Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Saeimas dok. Nr.4571; likumprojekts Nr.202

Juridiskās komisijas 2002. gada 23. maijā
iesniegts Saeimas izskatīšanai 3. lasījumā

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5. panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;”.

2. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta, bet alternatīvā dienesta veicēji — no alternatīvā dienesta.”

3. Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.”

4. Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdu “pilsēta” ar vārdiem “republikas pilsēta”.

5. 11. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”;

izteikt 4. punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons),”;

aizstāt 4. punkta “i” apakšpunktā vārdus “kandidāta īpašumā vai valdījumā” ar vārdiem “pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī — kandidāta īpašumā vai valdījumā”.

6. Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta. Šis dokuments iesniedzams Centrālajai vēlēšanu komisijai.”

7. 13. pantā:

izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;”;

izteikt trešās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) ir bijis sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;”.

8. Izteikt 15. panta otro punktu šādā redakcijā:

“2) visi kandidātu saraksti [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai republikas pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];”.

9. Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.”

10. papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. (1) Personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies Latvijas teritorijā, vai personas, kuras vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu telpās, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

(2) Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nosaka katra vienu vēlēšanu iecirkni, bet Rīgas vēlēšanu apgabalā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nosaka trīs vēlēšanu iecirkņus, kuros šā panta pirmajā daļā minētās personas var balsot. Šo iecirkņu darba laiks nosakāms ne mazāks par četrām stundām dienā. Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē šo iecirkņu adreses un darba laiku.

(3) Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.”

11. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. pants. (1) Pulksten 8 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaicīgi var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.”

12. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.”

13. Izteikt 22. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.”

14. Izteikt 23. panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.”

15. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

“24. pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.”

16. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“28. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.”

17. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29. pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

18. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

19. Izteikt 31. pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

20. Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:

“32. pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

21. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

“33. pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

22. Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

“34. pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

23. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“35. pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes.

Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.”

24. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

“36. pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas — Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

25. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37. pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

26. Papildināt 44. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24. pantu) noteiktajā kārtībā.”

27. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:

“45. pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

28. Izteikt 46. pantu šādā redakcijā:

“46. pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.”

29. Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“47. pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

30. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

31. Izslēgt pārejas noteikumus.