Baltijas asamblejas 20.sesijas dokumenti: Viļņā 2002.gada 23.–25.maijā

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2002.gada 23. –25.maijā Viļņā, Lietuvas Republikā, savā 20.sesijā,

apspriedusi Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus un Baltijas reģiona jaunās iespējas, NATO paplašināšanās jautājumus un Baltijas valstu ieguldījumu Eiropas un transatlantiskajā drošībā, kā arī informācijas sabiedrības attīstību Baltijas valstīs,

pieņēma šādus dokumentus:

Paziņojumu par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbību;

Rezolūciju par sadarbību ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu;

Rezolūciju par lauksaimniecības politiku;

Rezolūciju par Eiropas Savienības atbalsta izmantošanas veicināšanu;

Rezolūciju par bibliotēku lomu informācijas sabiedrības attīstībā;

Rezolūciju par vēstures mācīšanas pilnveidošanu;

Nolikumu par Baltijas asamblejas medaļu;

Nolikumu par Baltijas asamblejas balvas laureātu darbu izdošanu;

Lēmumu par Baltijas asamblejas darbības jauno struktūru un stratēģiju,

noklausījās zvērināta auditora ziņojumu par Baltijas asamblejas finansu pārskatiem,

apstiprināja pārskatu par 2001.gada budžeta izpildi

un nolēma Baltijas asamblejas 21.sesiju sarīkot 2002.gada 12.–14.decembrī Rīgā, Latvijas Republikā.

	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas
	prezidija	prezidija priekšsēdētājas	prezidija priekšsēdētājas
	priekšsēdētāja	vietnieks	vietnieks
	Ģiedre Purvaneckiene	Romualds Ražuks	Trivimi Velliste
	Lietuvas Republika	Latvijas Republika	Igaunijas Republika

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Paziņojums. Par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbību

Baltijas asambleja,

akcentējot, cik svarīgi ir padziļināt un attīstīt Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbību;

atzīmējot Ziemeļvalstu pozitīvo attieksmi pret Baltijas valstu integrēšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī atbalstu, ko tās sniedz šajā integrācijā,

uzsver Baltijas asamblejas visai lielo ieinteresētību sadarbības veicināšanā un Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes struktūrvienību tiešā pieredzes apmaiņā.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Rezolūcija. Par sadarbību ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu

Baltijas asambleja,

uzsverot Krievijas Federācijas ģeogrāfisko tuvumu, vēsturiski ekonomiskos un kultūras sakarus ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm, to skaitā ar Baltijas valstīm,

kā arī dažādu valstu cilvēku un institūciju tuvināšanās principiālo nozīmi un labumu, ko dod visdaudzveidīgākā sadarbība Baltijas reģionā,

ņemot vērā gaidāmo Eiropas Savienības paplašināšanos,

aicina Baltijas valstis un citas Baltijas jūras reģiona valstis aktivizēt pūliņus, kas tiek veltīti ciešākai sadarbībai šajā reģionā,

bet Krievijas Federācijas Domi un Kaļiņingradas apgabala Domi veicināt Kaļiņingradas apgabala sabiedrības, institūciju un organizāciju sadarbību ar Eiropas Savienību un Baltijas valstīm.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Rezolūcija. Par lauksaimniecības politiku

Baltijas asambleja,

konstatējot faktu, ka, risinot sarunas par integrāciju Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis kļūst par partnerēm gan ekonomiskajās, gan politiskajās attiecībās;

atzīstot lauksaimniecības sektora pietiekami svarīgo nozīmi Baltijas valstu ekonomikā;

uzskatot, ka ir ļoti svarīgi, lai pret visām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu vienāda attieksme,

vēršas pie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām ar priekšlikumu:

īstenot sadarbību ar integrēšanos Eiropas Savienībā saistīto sarunu ietvaros, lai panāktu Baltijas valstu lauksaimniecības sektoriem pieņemamus rezultātus, ņemot vērā esošo lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, orientāciju uz ekoloģiskiem ražošanas virzieniem, kā arī lauksaimniecības sektora daudzveidīgo lomu sabiedrības attīstībā.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Rezolūcija. Par Eiropas Savienības atbalsta izmantošanas veicināšanu

Baltijas asambleja,

ņemot vērā, ka tuvojas laiks, kad Igaunija, Latvija un Lietuva iestāsies Eiropas Savienībā;

atzīmējot to, cik svarīga ir Baltijas jūras reģiona valstu — Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu — sadarbība;

nolūkā veicināt reģionu integrāciju, kā arī attīstīt sociālekonomisko sadarbību un kultūras apmaiņu vēršas pie Baltijas Ministru padomes un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām ar priekšlikumu:

1) nostiprināt kandidātvalstu un citu Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību reģionālās un vietējās varas institūciju līmenī;

2) nostiprināt administratīvo potenciālu Eiropas Savienības finansiālās palīdzības apgūšanai;

3) PHARE pārrobežu sadarbības programmas Mazo projektu fonda ietvaros aktīvi izstrādāt kopīgus projektus un tādējādi efektīvāk izmantot Eiropas Savienības atbalstu;

4) atbalstīt Eiropas Savienības iniciatīvas, kas vērstas uz pierobežu, reģionālo un starptautisko sadarbību Baltijas jūras reģionā, un ieteikt arī turpmāk, jau pirms beigušās sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, iesaistīt Baltijas valstis Eiropas Savienības iniciatīvās un programmās, kurās piedalās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Rezolūcija. Par bibliotēku lomu informācijas sabiedrības attīstībā

Baltijas asambleja,

izprotot, ka plaisu informācijas jomā var pārvarēt, vienīgi kopā ar Eiropas Savienību izveidojot jaunu sabiedrības modeli — informācijas sabiedrību;

cenšoties paplašināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sabiedrības attīstības perspektīvas, nodrošināt pieeju informācijai un palielināt ikviena pilsoņa iespējas iegūt izglītību, kā arī viņa spējas darboties konkurences apstākļos;

atzīstot, ka izglītība ir pieejama visiem, un mudinot ikvienu sabiedrības locekli nemitīgi tiekties pēc zināšanām, šai nolūkā attīstot nepārtrauktās izglītības un tālmācības sistēmas;

uzsverot bibliotēku īpašo nozīmi tradicionālo un elektronisko informācijas resursu, kā arī virtuālo zināšanu resursu uzglabāšanā, izplatīšanā un veidošanā, sabiedrības informatīvo iemaņu attīstīšanā un informācijas pieejamības nodrošināšanā visiem,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības piešķirt bibliotēku modernizēšanai nepieciešamos finansu resursus, lai nodrošinātu bibliotēku nozīmi informācijas sabiedrībā, gan sniedzot reālo, gan virtuālo informāciju.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Rezolūcija. Par vēstures mācīšanas pilnveidošanu

Baltijas asambleja,

atgādinot, ka 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas rezultātā 1940. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva zaudēja neatkarību;

uzsverot to, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas dažādos veidos pretojās Padomju Savienības veiktajai okupācijai un aneksijai un centās atjaunot savu valstu neatkarību, kā arī to, ka 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, atbalstot 1979.gadā publiskotā 45 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņu memoranda prasības;

apzinoties šo datumu nozīmīgumu igauņu, latviešu un lietuviešu tautu pretošanās kustības vēsturē;

ierosinot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentāriešiem 2002.gadā svinīgi atzīmēt 15.gadadienu kopš 1987.gada 23.augusta publiskajām akcijām par neatkarības atgūšanu, 2003.gadā — 20.gadadienu, kopš 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, un 2004.gadā — 45 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņu 1979.gada 23.augusta memoranda 25.gadadienu;

atzīmējot, ka izglītības un audzināšanas iestādes pilda īpašu misiju jaunās paaudzes vēstures izpratnes veidošanā,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izglītības iestādes, vēsturniekus un vēstures skolotājus veltīt uzmanību Baltijas valstu sadarbībai pretošanās gados un atbrīvošanās kustības nozīmīgumam atbilstoši 1975.gada Helsinku apspriedes garam, jo šī pretošanās un kustība veicināja triju valstu atdzimšanu, Baltijas tautu dziesmoto revolūciju un Baltijas ceļu.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas medaļu

1. Baltijas asamblejas medaļa (turpmāk — medaļa) ir Baltijas asamblejas apbalvojums, ko piešķir par Baltijas valstu vienotības un sadarbības nostiprināšanu.

2. Medaļas devīze ir: Ubi concordia, ibi victoria.

3. Medaļa tiek piešķirta Baltijas asamblejas locekļiem, kā arī citām personām par īpašiem nopelniem Baltijas valstu vienotības stiprināšanā un sadarbības veicināšanā.

4. Medaļa ir vienpakāpes apbalvojums un netiek piešķirta atkārtoti.

5. Medaļa izgatavota no apsudrabota metāla, tā ir apaļa, tās diametrs ir 45 mm. Medaļas aversā attēlotas Baltijas valstu kontūras un reljefs, reversā — tās devīze. Medaļa piestiprināta pie lentītes.

6. Medaļu nēsā krūšu kreisajā pusē, piestiprinātu pie reljefa balta auduma lentītes ar zilām pīnītēm malās. Uz medaļas lentītes attēloti triju Baltijas valstu karogi atbilstošajos krāsu toņos.

7. Medaļu piešķir Baltijas asamblejas prezidijs.

8. Katras Baltijas asamblejas dalībvalsts delegācija var iesniegt Baltijas asamblejas prezidijam priekšlikumus par medaļas piešķiršanu.

9. Ar medaļu apbalvotajai personai izsniedz apliecību, ko parakstījis Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs.

10. Medaļu izgatavošanas izmaksas tiek segtas no Baltijas asamblejas budžetā reprezentācijas vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem.

11. Medaļas tiek numurētas, to uzskaiti veic Baltijas asamblejas sekretariāts.

12. Nolikums stājas spēkā ar tā apstiprināšanas brīdi.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas balvas laureātu darbu izdošanu

1. Baltijas asambleja izsludina slēgtu konkursu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas grāmatizdevējiem Baltijas asamblejas literatūras balvas laureātu darbu izdošanai.

2.Konkursam paredzēto līdzekļu fonds ir atkarīgs no Baltijas asamblejas budžeta, un parasti tas ir 5000 eiro katrai valstij. 

3. Konkursa dalībnieki saņem balvu ieguvušo darbu un Baltijas asamblejas simbolikas elementus, kas jāietver grāmatas vizuālajā noformējumā.

4. Konkursa dalībnieki izvērtēšanai iesniedz:

1) pieteikumu konkursam, kurā pamatota balvu ieguvušā darba un tulkotāja izvēle;

2) izdošanas izmaksu tāmi;

3) nodomu protokolu, ko paraksta izdevniecība un tulkotājs;

4) balvu ieguvušā darba autora vai viņa pilnvarota pārstāvja (organizācijas) rakstveida piekrišanu darba izdošanai.

5. Konkursa dalībnieku iesniegto pieteikumu izskatīšanai katras Baltijas asamblejas dalībvalsts delegācija izveido savu ekspertu komisiju.

6. Ekspertu komisijas darba noteikumi ir šādi:

1) komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu aizklātā balsošanā;

2) komisija patstāvīgi lemj par līdzekļu piešķīrumu pretendentam paredzētās summas ietvaros;

3) ekspertu komisijas locekļiem par darbu komisijā no Baltijas asamblejas līdzekļiem nemaksā.

7. Pieteikumus konkursam var iesniegt divu mēnešu laikā pēc konkursa izsludināšanas. Mēneša laikā pēc konkursa beigām komisija izskata pieteikumus un pieņem lēmumu. Komisija divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo konkursa rezultātus katram dalībniekam.

8. Divu nedēļu laikā pēc konkursa rezultātu paziņošanas Baltijas asambleja noslēdz līgumu ar konkursa uzvarētāju, kurā paredzēti visi ar darba izdošanu saistītie noteikumi. Līgums neaizliedz izdevniecībai meklēt papildu finansējumu no citiem fondiem un iestādēm, taču aizliedz šos papildu finansētājus reklamēt.

9. Līguma pamatnoteikumi ir šādi:

1) mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas izdevniecība saņem 50 procentus no darba izdošanai paredzētās summas;

2) visu paredzēto summu izdevniecība saņem pēc tam, kad tā komisijai iesniegusi grāmatas signāleksemplāru. Atbilstoši nolikumam par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē grāmata izdodama divu gadu laikā;

3) izdevniecība apņemas iesniegt 100 bezmaksas eksemplārus Baltijas asamblejai reprezentācijas vajadzībām;

4) pasūtījuma neizpildes gadījumā izdevniecībai jāatmaksā Baltijas asamblejas budžetā 5000 eiro.

10. Grāmatas atvēršanas svētkos uz līdztiesības pamatiem piedalās konkursa rīkotāji.

Viļņā 2002.gada 25.maijā

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas darbības jauno struktūru un stratēģiju

Baltijas asambleja

izvērtējusi Baltijas valstu pozitīvo trīspusējo sadarbību pēdējo gadu laikā un Baltijas asamblejas lomu šajā procesā;

atzīmējot nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību, kā arī to, cik svarīga Baltijas valstu integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir mērķtiecīgi un efektīvi organizēta šo valstu sadarbība;

uzskatot, ka ir nepieciešams turpināt diskusijas par Baltijas asamblejas darbības jauno struktūru un stratēģiju,

nolemj:

1) turpināt diskusijas par Baltijas asamblejas strukturālajām reformām;

2) uzlabot Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību:

a) apstiprināt, ka prezidentūras termiņš Baltijas asamblejā ir viens gads, tādējādi saskaņojot prezidentūras termiņus Baltijas asamblejā un Baltijas Ministru padomē;

b) izstrādāt Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes jaunu vienoto stratēģiju, kuru ik gadus pārskatītu un grozītu prezidējošā valsts;

3) sākt īstenot pieņemto parlamentāro programmu visos sadarbības līmeņos;

4) uzdot Tieslietu komitejai izstrādāt nepieciešamos Baltijas asamblejas Statūtu grozījumus saskaņā ar šo lēmumu.

Viļņā 2002.gada 25.maijā