Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, labdien! Sākam 22. maija Saeimas sēdi. Vispirms par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Linarda Muciņa iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 38. punktu — likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta iesniegumu Saeimai ar lūgumu — izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam, ko ieslēdzam Saeimas sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 18.punkta.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Kārļa Leiškalna iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu. Arī to ieslēdzam darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem par atvaļinājumiem.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Andreja Požarnova iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu 22.maijā. Arī to ieslēdzam pie Prezidija ziņojumiem par atvaļinājumiem.

Sākam izskatīt darba kārtību. Vispirms par saņemtajiem likumprojektiem. Pirmais — Saeimas Prezidijs ir saņēmis likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Un Saeimas Prezidijs ierosina nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Labanovska, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Jābalso!”)

Deputāts Salkazanovs vēlas izteikties. Jūs vēlaties izteikties “par”? Lūdzu!

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka Leiškalnu Kārlis gribētu saņemt šo priekšlikumu savā komisijā, tāpēc viņš teica, ka jābalso par šo priekšlikumu. Bet priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Reāli Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka reģionālā politika Latvijā tiek veikta ļoti ierobežotā apjomā. Vienīgais instruments valdības rīcībā pašlaik ir Reģionālais attīstības fonds, kura nākotne ir diezgan miglā tīta saistībā ar jauno likumu pieņemšanu par reģionālo attīstību. Tādēļ mēs piedāvājam šo reģionālo politiku realizēt caur nodokļu atvieglojumiem pirmkārt jau maziem uzņēmumiem, kuri darbojas administratīvās teritorijās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Šī nodokļu likme tiek samazināta uz 12%, tas ir, tiem uzņēmējiem, kuri tiek atzīti pēc šī likuma 17.panta par maziem. Un tiem uzņēmējiem, pārējiem, kas darbojas šajās administratīvajās teritorijās, arī ir samazinātā nodokļu likme uzņēmumu ienākuma nodoklim, tikai 15%.

Mēs domājam, ka šie priekšlikumi varētu radīt jaunu reģionālās politikas instrumentu, veicināt uzņēmējdarbību, it sevišķi laukos, mazpilsētās. Uzņēmējiem būtu izdevīgāk nākt un investēt līdzekļus tieši šajās teritorijās, tādējādi valsts rīcībā būtu jauns reģionālās politikas instruments, lai veidotos līdzsvarota politika un ekonomiskā attīstība skartu ne tikai Rīgu un Ventspili, bet arī pārējo Latviju.

Lūdzu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. “Pret” izteikties neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Baldzēna, Salkazanova, Labanovska, Lejas, Burvja iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu ) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts sociālo pabalstu likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālā un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Grīnblata, Krasta, Tabūna, Kuduma un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Uzstāties vēlas deputāts Dobelis. Deputāts izteiksies “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija). Cienītie kolēģi! Tikko mēs sākam runāt par tik vienkārši saprotamu lietu kā latviešu valodas lietošana Latvijā, sākas kaut kāda publiska trīcēšana. Ne jau velti šodien laikraksta “Diena” otrajā lapaspusē ir parādījies ar acīmredzami trīcošu roku uzrakstīts raksts, kas, liekas, ir viens no muļķīgākajiem sacerējumiem, kādus šis laikraksts vispār ir spējīgs publicēt.

Bet, neskatoties ne uz kādām šādām te aktivitātēm, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK turpinās to, ko mēs jau darām daudzus gadus, gan runājot par stingru Valsts valodas likumu, gan runājot pat latviešu valodas aizsardzību, gan runājot arī par finansiālu atbalstu šai aizsardzībai. Un mēs taču mainījām nupat Satversmi, un mūsu priekšlikumi tieši sasaucas ar to, ko mēs izmainījām Satversmē, vienkārši prasot Satversmē teikto un neko vairāk. Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi!

Mēs Satversmi izmainām, bet likumu mēs mainīt negribam. Tad kur ir šī te saskaņošana? Kur ir šī atbilstība? Acīmredzot politiski dažiem vajadzēja vēl izrādīties, mainot Satversmi, mierināt latviešus Latvijā, jo godātajiem koalīcijas partneriem tās pašas latviešu balsis jau būs vajadzīgas, bet tad arī domā, ka nu ar to pietiks, gan jau kaut kā.

Protams, prasīgos rietumniekus arī kaut kā vajag apmierināt. Un tad nu tagad neviena vārda vairāk... ne vārda “Latvija”, ne vārda “latvietis”. Labāk ne. Nu laikam tā nevajadzētu darīt, pārāk daudz neskaidrību paliek — kā rīkoties, ja pašvaldībā nelieto latviešu valodu? Kā rīkoties, ja pašvaldību deputāti nelieto latviešu valodu darba sēdēs? Kā rīkoties?

Lūk, tas ir pamatjautājums: ko darīt Ministru kabinetam, galu galā — augstākajai izpildvarai? Kā jūs iedomājaties, teiksim, kaut kur Daugavpilī vai Krāslavā visus ievēlētos gadus strādās pašvaldība, nerunājot latviski? Un mēs neko nedarīsim, izliksimies, ka nekas nenotiek, ja? Un vai tiešām Ministru kabinetam nevajadzētu pasekot, kas notiek ar darbu pašvaldībās? Tā ka te nekāda briesmīgi sarežģīta lieta nav. Bet nē! Labāk galvu smiltīs, godātie liberāļi, pārējās ķermeņa daļas ir ārā no smiltīm, un tās lai nu Rietumu onkuļi vai nu vajadzības gadījumā noglauda, vai vajadzības gadījumā iegāž ar stibu!

Tagad sākas galīgi jocīgas runas, ka šādu normu iestrādāšana atkal traucēs virzībai uz NATO. Nu neaizejiet taču līdz galējībām tie, kas kaut ko tādu var izprātot! Kāds tam vairs sakars?!

Starp citu, par NATO. Jūs labi redzējāt, kas notika ar saietu Reikjavīkā. NATO nedomā pa vienai tur valstij pieņemt. NATO šodien ir vajadzīgs vairāku valstu bloks. Ne jau velti Rumānija un Bulgārija tika pietuvinātas pārējām valstīm un varbūt pat tiks uzņemtas vienlaicīgi. Tāpēc pilnīgi skaidrs jautājums: kāpēc, godātie klātesošie, jūs esat tādi trīcekļi? Kas jums ar tiem organismiem tāds ir? Kāpēc tā trīcēšana ir kļuvusi tik ārkārtīgi populāra pat tad, kad mēs runājam par savu tautu, par savas tautas valodu un kultūru?

Tā ka es varu tikai aicināt — ieskatieties un neredzēsiet nekādas pretrunas ar Satversmi šajā mūsu ieteikumā! Laipni aicinu atbalstīt nodošanu komisijām, un tad mēs varam pastrīdēties par atsevišķām normām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Grīnblata, Krasta, Tabūna, Kuduma un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 19, atturas — 33. Likumprojekts komisijām nodots nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Krasta, Tabūna, Rasnača un Kuduma iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Mēs tev neticam! Visu iepriekš teikto pieņemam zināšanai!”)

Izteikties “par” vēlas deputāts Dobelis. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (TB/LNNK). Nu jā, acīmredzot jums, cienītie kolēģi, ir tāda lēna domāšana. Jūs vienkārši tā īsti nesapratāt to, ko es pirms īsa brīža teicu. Varbūt daži beidzot kaut ko sapratīs un vairāk iedziļināsies, un atbalstīs šo mūsu priekšlikumu.

Par ko tad mēs šeit runājam? Mēs runājam par pašu par sevi saprotamu lietu: ja pašvaldības deputāts nav spējīgs darbā lietot latviešu valodu, tad viņam pašvaldībā nav ko darīt, un viņam ļoti mierīgi var noņemt viņa mandātu un anulēt viņa pilnvaras. Kāda te ir liela problēma, jo šis deputāts tā saucamais, viņš taču pārkāpj likumu! Viņš pārkāpj Satversmi, un viņš pārkāpj atbilstošos likumus. Un tomēr. Tiešām tāds jautājums: vai tāds cilvēks drīkst strādāt pašvaldībā vai viņš nedrīkst strādāt pašvaldībā? Vai tiešām jums nav šādu piemēru? Vai jūs tiešām nezināt šādus piemērus? Nu tagad pirms vēlēšanām biežāk iegriežoties dažādās Latvijas pilsētās un pagastos, jūs to ļoti labi varēsiet redzēt. Un šeit atkal kārtējo reizi ir tas pats jautājums.

Labi. Pirmīt bija lielā trīcēšana, bailes atlaist veselu pašvaldību. Nu varbūt drusku, drusku vairāk drosmes parādīsies tad, kad mēs runāsim par atsevišķu, kādu vienu īpašu pārkāpēju. Nu tik daudz dūšai taču vajadzētu būt. Vai tiešām tik briesmīgi? Jeb jūs atkal kāds nāksiet šeit, tribīnē, un teiksiet, ka, ja nu mēs kaut ko tādu virzīsim uz priekšu, tad mūs neņems NATO. Ziniet, šie NATO pesimisti, liekas, ka jums arī tā kaut kas pamatīgi notiek. Vai nu jūs to laikrakstu “Diena” par daudz bieži lasāt, vai atsevišķus komentārus šajā laikrakstā. Paskatieties, lūdzu, vēl vienu reizi, varbūt pirmīt jums nebija laika, Satversmē, ko mēs tur esam kopīgi iebalsojuši un ko mēs prasām šajā savā priekšlikumā. Mēs prasām tikai to, ka deputātam jālieto latviešu valoda viņa profesionālo pienākumu pildīšanai. Vai tiešām mēs to nevaram vismaz uz komisiju novirzīt, lai tad mēs varētu, ja kāds lieks vārds jāpamaina, tad tur to izskatīt. Kāpēc jūs vēlaties nerunāt par šo jautājumu? Un nesaistiet, lūdzu, to visu ar kaut kādu īpašu kampaņu. Tā kampaņa ir mūsu programma. Tā ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programma. Cīņa par latviešu valodas aizstāvību visās jomās.

Es saprotu, ka mēs esam daļēji vajadzīgi tiem mūsu “mīkstpēdiņiem”, jo viņi, aizbraucot uz Rietumiem, saka apmēram tā: “Nu, ziniet, ja jūs mūs neatbalstīsiet, tad tie tur nāks, un ziniet, cik viņi ir briesmīgi!” To vienādi raksta gan te daži sēž zālē arī tādi korespondenti, kuri te barojas Saeimas kafejnīcā un pēc tam visu to neglītāko uzraksta par to, kas šeit ir noticis. Lūk! Bet šeit jums vispār šie viedokļi ļoti labi sakrīt. Līdz ar to es jau vairs nebrīnos par daudz ko.

Es jau arī nebrīnos, ka ir te tāds Cilevičs, kuram Jeruzalemes pieminēšana nozīmē antisemītismu. Nu, ja cilvēks tik briesmīgi satraucies un visu laiku trīc, tad nav jau ko brīnīties. Nekā nevar darīt! Tāpēc jau no bailēm laikam arī Cileviča kungs uz pēdējo pārraudzības komitejas sēdi neatbrauca. Laikam bija pārāk nobijies. Galu galā sēde notika Rumānijā. Nav jau nemaz tik “auksta” vieta.

Ar vienu vārdu sakot, es aicinu vismaz šinī gadījumā būt nedaudz drošākiem, nu vismaz daži, parādiet, ka jūs esat nedaudz sasparojušies un atbalstiet šo mūsu priekšlikumu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Tagad atrunāsimies!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! “Pret” izteikties neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 20, atturas — 34. Likumprojekts komisijām nav nodots.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Prezidija priekšlikums nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 53 deputāti, pret — neviens, atturējušies — 21. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais Prezidija iesniegtais likumprojekts, es atvainojos, deputātu iesniegtais likumprojekts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Starpsauciens: “Balsot!”) Debatēs “par” vai “pret” runāt nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodošanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Vai ir nepieciešams balsot, vai atsevišķi nodosim Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav. Ir! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 42 deputāti balsojuši par, pret balsojuši — 20, 18 — atturējušies. (Zālē liels troksnis. Strapsauciens: “Kam nodots likumprojekts? Pārbalsot! Nebija balsošanas režīma.”)

Godājamie deputāti! Lūdzu nedaudz nomierināties. Nobalsots par nodošanu. Rezultāts: 42 nobalsojuši par, 20 — pret, 18 — atturējušies. Likumprojekts ir nodots Cilvēktiesību un... Nav nodots.

Dobeļa kungs, lūdzu par procedūru!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms bija troksnis zālē tanī brīdī, kad bija runa vispār par balsošanu. Tas bija pirmais.

Otrais. Šis balsojums, kas parādījās šeit, tas nebija tas balsojums par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Jo, piemēram, mēs nedzirdējām ne signālu, kāds ir parasti pirms balsojuma, un tā tālāk. Tā ka atvainojiet, lūdzu, Ražuka kungs, ir bijis pārpratums. Es aicinu skaidri un nesteidzoties pateikt, par ko mēs kurā brīdī balsojam, un katrā ziņā pēdējais balsojums vispār nav noticis.

Es aicinu tomēr, lai būtu šis balsojums. Es saskaitīju, cik balsoja pret.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Balsosim par to, ka Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Panteļējeva, Vasaraudzes, Ģīļa, Baloža, Požarnova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 49 deputāti ir nobalsojuši par, pret — 16, atturējušies ir 12. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais ir deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (iesniedzēji Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Jānis Leja). Saeimas Prezidijs ierosina šo deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka (SDS) ir iesniegusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, un pašreiz jāatzīst, ka spēkā esošais likums neparedz, ka dienas nodaļu studenti, kuri nesastāv nekādās darba tiesiskajās attiecībās, tiktu arī apdrošināti pret invaliditāti vai slimības gadījumiem un arī netiek izsniegti šiem studentiem maternitātes pabalsti jaunajām studentu māmiņām. Praktiski šis priekšlikums skar 46% no apmēram 60 000 studentu, tas ir, 27 600 studentus, un saistās ar šo studentu sociālajām garantijām.

Es gribētu uzsvērt, ka tas ir pietiekami nopietni, un katrā ziņā mēs arī domāsim par Latvijas nākotni, un tas neskar šāgada budžetu, jo grozījums ir iesniegts ar domu, ka likums stājas spēkā 2003.gada 1. janvārī un nodrošinātu tās elementārās cilvēktiesības un sociālās garantijas, kuras paredz arī Satversme.

Godājamie kolēģi, aicinām atbalstīt! Studentu skaits ir liels. Viņu skaits arī Latvijā, paldies Dievam, pieaug, bet no valsts puses liela daļa studentu nav sociāli aizsargāti, tas skar, kā es minēju, 27 600 Latvijas Republikas studentu. Lūdzu atbalstiet!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret runāt neviens nav pieteicies. Debates ir slēgtas.

Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi...” balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Nepareizi nosaucāt likumu!”) Lūdzu atvainot! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Sociālās apdrošināšanas likumā” tiktu nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es atvainojos... Precizējam! Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Labanovska, Salkazanova, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 35 deputāti, 1 ir balsojis pret, atturējušies 42. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Silvas Goldes, Antas Rugātes, Oskara Spurdziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt pret un par nav pieteikušies. Likumprojekts nodots komisijām.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Silvas Goldes, Antas Rugātes, Oskara Spurdziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Izglītības inovācijas fonda likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt Leons Bojārs. (Aplausi.)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi un cienījamais Dobeļa kungs! Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad ar sociāldemokrātu parakstiem šis likums jau vienu reizi bija Saeimā. Un es, protams, esmu pateicīgs, ka tas atgriežas otro reizi. Tas ir ļoti vajadzīgs, jā, jo tas jau ir jautājums par mūsu izglītības turpmāko izdzīvi, un kā mēs viņus atbalstīsim, mūsu zinātniekus, un kā tad celsim izglītības līmeni, jo diemžēl tas tagad ir diezgan nožēlojamā stāvoklī. Un tāpēc paldies pozīcijai, ka viņa atbalsta opozīciju! Un tāpēc aicinu arī to atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieteikusies runāt Kristiāna Lībane pret... par procedūru. Lūdzu ieslēdziet mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei!

K.Lībane (LC). Es vienkārši gribēju ierosināt nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Iebildumu nav. Tātad projekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Burvja, Labanovska, Lejas, Baldzēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteicies Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS).Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Spēkā esošā likumdošanas norma saka, ka no 2003.gada 1.janvāra ar pievienotās vērtības nodokli sāks aplikt silto un auksto ūdeni, kanalizāciju, apkuri, atkritumu apsaimniekošanu. Šī norma tika iebalsota saistībā ar šā gada budžeta pieņemšanu pievienotās vērtības nodoklī. Taču jāsaka, ka reālā situācija pašlaik ir tāda, ka iedzīvotāju maksātspēja nav palielinājusies. Tajā pašā laikā vesela rinda pašvaldības ir iesaistījušās ISPA projektā gan apkures jautājumos, gan ūdens, gan kanalizācijas jautājumos, ir paņēmušas kredītus. Ir jau tā palielinājušas maksājumus par šiem pakalpojumiem, lai segtu kredītu saistības. Pašlaik šie te grozījumi, kas tika izdarīti pagājušā gada nogalē, rada ļoti būtiskas problēmas pašvaldībām, kas ir paņēmušas šīs kredītsaistības, un šīs kredītsaistības pārejas periodā sadaļai “Vide” principā nosaka, ka šāda veida kredīti turpināsies ļoti ilgi. Mūsu piedāvātā redakcija piedāvā, lai šī pievienotās vērtības nodokļa aplikšana aukstajam un siltajam ūdenim, kanalizācijai, apkurei un atkritumu izvešanai stātos spēkā ne ātrāk kā 2006.gada 31.decembrī. Tas radītu iespēju vismaz tām lielajām pašvaldībām, kurās ir lielākās problēmas pašlaik, iegūt laiku un iegūt arī naudas līdzekļus no tā jau paaugstinātajiem pakalpojumiem, kurus ir jāsedz ar kredītsaistībām. Tādēļ aicinām atbalstīt šīs normas pieņemšanu, tādējādi samazinot iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus no nākamā gada 1.janvāra, lai viņi netiktu aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.

Nenoliedzami Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli ir jāapliek visi pakalpojumi, taču ar kuru laiku katra valsts to izdara, tas ir katras valsts kompetencē iekšējo jautājumu risināšana. Un tādēļ arī negribētos, lai cilvēki paliktu vēl maksātnespējīgāki, tiktu izlikti uz ielas par to, ka viņi vienkārši vairs nākamajā gadā šo paaugstināto likmi par pakalpojumiem nevar samaksāt.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Salkazanovam. “Pret” pieteicies nav neviens. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Burvja, Labanovska, Lejas un Baldzēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti ierosina balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 30 deputāti atbalstījuši šo priekšlikumu, 2 — balsojuši pret, 46 — atturējušies. Grozījumi komisijām nav nodoti.

Nākamā sadaļa par atvaļinājumu piešķiršanu.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straumes kungs lūdza apiešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22. un 23. maijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti balsojuši “par”, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas deputāts Andrejs Požarnovs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.maijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apmierināšanu! Lūdzu rezultātu! 78 — balsojuši par, pret un atturas — nav. Iesniegums apmierināts.

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu 28.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apmierināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti balsojuši par, 4 — pret, 3 — atturējušies. Iesniegums apmierināts.

Saeimas deputāts Andrejs Požarnovs lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu arī 22.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apmierināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti balsojuši par, pret un atturējušos — nav. Iesniegums apmierināts.

Turpinām šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtību. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atcelšana no amata. Lēmuma projekts “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Iesniedz Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres vēstuli, kurā tieslietu ministre iesaka apstiprināt Ivetu Brimerbergu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, konstatēja, ka minētā tiesnese strādā jau desmito gadu un ka viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada 1.jūnijā. Juridiskajai komisijai nebija iebildumu. Līdz ar to aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Debatēs nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 76 deputāti, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Iesniedz Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (“TB”/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres vēstuli, kurā viņa atbalsta minētās Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lūgumu — atbrīvot no tiesneša amata pienākumu pildīšanas ar šā gada 25.maiju. Juridiskā komisija pēc pārrunām ar minēto tiesnesi un Tieslietu ministriju precizēja datumu un atbalstīja atbrīvošanu no Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata ar šā gada 1.jūniju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 72 deputāti ir balsojuši par, pret — nav, atturas — viens. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Elvīras Cānes atbrīvošanu un Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Sagatavojusi Juridiskā komisija.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Paldies! Rīgas apgalbaltiesas tiesnese Elvīra Cāne šā gada 2. maijā ir vērsusies ar iesniegumu Tieslietu ministrijā, kurā lūdz neiebilst viņas atbrīvošanai no darba uz pašas vēlēšanos veselības stāvokļa dēļ.

Juridiskā komisija atbalstīja šo iesniegumu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesā rodas arī vakanta vieta. Pēc pārrunām ar tiesnesi Juridiskā komisija arī vienojās par datumu un vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu ar šā gada 1.jūniju atbrīvot Elvīru Cāni no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Debatēs nav pieteicies neviens deputāts. Balsosim par lēmuma projektu “Par Elvīras Cānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesnesša amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 71 deputāts ir balsojis par, pret — nav, atturējušies — 2. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Ministru prezidenta Andra Bērziņa sekojoša satura vēstuli:

“Lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas 2002. gada 22. maija sēdes darba kārtībā jautājumu “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu un Ministru kabineta Iekārtas likuma 6. pantu.” Pielikumā Saeimas likumprojekts uz 1 lappuses. Viktora Jaksona darba gaitas apraksts uz 1 lappuses.” Tātad lēmuma projekta teksts: “Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam.”

Debatēs diemžēl ir pieteikušies deputāti. Vārds deputātam Leonam Bojāram. (Troksnis zālē.)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, var kliegt, var svilpt, var darīt visu, ko grib, bet Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai nestrīdētos, nerisinātu personīgos vai biznesa jautājumus, bet lai nodarbotos ar valsts ekonomiskajiem jautājumiem, par Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību viņu veselību, pārtiku, mājokli, izglītību un citiem jautājumiem ir jārisina korekti un tā, lai pēc tam mums nebūtu kauns. Bet diemžēl mums iznāk drusciņ otrādi. Jūs paskatieties reitingā, kāpēc Saeimai ir reitings mīnus 14. Un kāpēc tas ir?

Tas ir tāpēc, ka, ļoti viegli strādājot, mūsu ierēdņu korpuss, kas pārsniedz 50 000, diemžēl uz Saeimu noveļ visdažādākās savas izdarības. Neatpaliek no tā arī mūsu Ministru kabinets vai valdība. Jo arī viņiem neuzticas 49% Latvijas iedzīvotāju.

Un Labklājības ministrija. Ja visu laiku šai ministrijai ir bijis mīnus 40 reitings, tad marta mēnesī ir mīnus 48. Protams, tas nav tikai viena ministra vainas dēļ, arī Požanova kungs pie tā nebija varbūt vainīgs, bet, protams, ka vajadzēja drusciņ novirzīt “sitienu” no tās slavenās halles ar 400 miljoniem dolāru vērtību. Un tāpēc, ja šodien mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu veselības aprūpē, tad diemžēl neviens jums nevar pateikt, kāds tur ir risinājums. Vai tas būs pēc jaunā ministra iecelšanas pozitīvs vai negatīvs, vai kaut kas izmainīsies vai neizmainīsies. Un mēs arī paskatāmies par finansējumu:1995.gadā bija 114 miljoni, 1998.gadā — 141, 1999. — 152, 2000. — 147 un 2002. — 178 miljoni! 1995.gadā nez kāpēc pietika medikamentu, lai gan slimnīcu, poliklīniku bija vairāk, arī gultu skaits bija lielāks. Toties šodien katastrofāli nepietiek naudas! Kur tad tā paliek? Kas ir analizējis visas tās kļūdas, kas ir pielaistas vai nu Labklājības ministrijā, vai Medicīnas departamentā? Neviens to nav teicis! Un, ja mēs arī paskatāmies, iedzīvotāju skaits arī ir samazinājies: 1994.gadā mums bija 2,57 miljoni, bet 2000. gadā tikai 2,42.

Tātad kas notiek ar veselības aprūpi? Vai valsts ir veikusi kādu aptauju? Vai valsts ir interesējusies, kā tad notiek medicīnas aprūpe Latvijas iedzīvotājiem? Diemžēl tas nav darīts. Un tāpēc arī esam nonākuši tik tālu to reformu laikā, kuras notiek nepārtraukti 10 gados, ka veselības aprūpe Latvijā ir novērtēta kā zemākā Eiropā un kā viena no zemākajām arī pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Te nevar vairāk kliegt, bet te ir jādomā, kas mums ir jādara ar šo organizāciju. Un mans ierosinājums jau agrāk bija, ka Labklājības ministrija ir jāsadala: sociālā aprūpe un viss, kas attiecas uz pensijām, atsevišķi un medicīniskā atsevišķi. Un tagad kas tad notiek? Jūs paskatieties: dzimstība mums krītas, mirstība palielinās, iedzīvotāju dabīgais pieaugums ir krities, saslimstība ar infekcijas slimībām palielinās, saslimstība ar neinfekcijas slimībām arī liela, saslimstība ar arodslimībām palielinās, AIDS, tuberkuloze un citas nelabas slimības izplatās. Slimību profilakse valstī ir likvidēta. Jūs saprotiet, mums nenodarbojas ar slimību profilaksi valstī! Un kā tad notiek ar vakcināciju, tas arī tā diezgan apšaubāmi, jo arī tas ir novests līdz “kliņķim”. Un tagad jūs paskatieties par zāļu cenām. Jūs taču droši vien vai jūsu radinieki iet uz aptieku un redz, kas tur notiek. Ar katru dienu mazāk paliek lētāku zāļu, bet palielinās dārgāko zāļu cenas. Un nākamais, pie kā arī var pieskarties, tā ir kontrole pār pārtikas produktiem. Diemžēl tā ir ļoti pasliktinājusies. Un tāpēc ieceltais jaunais ministrs...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs — laiks!

L.Bojārs. Jā, ministram būs ļoti smags darbs. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Leon, kā tu balsosi?”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatētāju nav. Debates slēdz.

Godājamie Saeimas deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Izteikt uzticību labklājības ministram Viktoram Jaksonam”. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti balsojuši par, 21 deputāts — pret, 13 — atturējušies. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godājamie Saeimas deputāti! Turpinām mūsu plenārsēdes darbu.

Trešā sadaļa — “Pieprasījumu komisijas atzinums”. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Ilmāram Geigem! Godājamie Saeimas deputāti! Balsosim par Pieprasījumu komisijas ... Es atvainojos! Debatēs ir pieteicies Freimanis Gundars. Gunārs Freimaņa kungs, es atvainojos, Freimanis Gunārs.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Šā gada 14.martā Saeima pieņēma lēmumu — uzdot Ministru kabinetam līdz 2002.gada 1.maijam informēt Saeimu par priekšlikumiem, kuri sekmētu Latvijas pilsoņu iespēju veikt darījumus ar zemi, stimulēt zemes īpašumu konsolidāciju un jaunu zemes īpašumu iegādi zemnieku saimniecību paplašināšanai.

Un otrs. Aicināt Ministru kabinetu iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību aizstāvēt tādu pozīciju, kas nodrošina lauksaimniecības nozares un lauku turpmāko attīstību, ietverot lauksaimniecības produktu ražošanas apjomus, kuri atbilst vismaz valsts iekšējam patēriņam, kā arī radot lauksaimniecības produkcijas ražotājiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus ar Eiropas Savienības valstīm.

1.punkta izpilde bija uzdota līdz 1.maijam. Un tad, kad mēs iesniedzām šo pieprasījumu, tad šī prasība nebija izpildīta. Tiesa, pēc pieprasījuma iesniegšanas mums tika iedots apjomīgs Zemkopības ministrijas kopsavilkums, kurā faktiski vairāk tika atspoguļota pašreizējā situācija, un faktiski nekas konkrēts nav par to, lai izpildītu šo uzdevumu, kas tika uzdots Ministru kabinetam. Tādēļ mēs uzskatām, ka šis punkts ir izpildīts formāli.

Kas attiecas uz sarunām Eiropas Savienībā, tad izrādās, ka pēc Saeimas lēmuma nevis tiek uzlabota situācija, kāda ir paredzēta sarunās, bet, gluži pretēji, tā pat tiek pasliktināta. Tā kopējā komisijas sēdē, kura mums notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar Eiropas lietu komisiju, mēs konstatējām, ka veselā rindā pasākumu Latvija pat ir atkāpusies no tā, ko viņa bija prasījusi. Runa ir par pārejas periodiem lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem. Un tagad izveidosies situācija, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā absolūtais vairākums pārtikas pārstrādes uzņēmumu, tātad piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie, būs likvidējami, jo tiem nav paredzēts ne pārejas periods, ne tie var izpildīt šīs prasības, kuras mēs esam uzņēmušies.

Vēl jo vairāk. Runājot par mazām zemnieku saimniecībām, tātad par piena slaukšanas, piena ieguves veidiem, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, ka ar nākamo gadu jau nevarēs vairs iepirkt ar rokām slauktu pienu, kaut šāda prasība nav ne Eiropas Savienībā, ne arī kāds to ir izvirzījis. Un kārtējo reizi mūsu sarunu vedēji un mūsu valdība grib izrādīties par lielākiem svētajiem nekā Romas pāvests. Un tas tikai parāda to, ka faktiski Saeimas lēmums tiek pildīts formāli un mūsu pieprasījums ir īstajā vietā, jo, neatbalstot mūsu pieprasījumu, formāli tiks tātad... tālākā darbība arī notiks tikai formāli.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs ir pieteicies Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezdij! Godātie deputāti! Apmēram pāris mēnešus atpakaļ mēs ārkārtas plenārsēdē izskatījām jautājumu par to, ka situācija lauksaimniecībā ir pietiekami sarežģīta, un šī situācija radās triju iemeslu pēc.

Pirmais iemesls. Patiešām mēs uzskatījām, ka atbilstoši citu zemju praksei arī Latvijai jāpaskatās, kas notiks ar Latvijas zemēm pēc tam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, vai ir skatāms kāds pārejas periods, vai ir skatāmi kādi citi nosacījumi, lai Latvijas zemnieks būtu pietiekami konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem Eiropas Savienības zemniekiem un līdz ar to viņš varētu gan pats apsaimniekot savu zemi, gan papildināt zemju krājumus, gan attīstīt savu saimniecību un arī skatīties citu zemju virzienā, un paskatīties varbūt arī ir nepieciešams, un ir iespēja piepirkt sev zemi kādās citās valstīs. Un attiecīgi laika periodā divus mēnešus atpakaļ mēs skatījāmies. Protams, mēs tad nesaņēmām atbildes, ka ir jau uz to laiku gatava valdības pozīcija un valdība ir gatava sarunās ar Eiropas Savienību arī šo Latvijas pozīciju prezentēt.

Tāpat mēs saskārāmies ar jautājumu, ka Eiropas Savienības komiteja mums piedāvāja vēlreiz izvērtēt divus jautājumus. Pirmām kārtām tiešos maksājumus mūsu zemniekiem, kad bija pateikts, ka maksā tikai 25% no tā, ko viņi maksā savējiem. Un tad 10 gadu laikā, ik pa 5% palielinot šo apjomu, varēja Latvijas zemniekam apmaksāt noteiktu naudas summu. Mēs teicām, ka mūs tas neapmierina. Uzskatījām, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā metodika, kādā veidā tad Latvija pārstāvēs savas intereses saistībā ar tiešajiem maksājumiem. Nāca palīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas pārstāvji. Arī viņiem šis jautājumus bija pietiekami principiāls. Bija jautājums par Austrumeiropas valstīm. Līdz ar to varēja strādāt.

Trešais jautājums par kvotām atsevišķiem mūsu izstrādājumiem — cukurbietēm, cukuram, pienam, gaļai, graudiem, kur arī bija pateikts, ka Eiropas Savienības speciālisti Latvijai piedāvā kvotas uz šiem izstrādājumiem vēl mazākas, nekā mūsu zemnieks spējīgs saražot jau pašreiz, pat pie mūsu pašreizējā zemkopības attīstības līmeņa.

Mums par gandarījumu attiecīgs jautājums tika adekvāti novērtēts parlamentā, tika nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un Tautsaimniecības komisija pieņēma lēmumu — virzīt uz plenārsēdi, un arī plenārsēde otrajā lasījumā nobalsoja, ka līdz 1.maijam valdība galu galā, izveidojot darba grupu, izdarot noteiktus mājas darbus, parlamentā arī ierosinās jautājumu, kā tad galu galā Latvija, atbildot pati uz šiem trim jautājumiem — par brīvo zemes tirgu, par pirkšanu, par kapitālo pārvietojumu, par tiešajiem maksājumiem zemniekiem un par kvotām, kā pārstāvēs Latvijas valsti sarunās ar Eiropas Savienību.

Es gribu pateikt, ka 1.maijs ir atnācis un šodien gandrīz jau pusmēnesis cauri. Bet attiecīgā lēmuma parlamentā nav. Un līdz ar to, jā, tas varbūt norāda uz tiesisko nihilismu, ka Ministru kabinets uzdrošinās parlamenta lēmumu nepildīt. Mums, protams, ir nedaudz pārsteidzoši, ka valdošā koalīcija tik mierīgi uztver un Ministru kabinetam ļauj arī tā rīkoties. Es domāju, ka šī saruna nav pabeigta. Šodien mēs vēlreiz precizējam Ministru kabineta attieksmi pret parlamentu, un, izejot no šīs attieksmes, protams, būs arī nākamie soļi. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lauska kungs! Vairāk debatētāju nav pieteikušies. Debates slēdzu. Cienījamie Saeimas deputāti, balsosim par iesniegto pieprasījumu, ko deputāti Gunārs Freimanis, Lauska kungs, vēl vesela grupa ir iesnieguši Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 28, atturas — 19. Pieprasījums noraidīts.

Godājamie deputāti! Nākamā mūsu darba kārtības sadaļa — lēmuma projektu izskatīšana.

Pirmais — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4498. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izvērtēja Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par pārkāpumu, kuru izdarījis Juris Galerijs Vidiņš. Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē piedalīties bija uzaicinājusi arī deputātu Vidiņu, kurš mūs iepazīstināja ar ceļa negadījuma detalizētu izklāstu un apstiprināja, ka protokolā minētais atbilst notikušajam.

Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi nolēma sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 64 deputāti, pret — 1, atturējušies — 3. Lēmums tiek akceptēts.

Godājamie deputāti! Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr. 4539, kas ir atbildīgās komisijas sagatavots lēmums, kurš izriet no Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta un Meža likuma 46. panta 5. daļas.

Ja jūs apstiprināsiet atbildīgās komisijas lēmumu, tad meža zemes gabals tiks nodots Cēsu rajona Amatas novadā pašvaldībai. Aicinu jūs atbildīgās komisijas vārdā atbalstīt šo lēmumu, kas ir vērsts uz neizcirsto mežu saglabāšanu un tūristiem pieņemamas ainavas izveidošanu attiecīgi Cēsu rajonā.

Sēdes vadītājs. Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 74 deputāti, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais izskatāmais lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

Ir sagatavots arī alternatīvais lēmuma projekts, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, Parlamentārās izmeklēšanas komisija a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā, “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

Tātad, lūdzu atbildīgo referentu. Atbildīgais referents augšminētās izmeklēšanas komisijas vadītājs deputāts Imants Burvis. Es atvainojos, priekšsēdētājs.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad jūsu rīcībā pašlaik uzreiz ir divi dokumenti — 4193 un 4542.

Uzreiz atzīmēšu to, ka, saņemot 6. marta plenārsēdē izskatīto lēmuma projektu gan Tautsaimniecības komisija Kārļa Leiškalna vadībā, gan arī Parlamentārā izmeklēšanas komisija pieņēma vienādus lēmumus pēc būtības noraidīt šo lēmuma projektu.

Un tāpēc Parlamentārās izmeklēšanas komisija a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā izstrādāja alternatīvu lēmuma projektu.

Lēmuma projekts tika izstrādāts pietiekami ilgi, izstrīdēts visu deputātu vidū, komisijas locekļu vidū, es ceru, ka komisijas locekļi savas frakcijas ir iepazīstinājuši, un lieku priekšā balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Bet vēl ir pieteikušies debatētāji par šo jautājumu.

Baldzēns Egils vēlas izteikties debatēs.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka mums tik tiešām ir divi projekti, un attiecīgi Sociāldemokrātu savienības un citu opozīcijas spēku iesniegtais likumprojekts ir diezgan rūpīgi saīsināts kā saturiski, tā arī pēc principiem. Un es varbūt pateikšu, kādas ir atšķirības, lai katrs deputāts, balsojot par šiem lēmumu projektiem, varētu precīzi izvēlēties atbilstoši savai sirdsapziņai un pārliecībai.

Tātad Sociāldemokrātu savienība un opozīcija piedāvāja publicēt informāciju un dokumentus par mierizlīgumu starp “Tilts Communications”, “Lattelekom” un Latvijas valsti un par mierizlīguma norisi un tajā iesaistītām amatpersonām un speciālistiem.

Alternatīvais priekšlikums ir daudz maigāks, parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikums, kas prasa praktiski iesniegt parlamentārajai izmeklēšanas komisijai informāciju par tiesvedības izmaksām. Praktiski mēs redzam, ka šeit jautājums par mierizlīgumu, par politisku atbildību, par amatpersonu rīcību netiek skarts pilnīgi nemaz. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi, ka opozīcijas — Sociāldemokrātu savienības — ierosinātais priekšlikums saistās ar to, ka šīm tiesvedības lietām, mierizlīguma lietām un telekomunikācijas nozares nākotnes lietām ir nepieciešams neatkarīgu ekspertu vērtējums. Un šie neatkarīgie eksperti ir Latvijas Telekomunikāciju asociācija un 7 asociāciju alianse. Tas ir viens, un, manuprāt, ļoti elementārs jautājums, ko mēs vairākkārt uzsvērām, ka vienīgie eksperti nedrīkst būt ministriju ierēdņi, kuri ir politiski atkarīgi no saviem vadītājiem — ministriem. Ir vajadzīga arī neatkarīga ekspertīze. Un šī neatkarīgā ekspertīze — gan Latvijas Telekomunikāciju asociācija, gan asociāciju alianse — ir pilnīgi izslēgta šajā alternatīvajā priekšlikumā. Tātad praktiski vēl vienā būtiskā jautājumā Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir savā pozīcijā tuvinājusies ierastai valdības atsevišķu ministru pozīcijai.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka arī atsevišķi ministri izteica ļoti nopietnas šaubas, vai, lūk, Latvijas Telekomunikāciju asociācija varot būt objektīvs eksperts. Es domāju, ka tas ir absolūts absurds, jo arī šeit visu šo septiņu asociāciju alianse ir deleģējusi arī Latvijas Telekomunikāciju asociāciju šīs ekspertīzes veikšanai. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Un šinī gadījumā es domāju, ka arī ministra Kalvīša kunga apstrīdētā objektivitāte šeit ir viennozīmīgi skaidra, arī konkurējošo uzņēmumu pārstāvji no dažādām asociācijām ir izteikušies par objektīvu, neatkarīgu ekspertu nepieciešamību, tai skaitā no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas. Diemžēl mēs redzam, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija savā vairākumā šo iespēju ir izslēgusi.

Tālāk, kolēģi, Sociāldemokrātu savienība un Saeimas opozīcija ar saviem parakstiem ierosināja lēmuma projektu, kas pieprasa no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par “Lattelekom” rīcību, patvarīgi nosakot vairākus pamatpakalpojumu tarifus — ienākošie starptautiskie zvani, interneta iezvanpieejas 900. numuri un citi. Tā ka arī tas šeit ir ignorēts. Es gribētu uzsvērt to, ka, protams, ir arī tēzes, kas Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā ir stingrākas, ko mēs varētu arī atbalstīt. Bet jautājumos, kas skar tātad šīs tiesvedības lietas, šķīrējtiesas jautājumā, mierizlīguma lietas, neatkarīgu ekspertīžu jautājumu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par patvaļīgu rīcību, ko veic tātad “Lattelekom”, šajos jautājumos tas tā nav..

Kolēģi, no jūsu rīcības un no jūsu balsojuma būs atkarīgs tas, cik konsekventi jūs gribēsiet izanalizēt šos jautājumus, kas skar telekomunikāciju sektoru politiku un telekomunikācijas nozares attīstību. Es domāju, ka mums ir nepieciešama objektīva informācija un objektīva analīze. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Baldzēna kungs!

Nākamais debatētājs Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es esmu dziļi izbrīnīts, ka šodien skrien Baldzēna kungs, ka izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir viņa partijas biedrs. Varējāt savstarpēji tad sarunāt, kāds projekts būtu labāks, ja? Bet es gribētu norādīt arī cienījamiem kolēģiem, gan arī cienījamiem Latvijas iedzīvotājiem, ka cienījamais Baldzēna kungs ir vai nu apzināti vai neapzināti nedaudz visus maldinājis.

Pirmkārt, es, būdams komisijas loceklis, varu pateikt, ka mēs ļoti ilgstoši un nopietni strādājām. Es domāju, arī Burvja kungs norādīs iemeslu, kādēļ radās šāds projekts, varbūt ne asāks, bet, pirmkārt, laiks ir mainījies. Un šodien jau mums ir jārunā par to, ka Latvijas valstij diez vai būs miera izlīgums ar “Tilts Communications” vai “Sonera”.

Un tādēļ, ja mēs atbalstām pirmo projektu, tad mēs runājam par to laiku, kas bija iepriekš. Ir jārunā par to jauno situāciju, kas veidojas pasaulē, tajā skaitā arī Eiropā, pēc “Soneras” apvienošanās ar “Telia AB”. Diemžēl iepriekšējā projektā tāda jautājuma nav. Mūsu priekšlikums ir arī daudz nopietnāks, tas ir par to, ka ir jāinformē Eiropas Komisija par iespējamo apvienošanos un tām sekām, kas var veidoties Latvijas teritorijā.

Tāpat ir nopietns jautājums par to, ka mūsu izmeklēšanas komisija vairākkārt, Baldzēna kungs, pieprasīja no ekonomikas ministra nepieciešamo informāciju, lai mēs varētu izanalizēt. Diemžēl vai par laimi mums ir jāuzticas gan Privatizācijas aģentūras vadītājam Ozolnieka kungam, gan ekonomikas ministram, gan arī citām amatpersonām par to, ka patiešām eksistē kaut kāda slepena vienošanās ar advokātu biroju, kurā ja tiek atpublicēti šie dokumenti vai šī informācija, tad Latvijas pusei ir jānes milzu finansu atbildība vairāku miljonu dolāru vērtībā. Līdz ar to mūsu vienīgā iespēja tikt pie šīs informācijas, kaut vai lielākajai daļai izmeklēšanas komisijas locekļu ir pieeja pie slepenības, bija tikai tā, ka mums ar Saeimas lēmumu ir jālemj par to, Baldzēna kungs, kas ir 2.punktā, ka līdz 10.jūnijam iesniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumu informāciju par Latvijas puses līdzšinējām izmaksām tiesvedības procesā, tajā iesaistītajām amatpersonām un speciālistiem. Daļēji tā ir atbilde. Cerams, protams, tiks izpildīts Saeimas lēmums, tad tā ir daļēja atbilde uz jūsu jautājumu. Tālāk mēs varam vēl pēc šīs informācijas iegūšanas izskatīt padziļināti. Bet bez šīs informācijas mēs nevaram izdarīt secinājumus.

Tāpat arī, pieņemot to, ka ir publicēta informācija, tad ir jautājums, kas nesīs atbildību par iespējamiem zaudējumiem. Baldzēna kungs, tas nav šajā jūsu projektā vai mūsu kopējā projektā izanalizēts. Tādēļ es uzskatu, ka šajā brīdī daudz loģiskāka un spēcīgāka ir šī jaunā izmeklēšanas komisijas redakcija. Un par sabiedrisko organizāciju iesaisti — tās varēs noteikti iesaistīties, tām ir jāiesaistās.

3. izmeklēšanas komisijas punktā Latvijai nav koncepcijas par telekomunikāciju tīkla un sistēmas visu attīstību nākotnē. It sevišķi ņemot vērā šī iespējamā monstra izveidi Latvijas teritorijā, ko apvieno “Sonera” ar “Telia AB”, kā veidosies tālākā sistēma. Izrādās, Latvijā nav tādas koncepcijas. Līdz ar to tieši šeit ir jāpieslēdzas.

Tādēļ es aicinu atbalstīt un nelauzt šķēpus šinī brīdī par iepriekšējo redakciju, bet atbalstīt izmeklēšanas komisijas iesniegto projektu, jo citādāk, es domāju, var nogremdēt abus projektus un netiks nekas pieņemts. Un, es domāju, tas nebūs ne Latvijas valsts labā, ne arī, teiksim, telekomunikāciju sistēmas attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Lujāna kungs!

Nākamā debatētāja Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt alternatīvo lēmuma projektu, par kuru vienojās visi frakciju pārstāvji, kuri strādāja šajā izmeklēšanas komisijā. Un, nedaudz analizējot sagatavoto lēmuma projektu pa punktiem, es gribu pateikt, ka 1.punktā ir paredzēts viss, tajā skaitā arī mierizlīguma iespēja. Un viņu teksts nosaka tikai to, ka Latvijas valstij ir jāpanāk iespējami izdevīgāki nosacījumi tiesvedības procesā. Ja izdevīgāks būs mierizlīgums un par to varēs vienoties, tas nav izslēgts šajā punktā. Ja tiks panākta prasību realizācija, tad arī to visu var darīt.

2.punktā galvenokārt, manuprāt, tomēr tā doma ir tāda, ka vispirms ir jāsaņem izmeklēšanas komisijai materiāli, jāiepazīstas rūpīgi ar ekspertiem, tie jāizvērtē, un, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, tad izmeklēšanas komisija arī pieņems lēmumu par šo dokumentu publiskošanu. It sevišķi attiecībā uz pārkāpumiem, ja tādi tiktu atklāti par šajā tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu un speciālistu apmaksu. Bet varbūt viss ir kārtībā. Tāpēc vispirms ir jāsaņem šie materiāli un komisijai tie rūpīgi jāizvērtē.

Bet, manuprāt, ļoti nozīmīgi ir tie punkti lēmuma projektā, kuri aicina Ministru kabinetu sagatavot jaunu telekomunikācijas sektora politiku, jo izmaiņas telekomunikāciju tirgū ir acīmredzamas un iespējamā lielmonopola veidošanās varbūt var apdraudēt Latvijas telekomunikāciju tālāko sektorpolitiku.

Manuprāt, ļoti nozīmīgs arī no jauna radītais punkts ir tas, ka komisija atzīst par nepieciešamu un aicina Saeimu nobalsot par to, ka jāinformē Eiropas Komisija par kompāniju “Telia AB” un “Sonera Corporation” apvienošanos, kas varētu radīt draudus par monopola, liela monopola, veidošanos ne tikai Latvijā, bet varbūt arī Eiropā.

Un kā atsevišķs punkts, manuprāt, visnozīmīgākais ir tas, par ko ļoti ilgi debatēja komisijas deputāti, ka ir nepieciešams panākt, lai Latvijas valsts tomēr saglabā šajā situācijā 51% akciju valsts īpašumā, jo joprojām nav īstenota Latvijas lauku rajonu sakaru modernizācija un šīs prasības, manuprāt, “Lattelekom” ir jāizpilda. Tātad lūdzu atbalstīt sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu un šodien vienprātīgi par to nobalsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Man ir jautājums deputātam Kalniņam. Kalniņa kungs, vai jūs spēsiet iekļauties? Jums atlikušas piecas minūtes līdz starpbrīdim. Jā? Lūdzu!

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man tādā aspektā. Mēs, cerams, nobalsosim par šo alternatīvo lēmuma projektu, bet mani tirda tāda lieta, kā veiksies nākotnē šai valstij ar šo problēmu. Jo šī tiesvedība notiek, un es iedomājos vienmēr to nelabvēlīgāko situāciju, kāda var mums būt. Tātad, ja ir tiesvedības process negatīvs un 380 miljoni dolāru nāk valstij papildu izdevumi, tas ir punkts viens, jo mēs esam atcēluši šo monopoldarbības termiņu “Lattelekom”, iepriekš balsojot, un tas ir fakts.

Otrs jautājums. Tiesvedība dažam ir varbūt ļoti interesanta — vilcināt garumā, jo katru mēnesi izlieto, tā es saprotu, pa pusmiljonam ASV dolāru šī tiesvedības procesa apkalpošanai. Tātad arī šī otra negatīvā summa aug, ieilgstot tiesvedības procesam.

Trešais mīnuss, kas joprojām ir dienas kārtībā, tā ir lauku sakaru tīklu modernizācijas pabeigšanas nepieciešamība. Pēc pēdējiem cipariem, datiem, “Lattelekom” informē, ka 70% mūsu sakaru ir ciparizēti. Pēdējā gadā ir tiešām noticis tāds būtisks palielinājums, bet 30% vēl paliek aiz borta.

Šeit projektā, protams, ir tāda vēlme, kā saglabāt 51% valsts īpašumā no SIA “Lattelekom” akcijām ar domu, ka mēs varētu ietekmēt šo kompāniju, bet šī bēdīgā pieredze visus šos iepriekšējos gadus ir bijusi tāda, ka mēs neesam šo kompāniju ietekmējuši Latvijas patērētāju interesēs, jo tarifu līmenis ir relatīvi augsts, augstāks nekā Igaunijā un par dažām pozīcijām nekā Vācijā, un tā tālāk. Tā ka šis 4. mīnuss saglabājās.

Un 5., ko es gribētu teikt, ka tiešām acīmredzot notiks “Lattelekom” kompāniju savienošanās, tātad šo fiksēto tīklu savienošanās ar mobilo tīklu, jo tikko ir paziņojusi “Telia AB” prezidente Mariane Niverta, ka viņa domā konsolidēt, iekļaut jaunajā koncernā abus uzņēmumus, abus virzienus — fiksētos un mobilos sakarus Latvijā. Tātad šis monopols būs vēl ietilpīgāks nekā mēs, deputāti, centāmies, daļa deputātu centās ierobežot šo monopola termiņu “Lattelekom”.

Tātad globalizācija notiek, mēs no tā neizbēgsim, un mēs ceram, ka valdība būs ļoti apsviedīga, operatīva, ja būs iespēja kaut kādā izdevīgā situācijā šo tiesvedību pārtraukt, panākt šo lauku ciparizāciju, normālus tarifus un labi pārdot varbūt savu daļu, kas ir “Lattelekom” mums 51%.

Jautājums ir visai sarežģīts un ļoti akūts... analīze nepieciešama, lai Latvijai šeit būtu vislabvēlīgākais iznākums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalniņa kungs!

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Silva Golde, Ērika Zommere, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs. Starpbrīdis līdz pulksten 17.00

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Turpinām šīsdienas darbu. Vēl arvien esam pie 22. jautājuma — “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

Turpinām debates. Nākamais debatētājs — Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, no vietas runā!”)

L.Bojārs (LSDSP). Jā... paldies... Redziet, pozīcija ir daudz braukājusi uz hokeja un futbola mačiem, tāpēc jau jūs pārvēršat arī Saeimas zāli par tādu pašu.

Cienījamie kolēģi! 1993. gada 21. decembris ieies vēsturē kā Latvijas Republikas tautsaimniecības melnā diena. Starptautiskais konkurss, kas notika par “Lattelekom” modernizāciju, diemžēl tika “piespēlēts” jaunizveidotai Lielbritānijas firmai “Tilts Communications”, un viņai bija atdoti 49% Latvijas telekomunikāciju īpašuma un pie tam ar īpašām tiesībām. Tātad pilnvaroti parakstīt šo līgumu bija Gūtmaņa kungs ar Kehra kungu, un tālāk notika tas, pie kā mēs šodien esam nonākuši. Tātad no Latvijas īpašuma aizgāja 49% “Lattelekom”. Rezultāts — Latvijas iedzīvotāji par tālruņa pakalpojumiem maksā vairāk nekā Eiropas Savienības valstis.

Un tagad par tiem solījumiem, ko mēs saņēmām no “Tilts Communications” — pilnīgi veikt telekomunikāciju modernizāciju, jaunas darba vietas, kabeļu rūpnīca, nesamazināt strādājošo skaitu un pasūtījumi VEF. Un kas tad iznāca un ko mēs redzam uz šodienu? Modernizāciju veic Rīgā un perspektīvās pilsētās — Ventspilī, Liepājā daļēji un vēl dažās pilsētās. Lauki un mazās pilsētas ir aizmirsti, VEF tika iznīcināts, kabeļu rūpnīcas kā nebija, tā nav, darba vietas samazinājušās. Un kādi tad ir zaudējumi Latvijas Republikai? “Lattelekom” nepilda solīto, bet par vecās sistēmas izmantošanu laukos pieprasa tādu pašu cenu, kā mēs maksājam Rīgā, un ļoti augsti citi maksājumi, salīdzinot ar Eiropas valstīm. 9 miljoni dolāru zaudējums par neradīto darba vietu un līguma neizpildi, no 50 līdz 70 miljoniem zaudējums par nepilnīgo telekomunikāciju modernizācijas izpildi, 24 miljoni — neuzstādītie taksofoni un viss, kas ar to saistīts.

Vēl jo interesantāk, ka Ministru kabinets pieņēma lēmumu — 18% “Latvijas Mobilā telefona” akciju pārdot “Lattelekom” vai “Tilts Communications” par 2,95 miljoniem latu. Bet šīs akcijas patiesībā maksā 63 miljoni! Tātad pat valdība uztaisīja robu Latvijas ekonomikā 60 miljonu latu apmērā! Un tagad, vadoties no Eiropas Savienības konsultantiem, kuri ir tā slavēti Latvijā, valdība ierosināja samazināt “Lattelekom” līgumu ar “Tilts Communications” no 20 gadiem uz 10, tātad nobeidz 2003.gadā 2013.gada vietā. Uzzinot visu to, vai tas bija speciāli piespēlēts, “Tilts Communications” Latvijas valsti nodeva starptautiskā tiesā par 380 miljoniem dolāru lielu summu. Un tāpēc rodas jautājumi: kāpēc 1993.gadā, samaksājot ārvalstu advokātiem 15 miljonus dolāru, Latvija saņēma nekvalitatīvu līgumu? Kāpēc Latvijas valdība nepieprasīja visā šinī laikā, un tie pilnvarnieki, kas, saņemot ļoti lielas algas, desmitiem reizes pārsniedzot Saeimas deputātu algas, neinformēja Latvijas valdību, ka netiek izpildīti pienākumi... kas izriet no dotā līguma? Kāpēc valsts radīja speciāli zaudējumus “Mobilajam telefonam”? Kāpēc valdība tiesas prāvu... par tiesas prāvu uzzināja patiesībā no preses un tad apķērās, ka kaut kas ir jādara? Un kas tad notiek ar to mierizlīgumu, un cik mēs maksājam advokātiem — slaveno ārzemju firmu advokātu kantorim? Un vai viņi nav tie paši advokāti, kuri arī sastādīja šo līgumu? Diemžēl viss tas ir miglā tīts. Uz doto momentu mēs neko nezinām. Un tāpēc tas ierosinājums, kas gāja no opozīcijas, tas ir pilnīgs un ir jāatbalsta, jo mēs nevaram pielaist, ka “Tilts Communications”, “Sonera” vai vēl kāds konsorcijs paņems “Lattelekom” palikušo 51 procentu, jo 380 miljoni būs kaut kā jāatlīdzina, un pie viena pieliks arī “Latvijas Mobilo telefonu”. Abu šo uzņēmumu peļņa gadā ir pie 50 miljoniem latu. Tātad jūs paskatieties, kāda summiņa aizies kārtējo reizi garām mūsu valsts budžetam. Tad varēs paskatīties 2003., 2004. un tālākajos gados, kā mēs nomaksāsim 720 miljonu lielo iekšējo un ārējo parādu.

Un, starp citu, šinī gadā valdība arī ir aizņēmusies 8 miljonus latu. Vai tie 8 miljoni nav tie, kas ir samaksāti par advokātu pakalpojumu šinī tiesas lietā? Un kāpēc valdība to slēpj arī no deputātiem? Ir taču paredzētas slēgtas sēdes, un deputātiem ir jāzina, kas notiek. Bet diemžēl nevar atrunāties tā, kā to saka ekonomikas ministrs, ka, redziet, būs kaut kādi īpaši zaudējumi vai kas. Tātad muļķo jau Latvijas valdība ne tikai Latvijas iedzīvotājus, diemžēl arī deputātus, un mēs esam kārtējo reizi vilti, kā tas ne vienu reizi vien notiek.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt opozīcijas ierosināto priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Vārds Egilam Baldzēnam — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Tie, kas tagad ir tuvāk valdības partijas pozīcijām, nesatraucieties, ja Sociāldemokrātu savienības vārdā es aicinu atbalstīt mūsu pašu ierosināto lēmuma projektu.

Ja Saeimas vairākums to noraidīs, Sociāldemokrātu savienība, protams, balsos arī par maigāko Parlamentārās izmeklēšanas komisijas variantu. Tā ka šinī gadījumā Sociāldemokrātu savienības balsis nepazudīs. Tas ir arguments Modrim Lujānam.

Otrkārt, ko es gribētu šeit pateikt ārkārtīgi svarīgu, ka Modris Lujāns saka, ka Baldzēna kungs apzināti maldina sabiedrību, tad es gribētu teikt sekojošo.

Kolēģi, jā, tik tiešām var būt programmu minimums, var būt programmu maksimums. Sociāldemokrātu savienība atbalsta programmu maksimumu. Nu, neizdosies, mēs atbalstīsim programmu minimums. (Starpsauciens: “Tā mēs arī domājam!”) Tas ir viens.

Bet paskatīsimies pavisam vienkārši. Eksperti no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas — Siliņa kungs, Leļa kungs — arī preses konferencē, ko rīkoja Sociāldemokrātu savienība, skaidri un gaiši pateica, ka mierizlīgums var notikt ļoti strauji un ātri, pat vienas dienas laikā, jo “Telia AB” nav ieinteresēta nepārtrauktā karadarbībā ar Latvijas Republiku, ar Latvijas valsti, ja viņa grib apvienoties. Tā ka šeit jautājums par mierizlīgumu kā pilnīgi nebūtisku nav pamatots, kolēģi! Tie ir eksperti. Telekomunikāciju asociācijas viceprezidents, Telekomunikāciju asociācijas attiecīgi izpilddirektors ar viceprezidenta kungu — Leļa kungu, pateikšu pavisam skaidri un gaiši, arī citas sešas telekomunikāciju asociācijas, uzņēmumi, ir izvirzījušas kā savu septiņu asociāciju pilnvarotu pārstāvi, ja jūs domājat, ka šinī gadījumā Leļa kungs ir nenopietns, es kategoriski tam nepiekrītu. Tas ir viens. Tā ka šāda situācija var būt. Tāpēc arī mierizlīguma būtība ir diezgan svarīga.

Bet tagad paskatīsimies par to jautājumu. Jā, tik tiešām Lujāna kungam ir taisnība, ka valdība nedod šos dokumentus, kas ir vajadzīgi Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai. Arī Seiles kundze to teica. Tik tiešām nedod! Un tāpēc šis Saeimas pieprasījums, šis lēmums ir obligāti nepieciešams, lai vismaz par tām izmaksām gūtu šo informāciju. Bet opozīcijas priekšlikumā, ko ierosināja tieši Sociāldemokrātu savienība, ir ne tikai par šīm izmaksām, bet arī par tiesvedības gaitu, arī par mierizlīgumu. Un, ja reiz valdība ir noslēgusi tādu līgumu, ka mēs ar saviem advokātiem vienojamies, ka bez advokātu ziņas mēs vispār neko nedrīkstam izpaust, tad ir jautājums: kas tad pasūta mūziku? Kas tad ir pasūtītājs? Vai šie advokāti, kuri pasaka savā līgumā ar mūsu valdību, nosaka, ka to un to valdība nedrīkst darīt. Vai valdība dod darbu advokātiem? Un šeit, man liekas, tā situācija palikusi tiktāl smieklīga, tāpēc Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kura šo darbu turpinās, es aicinu obligāti pieprasīt, un tas vajadzīgs bija arī jūsu lēmuma projektā, Modri Lujān, lai šeit būtu arī līgums starp šiem advokātiem un Ministru kabinetu — Latvijas valdību, tas bija vajadzīgs. Ne tikai šīs izmaksas, cik maksā honorāros, jo tās jau mēs zinām. Mēs nezinām to, cik maksā Latvijas puses advokātiem, tas ir, tiem cilvēkiem, ka savulaik saņēma šo mistiski slaveno 15 miljonu honorāru, kad vienā dienā tapa no 3 miljoniem novērtētais darbs līdz 15 miljoniem īsi pirms “Tilts Communications” un Latvijas Republikas “Lattelekom” līguma parakstīšanas. Kolēģi, tāda ir situācija, un tāpēc mums tik tiešām būtu vajadzīgs ne tikai par šīm izmaksām, bet ja nu, teiksim, šāds līgums ir, kā es teicu, Latvijas Republikas suverenitāti ierobežojošs, noslēgts, tad mums ir tiesības paskatīties šo līgumu vismaz starp advokātiem un Latvijas valsti.

Kolēģi, tā kā, es domāju, šeit vispār nav ko daudz runāt un domāt, un galu galā arī vajadzētu mainīt attiecības starp advokātiem un valdību, nevis advokāti nosaka, kā rīkoties valdībai, bet valdība dod uzdevumu pieņemt darbā advokātu. Tas būtu ārkārtīgi svarīgi.

Nu, protams, mēs varam šeit arī, kolēģi, spriest, vai mēs uzticamies Ozolnieka kungam vai neuzticamies, kā teica mans kolēģis Modris Lujāns. Es, godīgi runājot, ne īpaši uzticos. Bet nu, tas ir gaumes jautājums.

Otrkārt, ko es gribētu šeit pateikt. Ka tik tiešām ir milzīga atbildība, un tāpēc bija svarīgi, lai ne tikai ministriju tātad eksperti, kas ir politiski atkarīgi no saviem ministriem, bet arī neatkarīgi eksperti piedalītos visos šajos jautājumos, kas skar tajā skaitā arī sektorpolitiku un šīs politikas attīstību Latvijā, telekomunikāciju politikas attīstību Latvijā.

Kas šeit vēl ir svarīgi? Es tik tiešām piekrītu Lujāna kungam arī tajā jautājumā, ka tik tiešām ir jaunāks šis lēmuma projekts,

Sēdes vadītājs. Laiks, Baldzēna kungs!

E.Baldzēns. Jā, paldies, tūlīt! Tātad ka ir šis “Soneras” un arī attiecīgi “Telia AB” apvienošanās variants. Bet vakardienas LETA paziņojumā Sociāldemokrātu savienība to pašu apgalvojusi un arī pateikusi. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Patīkami, ka Baldzēna kungs gandrīz kādas desmit reizes pieminēja manu vārdu, bet lai cienījamajiem kolēģiem nerastos nepareizs viedoklis, ka es lobēju šinī brīdī vai nu “Soneras”, vai “Telia” intereses. Es runāju par loģiku. Un vienkārši šinī brīdī, man liekas, mums ir loģiskāk tomēr pamēģināt patiešām, Baldzēna kungs, panākt pirmo soli, minimālo soli, lai varētu tālāk risināt šos jautājumus. Un, ja mēs šodien runājam, un ko jūs arī pareizi norādījāt, mūsu valstī diemžēl aizvien Juridiskās komisijas dēļ nav noregulētas attiecības, kādas ir parlamentārām izmeklēšanas komisijām. Mūsu likumprojekts, Saeimas likumprojekts ir nogrimis Juridiskajā komisijā, un, iespējams, tas līdz šīs Saeimas beigām arī netiks pieņemts. Lai vienreiz saliktu pa plauktiņiem, kādas ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju tiesības un funkcijas, un lai nebūtu tā, ka mums būtu gandrīz, kā nabagiem jāstaigā aiz muguras valdībai, kura gandrīz, kad grib, noslēpj jebkuru likumdošanu vai savu līgumu zem konfidencialitātes principa. To labi zina arī kolēģi no valdošā vairākuma, kas notiek gaļas kontrabandas apkarošanas komisijā, ka lielākā daļa jautājumu ir ļoti konfidenciāli un mēs neko... tur vismaz esam panākuši, ka “melnajā istabā” kādi dokumenti tiek ieplūdināti. Bet šeit ir diezgan liela ignorance diemžēl no Ekonomikas ministrijas puses, un bez šiem dokumentiem mēs nevaram izdarīt slēdzienu. Vai ir jāsauc pie atbildības Ozolnieks, vai ir jāsauc pie atbildības Kalvīša kungs, vai ir jāsauc pie atbildības Andris Bērziņš. Mēs nevaram to izdarīt. Bet šodien, nesaņemot kaut minimālāko dokumentāciju, mēs nevaram lemt par kādu vainas pakāpi. Tādēļ es aicinu atbalstīt otro projektu.

Un patīkami ir, ka Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pieņēmusi rezolūcijas, bet rezolūcijas pieņem visas partijas. Bet šeit patiešām pirmais sava veida precedents ir Saeimas lēmums, kurš uzliek konkrētus pienākumus Ministru kabinetam. Un tādēļ es aicinu atbalstīt to un nepārvērst par šo tribīni par priekšvēlēšanu aģitāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs! Debates slēdzu. Vai vēlaties, Burvja kungs, komisijas vārdā kaut ko bilst?

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā, lai cik tas savādi nebūtu, debašu laikā nebija nekādu pretrunu ar komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu. Es atgādināšu to, ko es teicu pašā sākumā, ka mums bija ļoti asi strīdi un daudz radikālākas idejas sākumā, un, kā jau parādīja Anna Seile, apstākļu maiņa, kas notika pietiekami strauji gan pasaules tirgū, gan pašā šajā tiesvedības procesā, vadīja komisijas darbu.

Man jāatzīst, ka Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā visi kolēģi ar lielu cieņu un toleranci izturējās pret visiem pašiem radikālākajiem priekšlikumiem. Un es nevarētu teikt, ka komisijas piedāvātais variants ir mazāk radikāls, tas varbūt neskan tik skaļi, bet tas nav mazāk radikāls kā tas lēmuma projekts, kas bija nosūtīts komisijai uz izstrādi.

Atzīmēšu to, ka komisijā visi deputāti strādāja nevis pēc partejiskās piederības, bet, ņemot vērā to, ka tas bija Latvijas tiesvedības process ar ārpus Latvijas esošu subjektu, vērā tika ņemtas pirmām kārtas Latvijas intereses. Pēc ārsta normāla principa — nepadari pacienta stāvokli sliktāku.

Un tāpēc paldies visiem komisijas locekļiem, un jūs es lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs!

Saskaņā ar Kārtības rullī mums dotajām tiesībām debates notika par abiem lēmuma projektiem vienlaicīgi, taču mums jābalso pēc kārtas par katru no tiem ienākšanas kārtībā, un pirmais no tiem būtu lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” ar numuru 4193, ko ir parakstījuši šie daudzie, daudzie deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 21, atturas — 29. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais balsojums — par alternatīvo izmeklēšanas komisijas radīto lēmuma projektu “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” ar dokumenta nr. 4542.

Jā, tā ir pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nobalsojuši 85, pret un atturas — nav. Alternatīvais lēmuma projekts tiek akceptēts pirmajā lasījumā.

Cienījamais Leiškalna kungs, kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš...? Es atvainojos, Burvja kungs. (No zāles deputāts I.Burvis: “Piecas dienas.”) Lūdzu, par lietas tālāku virzību.

K.Leiškalns (LC). Tā kā lēmuma projekts ir ārkārtīgi nopietns, es ierosinu deputātiem ne jau ko pārmērīgu, Burvja kungs, noteikt 10 dienas otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijā — līdz 2.jūnijam. Es aicinu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo dažas lietas ir kontraversiālas, par dažām lietām man ir jāizprasa Ministru kabineta atzinums, man ir jānoskaidro, atšķirībā no Baldzēna kunga, vai šis ir starpvalstu līgums vai šis ir komerciāls līgums, kur viena...

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs...

K.Leiškalns ... puse ir bijusi Latvijas valdība... es pabeigšu... Un otra puse... Tabūna kungs, tik labi kā es to nezina neviens.... Un tik labi kā jūs to arī nezina neviens.

Sēdes vadītājs. Argumentācija ir saprotama. Pirmais termiņš ir tālākais termiņš, kurš ir balsojams, 2.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2. jūnijs? Lūdzu rezultātu! 45 nobalsojuši “par”, pret — 3, atturējušies — 34. Priekšlikums akceptēts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.jūnijs.

Pārejam pie nākamās mūsu šodienas sēdes darba kārtības sadaļas — “Likumprojektu izskatīšana”.

Un šeit kā pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4443 ar burtiņu “B” — Alkohola aprites likums, kuru atbildīgā komisija sagatavojusi otrreizējai caurlūkošanai, jo Valsts prezidente atraidīja mūsu trešajā lasījumā pieņemto likumu.

1.priekšlikums un visi priekšlikumi ir pie 3.panta, un viens priekšlikums ir pie pārejas noteikumiem, kas var izrādīties arī nebalsojams atkarībā no tā, kā parlaments lems par deputātu priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, kurš lūdz kā komisiju, tā arī parlamentu izslēgt strīdīgo 3.panta otro daļu. Komisija Lujāna kungu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs pieprasāt balsojumu? Ā, ir debates... Tātad Leons Bojārs atver debates. Es atvainojos. Lūdzu, Bojāra kungs, iespēja jums izteikt savu viedokli.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šodien kārtējo reizi Saeimas deputāti tiek nostādīti ar muguru pret Latvijas Republikas zemniekiem. Viņiem ir ļoti smagas problēmas. Diemžēl, izskatot šo likumprojektu, Saeima... uz Saeimas pozīcijas deputātiem ir izdarīts spiediens tāds, ka viņi nevēlas, lai spirta ražošana Latvijā būtu no Latvijas izaudzētiem graudiem. Neviens nav aprēķinājis, cik spirta daudzums tiek izlietots Latvijā un vai tik tiešām tas ir saražots no Latvijas izaudzētiem graudiem. Tāpēc es ierosinu jums arī, kad tālāk tos jautājumus izskatīs, 3.panta 2.daļa ir jāatstāj, bet diemžēl tas ir jāatstāj trešā lasījuma pieņēmumā, to, ko mēs nobalsojām trešajā lasījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir pilnīgs, atbilst Latvijas zemnieku vajadzībām un visiem tiem kritērijiem, kuri tik tiešām ir vajadzīgi šinī likumā.

Pāris vārdus par mūsu Ārlietu ministriju. Mani tik tiešām izbrīnīja, kad es redzēju tās vēstules, kuras mūsu ārlietu ministrs bija rakstījis Saeimas deputātiem un kurās viņš norādīja, kas ir jādara un kādi panti un kas ir jāizslēdz. Es nevaru nekādi saprast, vai tad Ārlietu ministrija tagad ir augstāks noteicošs orgāns nekā Saeima? Ārlietu ministrija diemžēl nevēlas atbalstīt mūsu zemniekus, un tāpēc es vēlreiz atgādinu jums, ka mums ir jāatstāj trešajā lasījumā pieņemtā 3.panta otrā daļa. Alkohola un citu preču ražošanai ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Un, protams, ka tas ir ražots no Latvijas izaudzētiem graudiem. Laukos Latvijā ir bezdarbs, kurš pārsniedz 50 procentus. Un jaunas darbavietas var radīt tikai tad, ja mēs atbalstīsim audzēt graudaugus pārstrādei spirtam, graudaugus pārstrādei bioetanolam un rapsi eļļai, tas ir, uzturam vai biodegvielai. Par cik lauku attīstībai valstī pat programma desmit gadu laikā netika izveidota, tāpēc arī tāds nožēlojams stāvoklis ir mūsu zemniekiem. Un, ja mēs vēl paskatāmies vēstuli ļoti interesantu, 36-82-915, ko tad Bērziņa kungs, ārlietu ministrs, piedāvā Saeimai, — 3.pantā izslēgt “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts”, tātad šo normu viņš neatzīst, tas teksts bija jāizslēdz.

8.pantā: “Ministru kabinets nosaka importēto alkoholisko dzērienu ieveduma kvotas un grupas.” Arī to ārlietu ministrs nevēlējās redzēt.

17. pants: “Alkoholisko dzērienu ražotājiem, importētājiem licencē norāda gada apjomu un produkcijas veidu”, tātad arī to nevajadzēja iekļaut, lai ieved vien, kas vēlas.

28.pants: “Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanai var izmantot tikai ar Ministru kabineta speciālu lēmumu, nepārsniedzot 5% no valsts ražotā jēlspirta vai spirta apjoma.” Tātad var ievest atkal spirtu, cik vien vēlas.

Un pēdējais. Pēdējais vēl bija: “Alkoholisko dzērienu ražošanai izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts.” Tātad ārlietu ministrs ierosināja šos jautājumus izslēgt no šā likuma. Tad rodas jautājums: vai tad tik tiešām mūsu Ārlietu ministrija nesaprot, ka, ja visā pasaulē atbalsta savus ražotājus, savus zemniekus, tad Latvijā tos atbalstīt negrib. Un kāpēc mums ir jādejo pēc Eiropas Savienības konsultantu pieprasījumiem vai tiem neapdomātiem, neizanalizētiem līgumiem, kurus noslēdz mūsu ministrijas? Diemžēl mēs ne vienmēr zinām, kādi līgumi tiek parakstīti, bet to graujošo darbību mēs jūtam ikvienā vietā. It sevišķi mūsu zemnieki.

Un kā tad būs ar 1999.gadā mūsu pašu Saeimā pieņemto Iekšējā tirgus aizsardzības likumu? Tur mēs paredzējām, ka mēs iekšējo tirgu aizsargājam, diemžēl Ārlietu ministriju tas neinteresē. Tas nozīmē, ka skriešana vienmēr un to līgumu parakstīšana, kurus vēlas parakstīt par kuru katru cenu, tas ir ļoti neizdevīgi Latvijai, Latvijas ražotājiem un it sevišķi Latvijas zemniekiem.

Un cienījamie kolēģi! Es gribēju vēl apstāties pie pāris piemēriem, kuri rāda, cik neizdevīgā stāvoklī ir mūsu zemkopība. Tātad paskatieties: cūkgaļas imports ir 2 200 tonnu plus pieaugums katru gadu 10%, eksports no Latvijas ir 1250 tonnu plus 10% katra gada pieaugums. Bet tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies no Zemkopības ministrijas citus rādītājus, ka saražotā cūkgaļa Latvijā ir 37 000 tonnu, patēriņš 63 000 tonnu un Latvijā nodrošinājums ar pašu saražoto produkciju tikai 58%, tad kāds var būt jautājums par eksportu no Latvijas?

Un varam paskatīties arī uz citu rādītāju, lai jūs nekliegtu. Pārtikas produkti, ieskaitot alkoholu, eksports no Latvijas 2001.gadā līdz janvārim— septembrim — 76 miljoni dolāru, imports Latvijā — 155 miljoni dolāru. Jūs pasakiet, kāda ekonomika var izturēt šo graujošo importu, kurš mūsu valsti ved uz diezgan smagām sekām, kuras varēs varbūt pielīdzināt Argentīnas brīnumam.

Un vēl tādi interesanti dati, par kuriem taču raksta arī vismaz ārvalstu statistiskajos dokumentos. Tātad alkoholisko dzērienu ražošana Latvijā: 1998.gads — 1 miljons 90 tūkstoš dekalitru; 1999. gadā — kritums uz 880 tūkstošiem; 2000.gads — 800 000 dekalitru un...

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, laiks!

L.Bojārs. ... un 2001.gads — 620.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl mums ir jāatstāj trešajā lasījumā pieņemtais 3.pants un 2.apakšpunkta redakcija tāda, kādu mēs to nobalsojām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns ((PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti smagi un grūti runāt pēc tik kvēlas Leona Bojāra runas par cūkgaļas problēmu Latvijas teritorijā. Bet mēs atgriezīsimies laikam pie spirta problēmas. Un šeit ir jautājums, ko arī Bojāra kungs skāra, tas ir, kas mums Latvijā vienmēr ir vājā vieta, tā ir muitas sistēma. Tā ir robeža, caur kuru ieplūst nelegālā spirta produkcija. Tas ir pirmais.

Otrais jautājums. Vai mēs Latvijā gribam radīt darba vietas, kurās rada pievienoto vērtību? Šinī brīdī konkrēti saruna ir par “Latvijas balzamu”, kuram patiešām ved no Krievijas šo spirtu, kur ir starptautiskas vienošanās, kur tiks uzstādītas jaunas līnijas un šī produkcija lielākoties tiks eksportēta uz ārvalstīm. Tā ir šī saruna. Jo arī tālākais Leiškalna kunga priekšlikums ir patiešām kaut kāds tomēr optimizējošs, kas dod šo iespēju strādāt. Un ir naivi lolot cerības, Bojāra kungs, ka, lūk, Latvijas zemnieks izaudzēs graudiņus, aizvedīs uz spirta brūzi un pēc tam ar šo spirtu vai ar to šņabīti dzirdīs Latvijas tautu. Nu nebūs šādas ilūzijas. Dzirdīt jau dzirdīs, bet tie graudi, kas tiek saražoti, pirmkārt, spirta apjoms ir daudz lielāks, pirmkārt, viena lieta.

Otrais. Bojāra kungs, kāda ir šo produktu cena un kvalitāte? Ir vēl divi jautājumi. Un jūs, kaut mēs gribēsim, jūs neuztiepsiet uzņēmējam pielietot ražošanā nekvalitatīvu vai zemākas kvalitātes spirtu priekš augstākas kvalitātes produkcijas. Nu nevarēs to izdarīt!

Un vēl viena nelaime, Bojāra kungs, ka Latvijai pat arī šinī jomā vienmēr būs grūti konkurēt ar Eiropas Savienības valstīm, kurām ir subsidēta lauksaimniecības produkcija, kur tiek no Eiropas Savienības par katru eksporta preci lauksaimniecībā izmaksātas subsīdijas. Un par to mums ir jārunā. Un, Bojāra kungs, mums būtu vairākumam pareizāk un loģiskāk izsaukt tad zemkopības ministru un finansu ministru. Kādus subsīdiju veidus mēs varam pielietot — atklātus, aizklātus? Arī kandidātvalstis pielieto. Mēs mēģinām bieži vien izģērbties līdz apakšbiksēm un tēlot ļoti gudrus. Bet tā nav. Cīnās par saviem tirgiem, radot mākslīgas administratīvo aizliegumu barjeras, izveidojot vēl citāda veida ierobežojumus, kuri nav pretī Eiropas Savienības prasībām, bet tie ir sava veida aizliegumi. Tā ir cīņa katrai valstij par savu tirgu. Iekšējā tirgus aizsardzība. Ar tādu metodi, kā mēs šinī brīdī mēģinām, tā ir vienkārši sīkumaina riebeklība un nekas cits. Kaut vai es varu atklāti pateikt — es nelobēšu šodien ne “Sojuzplodimport”, ne es lobēju arī “Latvijas balzamu”. Es runāju par loģiku. Un vēl, Bojāra kungs, ir jāpiemin tas. Tad nosauciet slikto cilvēku sarakstā arī Valsts prezidenti, kas arī ir tātad tikusi kaut kā ietekmēta vai piedzirdīta. Jo viņa ir atsūtījusi uz Saeimu atpakaļ šo likuma iniciatīvu otrreizējai caurlūkošanai bez Ārlietu ministrijas. Nu tātad laikam tur ir kāda nelaime.

Cits jautājums. Mans priekšlikums ir radikālākais — atstāsim tā, kā bija, ka strādāja. Ir cits jautājums, Bojāra kungs. Arī tie cilvēki, kas šodien ārā stāv no Jaunkalsnavas. Tur ir pavisam cita problēma. Tā ir problēma, pieņemsim, par nodokļiem, kur patiešām ir jāskatās. Jā, rūpnīcai ir jāfunkcionē.

Ir vēl viens jautājums. Tā ir bioetanola rūpnīca, kas ir apstājusies, kur arī zemnieki varētu šo spirtu, kas ir mazkvalitatīvs spirts, kas ir saražots, nodot graudus un izmantot. Bet tā ir valsts programma, kur valstij ir jāatbalsta uzņēmēji šāda bioetanola projekta realizācijai. Tāpat pēc tam jācīnās ir par tirgu, šī bioetanola tirgu, pārdošanu, jo nebūs tur vienkārši tā — Latvija pateiks: mums ir bioetanols, pirksim. Lai kāds pērk. Nu nebūs! Un tādēļ tās ir daudz globālākas problēmas. Un šinī projektā mēs to neatrisināsim. Tādēļ es aicinātu tomēr Saeimu nebaidīties atbalstīt manu priekšlikumu, bet, ja neiznāk, ja neatbalsta Leiškalna kungu, ir arī Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātais Lujāna kungs! Katrā ziņā pēdējā nedēļā mēs esam dzirdējuši diezgan daudzus melus, kas ir izplatīti pa dažādiem masu informācijas līdzekļiem.

Pirmie meli ir tādi, ka Latvijas spirta ražotāji nespēj nodrošināt kvalitatīvu spirtu, kas ir nepieciešams, lai varētu mūsu spirta produkciju eksportēt. Tie ir meli, mūsu spirts, gan “Jaunpagasta”, gan Kalsnavas ražotais, atbilst visaugstākajem standartiem. No tā var ražot jebkurus augstas kvalitātes alkoholiskos dzērienus, to apliecina gan Pārtikas centrs, gan starptautiskas ekspertīzes.

Šinī gadījumā atsauce, ko lieto “Latvijas balzams”, ka viņiem ir vieglāk marketinga dēļ pasaulē pārdot spirtotus dzērienus, ja viņi var teikt, ka tas ir ražots no krievu spirta.

Otrs. Daudzu žurnālistu klātbūtnē Gulbja kungam tika uzdots jautājums, kas ir īstenais “Latvijas balzama” saimnieks, uz ko Gulbja kungs teica, ka desmit tūkstoši akcionāru. Un viņam prasīja, vai tā ir taisnība, ka tas ir “Sojuzplodimport”, viņš neatbildēja. Viņam prasīja, vai tā ir taisnība, ka “Sojuzplodimport” īstenais īpašnieks ir Solnceva grupējums, viņš uz to neatbildēja. Tiesa, arī nenoliedza šīs ziņas.

Kāda ir “Sojuzplodimport” vai tātad šinī gadījumā “Latvijas balzama” taktika Latvijā? Ļoti vienkārša. Laiku pa laikam pērkot un laiku pa laikam nepērkot spirtu no Latvijas ražotāja, ir radīts kritums un cēlums mūsu spirta ražošanā. Līdz ar to mūsu spirta ražotājs nespētu izturēt vienlīdz zemu cenu un līdz ar to radītu zaudējumus arī tiem pārējiem mazajiem alkohola ražotājiem, kā Daugavpilī tas ir “Pallada”, “Berlat” Ādažos un tā tālāk. Tā kā lielākais spirta noņēmējs “Latvijas balzams” rada dažādus nosacījumus, laiku pa laikam iepērk, laiku pa laikam neiepērk šo spirtu galvenokārt tādēļ, ka var vienmēr ievest spirtu no citām valstīm, viņi līdz ar to mākslīgi rada situāciju, ka Latvijas spirts ir dārgāks.

Patiesībā Latvijas spirts nav īpaši dārgāks, vismaz par Igaunijas spirtu noteikti ne. Tāpat tas ir dārgāks par Krievijas spirtu tikai tādēļ, ka Krievija principiāli nav saistījusies, piemēram, ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kas mums ir saistoša, Krievijā joprojām energoresursi ir lēti, darbaspēks ir lēts, nodokļu maksāšana stipri nosacīta. Līdz ar to Krievijas spirts ir krietni lētāks, un, protams, dodot brīvu plūsmu Krievijas spirtam, mēs varam panākt tikai to, ka Latvijas zemniekiem tiešām nebūs iespējas turpmāk nodot savus graudus spirta ražošanai.

Mums, Lujāna kungs, ir jāieliek tiešām svaru kausos jautājums par darbu, par darbaroku izmantošanu, par pievienoto vērtību Latvijā.

Jautājums ir tāds: jā mēs vienos svaru kausos liekam, pēc jūsu domām, visus 80 “Latvijas balzama” strādniekus, kuri varētu nākt klāt gadījumā, ja mēs dotu pilnīgu brīvību Latvijas spirta eksportam, otrā svaru kausā ievietojot tos Latvijas zemniekus, kas katru gadu var nodot apmēram 50 000 tonnu graudu, tos strādniekus, kas ražo spirtu Jaunpagastā un ražo spirtu Kalsnavā, tad mums tomēr ir jāizšķiras par to, ka mums ir būtiski tie Latvijas cilvēki, neradot kādus labvēlīgus apstākļus Latvijas ražotājam, šie cilvēki paliks bez darba.

Es ļoti aicinu kolēģi Lujānu noņemt savu priekšlikumu. Nevajag tādā veidā rādīt savu patieso atbalstu kādam mums nezināmam “Latvijas balzama” saimniekam Krievijā, es tiešām domāju, ka Lujāna kungs neatbalsta “Latvijas balzamu”, bet kādu, kas stāv aiz tā. Es ceru, ka Lujāna kungs to atsauks, un tālāk Saeimai lemt, kurš no pārējiem priekšlikumiem ir pareizāks un labāks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais — Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Man liekas, ka jūs visi redzējāt Dombura raidījumu, kur uzstājās spirta ražotāji, un te bija tāds interesants gadījums, ka “Jaunpagastam plus” bija vienādas domas ar “Bestsprit” ražotājiem. Un tas galvenais ir tas, ka Krievijas firmas grib iznīcināt Latvijas spirta ražotājus. Tas, ka Latvijas spirta ražotāji iznīks, tas man ne silts, ne auksts, bet ar viņiem var iznīkt zemniecība, un tas ir pats galvenais.

Un šeit top likti lietā visādi neģēlīgākie paņēmieni. Un par vienu no tiem es jums pastāstīšu.

Jūs zināt, ka pirmās instances tiesa atzina, ka “Bestsprit” VID ir nepareizi uzrēķinājis nodokli. Labi, VID pārsūdz, izskata Rēzeknes apgabaltiesa un atzīst, ka VID ir taisnība. “Bestsprit” dod tālāk Senātam, Rēzeknes apgabaltiesa vēl 15.aprīlī vinnēja, ja, un viņi dod kasācijas sūdzību, kasācijas sūdzība nonāk Rēzeknes apgabaltiesā. Tagad Senāts nevar sagaidīt šo spriedumu, lai aizsūta. Es vakar zvanu Latgales apgabaltiesas priekšsēdim Valdemira kungam un saku, kāpēc ir tāda aizture. Viņš saka, nu, ka pie visa vainīgs esot es pats un jūs, visi pārējie 99. Kāpēc? Tādēļ, ka likumā ir noteikts tāds termiņš. Viņam tagad ir jāgaida, kad no vienas puses tās pretenzijas saņemtas, tagad viņš gaidīs, kad VID dos, apstrīdēs to savu... to tiesas lēmumu. Es viņam saku: “Nu, tas, kolēģi... ne kolēģi, bet, tiesneša kungs, tas taču nav loģiski! VID taču ir vinnējis! Vai tad viņi protestēs pret savu vinnestu?!” Nē, likumdevējs tā ir noteicis, un viņi neko netaisīs jaunu. Tā ka, Lujāna kungs, es domāju, ka jūs, mēģinādami visu šo izslēgt, šo 3.panta otro sadaļu, jūs spēlējat tieši, nu, tajos vārtos, kur jūs vienmēr spēlējat, un par labu tiem, kam jūs spēlējat, vai ne. Un es ļoti lūgtu Saeimu pie balsošanas tomēr noraidīt Lujāna kunga priekšlikumu. Otrais priekšlikums neies cauri tādēļ, ka prezidente atpakaļ atsviedīs. Un vai nu mēs balsojam par trešo... Man vislabākais, simpātiskākais liekas 4.priekšlikums, Freimaņa priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Ko es varu piebilst komisijas vārdā? Valsts prezidente, atraidot likumprojektu, nebija ne laba, ne slikta pret kādu. Valsts prezidente parādīja, ka viņa ir profesionāla politiķe un spēj pieņemt izsvērtus lēmumus.

Apiņa kunga priekšlikumā pie 3.panta, kura numurs bija 11 pagājušajā lasījumā, komisija neatbalstīja, pēkšņi — es nezinu, kādu pārrunu rezultātā, — guva atbalstu parlamenta sēdē. Mēs iebalsojām 3.pantā, kas runā par valsts alkohola politiku Latvijā, nosacījumu, kurš būtu piekritīgs 28.pantam, kurā savukārt priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Grīgs un kolēģi, kas runāja par graudu ražotāju aizsardzību Latvijā. Protams, arī deputāta Grīga priekšlikums nonāca pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma, ja nemaldos, 11.pantu, kas nosaka kvotējuma aizliegumu, kas liek aizsargāt tirgu tikai ar muitas tarifiem. Līdz ar to, trešajā lasījumā pieņemot attiecīgi 3.pantu, papildinot ar deputāta Apiņa priekšlikumu, kuru komisija netika atbalstījusi, jo šis vispār nav piekritīgs šim punktam, mēs iegājām diskusijā, kas patiesībā ir neprofesionāla. Un šajā diskusijā mēs varam viens otram pārmest kādu interešu aizstāvību vai likumdošanu pārvērst par — es aizmirsu, kā sauca to institūciju, — “Plodimport” un “Latvijas balzama” problēmām, bet šī ir vispārēja likumdošana, kurā mēs nekad nedrīkstam nolaisties līdz pēc būtības atsevišķiem, sīkiem gadījumiem.

Un tāpēc patiesībā Lujāna priekšlikums izriet no komisijas trešajā lasījumā atbalstītās 3.panta redakcijas. Un šo pilnīgi nejaušo papildinājumu Lujāna kungs pilnīgi precīzi lūdz izslēgt. Bet man ir jāatbalsta komisija kā komisijas atbildīgajam ziņotājam, un man jāsaka, ka komisija šo neatbalstīja, jo saprot, ka parlamentam bieži vien arī ir nepieciešams šis tīri retoriskais atbalsts, jo pēc būtības atbalsts neparādās nevienā priekšlikumā, arī Leiškalna priekšlikumā ne, ka politiķiem, sevišķi īsi pirms vēlēšanām, ir jānāk pretī un jāaizliedz vismaz izejvielu imports no tām valstīm, pēc būtības jāaizliedz, kuras ar Latviju nav noslēgušas nekādus līgumus par savstarpējiem... vai vislielāko labvēlību vai par savstarpējām muitas ūnijām un tamlīdzīgi.

Līdz ar to man komisijas vārdā jāpasaka, ka Lujāna kunga visnotaļ, godīgi teikšu kā deputāts, racionālais priekšlikums nav jāatbalsta. Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Lujāna priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 15, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir no deputāta Šķēles un deputāta Tiesneša. (No zāles deputāts A.Tiesnesis: “Noņem!”) Paldies. Deputāti ir atsaukuši savu priekšlikumu.

3. priekšlikums ir no deputāta Leiškalna, kas arī nav atbalstīts, bet kas ir uzrakstīts sadarbībā ar mūsu zemnieku patiesiem, no sirds aizstāvjiem, teiksim, ar Grīga kungu mēs šīs lietas pārrunājām. Un Grīga kungs teica: “Darīsim vismaz tā, lai Latvijas valstī nevar ievest spirtu no tām citām valstīm vai trešajām valstīm, kurām ar Latviju nav savstarpēji saistošu līgumu.” Un tieši, neskatoties uz to, ka attiecīgais priekšlikums nav piekritīgs šim pantam, es tomēr uzrakstīju, lai parlaments var vienoties par kādu kompromisu un beidzot šo ilgi, grūti pieņemto un samocīto likumu varētu nodot izsludināšanai. Komisija nav atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Gunārs Freimanis. Lūdzu!

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Jāsaka, man tiešām žēl, ka Tiesneša kungs atsauca savu priekšlikumu, jo, riktīgi runājot, viņa priekšlikums ar Šķēles kunga priekšlikumu kopā bija tas visasākais un visvairāk vajadzīgākais mūsu valstij. Mūsu komisijā, skatoties par šo priekšlikumu, ko iesniedza Šķēles kungs un Tiesneša kungs, nobalsoja pirmo reizi 6:6, otrreiz — 6:6, un tāpēc tas netika pieņemts.

Par Leiškalna kunga priekšlikumu nobalsoja tikai trīs, un tas netika pieņemts. Par manējo priekšlikumu nobalsoja 6:6 pirmajā reizē un 5:7 otrajā reizē, un tādēļ tas tika pieņemts.

Tātad ko ar šo priekšlikumu gribējām panākt? Tātad te vajadzētu atrisināt trīs funkcijas.

Pirmām kārtām. Neļaut iznīcināt Latvijas spirta ražotājus. Ļaut alkohola ražotājiem darboties eksporta tirgū un tādēļ nesamazināt viņu iespējamos ienākumus arī Latvijas valstij.

Un trešais. Vismaz akcentēt domu par to, ka par Latvijas zemniekiem mums ir vismaz jāpadomā. Un, ja iespējams, kaut vai citos likumos jāiestrādā.

Tātad Leiškalns par savu priekšlikumu pilnīgi precīzi pateica komisijas sēdē. Viņš teica: “Tas ir smuks, bet absolūti neko neatrisina.” Savukārt es par savējo teicu, ka tas nav tik smuks, bet kaut ko jau atrisina. Un tātad jautājums: ko mans priekšlikums atrisina?

Es runāju par tiem kopā tikai tāpēc, ka, nobalsojot par vienu, es netikšu vairs runāt par savu priekšlikumu. Tie attiecas uz vienu pantu, un tāpēc es izmantoju izdevību un runāju arī par savējo un par Leiškalna kunga priekšlikumu.

Tātad šeit atrisina to, ka “Latvijas balzams” var importēt no Krievijas spirtu un izvest atpakaļ uz Krieviju. Savu ražošanu palielināt kaut vai simtkārtīgi, bet Latvijā ražoto alkoholu, ko realizē Latvijā, tikai no Latvijā saražotā spirta.

Otrs. Šeit tātad tiek aizstāvēti un neļauj iznīcināt Latvijas spirta ražotājus.

Un trešais, kas ir iezīmēts, kas varbūt tiešām nav īsti šim likumam piemērots, bet tas tiek izmantots kā signāls, kā pērkona spēriens tam, lai mūsos pamodinātu īstos politiķus, kuri sevi par tādiem uzskata, ka ir jāiestrādā šie pasākumi tajos likumos, kuros var iestrādāt. Un ir ļoti interesanti. Uz komisijas sēdēm nāk Ārlietu ministrijas pārstāvis, un viņam ir tikai viens teikumus: “To nevar!” Kad prasa, vajag citos likumos, bet kuros tad var kaut ko? Tad noplāta muti, piedodiet, tā kā varde, un vairāk arī neko nevar pateikt.

Un, ja mēs skatāmies tagad, kāda ir mūsu ekonomiskā situācija. Mēs steidzamies noslēgt starptautiskos līgumus, šeit tos ratificējam bez jebkādas ekonomiskās analīzes, bez prognozēm. Un mēs tagad redzam, ka vienīgais laiks, kad Latvijā vēl bija pozitīvā tirdzniecības bilance, tas bija Godmaņa valdības laiks. Un ar katru gadu šī bilance kļūst arvien sliktāka. Un tagad jau tuvojas miljardam latu gadā. Miljardam latu gadā! Un mēs mierīgi sakām: “Redzi, nevar tāpēc, ka mēs esam parakstījuši Baltijas tirdzniecības līgumu, nevar tāpēc, ka mēs tur esam ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.” Tajā pašā laikā neesam paskatījušies, ko tad šie līgumi mums vispār ir devuši ekonomikai.

Un lūgums ir tieši tādēļ, tāpat kā komisija, atbalstīt šo... Tātad noraidīt Leiškalna kunga priekšlikumu un atbalstīt manējo ar tādu domu, ka šie ierobežojumi nebūs jāpielieto un starptautiskie skandāli nebūs tad, ja pārējos likumos, kur vien iespējams, mēs iestrādāsim tos vajadzīgos mehānismus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Valdis Lauskis. Lūdzu!

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Lai sabalansētu alkohola ražotāju intereses, sabalansētu spirta ražotāju intereses, sabalansētu Latvijas lauksaimnieku graudaudzētāju intereses, sabalansētu Latvijas saistības starptautiskajā arēnā, mūsu frakcija pieņēma likumu trešajā lasījumā, pagājušajā reizē balsoja par to un uzskatīja, ka tā var strādāt.

Valsts prezidente atgrieza šo likumu mums otrreizējai lasīšanai un skatīšanai ar vienu argumentāciju — ka pietiekami nopietnu lomu uz tautsaimniecību, uz nodokļu politiku, iekasēšanu budžetā ieņem faktiski “Latvijas balzams”. Un tur, kur mums ir saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kurā Krievijas nav, tur arī parādās šis baltais plankums, kuru vēlams aizlāpīt.

Tagad, skatoties šo likumprojektu, mēs arī tikāmies ar atsevišķām amatpersonām, to skaitā ar Finansu ministrijas ieņēmumu dienesta speciālistiem, un viņu skatījums ir tāds, ka jebkurā gadījumā arī šodienas mūsu lēmums pēc būtības situāciju nemainīs. Un gan Leiškalna kunga piedāvājumā, gan arī Freimaņa kunga piedāvājumā ir atsevišķas vietas, kur jebkurā gadījumā būs vēl jāprecizē, bet mēs to nevaram precizēt tagad, trešajā lasījumā. Tāpēc droši vien būtu gudri vienkārši šodien pieņemt šo lēmumu un padomāt uzreiz par jaunu — atvērt likumu no jauna un skatīties, kādā veidā turpināt daudzu šo fizisko un juridisko interešu sabalansēšanu un attīstību. Vai tas mums izdosies? Grūti pateikt. Un es gribētu pateikt, kur mani personīgi māc šaubas. Un es saskatu vienkārši vienu pretrunu, kura ir notikusi mūsu valstī, un mums vienkārši tagad ir jāatrod iespēja šo pretrunu mainīt, labot. Un šī pretruna ir sekojoša. Jā, mums ir noslēgtas starptautiskas saistības ar ļoti normālām daudzām civilizētām valstīm. Un tagad mēs konkretizējam, ka mums šīs saistības ir jāpilda, bet mums nav aizsargmehānisma un nebija iestrādāts nekādos apstākļos par to, ka jebkurš cilvēks, jebkura fiziska, juridiska persona no jebkuras valsts, ar jebkuras izcelsmes kapitālu — legālu, apšaubāmu, ar jebkuru, var ienākt mūsu valstī un nopirkt jebkuru uzņēmumu. Un tad parādās visas no tā izrietošās komplikācijas. Jā, mūsu uzņēmumu — “Latvijas balzamu”, vienu no lielākajiem šajā jomā, nopirka uzņēmums, par kuru mēs apšaubām pircēja reputāciju šodien. Un tur parādās jautājums — kas ir labāk? Un uz šo jautājumu droši vien mums atbilžu nav.

Mēs esam gatavi pēc būtības atbalstīt gan vienu, gan otru priekšlikumu. Skaidrs, ka Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto Freimaņa kunga priekšlikumu mēs atbalstām obligāti, bet nesaredzam īpašu atšķirību arī no tā, kas ierakstīts Leiškalna kunga priekšlikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, nav ko abižoties. Tagad mēs redzam, ko nozīmē pārdotā Latvija, un kāpēc “Latvijas balzams” tika pārdots nezināmas izcelsmes grupai, kura to diemžēl izmanto, kā šodien pārstāvis pateica, patiesībā neatbalstāma alkohola ražošanai, kur Latvijai droši vien ar Krieviju bijušas starptautiskas nepatikšanas. Jā, jā, cienījamie kolēģi!

Un tagad drusciņ par spirta ražošanu. Redziet, 1998.gadā Latvija saražoja 1 100 000 dekalitru spirta, 1999.gadā — 1 200 000 dekalitru. 2000.gadā — 650 000 dekalitri un 2001. gadā — 600 000. Tātad kritums ir uz pusi. Tad man pasakiet, ar ko aizpilda visu šo kritumu? Un kādā veidā ieved iekšā?

Lai nebūtu pateikts, ka to es saku, es jums citēju viena speciālista vārdus, kurš diemžēl noņemās ar šiem jautājumiem un kurš pateica, ka viens no galvenajiem iemesliem ir stipru prasību trūkums pret lielos apjomos ievesto otršķirīgo alkoholu. Tātad, cienījamie kolēģi! Ja pasaka cilvēks, kuram nav nekādas attieksmes ar politiķiem, un viņš mierīgi nodarbojas ar šo biznesu droši vien vai ar ražošanu, viņš mierīgi tādā veidā pasaka.

Tātad kaut kas nav kārtībā! Un kas nav kārtībā? Nav kārtībā tas, ka bezkontrolēti Latvijā tiek ievests kontrabandas spirts, kurš nodara diezgan lielus zaudējumus, un tagad, tā kā tas kungs izstāstīja, kurš šodien mūsu frakcijā bija, ka patiesībā Krievija ir ar tiesas lēmumu atņēmusi kādai ārvalstu firmai ražot Krievijas šņabi “Moskovskoje” vai vēl ar kādiem tur nosaukumiem, ja... Un tagad viņa patiesībā ieved no Krievijas spirtu un ražo to Latvijā, un tālāk tas aiziet eksportam patiesībā jau ne kā Latvijas prece, bet kā Krievijas prece. Tā ka gaidiet jaunus brīnumus, kas notiks no Krievijas Ārlietu ministrijas vai vēl kaut kas.

Un pēdējais. Es gribētu pateikt, ka ļoti slikti, ka tika atsaukts otrais priekšlikums. Vienīgi tur vēl pirms spirta vajadzēja ielikt jēlspirtu iekšā. Tas nav pilnīgs.

Kas attiecas uz kolēģi Leiškalnu, tad viņam arī ir normāls priekšlikums, bet tas nav pierakstījis — citu preču ražošanai. Jo spirts jau izmantojams ne tikai alkoholisko dzērienu, bet vēl... jā... Nu, cienījamais Leiškalna kungs. Nu tas bija jāieraksta. Un vēl jūs ierakstījāt, ka graudu spirtu.... Diemžēl ražo spirtu ne tikai no graudiem, izmanto arī kartupeļus vai citus lauksaimniecības produktus. Bet cienījamie kolēģi! Mums ir jādomā, kā aizstāvēt mūsu zemniekus, un tāpēc, ja notiek visas tādas nejēdzības, kādas notiek, ir vērts padomāt par valsts atbalstu, uzcels jaunu spirta rūpnīcu, kura pilnīgi apgādās Latvijas vajadzības ar jēlspirtu vai spirtu. Tas ir pirmais. Otrais. Pieņem tikai graudus no Latvijas zemniekiem, un tālāk... Padomāt par bioetanola ražošanu, un tādā veidā mēs vismaz 200 000-300 000 tonnas graudu varēsim iepirkt no zemniekiem, kur būs likvidēts ļoti liels bezdarbs, kurš ir ne tikai Zemgalē, bet ir Kurzemē, Latgalē un Vidzemē.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt pilnīgāks tomēr būtu 4. — deputāta Freimaņa priekšlikums, bet es domāju, ka Leiškalna kungs pret to neiebildīs. Bet, tā vai citādi, ja mēs gribam, lai būtu pilnīgs, ir jāatstāj trešajā lasījumā pieņemtais 2. panta 3.apakšpunkts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Spirta ražošana Latvijā varētu kļūt par izdevīgu biznesu spirta rūpnīcām, kuras pagaidām ir divas, un arī zemniekiem. Tas mums visiem ir skaidrs.

Bet diemžēl alkoholisko dzērienu ražotāji, lielākais no tiem ir “Latvijas balzams”, negrib slēgt līgumus ar šīm rūpnīcām, un, ja gadījumā mēs nobalsosim par Leiškalna priekšlikumu, tādā gadījumā var notikt tā, ka šīs alkohola ražotnes ražos tikai to alkoholu, kurš nav saistīts ar Latvijas graudu izmantošanu, uz laiku paralizējot abas spirta rūpnīcas un nedodot iespēju paplašināt spirta ražošanu. Bet spirta ražošana ir nozīmīga ne tikai alkoholam, bet šo ražotņu attīstība ir ļoti nozīmīga arī bioetanola ražošanai nākotnē, ejot uz Eiropas Savienību.

Un tāpēc es domāju, ka, vērojot, kāds varētu būt balsojums šeit, Saeimā, manuprāt, būtu lietderīgi, ja pirmo balsotu Freimaņa priekšlikumu. Gadījumā, ja tas gūs atbalstu, tad viss ir kārtībā, bet, ja nē, tad, protams, ka nākamais, mazāk radikālais, ir Leiškalna priekšlikums, par kuru nobalsotu tad Saeimas vairākums, ja Freimaņa priekšlikums atbalstu nebūtu guvis. Un, manuprāt, tā pašreiz ir izeja.

Tātad es ierosinu 4.priekšlikumu balsot kā pirmo, jo tad visi, kas balsoja par Freimaņa priekšlikumu, pievienosies arī balsojumā par Leiškalna priekšlikumu gadījumā, ja tas nebūs guvis atbalstu. Bet, ja mēs darīsim otrādi, var gadīties, ka mēs izgāžam abus priekšlikumus, un tad spēkā paliks vienīgi tas variants, kādu Valsts prezidente ir nosūtījusi atpakaļ izskatīšanai Saeimā.

Es lūdzu sēdes vadītāju apdomāt šo priekšlikumu un virzīt balsojumu vispirms par 4., pēc tam par 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Tik tiešām, var atbalstīt kā 3., tā 4.priekšlikumu, un tie nedaudz atšķiras savā saturā. Plašāks ir Freimaņa kunga priekšlikums nekā deputāta Leiškalna, bet būtība nemainās.

Kas šeit būtu svarīgi? Abi šie priekšlikumi norāda uz vienu, ka tiek respektētas zemnieku, graudu audzētāju, intereses, no otras puses — spirta ražotāju un spirta rūpnīcu strādnieku intereses un, no trešās puses, arī Latvijas budžets un ieņēmumu bāze. Jo līdz šim iepriekšējās reizēs mēs praktiski nerunājām par svarīgu problēmu: kas notiek tad, ja tiek atstāta iepriekšējā redakcija un alkoholiskie dzērieni pagaidām Latvijā tiek ražoti citām valstīm. Un principā, ja mēs uzspiežam tikai Latvijas spirtu, kas ir dārgāks, tad tādā gadījumā praktiski šī ražošana sašaurinās, rezultātā samazinās ieņēmumu bāze, un mēs neko būtisku nepanākam — nav labuma ne zemniekiem, ne spirta ražotājiem, ne Latvijas budžetam. Tas bija viens aspekts.

Un tagad ir šie priekšlikumi, kas attiecas tieši uz tiem dzērieniem, kas ir realizācijai paredzēti Latvijā, un arī aiz tiem, kas ir citās valstīs. Tas ir pozitīvi.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī vēl vienu lietu, ka iepriekšējo reizi, kad mēs runājām... tā vai citādi, iepriekšējā redakcijā situācija bija ļoti smaga, jo negribot mūsu Saeima bija pieņēmusi praktiski embargo Krievijai jautājumā par to, ka Krievija nedrīkst Latvijā vispār ievest spirtu, aizliegumu Krievijas spirtam ienākt Latvijas teritorijā. Nevis muitas tarifu kāpums, kas būtu, teiksim, civilizēta metode. Arī tas ir jāsaprot, un arī jāsaprot, ka šāda situācija izraisītu automātisku pretreakciju, un automātiski tādā gadījumā mēs saņemtu vai nu, teiksim, piena ražotāji, ja mūsu produkciju ierobežotu, vai arī, teiksim, kaut kādas citas produkcijas, no Krievijas kas nāk, tiktu samazinātas. Diez vai mēs gribējām ar savu likumprojektu izraisīt šādu ekonomisku pretimstāvēšanu.

Tāpēc uzskatu, ka var atbalstīt abus — gan 3., gan 4.priekšlikumu, un praktiski tie tā vai citādi ir labi kā zemniekiem, graudu audzētājiem, tā spirta ražotājiem, tā arī Latvijas valsts budžetam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Vispirms es aicinātu un es atbalstu sākt balsošanu ar komisijas priekšlikumu.

Otrs jautājums pie Leiškalna kunga priekšlikuma. Šeit ir ļoti labs priekšlikums, bet ir viens mīnuss. Tātad šo spirtu var ražot gan no pašmāju graudiem, gan no citu valstu fermeru graudiem, tāpēc tas ir ļoti liels mīnuss Leiškalna kunga priekšlikumā, ka var tātad tikt ražots spirts no importētiem graudiem. Mums šī abu rūpnīcu jauda apmēram tērēja 20 000 tonnu graudu spirta ražošanai, potences ir apgūt lielāku graudu daudzumu šajās jaudās, tā ka mums jābūt uzmanīgiem, balsojot par šo 3.priekšlikumu, kas neizslēdz importēt ne tikai spirtu alkoholisku dzērienu ražošanai, īpašniekiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus, bet var būt tendence importēt arī graudus, no tā ražot tepat spirtu, un tālāk vai nu pašam vietējam patēriņam, vai eksportam.

Nākamais moments. Šī pieņemtā komisijas redakcija nekaitētu šajā situācijā arī “Latvijas balzamam”, jo “Latvijas balzams” varētu ņemt šo importēto spirtu, ja tas tiek ražots eksporta produkcijai, kā tas jau šobrīd “Latvijas balzamā” notiek. Arī šinī ziņā “Latvijas balzamam” pie esošajām īpašuma attiecībām šajā koncernā jeb kompānijā viņu intereses nebūtu aizskartas.

Treškārt. Neapšaubāmi, arī “Latvijas balzams” apliecināja, ka Latvijā ražotais spirts pēc kvalitātes pilnīgi atbilst viņu prasībām. Paliek dilemma. Ja mēs pozitīvi nenobalsojam un ja šis ritenis aiziet, ka sāk ražot alkoholiskos dzērienus no importētā spirta, ka spirts tiek ražots arī no importētiem graudiem, nu tad Latvijas zemniekiem paliek otrs variants — kooperēties, veidot savas jaunas, dublējošas spirta ražotnes un rezultātā varbūt arī kaut ko ražot — galaproduktu — alkoholiskos dzērienus. Jo mūsu privatizācija, kas notikusi ar “Latvijas balzamu”, pavisam nav bijusi racionāla no mūsu lauksaimniecības zemnieku interešu viedokļa. Neapšaubāmi, šis privatizācijas process nav bijis racionāls.

Nu un mēs uztraucamies, ka būs lielas neērtības, klapatas ar pieņemtajām starptautiskajām saistībām, līgumiem un tā tālāk. Bet tur jāstrādā Ārlietu ministrijai citādā rakursā, aizstāvot mūsu uzņēmēju intereses, ne tā, kā bijis līdz šim. Un mums piemēri nav tālu jāmeklē.

Prezidents Bušs... Mums jāmācās no prezidenta Buša! Viņš parakstīja likumu, likumu, ko Senāts pieņēmis par ļoti ievērojamām kaut kur 100 miljardu dolāru subsīdijām Amerikas fermeriem nākamajos desmit gados. Es vienkārši paskaitļoju, cik tas būtu Latvijas zemniekiem, ja rēķinātu uz vienu iedzīvotāju kā Amerikā, tad mums 24 miljonu vietā subsīdijas būtu jāsaņem pie 100 miljoniem latu. To, ko ir nupat parakstījis prezidents Bušs, neskatoties ne uz kādiem Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, ne uz kādām skaistām makroekonomiskām definīcijām par brīvo tirgu. Mācāmies no Buša. Ārlietu ministrija var mācīties no Buša, un tāda pieredze 1998. gadā Latvijā jau bija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (“TB”/LNNK). Cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni, paklausieties manī, jo es gribu pateikt, lūk, kādu atziņu, ka mēs šodien faktiski slaukām putekļus tad, kad māja ir sagrauta. Vai pareizāk varbūt cits teiciens te derētu, ka sile ir sasista, tās saturs ir izlijis, un mēs tagad gribam sagrābstīt kaut ko. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka muļķības vai neatļautas, faktiski no valsts interesēm neīstas darbības notika jau sen. Privatizēja šo uzņēmumu! “Latvijas balzama” privatizācija! Šis uzņēmums, es jums atgādināšu, ja jūs esat piemirsuši, bija viens no rentablākajiem vai, pareizāk sakot, rentablākais uzņēmums. Nodokļos valstij gadā tas maksāja 20 miljonus latu. 20 miljonus latu! Toreiz. Lūk, kolēģi! Un notika tas, kas nedrīkstēja notikt. (No zāles deputāts A. Šķēle: “Pēteri, pagājušo gadu 50 miljonu!”) Tagad šī nauda, Šķēles kungs saka — 50, varbūt pat 60 vai 100 — visu šo naudu tagad saņem Krievija. Diemžēl jūs arī vairs nesaņemat. Saņem pavisam citi — tie, kas paņēma šo uzņēmumu savā varā. Es pat aicinātu, Šķēles kungs, nerunāt no vietas, bet nākt šurp tribīnē. Jūs šīs lietas pārzināt daudz labāk, jo galu galā jūs šķīrāties no “Latvijas balzama”, un pastāstiet mums, kā tad tur īsti ir patiesībā. Vai spirtu pirkt vai nepirkt, ievest vai neievest no kaut kurienes. Un jūs to ļoti labi zināt. 5.Saeimā es personīgi, būdams opozīcijā toreiz, LNNK pārstāvis, protestēju, un valdība toreiz bija tik gudra, ka lauza attiecīgo līgumu ar vāciešiem, jo daļa “Latvijas balzama” jau bija pārdota. Lūk, kur ir tās bēdas. Toreiz sākās. Toreiz sākās!

Un tagad, kur mēs esam nonākuši? Peļņa nonāk citiem, spirtu ievedam no citurienes, un zemniekiem, kas zemniekiem? Izputēšana, trīs pirkstu kombinācija. Lūk, ko mēs esam saņēmuši šīs privatizācijas rezultātā! Lūk, kur ir tā bēda. Un vēl jau viss nav privatizēts. Un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iestājusies par daudzām lietām, lai nenotiktu šī stulbā privatizācija kuģniecības lietās un tā tālāk, un tā joprojām, mūs padarīja par vainīgajiem gandrīz. Un vēl jau šis tas cits nav privatizēts. Tā ir mācība, ko es pašlaik jums saku. Jo es zinu visas šīs lietas. Es zinu, kas pašlaik notiek “Latvijas balzamā”, kādā veidā tur ieved no kaut kurienes, no kurienes — jūs ļoti labi zināt daudzi, alkoholu vai spirtu, tur to drusciņ sajauc, pajauc krustu šķērsu un pārdod, un izved, un pārdod šeit pat Latvijā, un importē un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir bēdu stāsts. Tas ir bēdu stāsts, kolēģi, ja iedziļinās visās šajās lietās! Atnāciet, Šķēles kungs, pastāstiet patiesību no sava viedokļa. Tāda ir patiesība, ko es zinu. Nevajadzēja šo rentablo uzņēmumu... Tas ir vienīgais gandrīz uzņēmums, kuru valsts prata apsaimniekot. Prata, un droši vien prastu arī šobrīd. Tur nebija tādas 3 miljonu afēras, kā notikušas, un 10 miljonu un tā tālāk, un tā joprojām, tas, kas notiek pašlaik ar “Lattelekom”. Tas ir stulbums no valsts viedokļa! Lūk! Es tikai gribēju pateikt, ka vajag mācīties. Vajag mācīties no šīm kļūdām un izdarīt secinājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visi šie priekšlikumi, kas šodien tiek mums likti priekšā, faktiski, atzīsimies godīgi, neko pārāk neatrisina. Ne Leiškalna kunga priekšlikums, ne arī deputāta Freimaņa priekšlikums. Būtībā šo sasāpējušo jautājumu par graudu ražotāju likteni faktiski šie priekšlikumi arī neatrisina. Nu varbūt nedaudz. Nedaudz. Nedaudz. Varbūt. Nu labi, ka arī tā. Ja nemaldos, Spirta aprites likums šajā sasaukumā ir atvērts jau kādu ceturto vai piekto reizi. Man bija tas gods iesniegt arī priekšlikumus šā likuma iepriekšējās atvēršanas reizēs, un jūs, cienījamie kolēģi, noraidījāt visus tos priekšlikumus, kuros arī bija runa par muitas tarifiem. Un es domāju, ka vislabākā aizsardzība mūsu ražotājiem, gan graudu ražotājiem, gan spirta ražotājiem, gan alkohola ražotājiem, būtu gan akcīzes nodokļa ieviešana, gan muitas tarifu noteikšana, gan arī spirta kvalitātes noteikšana.

Bet kas pārsteidz, teiksim, šajā sakarā, kas saistās ar Alkohola aprites likumu. Kad es dzirdu televīzijā un redzu uzstājoties Valsts prezidentes padomnieci juridiskajos jautājumos Kukules kundzi un viņas izteikumus par to, ka Latvijā graudu audzētāji jeb Latvijas zemnieki spējot tikai pieražot 50% graudu, es apbrīnoju, no kurienes viņai tāda informācija.

Man liekas domāt, ka vai nu prezidentes juridiskā padomniece nezina faktisko stāvokli, vai viņa ir ietekmēta, vai viņa ir ieinteresēta. Un iespējams, es pieļauju, ka prezidentes kundze ir noticējusi šai savai juridiskajai padomniecei, kura nav varbūt patiesa.

Vēl vairāk mani pārsteidz tas, kā šodien pie mums frakcijā mēģināja uzstāties un argumentēt par šo likumu “Latvijas balzama” ģenerāldirektors Gulbja kungs. Viņš iesāka ar to, ka viņš kā nozares vadītājs, tas ir, “Latvijas balzama” vadītājs, ir saņēmis ārkārtīgi lielu pieprasījumu no ārzemēm par alkohola “Stoļičnaja” vai kā citiem vārdiem saka “krievu šņabja” eksportu uz ārzemēm. Bet tikai viņa partneriem, kas to pieprasa, obligāts noteikums ir tas, ka spirtam ir jābūt obligāti ražotam Krievijā.

Uz nākamajiem vārdiem ģenerāldirektora sacīja kungs tā, ka viņš arī varētu ražot alkoholu no Latvijā ražotā spirta, bet atkal Latvijas zemnieki nespējot pieražot. Tātad viņš jau sapinās pretrunās.

Vēl viņam bija viens arguments pret šiem likuma labojumiem, ka mēs, deputāti, neesam ekonomiski un juridiski korekti izvērtējuši šos priekšlikumus. Es saprotu Gulbja kungu, “Latvijas balzama” ģenerāldirektoru, kā savas nozares aizstāvi, un viņš citādi nemaz nevar runāt, lai viņš runātu taisnību, netaisnību... vai vienalga, ar kādiem līdzekļiem viņš mēģina aizstāvēt savu nozari, viņu var saprast. Bet man kā politiķim ir jāsaprot arī citas Latvijas tautsaimniecības nozares, kā lauksaimniecība, zemkopība un citas nozares.

Kāpēc tad mēs šodien te esam šādā stāvoklī, ka mums šeit jālauž šķēpi par “Latvijas balzamu” un par spirta ražošanu un par Latvijas zemnieku aizstāvību?

Trīsarpus gadus atpakaļ uz Latviju atbrauca “Moskovskaja vodka” ekskluzīvais izplatītājs no Austrijas. Viņš nolika Iekšlietu ministrijā manā priekšā un vēl dažu augstu ministrijas ierēdņu priekšā dokumentus ar visām shēmām, rupji sakot, kontrabandas...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūs laiku esat izmantojis...

O.Grīgs. ... shēmām... Vienu sekundi es lūdzu... Vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. ... kurā bija parādīts, kā no “Latvijas balzama” aizplūst tūkstošiem tonnu, tūkstošiem dekalitru “Moskovskaja vodka” uz ārzemēm caur šipinga kompānijām uz Roterdamas galvenajām noliktavām un no turienes izplūst pa visu Eiropu, kas izdarīja ārkārtīgi lielus zaudējumus ekskluzīvajam izplatītājam Austrijā. Un tādēļ, lai šīs problēmas dēļ nebūtu jātiesājas starptautiskajā tiesā, mūsu Latvijas lielākais alkohola ražotājs “Latvijas balzams” pārgāja to cilvēku rīcībā, kuri faktiski to nebija pelnījuši. Bet arī mūsu pašu Latvijas alkohola ražotāju vainas dēļ. Paldies par uzmanību!

Es ieteiktu varbūt atbalstīt vairāk Freimaņa kunga priekšlikumu, kaut gan... nu, ja arī Leiškalna kunga priekšlikums izies cauri, nu tas ir vismaz kaut kas labāk nekā nekas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Loens Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu zemniekus mēs jau neatbalstām. Ja iedevām arī tagad trīs procentus, tad tikai saņem pēc izlases. Bet vēl jau ir nopietnāks jautājums. Jūs redzat, kas tagad notiek ar Jaunkalsnavas spirta rūpnīcu. Tur atrada dažādus pārkāpumus, toties citā vietā nav. Jaunpagasta... Jūs ļoti labi atceraties, kā vispirms atbalstījāt valsts garantijas, pēc tam tās garantijas tika stieptas kādu divu gadu garumā, un tagad nekas nenotiek. Un tā mēs “atbalstām” pašmāju ražotājus.

Bet, ja jau mēs skatāmies... Paldies Tabūna kungam, viņš pateica: “sasistā sile un sagrautā māja”. Jā, Rēzeknes piena kombināts, jau tagad tādu pašu produkciju ražo diemžēl lietuvieši, un Rēzeknes slaucamo aparātu rūpnīcu arī tīšuprāt iznīcināja, tāpēc ātri Ministru kabinets Saeimā atsūtīs likumu, lai mēs nobalsotu par labu ārzemju firmām, kuras obligāti pieprasīs no Latvijas zemniekiem, lai viņi nopirktu slaucamos aparātus.

Bet, cienījamie kolēģi, Tabūna kunga uzruna bija laba, un viņš pirmo reizi no pozīcijas deputātiem pateica, ka privatizācija — tas ir Latvijas ekonomikas kaps. Un tas tik tiešām ir tā. Un tagad jūs redzat, kas notiek, kā aiziet mūsu budžeta nauda pavisam citu valstu vai, es nezinu kādu grupējumu kabatās. Tas ir viens.

Otrkārt, mums ir bezdarbs.

Trešais, laukus mēs mierīgi iznīcinām, jo mēs neiepērkam produkciju. 670 miljonu lielais apjoms, kas ir vajadzīgs tikai iekšējai Latvijas apgādei ar lauksaimniecības produktiem, netiek izpildīts, jo Latvijas lauksaimniecība saražo nepilnus 180 miljonus latu... to lauksaimniecības produkciju. Un... tiek mierīgi ievests...

Sēdes vadītājs. Laiks, Bojāra kungs!

L.Bojārs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatbalsta, nu, varbūt Freimaņa priekšlikums. Bet, ja galu galā vienu otru neatbalsta, tad paliek trešajā lasījumā pieņemtais. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais — Andris Šķēle. Lūdzu!

A.Šķēle (TP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tautas partija aicina atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš prioritē vietējiem graudu ražotājiem pārstrādi Latvijā spirta dedzinātavās. Tātad Latvijā priekšroka tiks atdota pašpatēriņam no Latvijas saražotajiem graudiem. Kas attiecas par visu to, ko runāja “lietpratējs” Tabūna kungs, gribētu vienkārši minēt dažus faktus.

“Latvijas balzama” privatizācija notika premjerministra Krasta kunga vadībā 1997.gadā. Jums vajadzēja savas iniciatīvas izrādīt dedzīgāk un laicīgāk.

1999.gadā “Latvijas balzams” samaksāja nodokļos 40 miljonus, un bija lielākais nodokļu maksātājs valstī. 2000.gadā — 38 miljonus, un ir otrais lielākais nodokļu maksātājs valstī. 2001.gadā ir 35 miljoni nodokļos, un ir trešais lielākais nodokļu maksātājs.

Es aicinātu neapvainot lielākos nodokļu maksātājus, balstoties tikai uz to, vai jums patīk vai nepatīk konkrēts akcionārs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Gunārs Freimanis, otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Šķēles kungs! Ar visu cieņu pret jums... Uzmanīgi izlasiet priekšlikumus! Leiškalna kunga priekšlikumā nav ne zilbes par Latvijas graudiem, no kuriem tiek ražots vietējais spirts. Nav ne zilbes iekšā, paskatieties! Tas ir manējā priekšlikumā, un tikai!Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Jūs, Šķēles kungs, sakāt, ka Krasta valdības laikā privatizēja. Jūs jau privatizējāt, ne jau viens cits! (No zāles dep. A. Šķēle: “Es nopirku!”) Un tāpēc es saprotu to interesi, un droši vien jums ir attiecīga saistība ar šīm lietām, kāpēc jūs arī to aizstāvat. Bet, kas attiecas uz to, ko jūs sakāt par attiecīgiem nodokļu maksājumiem, tad kur ir rakstīts, kā jūs to varat izrēķināt, ja būtu valsts īpašumā šis uzņēmums. Varbūt ka nodokļu maksājumi šodien, pēc daudziem, daudziem gadiem, tas, ko es minu, 20 miljoni, tas jau bija pirms cik, septiņiem, astoņiem gadiem, šodien varbūt maksātu divreiz vairāk nekā šodien maksā, jo valsts, es atkārtoju, prata šo uzņēmumu apsaimniekot, nekādi pārkāpumi tur nebija, izsaimniekošana tur nenotika un darbošanās šajā uzņēmumā notika valsts interesēs. Arī zemnieku interesēs. Es ceru, ka šis uzņēmums darbotos zemnieku interesēs un Latvijas spirta ražotāju interesēs. Tur jau ir tā sakne! Saprotiet. Tā ka mēs varam operēt ar dažādiem skaitļiem, ko viņi šodien maksā. Bet jūs nevarat pateikt, es vēlreiz atkārtoju, ka, pastāvot “Latvijas balzamam” valsts īpašumā, varbūt viņš maksātu, es saucu divreiz, varbūt trīsreiz lielāku nodokļu naudu. Tur jau ir tā lieta. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos nav vairāk. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Dāmas un kungi! Es atgādināšu, ka komisija ar šiem priekšlikumiem... ar Valsts prezidentes atraidīto, nevis Valsts prezidentes padomnieces. Man šeit jāteic, ka ar Valsts prezidentes atraidīto likumprojektu mēs iepazināmies un izskatījām ārkārtīgi rūpīgi. Ir pilnīgi skaidrs, ka tirgus aizsardzība, un to atļauj arī ar to saistošie līgumi, to atļauj arī Latvijai saistošie līgumi, šie pasākumi ir veicami ar muitas nodokļiem (tarifiem) un nekādā gadījumā ar kvantitatīviem ierobežojumiem, kuri ir priekšlikumā nr. 4, kuru iesniedzis deputāts Freimanis.

Tāpat komisija saprata, ka Leiškalna kunga priekšlikumā ir runāts par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, jo, citādi tulkojot, mēs varam saprast, ka jebkuri Latvijā pārdodamie alkoholiskie dzērieni, neskatoties uz vietu, kurā tie ir ražoti, ir jāražo no Latvijas spirta. Vismaz šāda interpretācija ir pieļaujama.

Otrs — par graudu aizsardzību. Dāmas un kungi! Graudi ar muitas nodokļiem (tarifiem) Latvijā ir aizsargāti un tikai viens uzņēmums mēģināja ievest un pārstrādāt jēlspirtu un iekrita milzīgās nepatikšanās. Šobrīd tā darbība ir apturēta, tāpēc ka tam ir uzteikts milzīgs nodokļa uzrēķins vairāku miljonu latu apmērā. Graudi Latvijā šobrīd ir aizsargāti ar 50% barjeru. Un uzņēmēji paši saka, ka viņi nekad neiepirks ar 50% ievedmuitas barjeru. Uzņēmēji saka, ka viņi vienmēr ražo spirtu no Latvijas graudiem un tas viņiem ir izdevīgi. Vienīgais mēģinājums beidzās ar ārkārtīgi nepatīkamām sekām uzņēmumam, tā ka... Bet deputāti, pieņemot zināšanai visus šos nosacījumus, noklausoties Ārlietu ministrijas pārstāvjus, tomēr neatbalstīja 3.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Leiškalns, kas pats atzīst, ka priekšlikums nav pie pareizā panta. Šīs lietas par izejvielām mums ir jāreglamentē 28.pantā. Bet tā kā šobrīd mēs varam debatēt tikai un vienīgi par 3.pantu, uz kuru ir norādījusi Valsts prezidente, es tomēr komisijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt Leiškalna priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es jums paldies nevaru teikt, bet kā deputāts Leiškalns jā.

4.priekšlikums nav balsojams, dāmas un kungi! Un 5.priekšlikums ir pie pārejas noteikumiem, kuru es Urbanoviča kunga vietā atsauktu, jo tas ir bez seguma šobrīd. Bet jābalso tas ir.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns — par 5.priekšlikumu.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man gribas pāris vārdus pateikt par šo likumu, kuru mēs tagad atkal kārtējo reizi varonīgi būsim tūlīt pabeiguši. Tuvojas vēlēšanas, un, es domāju, vēl būs lielas galvassāpes sakarā ar to, ka, ja Valsts prezidente šo likumu izsludinās, tas būs sakarā ar visām nakts tirgošanām. Te ir nopietnas problēmas, un es domāju, būs, un es aicinātu šinī brīdī vismaz atbalstīt par šo punktu, patiešām ir izgājis maigākais — Leiškalna kunga priekšlikums. Bet tāpat varētu pielietot to priekšlikumu, ko piedāvā Urbanoviča kungs. Tas ir, atlikt šī punkta stāšanos spēkā pēc būtības uz pusotru gadu. Paies vēlēšanas, tad varētu normāli atgriezties un izanalizēt, kāda ir situācija. Līdz šim darbojās viena situācija, un neviens, Bojāra kungs, neskrēja un arī pārējie kolēģi neskraidīja un neuztraucās. Līdz šim bija likums, kas normāli strādāja. Nu labi, tagad būs Leiškalna kunga priekšlikums. Bet es aicinātu tomēr Urbanoviča kunga pārejas noteikumu priekšlikumu atbalstīt, un tas būtu pat normāli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav. Leiškalna kungs, komisijas vārdā!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Lujāna kungs! Komisijas vārdā man jāpaziņo, ka deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru mēs šobrīd iebalsojām 3.pantā, ir spēkā, jo tam ir tiešas sekas tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri Latvijas Republikai ir saistoši. Līdz ar to, pat pieņemot Urbanoviča priekšlikumu, kas bija vērsts, es domāju, pret 2. vai 4.priekšlikumu, mums šobrīd nav vērts, bet jo mēs... likuma vietā radīsim tādu nelielu putru vai kiš miš ar rozīnēm, kā saka jūsu pusē. Tā ka es aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu, jo tam nav ne seguma, ne jēgas un rada neizpratni par likumu vispār.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 20, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — 7. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Lāzo kundze. Lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamais sēdes vadītāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Vispirms es vērsīšu jūsu uzmanību uz sekojošo, ka mēs strādāsim ar dokumentu nr.4349 B. Tātad numurs “B”: “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Divos lasījumos Saeima atbalstīja vienu no grozījumiem, vienīgo grozījumu. Uz trešo lasījumu ir iesniegts deputāta Muciņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. Es aicinātu cienījamo Saeimu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kiršteina kungs. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP).Godājamie deputāti! Trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to lūdzu nobalsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija uzklausīja gan Nacionālās operas četras no piecām arodbiedrībām, jā, starp citu, tur ir vairākas arodbiedrības, kā arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētāju Aldi Misēviču, un mēs, komisija, piekritām vienbalsīgi, ka turpmāk Ministru kabinets izveidos Nacionālās operas konsultatīvo padomi tādā sastāvā, kur tiks iekļauts arī Nacionālās operas arodbiedrību pilnvarots pārstāvis.

Īstenībā šis ir vienīgais nopietnais, es neteiktu nopietnais, bet vienīgais konceptuālais priekšlikums, pārējie ir redakcionāla rakstura. Tāpēc es aicinu izskatīt likumprojektu nr.4514 pa pantiem un atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikumi — tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts, jo līdzīgu priekšlikumu jau noraidīja Saeima iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 6., 7. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6., 7. priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 10. un 11. — atbildīgās komisijas priekšlikumi —ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12., 13., 14., 15., 16., 17. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti, jo tie ir pārsvarā redakcionālas dabas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 12., 13., 14., 15., 16. un 17. priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 18. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu jūs jau visi atceraties, cik ilgi remontēja mūsu Operas teātri. Tas krāns vismaz kādus 12 gadus tur rēgojās, nu tad beigu beigās vismaz kaut kā noņēma. Neviens nav saskaitījis, cik tad naudas līdzekļu tika izlietots remontam, un jau bija nonācis līdz tam, ka, pateicoties vienas vācu firmas godīgumam, kādi 35 000 “doičmarku” nebija pat izlietotas, un Operas teātra vadība diemžēl bija aizmirsusi, kam bija pārskaitījusi naudas līdzekļus.

Un kas attiecas par 12. panta 6. daļas izslēgšanu. Te ir jautājums par to, ka nevar nodot ēku vai tās daļu, vai zemi trešajām personām. Tas nav atļaujams, jo diemžēl Latvijā notiek tie brīnumi. Vienmēr parādās trešās un ceturtās personas, ofšoru kompānijas un tad tālāko līgumu slēgšana, kas vienmēr beidzas ar kādu no krahiem.

Es nevēlos, un es domāju, ka arī Latvijas pilsoņi ne, lai vēl būtu ieķīlāta arī mūsu Nacionālā opera. Un atkal būtu kaut kāda nejēdzība, kuru citādi nevar nosaukt kā par korumpētu darījumu.

Tagad jau jūs redzējāt, pat mūsu labklājības ministrs bija spiests aiziet ne tāpēc, ka viņš tur strādā vai tā ministrija tur strādā slikti, bet tāpēc, ka bija kārtējais darījums par 400 000 000 dolāru.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, lai vairāk Operas teātrī nenotiktu tādi brīnumi, kādi tur ir notikuši, par ko bija desmitiem rakstu, tāpēc viņš ir jāizslēdz. Operas teātris ir Operas teātris, tas nav tirgus laukums vai vēl kaut kāda vieta, kuru var ieķīlāt vai atdot trešajām, ceturtajām un piektajām personām, vai vēl kaut kādus darījumus veikt.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamie kolēģi! 6. apakšpunkts paredz, ka Operas valdījumā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajai personai, es atkārtoju, lietošanā, ne jau īpašumā, ir pieļaujama, ja tas nepieciešams Operas funkciju veikšanai, es atkārtoju — Operas funkciju veikšanai un nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi. Tā ka šeit jebkāda ļaunprātība ir izslēgta.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 18, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir arī deputāta Bojāra 19. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt. Es atvainojos... Bojāra kungs, jūs vēlējāties debatēt?

Atklājam debates. Leons Bojārs — par 19. priekšlikumu.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Te atkal kārtējo reizi tiek Operai radīta situācija, ka tā var pārvērsties par kaut kādu tirgus darījumu. Ja tas ir Operas teātris, ja tā ir Nacionālā opera, — kādas var būt tur finansiālās un visas starpnieciskās darbības? Jūs man pasakiet, vai tad tik tiešām Operas direktoram vairs nebūs ar ko nodarboties, viņam nav kolektīva, kurš ir jāvada, kur jānodarbojas ar dažādām kultūras nodarbībām. Bet viņa funkcijās taču neietilpst nodarboties ar visādām apšaubāmām finansiālām lietām, kuras diemžēl Latvijā notiek. Un, skatoties pēc tām atsauksmēm, kas bija agrāk, tad tur tik tiešām ir notikušas.

Un tāpēc es aicinu tik tiešām, ka visas trešās personas, ceturtās, viņas nav pieļaujamas Operas teātrī, tur būt viņām nav kur, viņām ir jānodarbojas ar to, ar ko ir jānodarbojas.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ļausim tomēr Operas direktoram saimniekot Operā, jo, lai uzraudzītu Operas direktora darbību, mums taču ir attiecīgi šobrīd Konsultatīvā padome, kurā ir arī valdības pārstāvji, kas uzraudzīs, vai Operas direktors strādā likuma robežās.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 19. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 14, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija neatbalsta 20. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu neatbalstīt komisijas viedokli un atbalstīt manu priekšlikumu, jo, manuprāt, nav pareizi, ja mēs 13.panta pirmajā daļā faktiski nosakām to, ka Opera tiek finansēta no budžeta, mēs otrajā daļā cenšamies šo budžeta apjomu vēl nez kāpēc iezīmēt, tai pašā laikā neiezīmējot trešajā un ceturtajā daļā pārējos Nacionālās operas saņemamos finansu līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 20. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 22. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 10, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

Dz.Ābiķis. 23., 24., 25. un 26. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 23., 24., 25.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 26.priekšlikums palika vēl.

Dz.Ābiķis. Jā, es atvainojos, arī 26.— Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 26.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot kopumā par likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums”, trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums”. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Salkazanova kungs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4520. 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Salkazanovs. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Salkazanovs. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P. Salkazanovs. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 7. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

P.Salkazanovs. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 11. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 12. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — komisija iestrādāja 13.— atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 14. — īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 16. — Roberta Zīles priekšlikumu — komisija iestrādājusi, tas ir, tā redakcionāli precizēja un iestrādāja. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 16.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 17. — deputātes Seiles priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Salkazanovs. 18. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs. 19. — īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 20. — īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 22. — īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles priekšlikumu — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 23. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 25. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu — lūdzam atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Salkazanovs.Lūdzam balsot par trešo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr. 4521 “Identifikācijas karšu un pasu likums”.

Komisija izskatīja saņemtos 44 priekšlikumus un izteica savu viedokli. Aicinu strādāt pēc tabulas. Komisija atbalstīja 1. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu, kas skar likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisija atbalstīja ārlietu ministra Induļa Bērziņa 2. priekšlikumu, tiesa, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

G.Dambergs. Plašākas debates komisijā bija par 3. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu, kuru komisija diskusiju gaitā tomēr noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā ir 4. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Atbalstīts un atbildīgās komisijas redakcijā ir iekļauts 5. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 6. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Un, kā jau minēju, visi šie priekšlikumi ir apkopoti 7. — atbildīgās komisijas redakcijā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 7. priekšlikumu.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Visvairāk priekšlikumu tika iesniegti attiecībā uz likumprojekta otrās nodaļas 5.pantu “Personas apliecību un pasu saturs”. Aicinu strādāt pēc tabulas!

Komisija neatbalstīja 8. — deputāta Vidiņa kunga priekšlikumu — un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, par ko mēs pēdējā laikā kaunamies. Mēs kaunamies no savas tautības. Un tādēļ mēs negribam to ierakstīt šajos dokumentos. Tad, kad mums Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes direktors demonstrēja jauno pasu paraugu un kad mēs viņam jautājām, vai tur ir iespējams ierakstīt tautību, tad viņš mums atbildēja, ka jā, otrā pusē var, un ka tas neskars pases elektronisko norakstu robežkontroles punktos. Tā ka principā tas absolūti neko nemaina un nav saistīts ne ar kādiem starptautiskiem līgumiem. Un, ja šeit ir mūsu cienījamais “Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš, tad lai viņš dzird, ka tas arī nav saistīts ar to, ka mēs netiksim uzaicināti NATO vai Eiropas Savienībā.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu. Ja jūs gadījumā tomēr uzskatāt, ka ir par daudz prasīts no cilvēka, lai viņš uzrādītu un lepotos ar savu tautību, tad varbūt atbalstīsiet nākamo priekšlikumu, tas ir, ja es nemaldos, — 12. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos nav.

Damberga kungs, vēlējāties piebilst par šo priekšlikumu kaut ko?

G.Dambergs. Jā, es vēlos kolēģus painformēt, ka pēc ilgām diskusijām, izvērtējot visus viedokļus “par” un visus “pret”, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja otrajā lasījumā pieņemto 5.panta 4.daļu, kas tomēr piešķir brīvas tiesības — izvēlēties, ir vēlēšanās vai nav vēlēšanās personu apliecinošajos dokumentos uzrādīt tautību. Un tādēļ deputāta Vidiņa kunga priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 15, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Tika atbalstīts 9. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Un daļēji atbalstīts arī 10. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.

G.Dambergs. Komisija noraidīja 11. — deputāta Mitrofanova kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 23, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisija noraidīja 12. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 12. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 5, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisija noraidīja arī deputāta Pētera Tabūna 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns. (Starpsauciens no zāles: “Nepietiks laika!”). Četras minūtes jums pietiek, Tabūna kungs? Kolēģi lūdzu klusāk, es nedzirdu Tabūna kungu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Rīt! Rīt!”) Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, pārtraucam izskatīt likumprojektu, jo ir palikušas četras minūtes, kuras neapmierina Tabūna kungu, turpināsim likumprojekta apspriešanu rīt no rīta pulksten 9.00. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu Bartaševiča kungam nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Vanda Kezika, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume.Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šodienas sēdi pārtraucam, sēdes turpinājums rīt no rīta — 23. maijā pulksten 9.00.