvielu apaļkoku (papīrmalkas) veidā no Latvijas.

Veiktā analīze par perspektīvās celulozes rūpnīcas (ar jaudu 600 000 tonnas celulozes gadā) ietekmi uz Latvijas Republikas meža nozari ļauj izdarīt vairākus kopējus secinājumus.

Izejmateriālu resursi

Latvijas koksnes resursi un mežizstrādes jaudas un apjomi ir pietiekami, lai kokmateriālu tirgus varētu piedāvāt celulozes rūpnīcai nepieciešamo daudzumu izejmateriālu — apaļkoksni (papīrmalku) un šķeldas, jo perspektīvai celulozes rūpnīcai nepieciešamais apaļkoku (papīrmalkas) daudzums ir mazāks par patlaban no Latvijas eksportēto apaļkoku apjomu. Svarīgi, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamo apaļkoku daudzumu no Latvijas (1,6 milj.m3 gadā) var nodrošināt, nepalielinot pašreiz sasniegto mežizstrādes līmeni (10 — 11 milj.m3 gadā). Jau tagad Latvijas kokzāģēšanas rūpniecība ir spējīga piegādāt perspektīvai celulozes rūpnīcai līdz 1 miljonam m3 skujkoku koksnes šķeldas un 100 — 200 tūkstošus m3 lapkoku koksnes šķeldas.

Tomēr ar izejmateriāliem no valsts īpašumā esošajiem mežiem vien perspektīvo celulozes rūpnīcu ar papīrmalku nodrošināt nevar. Latvijā pēdējos gados vidēji 65% koksnes tiek izcirsts privātmežos, tajā skaitā 68% skujkoku un 60% bērza koksnes sortimentu. Lai nodrošinātu perspektīvo celulozes rūpnīcu ar izejvielām, obligāti jāizmanto arī privātmežu piedāvājums apaļkoku tirgum.

Apaļkoku (papīrmalkas) resursu nodrošināšana

Pamatojoties uz tirgus ekonomikas attiecībām apaļo kokmateriālu tirgū, sadarbībā ar Latvijas valsti un apaļkoksnes piegādātājiem, kuri darbojas esošajā tirgū, ir iespējams atrisināt perspektīvās celulozes rūpnīcas nodrošināšanu ar apaļkoku (papīrmalkas) izejvielām.

Celulozes rūpnīcas ienākšana apaļkoku tirgū ļauj prognozēt apaļkoku (sevišķi sīkkoksnes) cenu pieaugumu, bet mežīpašnieki (arī valsts) iegūs no koksnes realizācijas papildu ienākumus, kas izmantojami meža infrastruktūras uzlabošanai, meža atjaunošanai un ilgtspējīgās apsaimniekošanas pilnveidošanai.

Perspektīvās celulozes rūpnīcas ieguldījums Latvijas meža nozares eksporta struktūrā sasniegs 20 — 25% no eksporta kopvērtības, līdz ar to izejvielas piegādes shēma perspektīvai rūpnīcai nedrīkst radīt papildu šķēršļus Latvijas kokzāģēšanas, finierrūpniecības un plātņu ražošanas uzņēmumiem apaļkoksnes izejvielu iegādē, jo zāģmateriāli, kas ir galvenā meža nozares eksportprece, dod aptuveni 45% no nozares eksporta kopvērtības (2001. gadā tika eksportēti zāģmateriāli par 223,9 milj. latu), un arī pēc celulozes rūpnīcas darbības sākšanas koksnes mehāniskā apstrāde nodrošinās lielāko daļu no Latvijas meža nozares eksporta.

Privātie mežīpašnieki piegādās savos mežos iegūto papīrmalku celulozes rūpnīcai tikai tādā gadījumā, ja tiks piedāvāta konkurētspējīga cena, kas augstāka par apaļkoku eksportētāju piedāvāto (patlaban krautnēs pie ceļa cena lapkokiem ir 7 — 11 lati par m3 un skujkokiem 10 līdz 13 lati par m3).

A/s “Baltic Pulp” ir jāizstrādā perspektīvās celulozes rūpnīcas izejvielu nodrošinājuma stratēģija, jāsagatavo nodomu protokoli vai ilgtermiņa līgumi ar potenciālajiem papīrmalkas un šķeldu piegādātājiem par piegādes un finansiālajiem nosacījumiem, tajā skaitā jāprecizē iespējamā sadarbība ar privātmežu īpašniekiem vai to apvienībām papīrmalkas piegādes jomā.

Savukārt Latvijas valstij kā vienai no perspektīvās celulozes rūpnīcas līdzīpašniecēm, kas pieņēmusi konkrētas saistības garantēt zināmu daļu rūpnīcas ražošanas procesa norisei nepieciešamo koksnes resursu, jāapzinās, ka no valsts mežiem jānodrošina noteikta daļa rūpnīcai nepieciešamās apaļkoksnes un tāpēc jāpieņem politisks lēmums par koksnes realizāciju no valsts īpašumā esošajiem mežiem, nosakot augošā meža un koksnes sortimentu pārdošanas stratēģiju no VAS “Latvijas Valsts meži” apsaimniekošanā esošajiem mežiem, kas ir valsts īpašums.

No Latvijas valsts un Latvijas meža nozares interešu viedokļa nav pieļaujama valsts mežu nodošana a/s “Baltic Pulp” īpašumā, koncesijā vai apsaimniekošanā ilgtermiņa meža apsaimniekošanas līguma formā.

Celulozes rūpnīcas ietekme uz Latvijas kokrūpniecību

Saistībā ar perspektīvo celulozes rūpnīcu Latvijas kokrūpniecībai ir aktuāli galvenokārt divi jautājumi:

1) nodrošinājums ar apaļkoku (zāģbaļķu un finierkluču) resursiem pēc celulozes rūpnīcas ienākšanas apaļkoku tirgū;

2) kokzāģēšanas un finierrūpniecības blakusproduktu (šķeldu) realizācijas iespējas par konkurētspējīgu cenu celulozes rūpnīcai.

2000. gadā Latvijas kokzāģētavās veidojās 2,4 miljoni m3 gabalatlieku, kas ir potenciāla izejviela šķeldu ražošanai. No šī gabalatlieku daudzuma ražoja un eksportēja 0,713 miljonus m3 šķeldas, kas ir daļēji piemērotas celulozes ražošanai, bet 1,377 miljonus m3 šķeldu un gabalatlieku lietoja siltumenerģijas ražošanai (galvenokārt tāpēc, ka šīs šķeldas bija iegūtas zāģētavās, kur zāģbaļķi netiek mizoti pirms sazāģēšanas — līdz ar to šķeldas satur mizu un nav izmantojamas celulozes ražošanai). Tajā pašā laikā citus potenciālus blakusproduktus siltumenerģijas ražošanai — zāģskaidas (gadā veidojas aptuveni 1,5 milj.m3) un mizu (gadā līdz 0,9 milj.m3) — izmantoja ļoti neefektīvi.

Kā celulozes rūpnīca ietekmēs Latvijas kokzāģēšanas rūpniecību?

Celulozes rūpnīcas prognozējamās aktivitātes iekšzemes koksnes tirgū, kurām sekas ir apaļkoku cenu pieaugums un palielināta konkurence apaļkoksnes tirgū, no vienas puses, un celulozes šķeldu tirgus rašanās iekšzemē, no otras puses, sekmēs tehnisko un tehnoloģisko progresu kokzāģētavās, lai varētu efektīvāk realizēt kokzāģēšanas blakusproduktus — piedāvāt tirgum kvalitatīvās celulozes šķeldas.

Konkurences saasināšanās apaļo kokmateriālu tirgū var izraisīt citiem sīkkoksnes patērētājiem (galvenokārt mazajiem un vidējiem kokzāģētājiem) sarežģījumus savu ražotņu nodrošināšanā ar izejvielām, tādēļ daļa no tām var bankrotēt. Prognozējamā situācija veicinās mazo un vidējo kokzāģētavu kooperāciju un specializāciju, kas ļaus tām turpināt savu darbību jaunajos tirgus apstākļos.

Kā iecerētā celulozes rūpnīca ietekmēs Latvijas finierrūpniecību?

Perspektīvā celulozes rūpnīca neveidos tiešo konkurenci apaļkoku tirgū finierrūpniecībai, bet var sagaidīt finierkluču cenu pieaugumu apaļkoku tirgū kā reakciju uz pārējo sortimentu cenu pieaugumu.

Akciju sabiedrība “Latvijas finieris” ir spējīga ražot labas kvalitātes bērza koksnes šķeldas, kas piemērotas celulozes ražošanai, un var pilnībā nodrošināt perspektīvo celulozes rūpnīcu ar lapkoku šķeldām rūpnīcai vajadzīgajos apjomos. Iekšzemes celulozes šķeldu tirgus rašanās ļaus “Latvijas finierim” efektīvāk realizēt saražotās bērza koksnes šķeldas. Šķeldu piedāvājums perspektīvai celulozes rūpnīcai būs atkarīgs no piedāvātām cenām iekšzemes un eksporta šķeldu tirgos.

Celulozes rūpnīca un meža nozares eksports

Ja tiks uzcelta celulozes rūpnīca, perspektīvā uz 2007. — 2008. gadu ir sagaidāms meža nozares eksporta kopvērtības pieaugums līdz 750 — 800 miljoniem latu (apaļkoksnes īpatsvars meža nozares eksportā pazemināsies no 15% uz 6 — 7%, bet celulozes eksports sasniegs 20 — 25% no meža nozares eksporta kopvērtības), bet no 1 m3 izstrādātās apaļkoksnes varētu iegūt eksporta produkciju 68 — 72 latu vērtībā (1,5 reizes vairāk nekā pašreiz un 60% no līmeņa, kas sasniegts Somijā).

Līdz ar celulozes rūpnīcas izveidi mainīsies Latvijas meža nozares eksporta struktūra — samazināsies neapstrādātās koksnes eksports, jo izdevīgāk būs eksportēt celulozi kā produktu ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Tas ļaus paaugstināt Latvijas koksnes izmantošanas efektivitāti un meža nozares eksporta kopvērtību, nepalielinot mežizstrādes apjomus. Tomēr, lai izmantotu savus meža resursus tikpat efektīvi, kā to dara Ziemeļvalstis, jāsāk meklēt risinājumus perspektīvās papīra rūpnīcas celtniecībai Latvijā.

Latvijas valstij kā vienai no perspektīvās celulozes rūpnīcas īpašniekiem jāveicina tādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu celulozes rūpnīcas apgādi ar nepieciešamo izejvielu daudzumu – tas ir ārvalstu investoru saprotams priekšnosacījums, lai pieņemtu galīgu lēmumu par piedalīšanos šajā projektā —, vienlaikus neradot perspektīvai celulozes rūpnīcai speciālas priekšrocības un esošajiem apaļkoku sortimentu izmantotājiem — ierobežojumus, kas kropļotu brīvas tirgus attiecības. Lai valsts varētu garantēt savu saistību izpildi izejmateriālu nodrošināšanā perspektīvai celulozes rūpnīcai, jāveicina privāto mežīpašnieku kooperācija (to var sekmīgi veikt uz darbojošās Latvijas Meža īpašnieku asociācijas bāzes), kas atbilst Latvijas Meža politikas pamatprincipiem, kā arī jāizstrādā valsts programma mazo un vidējo kokzāģētavu atbalstam.

Celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu daudzums

Izejvielu avots

Izejvielu daudzums, 1000 m3

Skujkoki

Lapkoki

Kopā

Apaļkoki (papīrmalka) no Latvijas

1100

500

1600

Apaļkoki (imports no kaimiņvalstīm)

200

200

400

Šķeldas

900

100

1000

Kopā

2200

800

3000

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!