Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Arī Mauritānijai un Kotdivuārai tagad savi vēstnieki Latvijas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2002., Nr. 80 (2655) https://vestnesis.lv/ta/id/62555

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.158

Par A.Gorbunova komandējumu

Vēl šajā numurā

29.05.2002., Nr. 80 (2655)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Arī Mauritānijai un Kotdivuārai tagad savi vēstnieki Latvijas Republikā

Vakar, 28.maijā, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savas akreditācijas vēstules iesniedza:

Mauritānijas vēstnieks Muhammeds–Mahmuds Uld Muhammeds–Valls

 

Vakar Rīgas pilī akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Mauritānijas Islāma Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Muhammeds–Mahmuds Uld Muhammeds–Valls (Mohamed–Mahmoud Ould Mohamed–Vall). Savā akreditācijas runā Mauritānijas vēstnieks pauda atzinību par Latvijas straujo attīstību kopš neatkarības atjaunošanas, īpaši par dinamiskajiem demokrātiskajiem un ekonomiskajiem pārkārtojumiem, iedibinot brīvu tirgus ekonomiku un nostiprinot demokrātijas principus.

Atbildot Mauritānijas vēstniekam, Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Mauritānijas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā uzskatāma kā apliecinājums Latvijas un Mauritānijas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklējot kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam. Šajā svinīgajā brīdī ar gandarījumu vēlos minēt to, ka Mauritānija bija viena no pirmajām Āfrikas valstīm, kas 1991.gada septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši vienpadsmit pārmaiņu pilni gadi. Mūsu valsts ir guvusi ievērojamus panākumus, nostiprinot un aizstāvot demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, strādājot tautsaimniecības attīstībai un veicinot savu iedzīvotāju labklājību un drošību.

Baltijas jūras tuvums un atrašanās Eiropas svarīgāko notikumu krustpunktos ir stiprinājuši Latvijas centienus iekļauties plašākā ārpolitiskās saskarsmes telpā. Jūsu darbības laiks Latvijā zīmīgs ar to, ka tas sakrīt ar periodu, kad mēs sagaidām nozīmīgus lēmumus attiecībā uz dalību ES un NATO. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē Latvijas un Mauritānijas attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas partneri Āfrikā.

Pagājušā gada traģiskie notikumi ASV ir apliecinājuši, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē neviena, pat visspēcīgākā valsts nevar pastāvēt un sekmīgi attīstīties tikai viena pati. Aktīva savstarpējā sadarbība ir nākotnes atslēga.

Viens no nozīmīgiem mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts un sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit saskatu plašas iespējas mūsu valstu sadarbības attīstībai.

Esam arī ieinteresēti izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Jau šobrīd Rīga ir kļuvusi par nozīmīgu Ziemeļeiropas biznesa un finansu centru ar reģionālu un Eiropas nozīmi. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšanai starp Latvijas un Mauritānijas uzņēmējiem varētu būt labas perspektīvas.

Jūsu ekselence! Vēlu jums veiksmi, pildot jums uzticētos Mauritānijas Islāma Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus, un patiesi ceru, ka jūsu darbība pavērs jaunu lappusi Latvijas un Mauritānijas divpusējā sadarbībā.

MAURITAANIJA1.JPG (16582 bytes)
Foto: Juris Krūmiņš

Muhammeds–Mahmuds Uld Muhammeds–Valls

dzimis 1948. gadā Tačaketā. Studējis spāņu valodu Madridē, ekonomiku Dakārā un moderno literatūru Tulūzā. No 1972. līdz 1975. gadam bijis Mauritānijas vēstniecības pirmais sekretārs Madridē. Pēc tam divus gadus vēstniecības padomnieks Kuveitā, 1976. un 1977. gadā piedalījies ANO sesijās Ņujorkā. Pēc tam vairākus gadus bijis Mauritānijas Ārlietu ministrijas starptautisko sakaru departamenta direktors vēstnieka rangā. No 1982. līdz 1987. gadam Mauritānijas Ārlietu ministrijas Eiropas un Amerikas jautājumu departamenta, no 1987. līdz 1999. gadam — departamenta direktors vēstnieka rangā. No 1999. gada ārlietu un sadarbības ministra padomnieks. Kopš pērnā gada 12. marta Mauritānijas vēstnieks Krievijā.

 

 

 

 

Ārlietu ministrijā

Vakar, 28. maijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Mauritānijas vēstnieku Muhammedu Mahmudu Uld Muhammedu–Vallu, kas ieradies Latvijā akreditācijas vizītē

Sarunā valsts sekretārs norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Āfrikas reģiona valstīm, jo uzskata, ka valstu ciešāka sadarbība kalpo mieram un stabilitātei pasaulē. M. Riekstiņš atzīmēja, ka Latvija vēlas attīstīt diplomātisko dialogu ar Mauritāniju kā divpusējo attiecību līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Valsts sekretārs uzsvēra nepieciešamību veicināt valstu savstarpējo atpazīstamību kā priekšnoteikumu savstarpējo kontaktu veicināšanai.

Mauritānijas vēstnieks atzīmēja, ka abu valstu sadarbības potenciālam ir plašas iespējas.

“Latvijas Vēstnesim”

— Kādi ir jūsu iespaidi par nule notikušo akreditācijas ceremoniju?

— Man tas bija liels gods — šodien tikties ar Latvijas Valsts prezidenti un iesniegt viņai akreditācijas vēstuli. Savā uzrunā es novēlēju Latvijai un Latvijas tautai labklājību. Es uzskatu, ka starp Latviju un Mauritāniju valda draudzības gars un abas puses ir ieinteresētas ciešāku attiecību izveidošanā. Jūsu prezidente mani iedrošināja par šādu attiecību perspektivitāti, un esmu nolēmis cītīgi strādāt mūsu attiecību paplašināšanai un padziļināšanai. Mauritāniju dziļi iespaidojis Latvijas progress vienpadsmit gados kopš neatkarības atjaunošanas, un mūsu valsts vārdā gribu jums novēlēt patiesu progresu iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, Ārlietu ministrijas preses centrs

 

Kotdivuāras vēstnieks Žans Klods Kalū–Džē

Vakar akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Kotdivuāras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Žans Klods Kalū–Džē (Jean–Claude Kalou–Dje). Uzrunājot Vairu Vīķi–Freibergu, viņš uzsvēra Latvijas politiskos un ekonomiskos panākumus relatīvi īsajā laikā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas un apliecināja savas valsts ieinteresētību sadarbībā ar Latviju dažādās jomās.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes runā sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Kotdivuāras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Mūsu starpvalstu attiecībām ir nepilnu sešu gadu vēsture, un vēstnieka akreditācija ir būtisks solis valstu divpusējo attiecību attīstībā gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī. Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Kotdivuāras tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksnim, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets.

Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu sadarbībai. Integrējoties starptautiskajā apritē, Latvija ir sākusi paplašināt savu sadarbības partneru loku, pievēršoties vienam no pasaules lielākajiem reģioniem — Āfrikai.

Jūsu darbības laikam Latvijā īpašu nozīmi piešķir tas, ka šis periods sakrīt ar Latvijai nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē Latvijas un Kotdivuāras attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas partneri Āfrikā.

Viens no nozīmīgiem mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts un sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit saskatu jaunas iespējas mūsu valstu attiecību attīstībai.

Esam arī ieinteresēti izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, kā arī kontaktus izglītības jomā. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp mūsu valstu uzņēmējiem un mācību iestādēm ir sevišķi atbalstāms sadarbības virziens.

Jūsu ekselence! Vēlu jums veiksmi, pildot jums uzticētos Kotdivuāras Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus, un patiesi ceru, ka jūsu darbība pavērs jaunu lappusi Latvijas un Kotdivuāras divpusējā sadarbībā.

KOTDIVUARA1.JPG (16607 bytes)
Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Žans Klods Kalū–Džē

dzimis 1947. gadā. Beidzis Alžīrijas universitāti ar modernās filoloģijas bakalaura grādu un Administrācijas nacionālo augstskolu Abidžanā, ieguvis arī starptautisko attiecību speciālista diplomu Luvēnas–Lanēvas universitātē Beļģijā. Savas valsts Ārlietu ministrijā strādā kopš 1996. gada. Vispirms strādājis Valsts protokola departamentā, no 1971. gada bijis 2. sekretārs Kotdivuāras vēstniecībā Etiopijā, pēc tam divus gadus Izraēlā. No 1975. gada bijis ministrijas Politiskā departamenta, pēc tam Tehniskās palīdzības departamenta direktora palīgs. No 1980. gada bijis Kotdivuāras vēstniecības padomnieks Alžīrijā. No 1986. gada Āfrikas nodaļas vadītājs Ārlietu ministrijā. No 1991. gada vēstniecības pirmais padomnieks Itālijā. Kopš 2001. gada 17. augusta Kotdivuāras vēstnieks Krievijas Federācijā.

 

 

 

 

 

KOTDIVUARA2.JPG (18711 bytes) MAURITAANIJA2.JPG (20236 bytes)

 

 

 

 

Ārlietu ministrijā

Vakar, 28. maijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Kotdivuāras vēstnieku Žanu Klodu Kalū-Džē, kurš Latvijā ieradies akreditācijas vizītē.

Tikšanās sākumā M. Riekstiņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Kotdivuāras Republika akreditē Latvijā pirmo vēstnieku, un izteica cerību, ka šis notikums aktivizēs abu valstu savstarpējās attiecības. M. Riekstiņš atzīmēja, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija savā ārpolitikā orientējas uz integrāciju ES un dalību NATO, kā arī sadarbības attīstību ar kaimiņvalstīm. Valsts sekretārs atzīmēja, ka Latvijai un Kotdivuārai ir plašas iespējas veidot divpusējo dialogu dažādās jomās.

Kotdivuāras vēstnieks savukārt atzina, ka plašas iespējas sadarbībai ir arī starptautisko organizāciju ietvaros un izteica pateicību Latvijai par to, ka Kotdivuāras kandidatūra tika atbalstīta Starptautiskās Pasta savienības konferences rīkošanai 2004. gadā.

“Latvijas Vēstnesim”

Vēstnieka kungs, jūs savā akreditācijas runā akcentējāt savas valsts ieinteresētību sadarboties ar Latviju. Kurās jomās, jūsuprāt, šī sadarbība būtu visvēlamākā un iespējamākā?

— Viens no jautājumiem, kas mūs visvairāk interesē, ir izglītības iespējas Latvijā. Man jau vakar bija saruna jūsu Medicīnas akadēmijā. Mūsu jauniešu studijas Latvijā būtībā ir galvenā joma, kurā mēs esam ieinteresēti sadarboties. Mēs no savas puses varētu piedāvāt sadarbību arī informātikā. Šajā jomā mums ir resursi un labas potenciālās iespējas, taču galvenā problēma ir atbilstoši sagatavotu profesionāļu trūkums.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors,  Ārlietu ministrijas preses centrs

Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!